Tiek novērtētas Francijas ekonomisko reformu ambīcijas; protekcionisma rēgs Eiropā kļūst blāvāks, trešdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona un premjera Eduāra Filipa plānu dabūt Franciju laukā no ieilgušās ekonomiskās stagnācijas Starptautiskais Valūtas fonds jaunākajā ziņojumā ir nodēvējis par ambiciozu un vērtē to kā pareizo risinājumu, lai valsts izrautos no ieilgušā apburtā loka – fiskālās nelīdzsvarotības, augsta bezdarba un salīdzinoši vājas starptautiskās konkurētspējas.

Risinājums tam jau ilgstoši no dažādām vērtētāju pusēm ir saredzēts elastīgākā pieejā Francijas stīvajam Darba likumam, fiskālajā disciplīnā un pakāpeniskā nodokļu sloga mazināšanā. Kopš nesena laika līdz ar E. Makrona uzvaru prezidenta vēlēšanās un pēc tam viņa partijas La République en marche! fenomenālajiem panākumiem vispārējās vēlēšanās identiska aina ir pavērusies arī no Elizejas pils logiem Parīzē.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Jaunzēlandē kāds "ekoterorists", kurš vēlas panākt atteikšanos no kaitēkļu indes 1080 izmantošanas, piedraudējis saindēt ar to zīdaiņu piena maisījumu.

Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kejs norādījis, ka tas ir jauns trieciens valsts «tīrajai, zaļajai» reputācijai.

Policija paziņojusi, ka draudus uztver nopietni, jo Nacionālajai lauksaimnieku federācijai un piensaimniecības kompānijai Fonterra nosūtītas anonīmas vēstules ar mazām saindēta zīdaiņu piena maisījuma paciņām.

«Lai arī ir iespējams, ka tie ir viltus draudi, mums pret tiem jāizturas nopietni, un ir sākta sākotnējā izmeklēšana,» norādījis policijas komisāra vietnieks Maiks Klements.

Varasiestādes brīdinājušas vecākus, ka jāpārbauda, vai piena maisījuma iepakojums nav bojāts, bet lielveikali produktu izņēmuši no plauktiem un glabā noliktavās, kur pircēji nevar tiem tieši piekļūt.

Jaunzēlandes izlūkdienests nelegāli izsekojis failu apmaiņas vietnes Megaupload dibinātāju Kimu Dotkomu, secināts oficiālā ziņojumā. Tas licis Jaunzēlandes premjeram oficiāli atvainoties vietnes dibinātājam.

Ziņojumu izveidojusi Jauzēlandes izlūkdienestu pārraudzības institūcija. Tajā secināts, ka valdības Komunikāciju un drošības birojs (GCSB) pārkāpis Jaunzēlandes likumdošanu, kas aizliedz veikt valsts pilsoņu izsekošanu, vēsta britu laikraksts The Guardian. K. Dotkoms 2010. gadā ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļauju Jaunzēlandē.

Pārraudzības institūcijas secinājumi likuši Janzēlandes premjeram Džonam Kejam (John Key) atvainoties gan K. Dotkomam, gan arī visiem valsts iedzīvotājiem. «Darboties likumdošanas ietvaros ir GCSB atbildība,» sacīja premjers, norādot, ka valsts pievīlusi cilvēkus un nespējusi nodrošināt, ka likums tos aizsargā.

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

Jaunzēlandē izmeklē čaulas kompāniju naudas atmazgāšanas shēmas, kurās izmantota kāda Latvijas banka.

Kā vēsta Jaunzēlandes laikraksts Sunday Star Times, Lielbritānijas un Jaunzēlandes likumdevēji dzen pēdas aptuveni pusmiljonu latu lielam naudas pārskaitījumam, kas veikts caur kādu Latvijas banku.

Lielbritānijas maksātnespējas administratori, veicot Lielbritānijā reģistrētas kompānijas International Trading Group (ITG) likvidāciju, vērsušies pie Jaunzēlandes dienestiem, pieprasot piedzīt 620 900 sterliņu mārciņas (547 013 latus), kas atmazgāti caur Jaunzēlandē reģistrētu kompānija Premio Partners.

