Sākot ar nākamo gadu, a/s Dobeles dzirnavnieks piedāvās arī plašu graudaugu pārslu un musli produktu sortimentu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau trīs gadus a/s Dobeles dzirnavnieks ražo makaronus, savukārt šogad ir veiktas vērienīgas investīcijas, lai jau gada beigās sāktu graudaugu pārslu un musli ražošanu (līdz šim a/s Dobeles dzirnavnieks ražoja tikai auzu pārslas). Tāpat tiks palielinātas arī graudaugu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudas.

Top jaudīga ražotne

Šobrīd tapšanas procesā ir jauna graudaugu pārslu un musli ražotne, kurā tiks investēti 5,3 miljoni eiro, stāsta a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. 2,1 miljons eiro ir ES fondu līdzfinansējums. Jaunajā ražotnē tiks ražots pilns graudaugu pārslu sortiments – auzu, kviešu, miežu, rudzu, rīsu, griķu u.c. pārslas, kā arī jauns produkts – musli. «Pieteiksim sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu segmentā, jau nākamā gada sākumā pārslas un musli nonāks veikalu plauktos,» stāsta K. Amsils. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu, a/s Dobeles dzirnavnieks būs septiņas jaunas darba vietas. Šobrīd uzņēmuma tehnologi strādā pie pārslu un musli receptūrām, notiek iepakojuma dizaina izstrādāšana. Ražošanas jaudas būs līdz divām tonnām gatavās produkcijas stundā.

Ar brokastu musli Graci, kas sastāv galvenokārt no tritikāles un citām Latvijai raksturīgām sastāvdaļām, mēģina aizstāt importa līdziniekus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Izstrādājam un ražojam funkcionālu, zinātnisku pārtiku, alternatīvus musli. Cenšamies darīt tā, lai visiem iesaistītajiem – patērētājiem, ražotājam un zinātniekiem – produkts būtu interesants. Liela daļa ražotāju vēlas ražot augstas pievienotās vērtības produktus, un to var izdarīt, ja tiek iesaistīta zinātne. Patērētāji saņem funkcionālu pārtiku, savukārt zinātniekiem ir interese īstenot savus pētījumus,» raksturo Alise Balgalve, SIA Felici valdes priekšsēdētāja.

Uzņēmums ar savu produktu – musli Graci – startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 kategorijā Importa aizstājējprodukts. «Uzskatām, ka varam aizvietot importa musli, jo runājam ar savu patērētāju un darām to gan latviski, gan krieviski. Mūsu mārketings ir vienkāršs, un cilvēki uztver, ko gribam pateikt. Tāpēc produktu nosaukumi ir Tievais, Intelektuālais, Skaistais, Harmoniskais, Enerģiskais. Pircējam nav pārpratumu, ko viņš nopērk, izvēloties konkrēto produktu. Piedomājam pie sava iepakojuma, lai tas būtu atraktīvs jauniešiem, jo vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien zina, kam pievērst uzmanību, izvēloties produktus, bet jauni cilvēki to mēdz darīt impulsīvi, pēc stilīga izskata,» saka A. Balgalve.

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

AS Dobeles dzirnavnieks parakstījis jaunu aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par finansējuma piešķiršanu 4 675 000 eiro apmērā graudaugu pārslu un musli ražotnes izveidei Dobelē. Projekta kopējās izmaksas mērāmas 5 300 000 eiro vērtībā, un paredzēts to realizēt līdz 2015. gada novembrim.

