Jaunattīstības tirgi aizvien turpina piesaistīt fintech uzņēmumu interesi. Potenciāls ir acīmredzams: jaunas, digitāli izglītotas sabiedrības, strauji augoša vidusšķira un ierobežoti banku pakalpojumi. Vienlaikus ir uzņēmēji un investori, kas šīm valstīm met līkumu, aizbildinoties ar augstiem riskiem. No pieredzes fintech jomā teiktu, ka ar visu var tikt galā.
Daudzi no jaunattīstības tirgiem ir milzīgas ekonomikas, lielākas par virkni Eiropas valstu. Bet lielums var būt mānīgs. Svarīgāk reizēm ir tas, kā valsts darbojas kā sistēma - vai ir labi funkcionējošas kredītiestādes, kredītbiroji, efektīvas tiesas, pieejami parādu piedziņas mehānismi, pietiekama sabiedrības digitālā pratība, prognozējami likumdevēji un regulatīvā vide. Šie lielumi maina aizdevumu izsniegšanas pamatprincipus un biznesa operacionālo struktūru.
Tirgos ar vājiem kredītbirojiem un sliktu datu kvalitāti aizdevēji nevar paļauties uz universālām klientu vērtēšanas metodēm. Tā vietā, lai balstītos tikai uz formālu kredītvēsturi, jāspēj atrast un interpretēt plašāku faktoru kopumu – cilvēka digitālo nospiedumu, nodarbinātību un tās stabilitāti, dažādu nelielu maksājumu disciplīnu, pat uzvedību klientam aizpildot kredīta pieteikuma formu mājaslapā. Mērķis nav vienkārši ievākt pēc iespējas vairāk datu, bet identificēt signālus, kas varētu liecināt par klienta spēju pildīt savas saistības.
Šogad uzsākām biznesu Peru un atklājām, ka visprecīzāk klientus tur var izvērtēt, pētot viņu viedtālruņu un sociālo tīklu lietošanas paradumus. Citkārt mums noder apdrošināšanas kompāniju sniegtā informācija un publiskie krāpnieku saraksti. Uzņēmumiem jābūt gataviem iedziļināties netradicionālos avotos, kas sākotnēji var šķist sekundāri. Mākslīgais intelekts palīdz strādāt ar nepilnīgiem un fragmentāriem datiem veidos, kā pirms desmit gadiem nebūtu bijis iespējams. Mēs varam identificēt slēptas korelācijas, nošķirot potenciāli riskantākus klientus no tiem, kuriem nav kredītvēstures, bet ir regulāri ienākumi un kuri pēc citām pazīmēm būtu labi klienti.
Neskaitot Peru, mēs šobrīd strādājam arī Polijā, Spānijā un Rumānijā. Nākamgad apsveram iespēju portfelim pievienot vēl kādu tā saucamo trešās pasaules valsti. Kāda ir vairāk nobriedusi ekonomika, cita mazāk - katra fundamentāli atšķirīga. Panākumi tik raibā ģeogrāfiskā tvērumā ir atkarīgi no tā, cik labi izdodas savienot tehnoloģiju ar lokālo realitāti – ne tikai analizēt datus, bet izprast to kontekstu. Savā pieredzē redzam, ka vietējai komandai ir jāspēj definēt precīzus noteikumus, uzraudzīt lēmumus un vadīt procesu, izprotot kultūras un juridiskās nianses.
Izaugsme mūsu nozarē nav saistīta vien ar kredītportfeļa palielināšanu, bet gan ar tāda radīšanu, kas spēj izturēt svārstības dažādos tirgus ciklos. Tādēļ biznesa pārvaldībai jābūt saskaņotai ar faktiskajiem tirgus apstākļiem, sistēmām un procedūrām jābūt pielāgotām konkrētas valsts prasībām un sabiedrības unikālajām iezīmēm. Arī produkta lokalizācija, kas attiecas uz saziņu ar klientiem – valoda, dizains, komunikācijas kanāli un formāts, ir īpaši svarīgs faktors ne vien pārdošanā, bet arī aizdevumu atgūšanā.
Polijā klients ir zinošs, salīdzina piedāvājumus un sagaida, ka viss notiks ātri un digitāli, un viņam ir ārkārtīgi svarīgs procesa caurspīdīgums. Rumānijā būtisks ir ātrums, produkta vienkāršība un elastība – klienti vēlas, lai komunikācija būtu tieša un bez liekas birokrātijas. Abas valstis ir attīstītas ekonomikas ar stingru regulāciju, kas nosaka, kāds var būt produkts, par kādām cenām to drīkst pārdot, kā jānotiek klientu izvērtēšanai, kā ar viņiem jārunā un pat kādos veidos drīkst piesaistīt investīcijas biznesa attīstībai. Tikmēr Peru regulācija ir mazliet brīvāka, pieejamo datu kvalitāte ir mazliet zemāka, arī digitalizācijas līmenis ir salīdzinoši zemāks nekā Eiropā. Tas mums savās procedūrās liek būt radošākiem, lai noturētu portfeļa kvalitāti augstu. Turklāt tieši tādos tirgos kā Peru, nozīmīgu lomu spēlē partneri, kas ir iesaistīti kādā no aizdevuma izsniegšanas posmiem.
Tieši līdzsvars starp potenciālu un izaicinājumiem padara jaunattīstības tirgus tik pievilcīgus. Tie mēdz būt kā tāda zinātniska laboratorija, kurā iespējams testēt dažādas pieejas, ko pēcāk jau var replicēt citos tirgos, iegūstot zināšanās balstītu konkurences priekšrocību. Galu galā riski ne vienmēr nozīmē ko negatīvu— tie var kļūt par izaugsmes virzītāju, un jaunattīstības tirgi, ja tos apgūst tam adekvāti sagatavots bizness, nav daudz riskantāki par citiem.