Pret Premio Partners arī sākts maksātnespējas process un Oklendas Augstākā tiesa 2010.gada 30.jūlijā nozīmēja "Grant Thornton" pārstāvjus Gregu Šerifu un Timu Daunsu par kompānijas administratoriem.

Jaunzēlandes parlaments trešdien pieņēmis likumprojektu, kas aizliedz ārvalstu pilsoņiem iegādāties mājokļus Jaunzēlandē ar dažiem izņēmumiem.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot mājokļu cenu kāpumu Jaunzēlandē, lai mājokļi kļūtu vieglāk pieejami pašiem jaunzēlandiešiem.

«Tā ir nozīmīga robežšķirtne un parāda šīs valdības apņēmību padarīt par realitāti sapni kļūt par mājokļa īpašniekiem lielākam skaitam jaunzēlandiešu,» norādīja Jaunzēlandes tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministrs Deivids Pārkers.

Vairums jaunzēlandiešu dod priekšroku mājokļa iegādei, nevis īrei, taču aktīvā migrācija un mājokļu trūkums ir novedis pie mājokļu cenu kāpuma.

Valdības ziņojumā, kas tika publicēts iepriekš šogad, secināts, ka mājokļu cenas pēdējos piecos gados ir pieaugušas par 30%.

Jaunzēlandes premjerministres Džasindas Ārdenas centriski kreisā valdība uzskata, ka lielu daļu no šīs problēmas rada pircēji no ārvalstīm, jo viņi spēj maksāt vairāk nekā vietējie iedzīvotāji.

«Arī rietumniekiem tā gadās!» – Apmēram tāda gaisotne šodien valda Ķīnas plašsaziņas galvenajās ziņās. Āzijas lielvalsts jau ilgāku laiku cieš no pašmāju patērētāju neuzticības vietējām pārtikas precēm, sevišķi zīdaiņiem domātajiem piena produktiem.

Nu izrādījies, ka Jaunzēlandē bāzētais piena industrijas gigants Fonterra ir spiests atsaukt vairākas savas zīdaiņu pārtikas eksporta partijas, jo tās ražotnē atklāta baktērija – Clostridium, kas, nokļuvusi produktos, potenciāli var izraisīt botulismu.

Šī biznesa un sabiedrisko attiecību neraža Jaunzēlandes pieniniekiem uzkritusi jau tā sliktā gadā, kad sausuma dēļ cieš šai pasaulē lielākajai piena izstrādājumu eksporta zemei tik nozīmīgā industrija. Piens un tā izstrādājumi ir valsts galvenā eksportprece. Tās apjomi pārsniedz 10 miljardus Jaunzēlandes dolāru (vairāk nekā 4,22 miljardi latu) gadā, teikts Jaunzēlandes Piensaimnieku asociācijas mājaslapā. 95% valstī saražotā piena tiek eksportēti.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Eiropas valstu valdību cīņas laikā ar parādu krīzi, bankām un vērstpapīru tirgus spēlētājiem ir jābūt gataviem iznīcinošām tirgus konvulsijām, brīdinājusi Anglijas Banka, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Tā, piemēram, valstu ieviestās kapitāla plūsmas kontroles kā arī rūkošā uzticība eiro apdraud tirgus pieeju likvīdiem aktīviem, Globālajā Alternatīvo investīciju vadības konferencē Monako, sacīja Anglijas Bankas Finanšu politikas komisijas pārstāvis Roberts Dženkinss (Robert Jenkins).

Gadījumā, ja tirgum nebūs vieglas pieejas likvīdiem aktīviem, tas var piedzīvot tādu pašu kredītresursu trūkumu, kāds sekoja ASV finanšu giganta Lehman Brothers sabrukumam.

«Vēršanās pret vērtspapīru īstermiņa pārdošanu Eiropā rada ieskatu gaidāmajā nākotnē. Tirgus likviditāte vairs nav bezgalīga un bez maksas,» sacīja bankas pārstāvis.

Otrdien akciju cenas saruka un ASV akciju indekss Standard&Poor’s samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš jūlija, raksta MarketWatch.

Kā liecina statistika, oktobris akciju tirgiem bijis sliktākais mēnesis kopš janvāra, un S&P 500 indekss savu šā gada guvumu iepriekšējā mēnesī samazinājis no 6% līdz 3%. Svārstības tirgū veicināja diezgan šaubīgais trešā ceturkšņa ieņēmumu sezonas sākums, kas satricināja vairāku lielo kompāniju akciju cenas, kas ietilpst lielākajos pasaules biržu indeksos.

