Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā.

2024. gada 1.ceturksnī Latvijas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija vien 27,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 10,9 miljardi eiro, liecina “Eurostat” dati. Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors norāda, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

“Mums ir vairāk nekā 35 tūkstoši uzņēmumu ar gada apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro un pozitīvu pašu kapitālu. Tas vien nozīmē, ka Latvijas potenciāls aizņemties ir 3,7 reizes lielāks nekā šobrīd, taču tas netiek izmantots, kā rezultātā katrs no šiem uzņēmējiem principā zaudē iespēju nopelnīt apmēram 36 tūkstošus eiro gadā jeb trīs tūkstošus mēnesī. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi. Te ir nauda, kas reāli palīdzētu audzēt biznesa potenciālu, taču lielākā daļa vienkārši nobīstas. Bieži uzņēmēji pat nezina, kam un cik naudas nepieciešams, kā arī netic, ka viņi uz šiem papildus finanšu līdzekļiem vispār varētu pretendēt,” teic A.Geisari.

No 109 tūkstošiem uzņēmumu tikai aptuveni 4500 uzņēmumus kreditē bankas. Lielākā daļa mazo un pat vidējo uzņēmumu nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumus bankā, jo neatbilst pēc kaut kādiem kritērijiem, tomēr iespēja ir šos pakalpojumus saņemt nebanku kreditēšanas sektorā. Par to Dienas Bizness izjautāja smeGo Latvia vadītāju Agri Indričevu.

Fragments no intervijas

Par galveno problēmu pēdējo gadu laikā: no vienas puses saka, ka naudas aizdevumiem bankās netrūkst, bet kreditējamu uzņēmumu ir maz, no otras puses uzņēmēji saka, ka kredītus viņiem nedod. Kas par lietu, un kur ir risinājums?

Pirmkārt patiesība šiem diviem apgalvojumiem ir kaut kur pa vidu. Piemēram, bankām Latvijā pirms krīzes bija lielākais kreditēšanas apjoms, ja skatās uz Baltiju kopumā, bet šobrīd ir mazākais. Proti, finanšu sektora kapitālais remonts ir atstājis ietekmi uz banku kreditēšanas paradumiem tieši Latvijā, un tas ir redzams apjomos. Bankas arī atzīst, ka prasības cenšas uzlikt lielākas, nekā prasa valsts vai regulatori, lai lieki neriskētu. Patlaban risks, kādu bankas ir gatavas tolerēt, ir ļoti zems, un tas ir pašsaprotami, ievērojot prasības. Ja runa ir par lielajiem uzņēmumiem, tad mūsu četras lielās bankas savā starpā nopietni konkurē un apkalpo ap 90% no lielo uzņēmumu tirgus, bet, ja runa ir par mazākiem kredītiem, piemēram, 50 tūkstoši vai 100 tūkstoši eiro, tad, būsim godīgi, pēc šāda apjoma kredītiem bankas neraujas. Tas nav banku bizness, tāpēc radās iespēja nebanku biznesam - gan smeGo, gan citiem nozares spēlētājiem. Mūsu uzņēmums nav vienīgais. Mazie un vidējie uzņēmumi ir cita tirgus niša, un tādēļ ir vajadzīga arī cita pieeja. Ja neskaitām banku līzingus, tad Latvijā vien mums ir ap 20 konkurentiem šajā nišā. Vairums ir specializēti, piemēram, nekustamā īpašuma finansētāji vai lauksaimniecības finansētāji, vai tādi, kas piedāvā vienu konkrētu produktu.

Bankas spēj kreditēt vairāk, uzņēmumiem ir lielāks kreditēšanas potenciāls, nekā tiek izmantots, iedzīvotāju spējas aizņemties pozitīvi ietekmē darba algu pieaugums, taču visu bremzē patērētāju piesardzība, kuru skaidro ar augstajām Eiropas Centrālās bankas likmēm; perspektīvā cerības tiek liktas uz zaļo kreditēšanas risinājumu finansēšanu.

