Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Irānas nafta pasaules enerģijas tirgum ir kritiski nepieciešama, pavēstījusi valsts Naftas ministrija, vienlaikus noraidot arī apgalvojumus, ka sankcijas ir smagi ietekmējušas naftas eksportu. Tikmēr sasprindzinājums starp Irānu un Izraēlu turpina saasināties.

Oktobrī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pavēstīja, ka Irānas naftas eksports septembrī samazinājies līdz 860 tūkstošiem barelu naftas dienā. Salīdzinājumam – aizvadītā gada decembrī Irāna eksportēja 2,2 miljonus barelus dienā.

Irānas Naftas ministrijas pārstāvis Alicera Nikzads Rahbars (Alireza Nikzad-Rahbar) IEA aplēses nosauca par «propagandas karu» un uzsvēra, ka naftas eksports saglabājies normas robežās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Rietumvalstis ar piemērotajām sankcijām nedomājot par saviem iedzīvotājiem, kas ir lielākie naftas patērētāji. Irāna esot izlēmusi boikotēt Rietumvalstis un drīzumā parādīties jaunos naftas tirgos. «Pasaule nevar iztikt bez Irānas naftas. Mūsu valsts ir izturējusi sankcijas un atradusi jaunus naftas pircējus,» klāstījis Naftas ministrijas pārstāvis.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Irāna pārtraukusi jēlnaftas piegādes Francijas un Lielbritānijas klientiem, tādējādi atbildot uz Eiropas Savienības (ES) naftas eksporta embargo, kas stāsies spēkā vasarā.

Irāna «pārdos jēlnaftu jauniem klientiem, nevis Francijas un Lielbritānijas kompānijām». Naftas piegādes tiks palielinātas uz Ķīnu, norādīja valsts varasiestādes. Tāpat Irāna pavēstījusi, ka varētu apturēt naftas piegādes uz Itāliju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Franciju un Nīderlandi, lai tādējādi protestētu pret ES ieviesto naftas embargo.

Analītiķi norāda, ka Irānas rīcība var izraisīt tālāku naftas cenu pieaugumu. Aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos Francija no Irānas saņēma 4% importētās naftas, bet Lielbritānija – 1%.

Db.lv jau vēstīja, ka janvārī ES valstis vienojās par naftas importa noteikšanu Irānai. Naftas importa aizliegums ir daļa no sankcijām, kas vērstas pret Irānas kodolprogrammu.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Izraēla naktī uz piektdienu veikusi triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, paziņoja Izraēlas amatpersonas.

Domājams, ka Izraēlas triecienos nogalināts Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri un augsta ranga kodolzinātnieki, žurnālistiem sacīja avots Izraēlas drošības struktūrās, kas vēlējās palikt anonīms.

Irānas valsts televīzija ziņoja, ka starp nogalinātajiem ir Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami un bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi, kā arī kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči.

Televīzija vēstīja, ka Irānas galvaspilsētā Teherānā bija dzirdami sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks Irānas Revolucionārās gvardes štābā.

Televīzija ziņoja arī par sprādzieniem Natanzā 225 kilometrus uz dienvidiem no Teherānas. Tur atrodas kodolobjekts ar urāna bagātināšanas centrifūgām.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.

Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas. Tāpat Irāna apsver ieviest savu naftas embargo pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, vēsta AP.

Iepriekš vēstīts, ka Irāna pārtrauca naftas eksportu uz Lielbritāniju un Franciju, kas izraisīja naftas cenu kāpumu virs 105 ASV dolāriem par barelu.

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ramins Mehmanparasts norādīja, ka Eiropas valstīm vajadzēs garantēt, ka tās laicīgi norēķināsies par naftu, slēgs ilgtermiņa līgumus un vienpusēji nelauzīs esošos līgumus. Šie noteikumi nogādāti Teherānā rezidējošiem Eiropas valstu vēstniekiem.

R. Mehmanparasts arī uzsvēra, ka šādi noteikumi ir godīgi un uzlabos sadarbību starp Irānu un Eiropu. «Mēs esam apņēmušies nodrošināt Eiropai enerģiju, bet viņiem ir jāapņemas nodrošināt samaksu un pildīt līgumus,» uzsvēra Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Eiropa importē 18% Irānas naftas.