«Esam spēruši pirmo soli pretim jaunam, perspektīvam projektam. Tā rezultātā taps dažādu graudaugu pārslas un musli, kas ir produkti ar augstu pievienoto vērtību. Plānojam, ka aptuveni 70% saražotās produkcijas tiks eksportēti, tādējādi paplašināsim eksporta tirgu,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Swedbank un Dobeles dzirnavnieku vieno sadarbība jau daudzu gadu garumā,» saka Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Graudaugu pārslu un musli ražotnes projekts saņēmis pozitīvu lēmumu par ES fondu līdzfinansējumu Latvijas Investīciju Attīstības Aģentūras (LIAA) administrētajā aktivitātē Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Plānots, ka ES fondu atbalsts veidos 40% no kopējās projekta summas.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem dibinātais uzņēmums SIA Felici, kas ar zīmolu Graci Musli ražo pagaidām tikai Latvijas veikalos nopērkamus brokastu musli, ar gadiem būtiski audzējis apgrozījumu, kas licis domāt gan par eksporta tirgu iekarošanu, gan savas rūpnīcas būvniecību, intervijā aģentūrai LETA stāsta uzņēmuma īpašniece Alise Balgalve.

Ideja par funkcionālas pārtikas ražošanu Balgalvei radusies 2009.gadā, jo topošā uzņēmēja vēlējusies savienot uzņēmējdarbību ar zinātni. «Ideja par vēlamajām produktu funkcijām man bija skaidra pašai, bet tā sāka materializēties, kad 2010.gadā izstādē Riga Food sastapu Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta darbiniekus, kas prezentēja tritikāli - kviešu un rudzu krustojumu, kas apvieno cilvēka uzturā tādus būtiskus elementus kā, piemēram, augstu proteīna saturu un šķiedrvielas,» stāsta uzņēmēja.

Vēlāk jau sākās sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes u.c. augstskolu fakultāšu speciālistiem. Zinātnieki iesaistījušies Balgalves idejas īstenošanā, jo viņiem patikusi ideja, redzējums par tās attīstību. «Sākotnēji vienkārši parunājām, parādīju, ko esmu izdomājusi, bet vēlāk jau sadarbojāmies produkta izstrādē, un zinātniekiem bija prieks, ka viņu ideja ir nonākusi līdz veikala plauktam,» norādīja Balgalve.

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

"Musli Graci" ražotājs SIA "Felici" šogad plāno divkāršot apgrozījumu un sasniegt viena miljona eiro apgrozījuma slieksni

2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 471,8 tūkstoši eiro. "Eksports šogad ir audzis divas reizes, klāt nākušas tādas valstis kā Krievija, Jaunzēlande, Zviedrija, Bulgārija, Ungārija, Ukraina, u.c.," teic Alise Balgalve, SIA "Felici" vadītāja un dibinātāja.

Eksports veido 70% no uzņēmuma apgrozījuma un šogad produkcija ir nopērkama jau 23 valstīs. "Ekportspējīgi produkti veicina Latvijas atpazīstamību un stiprina ekonomiku kopumā," viņa uzskata. Db.lv jau rakstīja, ka tik tikko eksporta atbalsta kustība "The Red Jackets" atzinusi uzņēmumu par vienu no Latvijas uzlecošajām eksporta zvaigznēm jeb "Rising Star". Savukārt, pērn uzņēmums ieguva "Red Dot" balvu "Best of the best". A. Balgalve teic, ka tā vairojusi SIA "Felici" atpazīstamību un uzticamību starptautiskajā tirgū. Savukārt, produkta dizains nodrošina veiksmīgu komunikāciju ar partneriem un importētājiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība - par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās - līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Lietuviešiem piederošais graudu pārstrādes uzņēmums AS Rīgas dzirnavnieks turpmāk produkciju marķēs tikai ar zīmolu Herkuless, pilnībā atsakoties no iepriekšējo īpašnieku - Zviedrijas kompānijas Lantmänne - zīmola Axa, informēja uzņēmuma pārstāve Vineta Rudzīte.

Kā liecina Nozare.lv arhīvs, zīmols Axa tika pozicionēts 2008.gadā, kad Rīgas dzirnavnieka akcijas no Somijas uzņēmuma Melia OY pārpirka Zviedrijas kompānija Lantmännen. Ar Axa zīmolu uzņēmumā ražoja dažāda veida graudu putras, ātri vārāmās biezputras un musli batoniņus.

Kā norādīja Rudzīte, turpmāk visu produktu portfelis tiks virzīts tirgos ar Herkulesa zīmolu.

