Japāna ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām ar vairāk nekā 120 miljoniem patērētāju. Tas ir tirgus, kur tradicionālās vērtības sastopas ar modernām tehnoloģijām un kur kvalitāte, precizitāte un ilgtermiņa attiecības ir neatņemama biznesa ikdiena. Latvijas uzņēmumiem šeit pavērtās iespējas ir lielas, taču panākumi nenāk uzreiz – ir jāzina, kā pareizi sevi parādīt.

Atpazīstamība un uzticība

Latvija Japānā nav plaši zināma, tāpēc pirmais solis ir atpazīstamības celšana. Dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka”, kā arī papildus tai īpaši izstrādātā biznesa programma, kas paver uzņēmējiem plašas iespējas apmeklēt dažādus nozaru pasākumus un piesaistīt sadarbības partnerus, ļauj parādīt, ka mums ir ko piedāvāt. Atpazīstamība veido uzticību, kas Japānā ir pamats ilgtermiņa sadarbībai.

Japānā svarīga ir hierarhija – jo uzņēmumā augstāk stāvošāka persona ieradīsies uz sarunām, jo lielāka iespējamība izveidot veiksmīgu sadarbību. Japāņiem ir svarīgi, ka saruna notiek klātienē, turklāt augstākā līmeņa vadības pārstāvniecība ir apliecinājums, ka uzņēmumam potenciālā sadarbība ir patiesi nozīmīga. Par godu EXPO šogad LIAA organizēja līdz šim lielāko tirdzniecības misiju uz Japānu, kurā piedalījās gan valsts prezidents un ekonomikas ministrs, gan 37 uzņēmumu pārstāvji. Tieši šāds tirdzniecības misijas sastāvs sekmēja iespēju tikties ar daudzu lielu Japānas uzņēmumu vadītājiem.

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Pasaulē lielākajā izstādē “Expo 2025 Osaka” atklāts Baltijas paviljons ar tēmu “We Are One”, kurā vienoti tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva, un izcelta dabas, cilvēku un tehnoloģiju mijiedarbība.

Starptautiskā izstāde Japānā notiks pusgada garumā - līdz pat 13. oktobrim. Tajā piedalās 160 valstis, 9 organizācijas un plānots, ka to apmeklēs ap 28 miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Svinīgajā Baltijas paviljona atklāšanā piedalījās un simbolisko lenti pārgrieza Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; Lāsma Līdaka, Latvijas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre; Zigmārs Zilgalvis, Latvijas vēstnieks Japānā; Lina Antanavičiene, Lietuvas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre, Aurelijas Zykas, Lietuvas vēstnieks Japānā un Artūrs Analts, Baltijas paviljona mākslinieks un dizainers.

Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: “Izstāde “EXPO” ir lieliska iespēja stiprināt Latvijas ekonomisko klātbūtni Japānā, kas ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē. Kopumā ar izstādi saistītajās aktivitātēs klātienē un attālināti iesaistīsies vairāk nekā 250 Latvijas eksportējošie uzņēmumi. Tā ir iespēja kāpināt Latvijas eksportu un investīcijas no Japānas.”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.

Pēdējā laikā finanšu medijos arvien biežāk parādās brīdinājuma toņos ieturēti raksti par Japānas fiskālo situāciju, kas lielā mērā ir “negaidīti” sakrituši ar maija beigās strauji pieaugošiem valsts ilgtermiņa obligāciju ienesīgumiem.

Tiek pievērsta uzmanība arī uz pieaugošo valsts parāda apkalpošanas slogu un Japānas Bankas lēmumu paaugstināt procentu likmes līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada, tomēr lielākā daļa ignorē Japānas monetārās politikas strukturālās īpatnības, kas, pareizi izprotot, ļauj šī brīža situāciju vērtēt daudz mierīgāk un kontekstuāli pamatotāk.