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesora Leona Taivāna atbilde uz DB jautājumu par Irānas un Rietumu valstu konflikta būtību.

Irānas un ES (kā arī ASV) savstarpējās domstarpības, bez šaubām, ir spēle, kurā lietas netiek sauktas īstajos vārdos. Runa ir it kā par sankcijām, kuras ES uzliek Irānai par to, ka tā atļaujas izstrādāt atomieročus. Nopietni eksperti saka, ka Irāna nav izdarījusi tik nopietnu izrāvienu nukleārās tehnoloģijas jomā, lai kādu tuvākajā nākotnē apdraudētu.

Galvenais nemiera cēlājs ir Izraēla, kuras situācija Tuvo Austrumu arābu valstu ielenkumā nav laba. Tā pasliktinās sakarā ar Sīrijas–Irānas–Krievijas sadraudzību. Irāna caur Sīriju iegūst tiešu pieeju Izraēlas robežām. Irāna nodrošina ar ieročiem Izraēlas tuvumā esošo Hezbollah un, protams, Sīrijas režīmu. Arī Irākā Irānas ietekme kļūst iespaidīgāka – turienes šiītu ticības brāļi tagad ir pie varas. Tādēļ ES un ASV rosās.

Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.

Kāpēc turp doties?

Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.

Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.

Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.

Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.

Teherāna, visticamāk, apturēs naftas eksportu uz vēl trīs valstīm, pavēstījusi Irānai piederošā ziņu aģentūra Mehr. No Irānas naftas, iespējams, būs jāšķiras Beļģijai, Čehijai un Nīderlendei.

Aģentūra norāda, ka lēmumu par naftas piegāžu apturēšanu Irānas varasiestādes pieņems tuvākajā laikā. Irāna uzsver, ka minētās valstis nav izpildījušas Teherānas izvirzītos noteikumus, kas nepieciešami, lai saņemtu naftu.

Pašlaik Irāna pārtraukusi naftas eksportu uz Lielbritāniju un Franciju, kas izraisīja naftas cenu kāpumu.

Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka ASV nekavēsies izmantot spēju, lai atturētu Irānu no kodolieroču iegūšanas, vēsta BBC. Viņš tomēr norādīja, ka diplomātiska pieeja šī jautājuma risināšanai joprojām var izdoties.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Norēķināties par Irānas naftu turpmāk varēs arī ar zeltu, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Mahmuds Bahmani. Viņš arī pastāstīja, ka Ķīna un Indija par Irānas naftu jau ir norēķinājušās ar precēm, vēsta Bloomberg.

Uz šādu soli Irānu pamudinājušas ASV un Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas, kas sarežģījušas iespēju norēķināties ar Irānas bankām dolāros.

Sankcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, un to ietvaros ES kompānijām būs aizliegts iegādāties Irānas naftu. Pašlaik uz ES tiek eskportēti 20% Irānas naftas. Eiropas piemēram atteikušās sekot Ķīna, kas ir lielākais Irānas naftas pircējs, un Indija. Irāna pašlaik arī pieņem maksājumus citās valūtās.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

Naftas cenu ziņā pasaule var piedzīvot lielus pārsteigumus, bet Irānas faktora atrisināšanās var nozīmēt manāmu naftas cenu kritumu, liecina Citadele bankas jaunākais investīciju stratēģijas apskats.

Naftas un naftas produktu cenās kopš pērnā oktobra pārstājusi eksistēt pirms tam pusgadu aktuālā lēzenā lejupslīdes tendence, un ir iestājusies cenu stabilizācija ar nesen tikko manāmu tieksmi griezties augšup. (Par atskaites indikatoru joprojām izmantojam Eiropas naftu Brent, jo tā vistuvāk atspoguļo cenu virzību pasaules naftas produktu tirgos), norāda bankas eksperti. Naftas cenām, līdzīgi kā vairumam riska aktīvu, acīmredzot, palīdzēja ASV makro pulsa uzlabošanās, pamiers Eirozonas perifērijā un centrālo banku aktivitātes. Spēcīgu atbalstu naftas cenām, protams, sagādājis kārtējais ģeopolitiskais saasinājums - šoreiz tā ir eskalācija jau gadiem ilgušajās nesaskaņās starp Rietumvalstīm un Irānu ap tās kodolprogrammu.

