Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisku investīciju banku Societe Generale SA, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti.

Kā informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA), konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 miljoniem eiro, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Uzaicinājumi piedalīties konkursā tika izsūtīti 13 lielākajām investīciju bankām, kas tika atlasītas izmantojot Bloomberg un Financial Times finanšu konsultantu un investīciju banku 2012.gada reitingus. Divas no tām iesniedza piedāvājumus, no kuriem kā kvalitatīvākais un finansiāli izdevīgākais tika atzīts Societe Generale SA piedāvājums.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi kredītreitingus divām lielākajām Francijas bankām - Credit Agricole un Societe Generale.

Reitingu aģentūra savu lēmumu skaidro ar Grieķijas iespējamās maksātnespējas izraisīto apdraudējumu Francijas bankām, kuras ir vienas no galvenajiem Atēnu kreditoriem. Tāpat arī Moody’s pārskatīs Francijas finanšu giganta BNP Paribas reitingu, vēsta BBC.

Credit Agricole reitings ticis samazināts no Aa1 līdz Aa2, bet Societe Generale no Aa2 līdz Aa3. Kopš februāra Credit Agricole akciju vērtība kritusies par 60%, bet Societe Generale par 65%, norāda medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka augusta sākumā uzvirmoja baumas, ka valsts otra lielākā banka Societe Generale tuvojas finanšu sabrukumam.

Par investoru piesaisti AS Citadele banka Privatizācijas aģentūra (PA) starptautiskajai investīciju bankai Societe Generale samaksājusi atlīdzību divu miljonu eiro apmērā, bet starptautiskajam juridiskajam birojam Linklaters izmaksāti 493 125 eiro, aģentūru LETA informēja PA.

PA 2014.gada izdevumos ir ietverts paredzētais maksājums konsultantam Societe Generale par investoru piesaisti divu miljonu eiro apmērā, kas tiks izmaksāts šajā gadā. Tāpat konsultantam tiks izmaksāti attaisnotie izdevumi 96 650 eiro apmērā.

Savukārt līdz 2014.gada beigām Linklaters ir samaksāti 493 125 eiro, no kuriem 490 000 eiro ir atlīdzība, bet 3125 eiro kā attaisnotie izdevumi bez pievienotās vērtības nodokļa. Papildus šogad PA Linklaters varētu izmaksāt vēl 30 000 eiro.

Iepriekš PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA stāstīja, ka Societe Generale uzdevums bija sagatavot un ieviest privātā kapitāla piesaistes stratēģiju, tostarp īstenot mārketinga aktivitātes un sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Francijas banka «Societe Generale» ASV maksās 1,3 miljardu dolāru (1,1 miljarda eiro) naudassodu par to, ka pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas pret Kubu, Irānu un citām valstīm.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka «Societe Generale» atzinusi savu vainu un naudassoda summa noteikta, vienojoties ar ASV varasiestādēm.

Pēc ministrijas sniegtajiem datiem, banka no 2004. līdz 2010.gadam bijusi iesaistīta vairāk nekā 2500 transakcijās ar Kubu 13 miljardu dolāru (vairāk nekā 11 miljardu eiro) apmērā, lai gan atbilstoši ASV sankcijām šīs transakcijas vajadzēja vai nu bloķēt, vai arī apturēt, lai par tām veiktu izmeklēšanu.

«Societe Generale» pārkāpusi arī ASV sankcijas pret citām valstīm.

Banka paziņojusi, ka veikusi pasākumus, lai uzlabotu naudas plūsmu kontroles mehānismus.

Francijas lielākās bankas tuvāko nedēļu laikā gatavojas aiziet no parādu nomocītās Grieķijas. Aizejošie finanšu milži norāda, ka īpašumi Grieķijā likuši tiem ciest ievērojamus zaudējumus.

Societe Generale uzsākusi sarunas par tai piederošo 99,1% akciju pārdošanu Grieķijas lielākajā bankā Geniki Bank. Iespējamais pircējs varētu būt Piraeus Bank of Greece.

Par aiziešanu no parādu nomocītās valsts runā arī Francijas Credit Agricole, kas gatavojas parakstīt darījumu par sava Grieķijas meitasuzņēmuma Emporiki Bank pārdošanu.

Francijas bankas Societe Generale un Credit Agricole aktīvus Grieķijā iegādājās aizvadītajā desmitgadē, cerot, ka tām izdosies izveidot spēcīgas pozīcijas tobrīd perspektīvā reģionā. Grieķija bija pievilcīgs tirgus – tās ekonomika auga divreiz ātrāk nekā pārējā Eiropā, skaidro Wall Street Journal. Tomēr drīz vien īpašumi Grieķijā abām bankām sāka nest zaudējumus.

