Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Uzņēmējs Andris Griģis pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu, saistībā ar viņa un advokātu biroja Glimstedt un partneri interešu konfliktu.

Uzņēmējs lūdz atzīt ZAP lēmumu par prettiesisku un atcelt to, jo Kurzemes apgabala tiesa ir atzinusi interešu konflikta esamību un atcēlusi Glimstedt un partneri pārstāvjus no lietas izskatīšanas.

«Esmu pārliecināts par taisnību savā pusē, par to liecina arī Kurzemes apgabaltiesas atzinums par Glimstedt un partneri interešu konfliktu. Šis fakts uzskatāmi parāda atsevišķu advokātu spēju kļūt akliem tiem izdevīgā brīdī, neredzot acīmredzamo un nespēju publiski atzīt sava kolēģa neētisku rīcību. Jā, šis gadījums met ēnu uz advokātu reputāciju, bet tā tiek mesta tikai tāpēc, ka advokāti paši nevēlas saredzēt melnās avis savās rindās,» norāda A. Griģis.

Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā aizturētais un vēlāk apcietinātais Leonards Tenis ir nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti par, viņaprāt, nelikumīgu aizturēšanu, veikto psiholoģisko ietekmi un apcietināšanu pretēji Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām.

Kā aģentūru LETA informēja Teņa advokāti Andrejs Elksniņš un Saulvedis Vārpiņš, pēc klienta lūguma ECT iesniedzamā prasība jau tiek gatavota. Tā būšot ļoti apjomīga. Prasībā tikšot norādītas nelikumības, kas saistītas ar Teņa aizturēšanu, apcietināšanu un metodēm, kas pielietotas viņa pirmās pratināšanas laikā. Tāpat prasībā būšot norādīts uz Tenim piemēroto ierobežojumu - aizliegumu iepazīties ar materiāliem, kas pamato viņa apcietinājumu.

Tikpat lielā mērā ECT tiks lūgts izvērtēt aizstāvjiem noteikto ierobežojumu - aizliegumu izpaust pirmstiesas kriminālprocesa datus, informēja advokāti. Kā ziņots, Teņa aizstāvji procesa virzītājam jau iesnieguši lūgumu pārvērtēt un atcelt aizliegumu izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas, jo šāds liegums ierobežojot advokātus likumā paredzēto pienākumu izpildē un aizliedzot lietā pieaicināt noteiktus ekspertus un lieciniekus, kas varētu atspēkot izvirzītās aizdomas.

#Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi tā saucamie pašnodarbinātie (freelancer) advokāti, kas staigā un piedāvā savus pakalpojumus par dempinga cenām.

Zvērinātu advokātu birojos tikai ar juristiem vien nepietiek un rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc datu analītiķiem, jau šobrīd rāda pasaules prakse

Tā, runājot par zvērinātu advokātu biroju (ZAB) nākotni, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda zvērināta advokāte, BDO Law partnere Vita Liberte. Viņa uzsver, ka pasaulē aizvien biežāk birojus, kas sniedz juridisku palīdzību, izveido cilvēki, kuri paši nav juristi, piesaistot nozares speciālistus uz konkrētiem projektiem. Līdz Latvijai šī tendence vēl nav atnākusi, tomēr ar laiku arī konservatīvajai Latvijas juridiskajai nozarei būs jāmainās, lai apmierinātu prasīgos un aizvien vairāk zinošākos klientus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par kukuļdošanā apsūdzētā atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča apcietināšanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu 22.martā pārsūdzēja viņa advokāti Jeļena Kvjatkovska, Valērijs Ickevičs un Juris Dzelme.

AT minēto sūdzību šodien izskatīja aiz slēgtām durvīm.

Rīgas apgabaltiesa 19.martā nolēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā. Minēto lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu likumā noteiktajā kārtībā varēja pārsūdzēt, taču pārsūdzība neapturēja tā izpildi.