Rietumvalstu un Irānas saspīlējums turpina augstos līmeņos uzturēt pasaulē vissvarīgākā energoresursa – naftas – cenu. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena šodien atradās pie 113,5 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Valsts ziņojusi, ka sākusi urāna bagātināšanu zem zemes (jeb kalnā) un par spiegošanu uz nāvi notiesājusi izbijušu ASV armijas karavīru. Savukārt šodien automašīnas sprādzienā bojā gājis Irānas kodolzinātnieks. Irāna jau paspējusi vainu novelt uz Izraēlu.

Saspīlējums aug un nav izslēgts, ka drīzumā tuvajos Austrumos varētu notikt reāla karadarbība. DB jau rakstījis, ka naftas tirgum šajā sakarā ļoti svarīgi ir tas, kas notiks ar Ormuza šaurumu, proti, vai tas tiks bloķēts (to nodrošināt sadursmes gadījumā solījusi Irāna). Eksperti lēš, ka īstermiņā uz naftas cenām tam var būt ļoti liela ietekme. Tiesa gan, nav īstas pārliecības par to, vai militāra konflikta gadījumā Irāna spēs ilgstoši bloķēt šo naftas industrijai tik ļoti svarīgo šaurumu (pa to tiek pārvadāta aptuveni viena piektā daļa pasaulē izmantojamās naftas).

Irāna svētdien paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Valsts televīzija ziņoja, ka Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

"Irāna turpinās kodolbagātināšanu bez ierobežojumiem un pamatojoties uz tās tehniskajām vajadzībām," teikts televīzijā nolasītajā paziņojumā.

Jaunais paziņojums par atkāpšanos no kodolvienošanās bija gaidāms šajā nedēļas nogalē, un nav zināms, cik lielā mērā tā saturu ietekmējusi attiecību saasināšanās ar Vašingtou pēc piektdien notikušā ASV raķešu trieciena, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.

Atbildot uz to, ka ASV 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās un atjaunoja sankcijas pet Irānu, Teherāna pakāpeniski ir atkāpusies no vienošanās nosacījumiem, tostarp attiecībā uz urāna bagātināšanas līmeni, bagātinātā urāna krājumiem, to, kāda modeļa centrifūgas tā izmanto urāna bagātināšanai, kā arī to, kur notiek urāna bagātināšana.

Irānas naftas ieguves apjomi ir kritušies līdz zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā, bet sankciju rezultātā var samazināties vēl vairāk un sasniegt līmeni, kāds tika novērots Irānas – Irākas kara laikā 80-jos gados, vēsta CNN.

Irānas jēlnaftas ieguves apjomi februārī samazinājušies par 50 tūkstošiem barelu un sasnieguši 3,38 miljonus barelu dienā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada, atsaucoties uz Starptautiskā enerģijas aģentūras (IEA) datiem, norāda CNN. Taču Irānas naftas apjomi turpinās samazināties – saskaņā ar IEA aprēķiniem, no šā gada jūlija, kad stāsies spēkā ES naftas importa embargo, Teherānas naftas eksports varētu samazināties vēl par 800 tūkstošiem barelu dienā jeb gandrīz trešo daļu.

Vairāki naftas ieguves pārtraukumi, kas notikuši reģionā, sākot no Dienvidsudānas, beidzot ar Sīriju, ir samazinājuši globālās naftas piegādes apjomus. Šie aspekti, apvienoti ar nervozitāti saistībā ar Irānu, kopš pagājušā gada decembra ir palielinājuši naftas cenu par divdesmit procentiem, norāda CNN. Analītķi bažījas, ka augstā naftas cena varētu arī ietekmēt lēno ASV atveseļošanos.