Tāpat akciju tirgiem kā rēgs uzglūn aiz stūra esošās ASV Prezidenta vēlēšanas, jo daudzi investori pagaidām atturas veikt lielus darījumus.

Investori lūkojas arī uz otrdienas un trešdienas ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmi, jo patlaban tirgus dalībnieki sagaida, ka FRS dos mājienu, ka decembrī tiks celtas procentu likmes.

Boršča un saulespuķu zemē virs apvāršņa jaušams devalvācijas rēgs.

«Pieaugošie politiskie riski oktobrī gaidāmo parlamenta priekšvēlēšanu noskaņā un palielinātās sociālā budžeta izmaksas šajā sakarā, pastiprināts nacionālās valūtas devalvācijas risks, neatrisinātais gāzes jautājums ar Krievijas kompāniju Gazprom, kā arī valdības ietiepīgā vēlme saglabāt gāzes pārdošanas cenu valsts iedzīvotājiem līdzšinēji zemā līmenī, un, protams, iesaldēts nākošais naudas pārskaitījums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Ukrainā radījuši nelabvēlīgu investīciju klimatu,» uzskata Citadele Asset Management Vecākais portfeļu pārvaldnieks Eļčins Džafarovs.

Db.lv jau ziņojis, ka šobrīd Eiropas uzmanības centrā līdz ar futbola čempionātu nonākusi Ukraina. Šīs valsts futbola izlase no čempionāta jau izkritusi, un pavisam drīz parādu krīzes virpuļos var tikt ierauta arī valsts ekonomika. Ukrainas centrālās bankas dati liecina, ka valstij un valsts kompānijām kopumā šogad ārvalstu kreditoriem ir jāatmaksā līdzekļi aptuveni 57 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir aptuveni viena trešā daļa no IKP. Turklāt Reuters ziņo, ka Ukrainai un valsts kompānijām lielākā daļa no šis naudas vēl ir jāspēj piesaistīt. Savukārt Ukrainas valdībai šogad jāatmaksā parādi gandrīz 12 miljardu eiro apmērā, no kuriem 5,3 miljardi – ārvalstu valūtās, ziņo Bloomberg. Pastāv iespēja, ka Ukraina pašu spēkiem līdzekļus piesaistīt nespēs.

Mūsu mēŗķis bija atrast 100 Latvijas eksporta zīmolus, kas lepni nes Latvijas vārdu pasaulē. Eksporta zīmolu pētījuma procesu var salīdzināt ar filtru - tajā ir vairāki līmeņi, caur kuriem mēs pētījām Latvijas eksportētājus.

Sākām mēs ar duļķainu ūdeni un esam nonākuši līdz salīdzinoši dzidram saturam. Pētījuma laikā esam nonākuši pie interesantiem atklājumiem, kas mūs iedvesmoja radīt The Red Jackets kustību, kā mūsu risinājumu, līdzdarbību un atbildi Latvijas pašreizējai situācijai.

Padalīšos ar divām skumīgām, bet vienu pozitīvu atziņu.

Pirmā no salīdzinoši skarbajām atziņām ir tā, ka Latvijai nepieder sava eksporta zīmolu kontrolpakete, jo tikai 42% no lielākajiem Latvijas eksportētājiem ir Latvijā radīts zīmols. Respektīvi, neskatoties uz to, ka Latvijā reģistrēts uzņēmums, kurš pārtāvot, piemēram, L`Oreal zīmolu, faktiski uzrāda lielus eksporta apjomus, tas tomēr nav nedz Latvijā radīts zīmols, nedz varam lepoties ar tā panākumiem. Attiecīgi liela daļa no Latvijas eksporta statistikas ir vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas Latviju izmanto kā bāzi tālākam eksportam, kā arī ārvalstu meitu uzņēmumi Latvijā, kuriem Latvijā ir ekonomiski izdevīga ražošana.