Esam pieredzējuši milzīgu attīstību tehnoloģiju jomā, intervijā DB norāda zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene partneris un zvērināts advokāts Ivars Grunte

Birojs tāpat kā Dienas Bizness savu darbību sāka pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad Latvijā valdīja pārmaiņu vēji un tikai sāka veidoties pirmie privātie zvērinātu advokātu biroji (ZAB).

Fragments no intervijas:

Ņemot vērā situāciju Latvijā 90. gados, kas toreiz pamudināja veidot savu ZAB?

Viens no iemesliem bija ārzemju pieredze, jo mēs ar partneri Gundaru Ceru bijām starp pirmajiem, kas devās pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm. Tie bija 90. gadi. Atceros, ka jau 80. gadu beigās advokāti Valentīns Bļugers un Baiba Plaude bija pirmie, ko advokātu padome nosūtīja praksē uz Ameriku. Viņi šīs pieredzes ietekmē uzreiz izveidoja biroju, un arī mums tajā pat laikā radās tāda ideja. Tas bija kaut kas absolūti jauns, un mēs izveidojām Latvijā otro, kā toreiz saucām, privāto advokātu biroju. Es domāju, ka nekļūdījāmies, jo pēc tam tie veidojās kā sēnes pēc lietus.

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Jāņa Kārkliņa advokātu birojs izsludinājis atlīdzību par būtisku un noderīgu informāciju, kas apstiprinātu aizdomas, ka joprojām notiek aktīvi centieni panākt «ABLV Bank» piespiedu likvidāciju.

Saskaņā ar sludinājumā norādīto, kopējais atlīdzību fonds ir viens miljons eiro.

«Advokātu biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka joprojām notiek mēģinājumi negodīgām metodēm apturēt šī gada jūnijā tiesiskā ceļā pieņemto [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas] lēmumu [par kontrolētu bankas pašlikvidāciju]. Notiek darbības, lai mantkārīgos nolūkos panāktu bankas aktīvu izsaimniekošanu, vairāk nekā divu miljardu eiro vērto aktīvu izlaupīšanu,» teikts tā publicētajā paziņojumā.

Sludinājumā norādīts, ka Jāņa Kārkliņa birojs pārstāv lielākos «ABLV Bank» akcionārus, un biroja rīcībā esošā informācija «apstiprina, ka mantkārīgos nolūkos manipulēts gan ar finanšu un tirgus dalībniekiem, gan Latvijas valsts amatpersonām». «Ar lielu iespējamību notikusi tirgošanās ar ietekmi, kukuļu izspiešana, krāpšanas atbalstīšana un izdarīti citi iespējami noziedzīgi nodarījumi,» norādīts paziņojumā.

Zvērinātu advokātu Padome 1.jūlijā ir reģistrējusi Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Diemžēl sakarā ar biroja dibinātāja un patrona Andra Grūtupa aiziešanu mūžībā Zvērināta advokāta A.Grūtupa birojs darbība juridiskā izpratnē ir izbeigusies. Patrons nevēlējās, lai pēc savas aiziešanas birojs turpinātu darbību ar viņa uzvārdu. Šāda izvēle mums šķiet pašsaprotama un loģiska, jo par Andri Grūtupu ir palikuši ļoti daudzi pieminekļi grāmatu un sasniegto darbu izskatā. Patrons paliks mūsu piemiņā. Tomēr, ne reizi netika pieļauta varbūtība, ka profesionālā pēctecība tiktu pārtraukta,» teikts izplatītajā paziņojumā.

«Tādēļ, mēs esam izveidojuši jaunu zvērinātu advokātu biroju, tam piešķirot nosaukumu Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs. Mēs savu profesionālo darbību turpināsim tās pašas komandas izskatā, kāda tā bija iepriekš, un tajās pašās telpās,» informē advokāti.

No šā gada jūnija starptautiskās advokātu biroju alianses Borenius Group birojs Latvijā - Liepa, Skopiņa/BORENIUS strādās ar nosaukumu BORENIUS.

