Eiropas Komisijai izvērtēšanai iesniegts reģistrācijas pieteikums aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Rucavas baltais sviests, informē Zemkopības ministrija.

Produkts Rucavas baltais sviests ir sviests, kura gatavošanas procesā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Rucavas baltā sviesta senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā.

Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20. gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī pašlaik gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots Rucavas baltais sviests.

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Latvijā sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Ilgstoši ar tik augstu cenu nav jārēķinās,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sviesta cenai vajadzētu stabilizēsies, tomēr tā, visticamāk, neatgriezīsies tik zemā līmenī, kāds tas bija iepriekš. «Domāju, ka tas būs kaut kāds vidusceļš,» minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka pēdējos divus gadus pasaulē piena cenas bija ļoti zemas, taču šobrīd pierasījums nereti ir lielāks nekā piedāvājums. «Ir jāpagaida kamēr tirgus sakārtosies un ieņems pieņemamu pozīciju,» viņa sacīja.

Tāpat Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka lopkopji tik ātri nevar pielāgoties patērētāju pieprasījuma izmaiņām, jo līdz jaunai gotiņai paiet apmēram trīs gadi.«Ja cilvēki tiešām sāks vairāk patērēt piena taukus, tad arī pasaulē lopkopībai, ģenētikai vajadzēs iet tajā virzienā, lai būtu nedaudz treknāks piens, bet tas noteikti nenotiks ātri,» klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.

Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.

Sviesta cena – rekordaugsta

Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam šobrīd nav pamata, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Šobrīd nav pamata turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam,» uzsvēra Gulbe.

Viņa norādīja, ka pēdējā laika straujais cenas kāpums sviestam zināmā mērā ir skaidrojams ar iedzīvotāju paradumu maiņu, proti, cilvēki sākuši to vairāk patērēt - savulaik bija liels pieprasījums pēc augu taukiem, tostarp palmu eļļās, bet šobrīd šī tendence mazinās.

«Ja ir [pieprasījuma] samazinājums pēc augu taukiem un [pieprasījuma] pieaugums ir pēc dzīvnieku taukiem, tos tik ātri nevar dabūt - jāpalielina ganāmpulks, kā arī jāmaina ģenētika, jo līdz šim lielākajā daļā Eiropas valstu maksāja par izslaukto pienu un olbaltumvielu saturu, bet taukus nebija izdevīgi pārstādāt un pārdot, tādējādi gotiņas turpina dot to pienu, kuru tās ir devušas iepriekš, un ir jāpērk jaunas,» klāstīja Gulbe.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Latviešu valodas ekspertu komisija alus darinājumu «craft beer» latviešu valodā aicina saukt par «arodalu», liecina informācija Valsts valodas centra mājaslapā.

Lemjot par alus darinājuma nosaukuma «craft beer» atbilsmi latviešu valodā, pagājušā gada beigās Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi lietot vārdu «arodalus».

Savukārt jautājumā par nosaukuma «basijas sviests» lietošanu komisija konstatēja, ka praksē jau ilgāku lieto laiku nosaukumu «šī sviests», un ieteica to nemainīt.

Latviešu valodas ekspertu komisija regulāri izvērtē normatīvos dokumentos un izdevumos ietverto normu atbilstību latviešu valodas likumībām, kodificē literārās valodas normas un sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.

Valsts civildienesta reformu vīzija var apmigloties līdz ar Mārtiņa Krieviņa aiziešanu no Valsts kancelejas direktora amata

Varbūt paša rosinātā reforma Valsts kanceleju skārusi pašu pirmo, jo, neskatoties uz Krieviņa profesionālajām dotībām, daudziem varētu būt grūti atbildēt uz ļoti konkrētu jautājumu – kādas īsti ir (bija un būs) šīs iestādes funkcijas un cik pamatots tās 5,237 milj. eiro lielais budžets?

