Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Nākotne būs decentralizēta un dinamiska. Tā kā atjaunīgie energoresursi, piemēram, saules un vēja enerģija, ražo mainīgu jaudu, mākslīgais intelekts prognozēs ražošanas modeļus, paredzētu pieprasījumu un līdzsvarotu tīklu reālā laikā. Elektroenerģijas tirgi kļūs elastīgāki, pārejot no statiskiem cenu modeļiem uz elastīgiem, ar datiem balstītiem risinājumiem, kas atspoguļos faktiskos piedāvājuma un pieprasījuma apstākļus minūti pa minūtei.

No 1. oktobra mēs jau esam pārgājuši no iepriekšējā modeļa, kad elektrības cena tika noteikta katrai stundai uz tirdzniecību, kas balstās uz 15 minūšu intervāliem. Visdrīzāk mēs nonāksim pie cenas noteikšanas katrā mirklī, pa sekundēm – līdzīgi kā tas ir akciju tirgos.Uzņēmumiem un mājsaimniecībām šīs pārmaiņas nozīmēs gudrāku patēriņu. Ar mākslīgo intelektu aprīkotas sistēmas optimizēs to, kad ierīcēm, elektroauto lādētājiem vai rūpnieciskajām iekārtām vajadzētu darboties, pamatojoties uz enerģijas pieejamību un izmaksām. Piemēram, mākslīgais intelekts varētu ieplānot rūpnīcas energoietilpīgos procesus laikos, kad ir bagātīga saules enerģija, vai ieslēgt trauku mazgājamo mašīnu mājās tad, kad naktī ir vislielākā vēja enerģijas jauda.

Protams, ka runa ir tikai par iekārtām un procesiem, kurām būs dota atļauja mijiedarboties ar mākslīgā intelekta risinājumu. Tas tad ne tikai samazinās izmaksas patērētājiem, bet arī padarīs tīklu stabilāku, saskaņojot pieprasījumu ar atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Laika gaitā patērētāji pāries no pasīviem lietotājiem uz “profesionāliem lietotājiem” – aktīvi pārdodot tīklam lieko enerģiju no jumta saules paneļiem vai baterijām.

Turklāt, jau tagad tirgū tiek ieviesti risinājumi, kas ļauj patērētājiem pelnīt no tā, ka konkrētā laikā tie nepatērē elektrību un tādējādi palīdz sabalansēt tīklu.

Šobrīd tas izklausās neticami, jo šādām pārmaiņām ir nepieciešama tehnoloģija, kas spētu savienot elektroauto, mājas siltumsūkni, veļas mazgājamo mašīnu, ledusskapi un saules baterijas uz mājas jumta. Un patiesi, vairumā gadījumu to vēl nav iespējams izdarīt ātri – ir jānomainās tehnoloģijai. Taču jāņem vērā, ka viss, kas ir nepieciešams, ir savietojama kāda piegādātāja lietotne vai aplikācija un mākslīgā intelekta risinājums, un pēkšņi tā kļūs par realitāti.

Piemēram, mūsu pašu mājās droši vien jau ir televizors, kas saprot straumēšanas lietotni, kas ir tā pati, ko Jūs lietojat arī viedtālrunī un planšetdatorā pat tad, ja katru ierīci ir ražojis cits ražotājs. Datu apjoms ir šīs transformācijas atslēga. Gudrie skaitītāji, IoT (“lietu interneta”) ierīces un blokķēdei līdzīgas darījumu sistēmas nodrošinās detalizētu datu apstrādi enerģijas plūsmās. Tas radīs jaunus enerģijas tirdzniecības veidus - “kopienu” tirgus, kuros kaimiņi varēs tieši pirkt un pārdot, piemēram, lieko saules enerģiju. Savukārt, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem datu analītika ļaus veikt prognozējošu apkopi, efektīvāk plānot tīklu un ieviest dinamiskās cenu struktūras, kas atspoguļos tīkla reāllaika stāvokli.

Galu galā nākotnes viedais elektroenerģijas tirgus būs elastīgs, interaktīvs un ilgtspējīgs. Mākslīgais intelekts un atjaunīgie energoresursi ļaus īstenot pāreju no centralizētas sistēmas uz izkliedētu tirgu, kur miljoniem savienotu ierīču sadarbosies, lai optimizētu enerģijas izmantošanu. Tā vietā, lai būtu vienādas tarifu likmes visiem, elektrības cena tiks noteikta kā jebkura cita prece tirgū - balstoties uz piedāvājumu un pieprasījumu. Tas radīs ekosistēmu, kurā gan cilvēki, gan uzņēmumi ne tikai patērē elektrību, bet arī aktīvi piedalās tīkla līdzsvarošanā un kopīgiem spēkiem nodrošina ilgtspējīgu enerģijas tirgu.

Šobrīd tas izklausās “futūristiski”, taču dodiet šīm idejām laiku - patiesībā pavisam maz laika, jo šādi risinājumi tirgū jau tiek ieviesti un runa nav par tālām ārzemēm vai globāliem tirgiem – tas jau notiek tepat Latvijā.