Tiesa, Japānas valsts kopējais parāds (rēķinot pret IKP) joprojām ir visaugstākais starp attīstītajām ekonomikām, bet Japānu atšķir tas, ka gandrīz viss valsts parāds ir denominēts jēnās un to iekšzemē tur Japānas Banka, komercbankas un pensiju fondi. Īpatnība dod Japānai priekšroku monetārās politikas elastībā atšķirībā no valstīm, kuras aizņemas ārvalstu valūtās vai saskaras ar starptautiskiem monetāriem ierobežojumiem (piem. Eirozona). Japānas valdībai, sadarbībā ar Japānas Banku, vienmēr ir iespēja nodrošināt savu parādsaistību izpildi jēnās – t.i. defolta risks ir praktiski neeksistējošs – Grieķijas variants, kur lielākā parāda daļa tika turēta ārzemēs, nav iespējams.

Šodien starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā norisināsies Latvijas nacionālā diena "Voice and Echo", informē Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA).

Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot Latvijas kultūras prezentāciju caur šim notikumam īpaši radītu horeogrāfisku un muzikālu mākslas performanci, meistarklasēm un svētku gājienu, kā arī uzzināt par Latvijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem Latvijas - Japānas biznesa forumā.

Latvijas dalības "Expo 2025 Osaka" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka Latvijas nacionālā diena izstādē ir Latvijas iespēja pozitīvi pārsteigt Japānu un pārējo pasauli.

Nacionālās dienas centrālais notikums būs multimediāla performance "Echo / Atbalss" - Latvijas stāsts, kas pasniegts caur mūziku, deju un vizuāliem elementiem, iedvesmojoties no četriem gadalaikiem un diennakts cikla.

Japānu pirmajā pusgadā apmeklēja 17,78 miljoni tūristu, kas ir jauns rekords un par miljonu tūristu pārspēj pirmspandēmijas rādītāju, piektdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Vājais jenas kurss piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan nažus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

2019.gadā, kad tūrisma nozari nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, janvārī-jūnijā Japānu apmeklēja 16,63 miljoni tūristu, kas tolaik bija rekords, raisot bažas par pārmērīgiem pūļiem tādās tūristu iecienītās vietās kā Kioto un Fudzi kalns.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida valdības sēdē mudināja vairot tūristu interesi par Japānas lauku reģioniem, vienlaikus cīnoties pret pārmērīgām tūristu masām.

Gaidāms, ka šogad Japānu apmeklēs 35 miljoni ārvalstu tūristu, valsts ekonomikā ieplūdinot astoņus triljonus jenu (57 miljardi eiro).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis piektdien, 10.janvārī, tikās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem, lai pārrunātu pārstāvniecību 2025.gada darbības mērķus, plānotās ministra un biznesa delegāciju vizītes, kā arī pārstāvniecībām aktuālos jautājumus.

"Mūsu mērķis ir līdz 2035.gadam dubultot Latvijas ekonomiku, un šī mērķa sasniegšanā nozīmīga loma ir LIAA un Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darba rezultātiem, jo īpaši jaunu investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā," sarunas laikā uzsvēra ekonomikas ministrs.

Pārrunājot pārstāvniecību darba prioritātes šim gadam, ministrs uzvēra, ka "būtiskākās no tām ir divas - kāpināt ārvalstu investīcijas un Latvijas eksportu. Un šeit vitāli svarīgs ir proaktīvs LIAA pārstāvniecību darbs, kā arī cieša sadarbība ar Ekonomikas ministriju un uzņēmēju organizācijām. Tas ir svarīgi, organizējot gan Latvijas amatpersonu un biznesa delegāciju vizītes ārvalstīs, gan potenciālo ārvalstu investoru vizītes uz Latviju un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem".

Pasaules izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā Baltijas paviljonu, kurā tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva, pirmo trīs mēnešu laikā apmeklējuši 500 000 interesentu, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Baltijas paviljonu Osakā iespējams apmeklēt līdz 13.oktobrim.

Latvijas dalības "Expo 2025" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka paviljona apmeklētāji atzinīgi vērtē radīto paviljona konceptu un to, kā Latvija kopā ar Lietuvu lēmusi sevi prezentēt, parādot ne tikai reģiona vērtības, bet arī izpratni par to, kā sevi prezentēt tieši Japānas tirgū. Līdaka uzsver, ka lielu interesi izrāda arī mediji.