Klusuciešana par notikuma apstākļiem gan no jau no bijušā darba ņēmēja, gan tiešā darba devēja puses liek domāt par darba attiecību pārtraukšanas savādajiem apstākļiem. Acīmredzot, kāda no iesaistītajām pusēm ir rīkojies ļoti impulsīvi. Izskanējuši vien daži minējumi par to, ka premjera vaigs «jau ilgstoši nav bijis apmierināts ar Krieviņa darbu». Diemžēl premjers ir izvēlējies taktiku šo krīzi pārvarēt, iebāžot galvu smiltīs un neskaidrojot, kas tieši izraisījis premjera tik auglīgas dusmas, kas spēja nosvilināt darba attiecību tiltu ar valsts augstāko ierēdni. Nesaprašanās abu kungu starpā gan esot gruzdējušas jau iepriekš, un iemeslu jau netrūka, piemēram, KNAB priekšnieka neauglīgie meklējumi. Zīmīgi, ka pēc nedēļas beigsies pieteikumu pieņemšana jaunajā konkursā uz KNAB vadītāja amatu. Arī VID ģenerāldirektora konkurss nebija personāla atlases paraugstunda, bet pēc Maksātnespējas administrācijas vadītāja lūkoja pat trīs kārtās.

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Pasaulē atkal nācis modē sviests, kas vairāku gadu garumā netika pienācīgi novērtēts, un tā cenas par prieku piensaimniekiem ceļas, raksta Lietuvas biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Var minēt trīs iemeslus, kādēļ pieprasījums pēc sviesta tā audzis,» skaidro uzņēmuma Vilkyškiu pienine vadītājs Gintars Bertašus. «Pirmkārt, piena šobrīd Eiropas Savienībā un pasaulē kļuvis mazāk, ražošana sašaurinājusies. Otrkārt, pasaulē parādījusies sviesta mode un tas atkal kļuvis populārāks par augu taukiem. Treškārt, mainījusies piena lopu ganāmpulku ģenētika, lai gan tas skan dīvaini.»

Viņam sliecas piekrist uzņēmuma Rokiškio sūris valdes priekšsēdētājs Daļus Trumpa. «Labu laiku sviests likās norakstīts, pasaulē pieauga augu tauku patēriņš, bet nu viss mainās un cilvēki sviest atkal patērē vairāk. Tika arī domāts, ka ceptuves vairs nepiedāvās tik daudz dažādu konditorejas izstrādājumu, taču vismaz pagaidām tā nav noticis,» viņš spriedis.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri - palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu vidējā līmeņa kāpumu bija svaigiem dārzeņiem (+12%). Dārgāka bija maize (+2,5%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei. Cenas palielinājās svaigiem augļiem (+2,4%), sviestam (+6,2%), šokolādei (+3,4%), pienam (+2,1%) un saldējumam (+2,4%). Sadārdzinājās arī piena produkti (+1,2%), tostarp skābais krējums un akciju noslēgumu ietekmē arī saldais krējums. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,5%), gaļas izstrādājumiem (+2,1%) un kafijai (+1%). Savukārt cenas samazinājās kartupeļiem (-7,4%), cukuram (-5,9%), kā arī olām (-1,9%).

Godātā redakcija, šai laikā, kad amerikāņi draudzējas ar ziemeļkorejiešiem, bet kašķējas ar sabiedrotajiem, gribu paust savu atbalstu mūsu valdības apbrīnojamajai tālredzībai. Latvija ir pilnīgi gatava draudošajam tirdzniecības karam, vēl vairāk, gūs no tā labumu. Tas nokārtots, pateicoties savlaicīgai OIK maksājumu sistēmas ieviešanai un iejūtīgai maksātnespējas procesu administrēšanai.

Kā zināms, ASV prezidents ir apsolījis uzlikt kārtīgu muitas maksu par importēto tēraudu un alumīniju, bet ES savukārt atbildēšot ar sarakstiņu muitojamai ASV produkcijai, ko tā eksportē uz mūsu pusi. Pasaules ēters gaudu pilns, kas tik nu tagad panesīsies, ak, vai, manu vai.

Lai tik gaudo, paši vainīgi. Mūsu tērauda eksportu uz ASV ne ar kādām muitām aplikt nemaz nevar, jo tēraudu vairs nekausē. Kā tas gadījās, garš stāsts – sākās ar brīnumainu, zibensātru Vienotības finanšu ministra sniegtu daudzdesmit miljonu garantiju Liepājas Metalurgam jaunu iekārtu iegādei, bet turpinājās ar maksātnespējīgā uzņēmuma ieskapēšanu nez kādiem tur investoriem. Tie savukārt savlaicīgi ieviesto OIK maksājumu dēļ arī nobankrotēja. Rezultāti tikai un vienīgi pozitīvi: vietējie LM akcionāri tika pie miljoniem, lēmēji saņēma gandarījumu par paveikto, krāmus iesmērēja antiņiem, un ASV muita vairs nav jāmaksā. Jo nav, par ko. Perfekts scenārijs.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).