Borenius grupas birojs Somijā (iepriekš – Borenius & Kemppinen) jau ir adaptējis jauno nosaukumu, un tuvākajā laikā to darīs arī advokātu biroji Lietuvā (BORENIUS/ Švirinas & partners) un Igaunijā (Luiga Mody Haal Borenius), DB informēja biroja pārstāve Evija Ansonska.

Zvērinātu advokātu biroja BORENIUS partneris Lauris Liepa norāda, ka jaunais biroja nosaukums atbilst Borenius grupas zīmolam, kas jau tiek izmantots visā pasaulē. Grupas ietvaros dažādu valstu birojos kopā strādā vairāk nekā 170 advokāti, bet klienti tiek apkalpoti starptautiskā mērogā, gan Somijā, gan Baltijas valstīs, apgalvo E. Ansonska.

Zvērinātu advokātu birojs “Rasa, Ešenvalds un Radziņš” 2021. gada februārī pievienojas Lextal Legal advokātu biroju grupai, kļūstot par vienu no desmit lielākajiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem Baltijas reģionā ar apvienotu Baltijas komandu.

Zvērināts advokāts Egīls Radziņš kopš 1993. gada ir plaši pazīstams tiesvedību eksperts ar ievērojamu pieredzi tiesvedībās gan Latvijas tiesās, gan Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt zvērinātu advokātu birojs “Rasa un Ešenvalds” tika izveidots 2010. gadā, un tas ir nodrošinājis juridisko palīdzību saviem klientiem plašā ar uzņēmējdarbību saistītu jautājumu lokā, sākot ar uzņēmumu dibināšanu līdz to veiksmīgai interešu pārstāvībai Eiropas Savienības Tiesā.

Zvērinātu advokātu birojs “Rasa, Ešenvalds un Radziņš” piedāvā saviem klientiem juridisko palīdzību svarīgākajās komercdarbības un privātās dzīves jomās. Apvienotā biroja komandā ir seši advokāti, kā arī zinošs un atsaucīgs juridiskais un administratīvā atbalsta personāls.

Apvienojušies un kopīgu nosaukumu – Fort – ieguvuši trīs advokātu biroji Baltijas valstīs - advokātu birojs Adversus Latvijā, advokātu birojs Nordeus Igaunijā un advokāti no advokātu biroja Pavlov & Mamontovas Lietuvā.

Visi nupat kā apvienojušies advokātu biroji dibināti laika posmā no 2010. līdz 2011. gadam.

Kā stāsta Tallinas biroja partneris Kuldars Jāns Torokofs (Kuldar Jaan Torokoff), visiem trim birojiem jau vairākus gadus ir bijusi sadarbība, tāpat arī tiem ir daudz kopīgu principu un vērtību.

Fort ir biroji Rīgā, Tallinā, un Viļņā, bet Fort stratēģiskais partneris Baltkrievijā ir advokātu birojs Sysouev, Bondar, Khrapoutski.

Mihailu Fridmanu prasībā pret Luksemburgu par miljardu dolāru lielu kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu Eiropas Savienības (ES) sankciju dēļ pārstāvēs viena no Lielbritānijas pazīstamākajām advokātēm, bijušā premjerministra Tonija Blēra sieva Šerija Blēra, ziņo “The Telegraph”.

Mihails Fridmans otrdien, 13.augustā, iesniedzis 16 miljardus ASV dolāru prasību pret Luksemburgu par tās lēmumu iesaldēt viņa aktīvus pēc tam, kad viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Viņa advokātu skaitā ir arī Šerija Blēra, kas Apvienotajā karalistē saņēmusi balva par mūža ieguldījumu par ieguldījumu un darbu jurista profesijā un dzimumu līdztiesības veicināšanā, un viņas vadītais juridiskais birojs “Omnia Strategy” *.

Juridiskais strīds tiks izskatīts Honkongas Starptautiskajā arbitrāžas centrā.