Tādi secinājumi izskanēja Kreditēšanas indeksa aktuālo datu prezentācijā diskusijā Kreditēšana šodien un vīzija 2030. Finanšu nozares asociācijas pētījuma dati rāda, ka 2024. gada kreditēšanas indekss (komplekss mērījums, kurš raksturo sabiedrības spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku spēju un vēlmi kreditēt) ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn. Kopumā vērojama pozitīva tendence, un indekss ir sasniedzis 130 punktu robežu.

Ir palielinājusies banku spēja kreditēt no 159 indeksa punktiem 2022. gadā līdz 162 punktiem 2023. gadā. Vienlaikus banku vēlme kreditēt pieaugusi straujāk un pērn sasniedza 108 indeksa punktus salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tā tika vērtēta ar 96 punktiem, taču aizņēmēju vēlme aizņemties samazinājusies no 112 punktiem 2022. gadā līdz 110 punktiem pērn. Modelējot kreditēšanu 2030. gadam, finanšu sektors priekšplānā izvirza ilgtspējīgo jeb zaļo kreditēšanu, kur vērojamas divas perspektīvas: viena – pienākumi, kas saistīti ar uzņēmumu apzinātu sekošanu līdzi savai eko pēdai un tās mērķtiecīgai samazināšanai, otra – iespējas, kas, uzlabojot uzņēmuma procesus, var radīt lielāku efektivitāti un mazākus izdevumus ilgtermiņā. Taču ilgtspēja prasa visu pušu iesaisti, sadarbojoties valstij, kura veido politiku un veido noteikumus uzņēmējiem, kuri saredz un realizē iespējas, un finanšu sektoram, kas kalpo kā atbalsts šo iespēju īstenošanā. Bez visu dalībnieku pilnvērtīgas iesaistes jebkuru mērķu sasniegšana būs grūti realizējama. Pirmais uzdevums komandas darbā ir veicams valstij, definējot atbalstāmās nozares un atbalsta mehānismus un sagatavojot augsni, lai uzņēmumi justos motivēti, saredzētu iespējas un būtu gatavi attīstībai, savukārt bankām jābūt atvērtām sniegt atbalstu šo iespēju īstenošanā.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Daži cilvēki ceļo, lai iepazītu citas kultūras, citi ceļo, lai vienkārši atpūstos no ierastās rutīnas. Ceļošana ļauj atslēgties no ikdienas dzīves un atjaunot spēkus, bet vai Jums ir nepieciešamie līdzekļi, lai ceļotu? Primāri, protams, ir spēt laicīgi iekrāt pašam, bet, ja Jums tas nav izdevies, apsveriet citus veidus, piemēram, aizņemties naudu no ģimenes vai izskatīt kādu no patēriņa kredīta variantiem.

Kas ceļojuma laikā sagādā lielākās izmaksas un kā varat ietaupīt?

1. Vēlaties doties sapņu ceļojumā

Katram no mums noteikti ir savs sapņu saraksts ar lietām, ko vēlamies dzīvē paveikt, un vietām, kuras vēlamies dzīvē redzēt savām acīm. Nosakiet prioritātes un sastādiet plānu, kur vēlaties doties, ņemot vērā atvaļinājumam atvēlēto dienu skaitu. Sagatavojiet aptuvenu atvaļinājuma budžetu, iekļaujot neparedzētos izdevumus. Un, ja esat pārliecināts, ka šajā ceļojumā var sanākt pārtērēties, bet nevēlaties zaudēt iespēju, doties šajā ceļojumā, apsveriet citas finansējuma iespējas.

Tomēr, ja šo ceļojumu plānosiet laicīgi, tāpat kā darbā jau laicīgi zināsiet savu atvaļinājuma laiku, varēsiet laicīgi izpētīt visizdevīgāko ceļojuma piedāvājumu, lai nepārsniegtu savu budžetu.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Lai palīdzētu patērētājiem saprast, cik droši ir aizņemties naudu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izveidojis jaunu, viegli lietojamu kalkulatoru. Ar to ikviens var pārbaudīt, vai viņu ienākumi ir pietiekami, lai segtu esošos vai plānotos kredītus.