Francijas banka «Societe Generale» otrdien paziņoja, ka tai varētu nākties samaksāt 1,1 miljarda eiro sodanaudu, lai izbeigtu tiesvedību ar ASV varasiestādēm saistībām ar apsūdzībām, ka banka pārkāpusi sankcijas, jo sevišķi Irānā.

Francijas otra lielākā banka norāda, ka tā šos izdevumus plāno nosegt ar šim nolūkam jau atvēlētajiem uzkrājumiem.

Vienošanos šajā jautājumā paredzēts panākt tuvāko nedēļu laikā.

Pēdējos mēnešos «Societe Generale» tikusi ierauta vairākās izmeklēšanās un tiesas prāvās.

Jūnijā ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor».

Vācijas inženieru kompānija Siemens no Francijas bankas Societe Generale jūlijā esot izņēmusi zināmu daudzumu savu depozītu, raksta Reuters, atsaucoties uz no Parīzes sniegtu informāciju.

Tiesa gan Siemens lēmums izņemt depozītus it kā neesot saistītas ar bankas finansiālajām problēmām. Tāpat netika sniegta informācija par to, kāds varētu būt bijis izņemto depozītu kopējais apjoms. Societe Generale pagaidām situāciju komentēt atteikusies.

Katrā ziņā šādas ziņas palielina spekulācijas par Eiropas finanšu sektora veselību un stabilitāti, kas var stimulēt depozītu noplūdi no bankām un vēl vairāk sarežģīt to nākotnes perspektīvas.

Eiropas lielākajām bankām (tajā skaitā Vācijas un Francijas) bilancēs ir daudz eiro zonas perifērijas valstu obligāciju. Pavisam drīz bankām var nākties atzīt zaudējumus sakarā ar Grieķijas valsts obligāciju restrukturizāciju. Ja ar zaudējumiem no Grieķijas parāda restrukturizācijas vēl varbūt varētu tikt galā, tad Itālijas un Spānijas iespējamās valsts parāda problēmas var radīt sistēmiski svarīgajām Eiropas bankām zaudējumus, kurus tās nevarēs absorbēt - jo Itālijas un Spānijas obligāciju vērtība Vācijas un Francijas bilancēs ir mērojama simtos miljardu.

Societe Generale vadītājs Frederiks Oudea noraidījis baumas, ka Francijas otra lielākā banka nonākusi nepatikšanās. Spekulācijās par to, ka Francija varētu zaudēt savu AAA reitingu, viņš vaino vienīgi ASV kredītreitinga pazemināšanu, vēsta CNBC.

Viņu pārsteidzot tas, ka pēc vienas valsts reitinga pazemināšanas par vienu pakāpi, tiek gaidīts, ka citas valstis piemeklēs tāds pats liktenis. «Tas ir dīvains veids, kā domāt par situāciju ekonomikā,» akcentējis Oudea.

Par spīti tam, ka Societe Generale noliegusi baumas par to, ka tās pakļautība citām Eiropas valstīm apdraud tās finansiālo stabilitāti, trešdien samazinājās bankas akciju cena.

Oudea teicis, ka reitingu aģentūras apstiprinājušas Francijas reitingu, un tik ilgi, kamēr Francijā turpina «būt balansēta ekonomika un valdība, kas vēlas samazināt budžeta deficītu», nav iemeslu, lai šis reitings mainītos.

Vairāki lieli Eiropas uzņēmumi pirmo ceturksni aizvadījuši ar sliktākiem rezultātiem nekā gaidīts, ko veicināja Krievijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un konflikts Ukrainā, raksta The Wall Street Journal.

Francijas banka Societe Generale trešdien paziņojusi, ka pirmajā ceturksnī nācies norakstīt 525 miljonus eiro Krievijā, tādējādi šā perioda peļņa sarukusi par 13%. Bankas peļņa gada laikā sarukusi no 364 miljoniem eiro līdz 315 miljoniem eiro. Kā krituma iemeslus banka minējusi augošo politisko neskaidrību, ekonomikas bremzēšanos Krievijā un rubļa vājumu.

Rezultātā Societe Generale operatīvie ieņēmumi Krievijā saruka no 61 miljona eiro pirms gada līdz 7 miljoniem eiro šogad.

Arī alus ražotājs Carlsberg un tabakas izstrādājumu ražotājs Imperial Tobacco Group ziņo, ka krītošie pārdošanas apjomi Krievijā un vājais rublis ir mazinājuši peļņu, kā arī var atspoguļoties ieņēmumu kritumā visa gada garumā.

Societe Generale brokeris, kurš bankai nodarīja milzu zaudējumus - Žeroms Kervjēls pametis cietumu, taču līdz pat brīdim, kad beigsies viņa soda izciešanas termiņš, viņam būs elektroniskā aproce, raksta BBC News.