Tiesai iesniegtajos dokumentos teikts, ka Krievijas un Izraēlas uzņēmējs Fridmans cietis pastāvīgus zaudējumus pēc tam, kad Luksemburga pret viņu ieviesa nepatiesas un nepamatotas ES sankcijas. Kā norāda viņu pārstāvošie advokāti, ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu. Luksemburgai tiek prasīts izmaksāt “kompensāciju, pamatojoties uz viņa ieguldījumu patieso tirgus vērtību”, kas “saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm paredzama ne mazāka kā 16 miljardi ASV dolāru”.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Augsts starptautisks novērtējums advokātu birojiem kalpo ne vien kā mārketinga ierocis klientu piesaistīšanā, bet arī ļauj pašiem izvērtēt savas stiprās un vājās puses un iezīmēt savu vietu kartē

Tā DB saka advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vadošais partneris Ivars Grunte. Birojs šogad saņēma augstāko novērtējumu TNS SIFO Prospera veiktā plašā pētījumā Law Firm Review. Pētījums pirmo reizi tika veikts Baltijas valstīs, aptaujājot 265 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumus ar lielāko juridisko pakalpojumu gada patēriņu, tātad uzņēmumi, kas nevis pa reizei izmanto advokātu pakalpojumus kādu problēmu risināšanai, bet gan uzņēmumus, kuri ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem strādā cieši, turklāt nereti vienlaikus izmantojot vairāku biroju pakalpojumus.

Ņemot vērā, ka juridiskos birojus, atšķirībā no visdažādāko jomu uzņēmumiem nevar sarindot pēc tādiem objektīviem publiski pieejamiem kritērijiem kā, piemēram, apgrozījumu, dažādi novērtējumi un reitingi var kalpot kā sava veida kvalitātes rādītājs, lai gan, kā norāda vairāki DB aptaujāti zvērināti advokāti, tos nevajadzētu uzskatīt par nekļūdīgu mērauklu. Vienlaikus gan biroji ar saņemto atzinību un novērtējumiem lepojas, secināms gan no advokātu teiktā DB, gan no šo sasniegumu pozicionēšanas biroju mājaslapās un preses paziņojumos.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Nelija Jezdakova kopā ar advokātiem apmeklējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kur izmeklētāji ar viņas piedalīšanos veikuši procesuālās darbības.

Kā novēroja aģentūra LETA, smaidošo Jezdakovu KNAB pagalmā sagaidīja advokāte Ieva Garanča. KNAB darbinieka pavadītas, abas iegāja biroja telpās, bet jau pēc aptuveni desmit minūtēm bijusī VID vadītāja iznāca ārā. Tur viņa nedaudz parunāja ar Garanču, sagaidīja advokātu Rinaldu Bušu un devās prom tumšas krāsas automašīnā Audi.

Aģentūrai LETA nekādus komentārus par savu vizīti KNAB un par viņai inkriminētajām darbībām Jezdakova nevēlējās sniegt, aizbildinoties, ka ir privātpersona. Vēlāk telefoniski no komentāriem atturējās arī advokāti Bušs un Garanča.

«Parakstījām papīrus par procesuāliem lēmumiem, ar kuriem mūs iepazīstināja,» informēja Bušs, skaidrojot, ka nedrīkst izpaust sīkākas detaļas. Vaicāts, vai Jezdakova gadījumā neparakstīja lēmumu par drošības līdzekļa maiņu vai lēmumu, ar kuru viņa atzīta par aizdomās turēto kriminālprocesā, Bušs atbildēja noraidoši. «Mums šodien dienaskārtībā bija citi procesuāli lēmumu,» paskaidroja advokāts.

Zvērinātais advokātu birojs BDO Zelmenis&Liberte ir kļuvis par pirmo vietējo zvērināto advokātu biroju Latvijā, kas ir izturējis visus pārbaudījumus, lai saņemtu ISO kvalitātes vadības sertifikātu, informē uzņēmums.

Līdz ar to Zelmenis&Liberte kvalitātes vadības sistēma sertificēta trīs jomās – juridisko, nodokļu un finanšu konsultāciju sniegšanā.