Šis kalkulators aprēķina, cik liela daļa no patērētāja mēneša neto jeb algas aiziet kredītmaksājumiem. Ja šī summa ir pārāk liela, tas nozīmē, ka aizņemties var būt riskanti.

Pārāk liels kredīts var radīt patērētājam grūtības ikdienā – var rasties sarežģījumi laikus samaksāt rēķinus, segt kredītsaistības, kas var ietekmēt patērētāja finanšu iespējas nākotnē. Pārāk lielas kredītsaistības var apgrūtināt uzkrājumu un finanšu drošības spilvena veidošanu. PTAC direktore Zaiga Liepiņa saka: “Mēs vēlamies, lai cilvēki aizņemas atbildīgi un zina, vai viņi tiešām varēs atmaksāt aizdevumu.”

Patērētājs var izvēlēties vienu no 4 aprēķina veidiem – atkarībā no tā, cik liela ir alga, vai ir apgādājamie un kādi ir patērētāja izdevumi. Tas palīdzēs iegūt visprecīzāko rezultātu. Lai veiktu aprēķinus, patērētājam būs jāzina, cik saņem “uz rokas” mēnesī; cik maksā mēnesī par kredītiem (ieskaitot jauno aizdevumu, ja tāds ir); cik cilvēku ir apgādībā (piemēram, bērni).

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš tikšanās laikā vienojās par kopīgu sadarbību, kur Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ar ALTUM izstrādās jaunu metodiku, kas pavērs plašākas iespējas lielajiem komersantiem piesaistīt finansējumu projektiem, ko plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš pārrunāja abu iestāžu kopīgo sadarbību saistībā ar KEM jaunajām ES fondu programmām centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivizācijai un biometāna ražošanas un transportēšanas nozares attīstībai. Tikšanās laikā gan ministrs, gan ALTUM vadītājs bija vienisprātis – prioritāte ir plašāka finansējuma pieejamība.

“Nākot pašam no biznesa vides, saprotu, cik svarīgi ir nodrošināt iespēju uzņēmumiem, attīstot jaunus projektus, ļaut izvēlēties sev piemērotāku un efektīvāku kreditēšanas risinājumu. Aktīvāka kredītiestāžu un mūsu perspektīvo uzņēmumu sadarbība paver iespēju veselīgai konkurencei gan starp atbalstāmiem projektiem, gan kredītiestādēm. Konkurence projektu ieceres stadijā, ir kritiski svarīga, lai pieejamo finansējumu – gan privāto, gan publisko - mēs Latvijā izmantotu mērķtiecīgi,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju šobrīd ir kredītsaistībās, kuru reālās izmaksas būtu iespējams samazināt, pārskatot līgumu vai mainot finansētāju, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Daudzi uzņēmēji joprojām nezina, ka viņiem ir iespēja pārskatīt kredītlīguma nosacījumus, samazinot gan procentu likmes, gan arī aizdevumu izmaksas kopumā, stāsta A.Geisari. “Komersantiem nereti ir sarežģīti izsekot un detalizēti izprast, kāds ir EURIBOR un kā tas ietekmē viņu kredītus, un bankas šo situāciju mēdz izmantot. Kad palielinās EURIBOR bāzes likmes, bankas reizēm paaugstina arī savas procentu likmes, taču, kad situācija ir pretēja - bieži vien pārskatīšana netiek veikta. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka nezvanīs saviem klientiem un neteiks, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc uzņēmējiem jābūt proaktīviem,” aicina A.Geisari, uzsverot, ka šādos gadījumos var palīdzēt arī kredītu brokeri.

Vairāku gadu garumā novērojama tendence, ka janvārī būtiski pieaug gan kredītu pieteikumu skaits, gan arī izsniegto kredītu apjoms, liecina SIA “eLizings.lv” dati. Tiek prognozēts, ka līdzīgu situāciju piedzīvosim arī 2025. gada janvārī.

