Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē kā ceturtais loceklis iecelts pašreizējais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze, aģentūra LETA pastāstīja Rīgas mēra Nila Ušakova (S) pārstāve Laila Ivāna.

Ušakova ieskatā, Krūzem ir atbilstoša pieredze starptautiskās sadarbības, menedžmenta, pilsētas attīstības un autotransporta jomā.

Krūze amata pienākumus sāks pildīt no šodienas. Tikmēr viņa vietā departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs būs departamenta direktora biroja vadītājs Dāvis Bičkovičs.

Tuvākajā laikā tiks sludināts konkurss uz uzņēmuma padomes locekļu amatu vietām. Tieši padomes pārziņā būs arī jaunās valdes sastāva izveide.

Kā informēja Ivāna, no 2007. līdz 2012.gadam Krūze strādāja Jelgavas autobusu rūpnīcā «Amo Plant» Eiropas Savienības projektu vadītāja un protokola dienesta vadītāja amatā. Savukārt no 2008.-2014.gadam viņš divreiz tika ievēlēts par Latvijas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas valdes locekli.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”