«Es vēlos atjaunot savu dzīvi,» viņš sacījis reportieriem, pametot cietumu.

Ž. Kervjēla tirdzniecības dēļ 2008. gadā Societe Generale tika nodarīti 4,9 miljardu eiro zaudējumi. Brokeris nodarbojās ar slepenu tirdzniecību un ievērojami pārsniedza savas pilnvaras. Ž. Kervjēls izmantoja savas zināšanas par bankas datorsistēmu, lai apslēptu savu darījumu aizvien pieaugošos zaudējumus. Viņš gan apgalvoja, ka banka ir zinājusi, ar ko viņš nodarbojas.

2007. gadā brokeris radīja 1,4 miljardu eiro peļņu bankai.

2010. gadā tiesa piesprieda viņam trīs gadu cietumsodu, taču pēc apelācijas sūdzībām šā gada martā viņa prasība tika apmierināta. Prokurors lika viņam pagājušajā mēnesī palikt cietumā, taču tiesnesis uzsvēra, ka viņu varētu atbrīvot, ja uz rokas nēsā elektronisko aproci. Ž. Kervjēlam saskaņā ar prasību naktis jāpavada mājās.

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

Bijušajam franču brokerim Žeromam Kervjēlam piektdien dots rīkojums samaksāt vienu miljonu eiro savam bijušajam darba devējam - Francijas bankai Societe Generale, kas viņa neveiksmīgo darījumu dēļ cieta 4,9 miljardu eiro zaudējumus.

Apelāciju tiesa Versaļā norāda, ka 39 gadus vecais Kervjēls ir daļēji atbildīgs par šiem zaudējumiem, kas Francijas banku 2008.gadā noveda uz bankrota sliekšņa.

Societe Generale advokāts pavēstīja, ka šāds tiesas lēmums ir pilnībā apmierinošs.

Tiesa varēja dot rīkojumu Kervjēlam atmaksāt visus 4,9 miljardus eiro vai ne centa, kas gan būtu pazemojoša sakāve bankai.

Kervjēls tika notiesāts apsūdzībās par uzticēšanās pārkāpšanu, viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, viņam piespriežot piecu gadu cietumsodu, no kuriem divi bija nosacīti.

Kopumā gan viņš cietumā pavadīja vien 150 dienas.

Francija, Itālija, Spānija un Beļģija aizliegušas banku un citu finanšu kompāniju akciju īsās pozīcijas pārdošanu, vēsta BBC.

Šāds lēmums pieņemts pēc pamatīgām banku vērtspapīru cenu izmaiņām pēdējās dienās, galvenokārt Francijā, kas palīdzējis veicināt bažas par iespējamām problēmām valsts finanšu sektorā.

Jau vēstīts, ka ievērojami samazinājās Francijas otras lielākās bankas Societe Generale akciju vērtība, kas izraisīja investoru bažas par eirozonas krīzes pastiprināšanos. Finanšu iestāde tomēr noliedza, ka tai būtu problēmas.

Par īsās pozīcijas pārdošanas aizliegumu paziņojusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA), kā arī minēto valstu nacionālie finanšu tirgu regulatori.

Francijā īsās pozīcijas pārdošanas aizlieguma ilgums būs spēkā 15 dienas un attieksies uz 11 kompāniju akcijām, ieskaitot Francijas lielākās bankas - Societe Generale, BNP Paribas un Credit Agricole.

Investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par AS Citadele banka stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā.

Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Valdība otrdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un konsultanta Societe Generale ziņojumu par bankas Citadele investoru piesaistes stratēģijas ieviešanas gaitu.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Valdība šodien piekrita pagarināt termiņu, līdz kuram var iesniegt saistošos piedāvājumus bankas Citadele pārdošanai, žurnālistiem pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Termiņš ir pagarināts par desmit dienām - no 25.augusta līdz 5.septembrim.

Manuprāt, desmit dienas ir normāls termiņš, jo mēs iekļaujamies Eiropas Komisijas saskaņotajā laika grafikā, komentēja Straujuma.

Plānots, ka septembra vidū valdībā atkal tiks skatīts jautājums par Citadeles pārdošanu, un tad iecerēts lemt par tālāko rīcību.

Jau ziņots, ka valdības ministri jūlija beigās konfidenciāli vienojušies radīt ekskluzīvu izņēmumu vienam pretendentam saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ministru vienošanās notikusi uzreiz pēc valdības sēdes. Sanāksmē, no kuras izraidīti ministri, kuriem nav pielaides valsts noslēpumam, pieņemts lēmums radīt izņēmumu un dot iespējas mēneša laikā ASV fondam Ripplewood Holdings izvērtēt iespējas iegādāties Citadeli par 113 miljoniem eiro. Tā ir mazākā summa, kāda nepieciešama, lai valsts neciestu zaudējumus.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Naftas cena piedzīvo ilgāko kritumu kopš 1986.gada marta, ko veicina Naftas eksportētājvalstu organizācijas izteiktās prognozes par vājāku pieprasījumu pēc tās saražotās naftas, raksta Bloomberg.

