«Jurisprudence man ir tāda kā dinastijas lieta, jo arī mana mamma ir advokāte, nostrādājot šajā darbā 42 gadus, un droši vien tieši viņa arī iespaidoja manu profesijas izvēli,» saka advokātu biroja Tamberga un partneri dibinātāja un vadošā partnere, zvērināta advokāte Anita Tamberga.
«Beidzot skolu, skaidri sapratu, ka jāiet mācīties kaut kur tādā vietā, kur neprasa matemātiku. Pašai šķiet, ka man labi padodas izkristalizēt galveno, svarīgāko katrā lietā, kas jurista darbā ir ļoti svarīgi – nevis aizrakties nevajadzīgos dziļumos, bet gan uzreiz ķerties klāt konkrētā jautājuma saknei, tādējādi gūstot skaidrību un palīdzot klientam,» uzsver advokāte.
Savu karjeru Anita sākusi kā advokāta Raimonda Slaidiņa palīdze, kopā nostrādājot ilgus gadus. Šobrīd varot teikt, ka laikam jau tolaik gūtās zināšanas darbā ar klientiem, kolēģu, klienta un advokāta savstarpējo attiecību veidošanā, kā arī ne tik patīkamu emociju izjušana, daloties tajā laikā advokātu birojam Kļaviņš, Slaidiņš & Loze, un tādējādi izveidojoties citam labi zināmam zvērinātu advokātu birojam Loze, Grunte un Cers, devusi vērtīgu pieredzi. 2009. gadā Anita nolēmusi veidot savu biroju.
Anita atzīst, ka advokāta darbs nav viegls, jo parasti jau cilvēki pie šāda speciālista vēršas tad, kad ir kāda problēma. Nereti nākas būt kā psihologam, kurš uzklausa problēmu. Ir bijušas situācijas, kad no klienta nācies atteikties. «Vispirms jāteic, ka, atbilstoši Advokatūras likumam, mēs nevaram uzņemties lietas, par kurām ir skaidrs, ka nemaz nevaram sniegt profesionālu palīdzību. Šādās reizēs mēs iesakām kādu kolēģi, kurš ir specializējies attiecīgajā jomā,»norāda advokāte.
Jātiek galā arī pašam ar savu sirdsapziņu. Citiem vārdiem sakot, jābūt skaidrībai, vai lieta, ko ir plānots uzņemties, saskan ar pašas sirdsapziņu. Jāteic gan, ka pašas Anitas karjerā šādu lietu nav bijis daudz. Parasti izlemt – uzņemties vai neuzņemties attiecīgo lietu – nav bijis grūti.
Ārsti mēdz sūdzēties, ka nereti pacienti pie viņiem vēršas nevis tad, kad problēma ir sākusies, bet gan tad, kad tā jau ir ielaista. Arī advokāta darbā nereti gadās līdzīgas situācijas. «Britu aktiera Rovana Atkinsona atveidotais misters Bīns centās pats sev labot zobus, un reālajā dzīvē cilvēki jurisprudences jomā nereti cenšas paši sev kaut ko sakārtot. Tajā pašā laikā ir klienti, ar kuriem ir jau 10 gadus ilga sadarbība, un tie ir cilvēki, kuri labprātāk pievēršas savam tiešajam darbam, nekā sāk pildīt juridiskus pienākumus,» stāsta Anita.
Protams, varot just, ka daļa cilvēku joprojām mēģina ietaupīt uz visu, ieskaitot juridiskos pakalpojumus. Esot gan arī cilvēki, kuri pēc būtības uzskata, ka viņi var visu – izlasīt Civillikumu, aiziet uz tiesu un tiesā visu paskaidrot. Tajā pašā laikā daudzi izvērtē, vai tiešām viņiem ir vērts tērēt laiku Civillikuma lasīšanai.