Sods par pārkāpumiem ceļu satiksmē nav brālis, un tā nomaksas atlikšana var sagādāt daudz nepatīkamu brīžu. Tā gadījies Evai (vārds mainīts). Viņas darbavietā nesen pienāca tiesu izpildītāja rīkojums atvilkt no algas maksu par trīs gadus senu sodu un piedziņas izdevumus, kaut jaunā sieviete pārliecināta, ka konkrēto sodu jau samaksājusi. Un, kā viņa uzskata - divreiz, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Pirms trim gadiem uz Ventspils šosejas mani apturēja Ceļu policijas ekipāža, par ātruma pārsniegšanu piemērojot 20 latu sodu. Parasti visus sodus maksāju reizē ar tehnisko apskati - tā pāris mēnešu pēc pārkāpuma izdarīju arī šoreiz un mierīgi dzīvoju tālāk. Pēc kāda laika Ceļu policija mani aptur atkal - mēs ar viņiem, kā saka, draudzējamies. Pārbaudījuši dokumentus, saka: «Kundzīt, jums sods ilgāk kā gadu nav samaksāts, tāpēc stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un esam spiesti tās atņemt.»» Autovadītāja atceras, ka viņa turpat ceļmalā sākusi raudāt, jo bijusi pārliecināta, ka visi rēķini ar likumsargiem nokārtoti. Čeks viņai gan nebija saglabājies, bet pretējā gadījumā taču nebūtu varējusi iziet tehnisko apskati. Policisti viņu uzklausījuši un tajā rītā atļāvuši aizbraukt līdz darbam, kur Eva Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumu vietnē minēto sodu samaksājusi - kā pati uzskata, vēlreiz - un steigusies uz Gaujas ielas Valsts policijas iecirkni atgūt savu autovadītāja apliecību.

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumu 170 eiro mēnesī, kas paredzēts jau no šā gada 1. jūlija.

Vēstuli ar ierosinājumu atlikt šādas prasības īstenošanu, kas paredzēta ar 2021. gada 1. jūliju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka pērn LTRK, runājot ar valdību par 2021. gada valsts budžetu, panāca nosacītu izpratni par šīs normas ieviešanas atlikšanu, ja ir ārkārtējā situācija. “Pagaidām nekādu grozījumu projektu valdības līmenī, izņemot LTRK piedāvāto, kuri šo termiņu atbīdītu, nav,” norādīja J. Endziņš.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Viņš uzskata, ka pašreizējā neprognozējamā situācijā šādas reformas ieviešana nav iespējama, jo tā vairāk rada riskus ar neprognozējamām sekām nekā ieguvumus. 1. jūlija rēgs 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums no 2021. gada 1. jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas (500 eiro) apmēru.

Tas nozīmē, ka par katru darba ņēmēju, par kuru VSAOI ik mēnesi nesasniegs 170 eiro, darba devējam būs jāsamaksā attiecīgais iztrūkums – starpība. Pērnruden diskusiju laikā tika minēti dažādi skaitļi (maksimums – pat 270 000), cik daudz strādājošo šāda kārtība varētu skart. Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē īsi pirms likumā noteiktā termiņa norma tika atcelta. Vai vēsture atkārtosies, rādīs laiks.

Prognozē bezdarba pieaugumu

“Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijā nepieciešama pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija.

Valsts parāda apkalpošanas izmaksu straujais pieaugums prasa nekavējoši palielināt nodokļu ieņēmumus, kas nepastarpināti paredz radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Finanšu ministrijas prognozes par to, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2025. gadā pārsniegs 507 miljonus eiro, kamēr 2022. gadā tās bija vien nepilni 167 miljoni eiro, ir salīdzināmas ar sarkanās lampiņas iedegšanos vadības panelī. Var jau šo ļoti straujo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu norakstīt uz ģeopolitiskās situācijas radīto defektu, tomēr ilgtermiņā ar šādu attieksmi nekur tālu tikt nevarēsim, jo agrāk vai vēlāk būs jāiemācās dzīvot no pašu nopelnītā, nevis nemitīgi palielinot valsts parādu. Latvijas austrumu robeža paliek, kur bijusi, un Eiropas Centrālas bankas paaugstinātās bāzes procentlikmes ir ne tikai sadārdzinājušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet vienlaikus pamatīgi slāpējušas ekonomiskās aktivitātes Latvijas (un ne tikai) ražotāju lielākajos noieta tirgos. Bagātības radītāju – nodokļu maksātāju – kopēji samaksātās summas ir iespaidīgas, taču tik un tā nespēj nosegt visas vajadzības. Turklāt sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūras nodrošināšanai pieaug.Atliek vienīgais risinājums, kādu līdz šim pazīst valdība – paredzēt budžeta deficītu. Situāciju vēl satraucošāku padara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība turpināja sarukt līdz kārtējam rekordam un tuvojās līmenim, pie kura Krievijas Centrālā banka iepriekš solīja iejaukties, lai to atbalstītu, liecina Bloomberg dati.