OPEC paredz, ka šajā gadā pieprasījums pēc organizācijas ražotās naftas sasniegs vidēji 28,8 miljonus dienā, kas ir zemākais apjoms 12 gadu laikā.

Pērn naftas cena saruka par gandrīz 50%, kas ir straujākais kritums kopš 2008. gada finanšu krīzes, ko veicināja lielais rezervju kāpums, jo ASV ražošanas apjomi sasnieguši lielākos apmērus gandrīz 30 gadu laikā. Tāpat OPEC pērnā gada nogales sanāksmē noraidīja aicinājumu samazināt ražošanas apjomus. OPEC pagājušā gada decembrī ražoja aptuveni 30,2 miljonus barelu dienā. Paredzams, ka OPEC daļa pasaules tirgū saruks līdz 31,2%.

Šonedēļ vairākas starptautiskās bankas, tostarp, Goldman Sachs un Societe Generale samazināja naftas cenas prognozi.

Investīciju bankas izsaka ļoti optimistiskas Eiropas akciju cenu prognozes , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada pirmajā ceturksnī lielākajos Eiropas akciju tirgos bija vērojams straujš cenu pieaugums, kas sabremzējās tad, kad skaļākas kļuva raizes par reģiona lēno izaugsmi un no jauna aktualizējās Grieķijas ekonomikas problēmas. Interesanti, ka viens no pašiem veiksmīgākajiem vecā kontinenta akciju tirgiem šogad ir Itālija, kuras vērtspapīru tirgus FTSE MIB indeksa vērtība kopš gada sākuma ir palielinājusies par 23%.

Turklāt, kā vismaz saka Francijas bankas Societe Generale analītiķi, Itālijas akciju cenu pieaugums esot tikai savā sākuma stadijā. Minētās finanšu iestādes eksperti lēš, ka FTSE MIB akciju indeksa vērtība līdz 2017. gada beigām no šī brīža līmeņiem būs palielinājusies vēl par 40%.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība, obligāciju un akciju cenas saruka, investoriem reaģējot uz jaunajām ASV sankcijām pret Krieviju, raksta Bloomberg.

Patlaban investori pārdod ieguldījumus Krievijas aktīvos, jo valsts attiecību pasliktināšanās ar Rietumvalstīm rada neskaidrību tirgus dalībnieku vidū par iespējamu jaunu sankciju piemērošanu.

«ASV administrācijas apetīte pēc sankciju izmantošanas aug,» komentē analītiķi, piebilstot, ka tirgus dalībnieku bažas padara efektīvas šīs sankcijas ne tikai attiecībā uz kompānijām, uz kurām tās sākotnēji vērstas, bet arī ārpus tām, turklāt rada spiedienu uz Krievijas valūtu.

Pagājušajā nedēļā rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 6,2%, bet pirmdien – par 0,4%.

Ņemot vērā sankcijas, finanšu tirgus paliks ārkārtīgi nervozs un svārstīs, uzskata Societe Generale eksperti.

Francijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni nav ne pieaugusi, ne palielinājusies, liecina šīs piektdienas Francijas statistikas dati.

Jānorāda, ka pirms tam ekonomisti bija gaidījuši, ka Francijas ekonomika šajā laikā periodā būs palielinājusies par 0,3% (aptaujas rezultātu mediāna).

DB jau rakstīja, ka pēc tam, kad viena no trim galvenajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Standard & Poor's samazinājusi pasaules ekonomikas flagmaņa ASV kredītreitingu, reālā drošībā, domājams, nevar justies arī citas attīstītās valstis, kurām piešķirti augstākie iespējamie kredītreitingi. Šobrīd pasaules finanšu tirgos tiek runāts par to, ka vistuvāk šāda veida reitingu samazinājumam ir Francija.

Šobrīd gan visas trīs reitingu aģentūras ir apstiprinājušas Francijai visaugstāko kredītreitingu, kas nozīmē, ka tuvāko mēnešu laikā pārsteigumi šajā jomā var nebūt. Tomēr ilgākā termiņa bažas ir pamatotas. Franciju, līdzīgi kā citas parādu nomocītās valstis, visticamāk, gaida ļoti lēna ekonomikas augšupeja, kas neļaus šai valstij ātri izkļūt no parādiem (valsts parāda apjoms šai valstij ir uzblīdis līdz 85% no IKP).