Ierasts, ka jauno gadu liela daļa sabiedrības sāk ar jaunu mērķu uzstādīšanu, atzīmē SIA “eLizings.lv” eksperti. “Kāds vēlas vairāk sportot un ēst veselīgāk, vēl kāds - izremontēt dzīvokli vai iegādāties sen kārtoto automašīnu vai nekustamo īpašumu. Visu sapņu īstenošanai, sevišķi, ja tie prasa lielus finansiālos ieguldījumus, bieži gan naudas nepietiek, tāpēc cilvēki lemj par labu kredītam. Mūsu novērojami liecina, ka pēdējos trīs gados kredītu pieteikumu skaits gada sākumā ir būtiski lielāks, nekā gada beigās. Tā, piemēram, 2024. gada janvārī kredītu pieteikumu skaits bija par 21% augstāks, nekā 2023. gada decembrī, savukārt gadu iepriekš pieaugums bija vēl ievērojamāks - janvārī kredītu pieteikumu skaits pieauga par 43%,” norāda Aleksandrs Šmatčenko, SIA “eLizings.lv” vadītājs.

2024.gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču kopumā vērojama pozitīva tendence - bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt, informē Finanšu nozares asociācija.

Īpašs fokuss tiek likts uz ilgtspējīgo jeb "zaļo" kreditēšanas risinājumu finansēšanu, kas ir svarīgi ne vien bankām, bet arī lielajiem uzņēmumiem, lai atbilstu Zaļā kursa uzstādītajām prasībām. Uzņēmumu finanšu pārskatos redzams lielāks aizņemšanās potenciāls, nekā uzņēmumi reāli izmanto, savukārt iedzīvotāju spēju aizņemties pozitīvi raksturo vidējās darba algas pieaugums. Vienīgais bremzējošais faktors ir patērētāju piesardzība, kas skaidrojama ar pērnā gada nesamērīgajām bāzes likmes cenām.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājās par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir izsniegti galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% - Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās. Līdzīga pieprasījuma struktūra vērojama arī uzņēmumu kreditēšanā, lai gan pēdējā gada laikā uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apmērs reģionos pat nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Lai gan šobrīd Latvijā plaši pieejami gan dažādi valsts atbalsta instrumenti, gan alternatīvās kreditēšanas iespējas, vietējo uzņēmēju aktivitāte šo resursu izmantošanā joprojām ir salīdzinoši zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Finansējums šobrīd ir ne tikai pieejams, bet pieejamāks nekā jebkad agrāk, taču uzņēmēji bieži vien ir pārāk kūtri un baidās aizņemties. Vēl jo vairāk - nereti komersanti pat nespēj atrast laiku, lai izprastu finanšu jautājumus, kas ilgtermiņā rada būtiskus zaudējumus gan viņu biznesam, gan arī Latvijas ekonomikai kopumā. Mūsu mērķis ir nevis pārliecināt uzņēmējus aizņemties, bet palīdzēt viņiem izprast savas reālās opcijas un saredzēt attīstības iespējas. Viena konsultācija var ietaupīt mēnešus un tūkstošiem eiro,” atzīmē A.Geisari.

Arī Latvijas Bankas dati liecina, ka daudzi uzņēmumi izvēlas neizmantot pieejamos aizdevumus, un OECD analīze atklāj, ka šāda uzvedība ir saistīta ar nevēlēšanos uzņemties papildus riskus un zemu finanšu pratību.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Gudri pārvaldīts aizņēmums nav risks, bet gan stratēģisks lēmums, kas ilgtermiņā nodrošina biznesa izaugsmi un ļauj uzņēmumam sasniegt uzstādītos mērķus.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi, jo liela daļa aizdevumu uzskata par lieku risku vai vājuma pazīmi. Tikmēr valstīs ar attīstītu ekonomiku uzņēmēji nebaidās piesaistīt kapitālu, lai investētu attīstībā, tehnoloģijās un cilvēkos, jo viņi saprot - nauda ir biznesa asinis. Latvijā daudzi joprojām diemžēl vilcinās, uzskatot, ka uzņēmējdarbība jābalsta tikai ar pašu līdzekļiem, taču realitātē šāda pieeja bieži ierobežo iespējas, aizkavē izrāvienus un pazemina konkurētspēju. Aizņemties ar skaidru mērķi, pārdomātu plānu un finanšu disciplīnu ir atbildīgs solis, nevis risks.