Rubļa vērtība saruka par 0,9% līdz 44,2637 rubļiem par centrālās bankas noteikto dolāru un eiro grozu. Tas ir tikai 0,3% attālumā no 44,4 rubļu atzīmes, kuru centrālā banka iepriekš minēja kā līmeni, pie kura sāks iejaukties. Rublis pret dolāru pavājinājās pret 0,8% līdz 39,49 rubļiem, bet pret eiro – par 1% līdz 50,1 rublim.

«Tirgus tuvojas panikai,» saka ING Groep galvenais ekonomists Dmitrijs Polevojs, piebilstot, ka iekšējo parādu maksājumu rēgs septembrim un decembrim ir visbiežāk citētais rubļa ienaidnieks patlaban. Viņš paredz, ka mēģinājums testēt 44,4 rubļu atzīmi ir labi balstīts, un pastāv iespēja to sasniegt.

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns.

Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets. Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.

Lai arī pērnā gada nogalē valsts atteicās no minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas ar šo gadu, tomēr ideja nekur nav pazudusi, diskusijas par to varētu atsākties vasarā

Tāds ir secinājums pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, kurā vērtēta jaunās nodokļu politikas stratēģija un tās ietekme tieši uz valsts speciālās apdrošināšanas budžetu.

«Labklājības ministrijai ir jāsagatavo savs redzējums par iespējamiem risinājumiem sociālās aizsardzības jomā, tostarp par arī minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīst – lai arī šis jautājums pērn gada nogalē tika atcelts, taču tas nav«noņemts» no dienaskārtības. «Sagaidīsim Labklājības ministrijas piedāvājumu un tad varēsim izdarīt secinājumus par šāda risinājuma nākotni,» uzsver A. Barča. DB jau rakstīja, ka par minimālā nodokļa apmēru parlaments nobalsoja jau 2015. gada nogalē, tomēr šīs prasības stāšanās spēkā tika paredzēta no 2017. gada, bet pilnā apmērā - no 2018. gada, savukārt 2016. gada decembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis aicināja atteikties no minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas, ko Saeima arī veica.

Gulbenes pilsētas pārvalde aicina iedzīvotājus izteikt savas domas un priekšlikumus, ko darīt ar kādreizējo Gulbenes brīvdabas estrādi, kas atrodas līdzās Nākotnes ielas masīvam, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Mēs vēlamies uzzināt iedzīvotāju domas par šo būvi, kas netiek izmantota jau vairākus gadus. Ir divi varianti – vai nu to nojaukt, lai nestāv kā rēgs, vai arī veidot kādu citu objektu. Domāju, ka gan iedzīvotājiem, gan varbūt arī kādam uzņēmējam varētu būt idejas, kas varētu tapt šajā vietā,» teicis Jānis Naglis, Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs.

«Iespējams, kāds uzņēmējs vai entuziasts šeit varētu attīstīt kādu darbību vai kaut ko iekārtot. Protams, uzreiz vienā mirklī tas nebūs izdarāms, taču mums ir jādomā, kā sakārtot šo vietu,» viņš mudina.

«Vai vajadzētu atjaunot estrādi šajā vietā? Manuprāt, tā nebūtu labākā vieta estrādei, taču iedzīvotāju domas varbūt ir citādākas. Savulaik estrāde ir bijusi Emzes parkā, pēc tam tā tika uzbūvēta Nākotnes ielā, kur vieniem patika, citiem savukārt šķita par tuvu dzīvojamajām mājām. Varbūt ir vēl kāda, pēc iedzīvotāju domām, daudz piemērotāka vieta estrādei. Aicinu iedzīvotājus izteikt savas domas arī par to, vai Gulbenē vispār ir nepieciešama brīvdabas estrāde un kurā vietā tai būtu jāatrodas,» skaidro J. Naglis.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.