«Zīmolam Herkuless jau apmēram 60 gadus ir izveidojušās spēcīgas tradīcijas ārpus Latvijas, un to joprojām augsti novērtē arī Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ Herkuless izvēlēts kā produkta zīmols arī eksporta tirgos, līdz ar to atgriešanās pilnībā pie nosaukuma ir stratēģisks lēmums,» sacīja Rudzīte.

AS Dobeles dzirnavnieks līdz 2017. gada beigām plāno investēt aptuveni 17 miljonus eiro tehnoloģijās un uzņēmuma attīstībā, veidojot jaunas ražotnes, palielinot graudaugu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu, kā arī paplašinot noliktavas, informē uzņēmumā.

Jau šogad tiks pabeigta graudaugu pārslu un musli ražotnes izbūve, kas ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt piedāvāto produktu klāstu.

«Patlaban aktuālākais projekts ir graudaugu pārslu un musli ražotnes izveide, ar kuru sevi pieteiksim kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā. Taču jau tagad tuvākajiem trīs gadiem ir apstiprināti vairāki jauni investīciju projekti. Tā kā nepārtraukti ieguldām jaunu ražotņu izveidē, tad plānojam arī par 50 tūkstošiem tonnu palielināt graudaugu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu, sasniedzot 150 tūkstošu tonnu ietilpību,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

JIC biznesa inkubators uzņēmumiem atbalstu sniegs līdz šā gada 27. jūlijam; pēc tam sagaidāms pārrāvums, kas iestiepsies 2015.gadā.

Līdz ar to tiem, kam briest biznesa idejas, kuras varētu sākt realizēt jau rudenī inkubatora paspārnē, šādas iespējas kādu laiku nebūs. Savukārt esošie inkubatora uzņēmumi turpmāk centīsies attīstīties pašu spēkiem.

Nav noteikumu

Pārrāvums starp esošo un jauno biznesa inkubatoru programmu būs aptuveni gadu, un tas nozīmē, ka šajā periodā inkubatora Jelgavā nebūs, skaidro Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs. Vaicāts, ko pilsētai un reģionam nodarīs inkubatora neesamība pārrāvuma laikā, viņš norāda, ka ietekmi nav iespējams izmērīt. «Man liekas, bijām nonākuši situācijā, kad cilvēkiem bija radusies sapratne, ka brīdī, kad gribi startēt tirgū ar jaunu produktu vai biznesa ieceri, visdrīzāk iesi uz inkubatoru, valstī īsti nav cita instrumenta, alternatīvas. Vari cīnīties pats, bet lielai daļai ir vajadzība pēc finansiāla atbalsta un iztrūkstošas kompetences,» viņš teic.

2021. gada sākumā Latvija eksportēja preces uz 179 valstīm, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos eksports ir pieaudzis par 14% jeb 590 miljoniem eiro iepretim šādam periodam pērn.

Apmēram piektā daļa no visām precēm eksportētas uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NVS. Tieši uz šo tālāko tirgu paplašināšanu lielā mērā būs vērsta Latvijas dalība Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" biedri, apgūstot jaunus izaugsmes ceļus pēc Covid-19 pandēmijas uzspiestās piebremzēšanas.

Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" mērķis ir panākt tādu ekosistēmu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas eksportētājiem ļautu darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā. Asociācijā uzsver – iespēja pozicionēt sevi pasaulei caur EXPO prizmu ļauj ne tikai iegūt atgriezenisko saiti, meklēt sadarbības partnerus un pircējus, bet arī izcelt Covid-19 laikā tapušos produkcijas jaunumus, apgūstot jaunus tirgus visā pasaulē, piesaistot investīcijas un veicinot Latvijas eksporta izaugsmi.

Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks divu gadu laikā par 30% plāno kāpināt graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas jaudas, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Viens no nākamajiem investīciju projektiem, ko plānots uzsākt šogad un realizēt divu gadu laikā, ir graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas jaudas palielināšana par aptuveni 30%. Tādējādi spēsim nodrošināt sevi ar nepieciešamajām izejvielām, ņemot vērā arvien pieaugošos ražošanas apjomus, kā arī varēsim būt daudz fleksiblāki un efektīvāki graudu pieņemšanas laikā,» norādīja Amsils.

Tāpat šogad novembrī plānots pabeigt graudaugu pārslu un musli ražotnes būvniecību, tādējādi kļūstot par nopietnu tirgus spēlētāju šajā produktu segmentā. «Projektu, kura kopējās izmaksas mērāmas 5,3 miljonu eiro vērtībā, paredzēts realizēt līdz šī gada novembrim,» sacīja Amsils, atgādinot, ka līdz ar ražotnes pabeigšanu, uzņēmums plāno uzsākt visa veida graudaugu pārslu - auzu, miežu, rudzu, kviešu, rīsu, griķu, kā arī dažādu pārslu maisījumu un musli ražošanu.

Graudaugu pārslu un musli ražotne, kas ekspluatācijā nodota jau pagājušajā gadā, un graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudas palielināšana ir pēdējo divu gadu lielākie projekti, ko īstenojusi akciju sabiedrība «Dobeles dzirnavnieks», vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Investīcijas pērn mērāmas 10 miljonos eiro, kas ieguldīti pārslu un musli ražotnē, kā arī elevatora un trīs graudu torņu izbūvē. Kopējās graudu torņu projekta izmaksas ir 6,5 miljoni eiro, tādējādi uzņēmuma graudu uzglabāšanas iespējas palielinātas par trešdaļu, sasniedzot 150 000 tonnu. Izbūvētas divas jaunas graudu pieņemšanas vietas un graudu attīrīšanas tornis. Paralēli meitas uzņēmumā «Dobeles eko», piesaistot bankas finansējumu, par 11 miljoniem tiek būvēta koģenerācijas stacija. Plānu uzņēmumam netrūkst.

«Pēdējos gados Latvijā aug gan apstrādājamās platības, gan ražība. Zemnieki gūst arvien vairāk pieredzes un zināšanu. Jauni projekti ir loģiska ķēde – jo vairāk iekuļam no lauka, jo vairāk vajag vietas graudu uzglabāšanai. Tas bija likumsakarīgs solis, turklāt uzglabāšanas kapacitātes palielināšanā sen nebijām investējuši,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. «Dobeles dzirnavnieks» iepērk mīkstos un cietos kviešus, rudzus, miežus, auzas un tritikāli, rapšus, griķus, zirņus un pupas. Lielākā daļa graudu tiek pārstrādāta, daļa realizēta nepārstrādātā veidā vai uzglabāta. Šobrīd Dobelē darbojas septiņas ražotnes – īsās un garās formas makaronu ražošanas līnijas, mīksto un cieto kviešu dzirnavas, jau pieminētā pārslu ražotne un sauso maisījumu ražotne, kurā top, piemēram, pankūku un kēksu maisījumi. Atsevišķs segments ir lopbarības ražotne. «Esam daudznozaru uzņēmums, bet visu mūsu produktu pamatā ir grauds,» tā K. Amsils.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, musli, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/ nozarē?

Kā uzņēmumu, tā nozari uzskatu par perspektīvu. Pārtika ir pamatpatēriņa prece, līdz ar to tā ir viena no stabilākajām nozarēm, jo pārtiku cilvēki lietos kā ekonomiskās izaugsmes, tā arī lejupslīdes laikos. Darbs šajā uzņēmumā ir dinamisks, līdz ar to arī aizraujošs. Šo uzņēmumu jūtu kā savējo gan produktu, gan lokācijas ziņā. Gandarī, ka tas ir spēcīgs Latvijas zīmols, ko ar gadiem izdodas celt un stiprināt, kā arī vest ārpus Latvijas. Mani profesionālie mērķi saistās tieši ar Dobeles dzirnavnieku. Vēlos, lai uzņēmums attīstās, ļaujot to dēvēt ne tikai par vienu no vadošajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā, bet par vadošo arī Eiropā. Protams, tas ir ambiciozs mērķis, bet bez ambīcijām nebūs izaugsmes.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra, ērta loģistika, darbaspēka pieejamība, bet arī pašvaldības atbalsts, tomēr pašvaldības iespējas bieži vien ir ierobežotas, un tālākai attīstībai nepieciešama jau valsts pārvaldes iesaiste.

