Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu.

Igaunijas uzņēmums Fermi Energia jau vairākus gadus nopietni pēta atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespējas, norādot, ka šobrīd mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas ļauj uzsākt to praktisku pielietošanu enerģijas ražošanā. Sākotnēji kaimiņi plāno Igaunijā būvēt AES ar diviem reaktoru blokiem, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 600 megavatus (MW), taču nākotnē nepieciešamības gadījumā staciju varētu papildināt ar vēl diviem papildu blokiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka AES būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 3,3 miljardus eiro.

Jāpielāgojas situācijai

Katrai Baltijas valstij šobrīd ir savs risinājums, lai nodrošinātu bāzes jaudas, atzīmē Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets), Fermi Energia vadītājs. “Igaunijā tiek izmantots degslāneklis, Latvijā - hidroenerģija un dabasgāze, bet Lietuvā - tikai dabasgāze. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mums ir nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, jo fosilo resursu izmantošana kļūst arvien dārgāka un investoriem neizdevīgāka vides apsvērumu dēļ. Līdz ar to bāzes jaudas, īpaši Igaunijā un Lietuvā, strauji sarūk. Platformā Electricity Maps, kur iespējams apskatīt reāllaika datus par elektroenerģijas ražošanu, importu un CO2 intensitāti, Igaunija un arī Polija bieži iezīmējas melnā krāsā, kas liecina par augstu emisiju līmeni. Augsta CO2 intensitāte ietekmē arī elektrības cenu, un tieši tāpēc gan Igaunija, gan Polija arvien nopietnāk sākušas vērtēt kodolenerģijas izmantošanu,” norāda K.Kallemets.

Viņš atzīmē, ka kodolenerģija piedāvā drošu, stabilu un praktiski bezemisiju risinājumu, kas ir daudz ekonomiskāks nekā mēģinājumi akumulēt atjaunojamo enerģiju ar baterijām, lai nodrošinātu elektroapgādi ziemas mēnešos. “Lai gan teorētiski mēs varētu paļauties tikai uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), ekonomiski un praktiski tas nav reāli, jo Baltijas valstīm atšķirībā no Norvēģijas un Zviedrijas nav pietiekamu hidroresursu. Arī minētās ziemeļvalstis jau atzinušas, ka to iespējas paplašināt hidroelektrostaciju tīklu ir izsmeltas, tādēļ arī šie reģioni sāk apsvērt iespējas būvēt savas AES. Lai nodrošinātu konkurētspējīgas cenas un drošu apgādi, Baltijas valstīm ir jāinvestē jaunās jaudās ar zemām emisijām, un kodolenerģija šobrīd ir visreālākais un mērogojamākais risinājums,” uzskata K.Kallemets.

Visu rakstu lasiet 22.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.