Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Situācija ar Krimu pārkāpj prātam aptveramās robežas - ja agrāk Krievija pieturējās pie saprātīga, kopumā proeiropeiska kursa, tad tagad tā sākusi norobežoties, paudis publicists un sabiedriskais darbinieks Igors Vatoļins.

«Kāpēc tā rīkojās ar Krimu, metot izaicinājumu visai starptautiskajai sabiedrībai? Kāpēc šo jautājumu nenostādīja kā, piemēram, ar Osetiju un Piedņestru, lai pasaules sabiedrība varētu piedot, sagremot? Putina politikā ir iracionālie momenti, tāpēc ar manu saprašanas aparātu šeit nepietiek,» atzina Vatoļins.

Runājot par Putina politiku atbalstošajām valstīm, Vatoļins norāda, ka Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija to acīmredzami dara «ar šausmām». «Viņi domā: «Bet vai mēs nebūsim nākamie?», jo ir reāli plāni atjaunot Krievijas impēriju vai vismaz Padomju Savienību».

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Lielākajā daļā Spānijā un Portugāles otrdien atjaunota elektroapgāde, kas tika pārtraukta pirmdienas pēcpusdienā, iesprostojot pasažierus vilcienos un liftos un atstājot cilvēkus bez telefonsakariem un interneta.

Otrdienas rītā elektroapgāde atjaunota 99% kontinentālās Spānijas teritorijas, savukārt Portugālē elektrību atkal saņem aptuveni 6,2 miljoni mājsaimniecību no 6,5 miljoniem, paziņoja abu valstu sadales tīklu operatori.

Elektroapgādes pārtraukuma cēlonis vēl nav noskaidrots, bet ir izplatījušās baumas par iespējamiem kiberuzbrukumiem.

Portugāles premjerministrs Luīšs Montenēgru paziņoja, ka cēlonis, iespējams, ir Spānijā. Sančess sacīja, ka tiek analizēti visi potenciālie cēloņi, un brīdināja sabiedrību neizteikt pieņēmumus, riskējot ar dezinformāciju.

Elektroapgādes pārtraukuma dēļ bija paralizēta vilcienu un lidmašīnu satiksme, tirdzniecība veikalos un bankomātu darbība.

Neonikotinoīdu aizliegums ir liela problēma Latvijas lauksaimniekiem, portālam db.lv norāda kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edgars Ruža.

Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas, Latvijā tiek audzēts apmēram 50 % vasaras rapšu un 50 % ziemas rapšu. Rietumeiropā – gandrīz tikai ziemas rapši. Latvijā vasaras rapši tiek audzēti galvenokārt Vidzemē un Latgalē, jo ziemas ir bargākas un vasara ir īsāka, nevar paspēt iesēt ziemas rapšus optimālos termiņos.

Vasaras rapši cieš daudz vairāk no kaitēkļiem – krustziežu spradžiem, kas uzbrūk rapšiem kad tie dīgst. Ja sēkla nav apstrādāta ar kodni, kas satur insekticīdu, tad kaitēkļiem labvēlīgos apstākļos, jaunos dzinumus bieži vien nav iespējams pasargāt, pat vairākkārt smidzinot insekticīdus uz lauka, saka eksperts.

Vēršanās pret žurnālistiem un politologiem jeb sev netīkamu jautājumu un viedokļu «noairēšana» - ar to izceļas daudzi jaunie politiķi. Tam spilgts piemērs bija pirms divām dienām Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti uzaicinātais partijas KPV LV pārstāvis Atis Zakatistovs un JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Raidījums bija veltīts valdības veidošanas procesam, un bez diviem minētajiem politiķiem tajā piedalījās partijas Attīstībai/Par! pārstāvis Juris Pūce un NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš vienā brīdī pat paziņoja, ka norobežojas no uzbrukumiem žurnālistiem, kuriem ir tiesības uzdot visādus, arī nepatīkamus, jautājumus. Raidījums jau ir radījis zināmu ironijas pilnu viļņošanos sociālajos tīklos par to, kā politiķi savas neizdarības skaidro ar mediju un politologu sazvērestībām. Diemžēl tas ir dažu jauno partiju, kas sevi pieteikušas kā revolucionārus, niķis - jebkuru kritiku pasludināt par ienaidnieku sazvērestību jeb, Bordāna kunga vārdiem runājot, miglas pūšanu acīs.