Tā, piemēram, Ādažu novads ap sevi pulcē vairumu pārtikas ražotāju. Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas Ādažus, ir ļoti dažādi un individuāli – ir uzņēmumi, kas jau vēsturiski ilgus gadus darbojušies šajā teritorijā, kā, piemēram, Berlat Grupa un Ādažu Čipsi (tagad Orkla), un turpina savu attīstību, ir uzņēmumi, kas attīstījušies, jo to īpašniekiem šajā novadā ir piederējuši īpašumi, bet citi ir mērķtiecīgi meklējuši ļoti specifiskām vajadzībām atbilstošas telpas.

Nozīmīgs ir arī novada ģeogrāfiskais novietojums tuvu Rīgai un labi attīstīta sauszemes transporta ceļu infrastruktūra, uzņēmējdarbības vidi Ādažu novadā komentē Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.

Mazumtirgotāja ELVI apgrozījuma pieaugums šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ir 7%, informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Viņa prognozē, ka tīkla apgrozījuma pieaugums līdz gada beigām saglabāsies līdzšinējā apmērā vai nedaudz palielināsies.

Šāgada ELVI pārdošanas rezultātos ir vērojamas vairākas izteiktas tendences. L. Vārtukapteine min, ka vairāk pircēji izvēlas par labu veselīgajam dzīvesveidam, par ko liecina pārdošanas rādītāji vairākās preču kategorijās. Piemēram, maizes produktu grupā par 82% pieaudzis pieprasījums pēc galetēm un sausmaizītēm un par 20% sausiņiem. Savukārt no uzkodu klāsta arvien biežāk pircēji iegādājas žāvētos augļus un/ vai riekstus – vidējais noieta pieaugums 23% apmērā. skaidro L.Vārtukapteine. Tāpat šogad ir palielinājies pieprasījums pēc sausajām brokastīm, kas ir musli, kukurūzas pārslas, nūjiņas (kopā +16%), dārzeņiem (+16%), augļiem un ogām (kopā +11%) un zivīm (+5%).

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Rīgas dzirnavnieks palielinās eksportu un attīstīs bioloģisko produktu ražošanu

Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā a/s Rīgas dzirnavnieks 2013. gadu pabeidzis ar teju 26 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums bijis visos segmentos un tirgos, kuros strādā kompānija, palielinājies arī eksporta apjoms. Uzņēmuma bizness sekmējies, pateicoties arī jaunajiem produktiem, stāsta a/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Apjomi aug

Jaunais vadītājs informē, ka uzņēmuma eksporta kāpums pērn bijis 10 % pret iepriekšējo gadu. Šobrīd eksports veido jau vairāk nekā 30 % no kopējā ražojumu apjoma, un arī šogad turpinās eksporta pieaugums. Galvenie eksporta reģioni ir Krievija, Skandināvija, kā arī Rietumeiropa un Austrumeiropa, kur paredzēts augt arī turpmākajos gados. Notiekošais Ukrainā un Krievijā ietekmē uzņēmumu, bet ietekme nav būtiska. «Mūsu klienti turpina sadarbību, mēs neredzam prognožu un piegāžu samazināšanos un, lai arī valūtas kursa vērtība Krievijā sarukusi par 15 %, kas ietekmē uzņēmuma konkurētspēju, piegādātāji savus apjomus nesamazina. Krievija eksporta struktūrā veido aptuveni trešdaļu,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Tuvākajos gados Rīgas Dzirnavnieks paredzējis palielināt eksportu līdz 40 % no saražotā.