Jau ziņots, ka "Expo 2025 Osaka" ir pasaulē nozīmīgākā un lielākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kurā piedalās 160 valstis un astoņas organizācijas. Plānots, ka starptautisko izstādi apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni cilvēku no visas pasaules. Izstāde norisinās no 13.aprīļa līdz 13.oktobrim Osakā, Kansai reģionā, Japānā.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru tiek samazināts muitas tarifs automobiļu importam no Japānas līdz 15%.

Tādējādi muitas tarifs Japānas automobiļiem samazināts no pašreizējiem 27,5%, un arī lielai daļai citu preču tarifs tiks noteikts 15% apmērā, teikts Baltā nama publiskotajā paziņojumā.

ASV un Japāna par savstarpējo tirdzniecības vienošanos paziņoja jau jūlija izskaņā, taču šīs vienošanās detaļas bija neskaidras.

Tramps rīkojumu parakstījis pēc tam, kad Japānas sūtnis tirdzniecības jautājumos ceturtdien devās uz Vašingtonu, lai mudinātu ASV prezidentu parakstīt šo dokumentu par izmaiņu stāšanos spēkā.

Japānas valdības preses pārstāvis Jošimasa Hajaši sacīja, ka Japāna atzinīgi vērtē šo izpildrīkojumu, kas iezīmē skaidru tirdzniecības vienošanās īstenošanu.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprinājis 35 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas tiks nodrošināts ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

G7 valstis - Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija - kopā ar ES jūnijā vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs sacīja, ka G7 valstis par savu ieguldījuma apjomu varētu paziņot piektdien sanāksmē Vašingtonā.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) "Facebook" lapā šodien plkst.16 būs vērojama starptautiskās izstādes "Expo 2025 Osaka" Baltijas paviljona prezentācija, informē LIAA.

LIAA ir parakstījusi līgumu ar personu apvienību "Kettler" par Baltijas paviljona veidošanu "Expo 2025 Osaka". Baltijas paviljons, ko veido Latvija kopā ar Lietuvu, izstādē tiks pārstāvēts ar konceptu "We Are One".

Baltijas paviljons apmeklētājus aicinās iepazīties ar reģiona unikalitāti - Ziemeļeiropas dabas daudzveidību un tās nozīmi cilvēka dzīvē, saglabāto kultūras un nemateriālo mantojumu, kā arī radošumu un kopienu sparu, kas virza inovācijas visdažādākajās jomās, min LIAA pārstāvji.

Tāpat LIAA atzīmē, ka koncepcija "We Are One" izceļ dabas, cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbību. Tās mērķis ir atklāt un rosināt cilvēcīgās sadarbības spēku labākas nākotnes veidošanā.

Latvijas tehnoloģiju pasākumu organizators “Web3 Conference LV” oficiāli noslēdzis partnerības līgumu ar Džonu Kodžiro Morivaku (John Kojiro Moriwaka) no kompānijas “Silicon Valley Ventures”, kas ir starptautiski atzīts inovāciju vēstnieks un uzņēmējdarbības padomnieks no Japānas, lai kopīgi attīstītu UN:BLOCK konferenci un pozicionētu Latviju kā vadošo kriptotehnoloģiju un blokķēdes inovāciju centru Eiropā.

Sadarbības mērķis ir veicināt ārvalstu investīciju piesaisti,globālu atpazīstamību un kosistēmas izaugsmi Latvijā, izmantojot Džona Marivaka plašo starptautisko kontaktu tīklu, īpaši Āzijas tirgos.

“Silicon Valley Ventures” pārstāvis Dž.Morivaka: “Latvija, ar savu augošo tehnoloģiju ekosistēmu un uz nākotni vērsto regulējuma pieeju, strauji kļūst par inovāciju centru blokķēdes, finanšu tehnoloģiju (fintech) un Web3 jomā. Baltijas reģions piedāvā unikālus vārtus uz Eiropas tirgu un sniedz aizraujošas iespējas Japānas jaunuzņēmumiem, investoriem un uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties globāli.”