Kā rāda 2024.gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informē Finanšu nozares asociācija.

Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31-35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023.gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.

Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā, taču pašlaik šī iespēja netiek izmantota, norāda “Oferta Finance” idejas autors Arturs Geisari.

“Uzņēmēji baidās aizņemties naudu, jo nezina, kā pareizi strādāt ar finansētājiem, taču finansētāji nekož! No mums nav jābaidās. Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā komersanti ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Ir sajūta, ka pašlaik uzņēmēji ieņēmuši pasīvu pozīciju un gaida, kad kaut kas notiks. Viņi nevēlās uzrunāt finansētājus, jo baidās, ka viņiem atteiks, tajā pašā laikā statistika rāda, ka naudas trūkums ir viens no biežākajiem uzņēmumu bankrota iemesliem. Pasaules mērogā 92% biznesu bankrotē, jo viņiem trūkst naudas, tāpēc finansējuma piesaistei uzņēmuma izaugsmē ir izšķiroša nozīme,” spriež A.Geisari.

Latvijā nepieciešama pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija.

Valsts parāda apkalpošanas izmaksu straujais pieaugums prasa nekavējoši palielināt nodokļu ieņēmumus, kas nepastarpināti paredz radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Finanšu ministrijas prognozes par to, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2025. gadā pārsniegs 507 miljonus eiro, kamēr 2022. gadā tās bija vien nepilni 167 miljoni eiro, ir salīdzināmas ar sarkanās lampiņas iedegšanos vadības panelī. Var jau šo ļoti straujo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu norakstīt uz ģeopolitiskās situācijas radīto defektu, tomēr ilgtermiņā ar šādu attieksmi nekur tālu tikt nevarēsim, jo agrāk vai vēlāk būs jāiemācās dzīvot no pašu nopelnītā, nevis nemitīgi palielinot valsts parādu. Latvijas austrumu robeža paliek, kur bijusi, un Eiropas Centrālas bankas paaugstinātās bāzes procentlikmes ir ne tikai sadārdzinājušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet vienlaikus pamatīgi slāpējušas ekonomiskās aktivitātes Latvijas (un ne tikai) ražotāju lielākajos noieta tirgos. Bagātības radītāju – nodokļu maksātāju – kopēji samaksātās summas ir iespaidīgas, taču tik un tā nespēj nosegt visas vajadzības. Turklāt sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūras nodrošināšanai pieaug.Atliek vienīgais risinājums, kādu līdz šim pazīst valdība – paredzēt budžeta deficītu. Situāciju vēl satraucošāku padara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

ASV eksprezidenta un prezidenta kandidāta Donalda Trampa kriptovalūtu platformas pirmā tirdzniecības diena otrdien bija neveiksmīga, jo tika nopirkta tikai neliela daļa no digitālajiem žetoniem šajā tirgū.

Tramps septembra vidū paziņoja, ka viņš kopā ar saviem dēliem un citiem uzņēmējiem izveidos kriptovalūtu platformu "World Liberty Financial".

Uzņēmums pirmajā tirdzniecības dienā piedāvāja apmēram 20 miljardus digitālo žetonu par 1,5 centiem gabalā, kuru kopējā vērtība bija 300 miljoni ASV dolāru, bet līdz otrdienas vakaram tika nopirkti tikai trīs procenti no tiem.

Pircēji var izmantot šos žetonus kā kriptovalūtas un iegūt balsis šīs platformas pārvaldībā.

Daudzi novērotāji izskaidroja vājo apgrozījumu ar tehniskām problēmām, jo uzņēmuma vietne otrdien bija piedzīvojusi darbības pārtraukumus.

"World Liberty Financial" ļaus lietotājiem aizdot vai aizņemties kriptovalūtas savā starpā. Šādu pakalpojumu jau piedāvā daudzas platformas, starp kurām viena no pazīstamākajām ir "Aave".

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.