Minēto Zelmenis&Liberte kvalitātes sistēmas novērtējumu veica neatkarīga starptautiskā sertifikācijas kompānija Bureau Veritas Quality International. Jāpiebilst, ka ISO sertifikāts ir starptautiski atzīts kvalitātes novērtējums.

Zvērinātu advokātu birojs BDO Zelmenis&Liberte darbojas Latvijā kopš 2007. gada. Biroja dibinātāji ir advokāti Vita Liberte un Jānis Zelmenis. BDO Zelmenis&Liberte specializējas juridiskajās, nodokļu un finanšu konsultācijās.

Karā un mīlā visi paņēmieni ir atļauti – tas ir sens teiciens, kuru mūsdienās parasti izmanto ļaudis, kam gribas izrīkoties tā, kā nav pieņemts. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), acīmredzot nolemjot, ka citādi neizdosies tikt klāt pie pierādījumiem noteiktu personu lietu sakarā, ir nolēmis mēģināt par lieciniekiem pataisīt advokātus.

Principā teju vai briljanta vērts plāns – ir taču skaidrs, ka par to, ko katra konkrētā aizdomās turētā persona ir vai nav darījusi, vislabāk parasti zina tieši advokāti. Viņiem vienkārši ir jāzina, lai saprastu, no kuras puses ķerties klāt, lai aizstāvētu savu klientu. Tas taču izklausās tik vienkārši – pagaidīt, kamēr aizdomās turētais nolīgst advokātu, izrunājas ar viņu, un tad attiecīgo aizstāvi nopratināt. Ir tikai viena «problēma» – tā nav pieņemts darīt nevienā demokrātiskā valstī. Turklāt šeit runa nav par elementāro pieklājību, tradīcijām un tamlīdzīgām vērtībām, bet gan aspektiem, kas ir atrunāti likumdošanas ietvaros.

Nolūkā attīstīt jaunos talantus zvērinātu advokātu birojs Eversheds Bitāns organizē jurisprudences maģistrantūras studentiem meistarklasi, kurā studentiem ir iespēja tuvāk uzzināt par to, kā darbojas komerctiesību advokātu birojs. Laikā no oktobra līdz maijam trešo gadu pēc kārtas dalībnieku zināšanas papildināt ļāva biroja vadošie advokāti.

Labākais students iegūst iespēju piedalīties Eversheds jauno juristu vasaras skolas programmā Lielbritānijā, un šogad šo balvu par centīgu darbu ieguvusi Laura Marta Zobova. Savukārt Marats Golovkins un Elviss Lapiņš ieguva iespēju iziet apmaksātu praksi Eversheds Bitāns birojā.

Meistarklase norisinās kopš 2013. gada, un šajos trīs gados programmu absolvējuši 67 jaunie speciālisti. Katru gadu tiek uzņemti ne vairāk kā 25 studenti.

«Mūsu meistarklase pulcē tikai mērķtiecīgus jaunos juristus, kuri gatavi darīt vairāk nekā citi, paralēli studijām reizi mēnesī mācoties pie mums. Tā ir pozitīva enerģijas apmaiņa, un jāsaka, ka arī mēs mācāmies kopā ar programmas dalībniekiem,» stāsta biroja vecākais partneris, LU pasniedzējs Agris Bitāns.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir saņēmusi sūdzības par tiesas lēmumiem, ar kuriem AS Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam un uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļko tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis DB pastāstīja, ka A.Meļko gadījumā sūdzības iesnieguši abi viņa advokāti. Pagaidām neesot zināms, kad tās varētu tikt skatītas.

DB jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairāk nekā 30 kratīšanās saistībā ar Latvenergo lietu kopumā izņēmis naudas līdzekļus pāri par ceturtdaļmiljonu eiro apmērā. Aizturēts tika Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons un vēl četras Latvenergo amatpersonas, un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka pret aizturētajām personām sākts kriminālprocess par iespējamām pretlikumīgām darbībām, kas saistītas ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu lielā apmērā.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.