Šīs partnerības mērķis ir izveidot tiltu starp Japānu un Latviju, veicinot ciešāku sadarbību augsto tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomās. UN:BLOCK ir kas vairāk nekā tikai konference — tā ir platforma, kas pulcē redzētājus, inženierus, regulatorus un investorus no visas pasaules. Piedaloties, Japānas uzņēmumi var gūt nenovērtējamu pieredzi, izveidot globālus kontaktus un spert pirmo soli ceļā uz starptautisku paplašināšanos.

"Temu", globālais tiešsaistes tirgus ar tiešu piegādi no ražotājiem, atvēris savu platformu pārdevējiem Baltijas valstīs, piedāvājot vietējiem uzņēmumiem iespēju pievienoties platformai un paplašināt savu darbību arī Eiropas tirgū.

Jaunais modelis sniedz uzņēmumiem jaunas izaugsmes iespējas, savukārt reģiona patērētājiem - ātrāku piegādi un plašāku preču izvēli.

Pēc sākotnējās izmēģinājuma fāzes, kas bija pieejama tikai ar īpašiem ielūgumiem, "Temu" vietējo pārdevēju programma tagad ir atvērta visiem pārdevējiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Programma piedāvā uzņēmumiem, kuriem ir vietējais preču krājums, izdevīgu veidu, kā sasniegt miljoniem klientu - ne tikai savā valstī, bet arī visā Eiropā, tostarp tādos tirgos kā Vācija, Francija, Itālija un Spānija.

"Mūsu "vietējais-vietējam" iniciatīva veicina Baltijas uzņēmumu izaugsmi un sniedz patērētājiem plašāku izvēli, izdevīgākas cenas un ātrāku piegādi," norāda "Temu" pārstāvis.

Taivānas valdībai piederošā "Bank of Taiwan", kas ir salas lielākā banka, plāno sākt darbību Lietuvā un, visticamāk, koncentrēsies uz biznesa klientiem, trešdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste.

Viņa uzsvēra, ka lielāka skaidrība par "Bank of Taiwan" darbību Lietuvā būs pēc tam, kad tā saņems Lietuvas centrālās bankas izsniegtu licenci.

"Ir pāragri runāt par tās darbības mērogu un mērķauditoriju," Skaiste teica žurnālistiem, komentējot informāciju, ka Taivānas Finanšu uzraudzības komisija ir apstiprinājusi "Bank of Taiwan" pieteikumu darbības sākšanai Lietuvā.

Skaiste klāstīja, ka ir jāsagaida bankas pieteikums darbības sākšanai Lietuvā, taču "publiski pieejamā informācija liecina, ka tā varētu koncentrēties uz biznesa klientiem".

Ministre paskaidroja, ka Taivānas bankas ienākšana varētu uzlabot uzņēmumu iespējas finansēt savus projektus, jo pieaugs konkurence finanšu sektorā. "Kapitāla pieejamība Lietuvā ir ierobežota un tirgus ir koncentrēts, tādēļ jebkurš jauns spēlētājs ir ļoti vēlams," sacīja Skaiste.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien nosūtījis Japānas un Dienvidkorejas līderiem vēstules, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Tramps jau 2.aprīlī paziņoja par jauniem augstiem tarifiem virknei valstu, bet pēc tam apturēja to stāšanos spēkā uz 90 dienām. Šajā periodā, kas bija paredzēts sarunām, precēm no vairuma valstu tika piemērots 10% bāzes tarifs. Šis periods beigsies trešdien.

Gandrīz identiski formulētās vēstulēs Japānas un Dienvidkorejas līderiem Tramps norādīja, ka tarifi tiks piemēroti no 1.augusta, jo to tirdzniecības attiecības ar Vašingtonu "diemžēl ir tālu no savstarpīguma". Tramps arī brīdināja abas valstis par eskalāciju, ja tās izdomātu atbildēt, paaugstinot savus tarifus.

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.