“Kam gan būtu vajadzīgi mūsu dati? Mēs esam tikai neliels grāmatvedības uzņēmums.”

“Mēs esam tikai celtniecības firma – kas gan hakeriem šeit varētu būt interesants?”

“Mūsu apgrozījums ir pārāk mazs, lai kādam rūpētu. Galu galā, mums nav nekādu valsts noslēpumu.”

Tikmēr kibernoziedznieki šo uzskatu izmanto savā labā – tieši “nenozīmīgi” un “mazi” uzņēmumi bieži kļūst par visērtākajiem mērķiem.

Pieaug kiberdrošības incidentu biežums

Saskaņā ar starptautisko Verizon 2024 Data Breach Investigations Report, 43% no visiem kiberuzbrukumiem tiek vērsti pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidēji šādi uzņēmumi cieš 40 000 eiro lielus zaudējumus, kas mazam uzņēmumam var būt būtiska daļa no budžeta.

Arī Latvijā Kiberincidentu novēršanas institūcija brīdina par pieaugošajiem draudiem uzņēmumiem un privātpersonām. Latvijas kiberapdraudējuma līmenis joprojām ir augsts, un 2024. gadā reģistrēto incidentu skaits ir pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Krievijas pielietotā situācijas destabilizēšanas taktika Ukrainā varētu tikt izmantota arī Baltijas valstīs, trešdien medijiem pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.

Pēc viņa teiktā, NATO jābūt gatavai jebkāda veida Krievijas agresijas formai un brīdināja par «reālām un esošām» briesmām NATO dalībvalstīm Baltijā.

«NATO jābūt gatavai jebkādai Krievijas agresijai, lai ko tas maksātu. NATO tam gatavojas,» paziņoja Falons. «Esmu noraizējies par Putinu. Es esmu norūpējies par šo spiedienu uz Baltijas valstīm, par to, kā viņš pārbauda NATO.»

Ir «ļoti reālas un esošas briesmas», ka Krievija Baltijas valstīs varētu atkārtot slēptā kara tehniku, par kuras lietošanu Ukrainā tā tiek apsūdzēta, sacīja Falons.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien par Ukrainas situāciju sacījis: «Viena valsts efektīvi uzbrūk otras valsts suverenitātei». «Krievijas atbalstītie nemiernieki Austrumukrainā lieto Krievijas raķešu iekārtas, Krievijas tankus, Krievijas artilēriju - šo ekipējumu nevar nopirkt eBay, tas nāk no Krievijas,» paziņoja Kamerons.

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Neilgi pēc mājaslapas latvia.eu atklāšanas tai uzbrukuši hakeri, kā rezultātā lapa patlaban nav pieejama. Latvia.eu jākalpo Latvijas Institūta mērķim veicināt Latvijas pozitīvu atpazīstamību, un tās prezentācija notika piektdien Rīgas biržā.

«Neilgi pēc Latvijas Institūta paziņojuma par valsts jaunā oficiālā informatīvā portāla Latvia.eu atklāšanu tas ik pa brīdim nav pieejams, un sākotnējā diagnostika liecina, ka piektdienas pēcpusdienā tam noticis mērķtiecīgs uzbrukums,» norāda Latvijas Institūta pārstāvis Kārlis Pots.

Patlaban tiek strādāts pie tā, lai atkal atjaunotu latvia.eu darbību, liecina paziņojums mājaslapā.

Latvijas Institūts ir vērsies Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT, kā arī rakstīs iesniegumu Valsts policijai, lai atklātu ļaundarus, kas uzbrūk valsts oficiālajam portālam, norāda K. Pots, uzsverot, ka vienīgais portāla uzdevums ir pozitīvas Latvijas atpazīstamības veicināšana.

Šā gada otrajā ceturksnī ir parādījušies 291,8 tūkstoši jaunu mobilo ierīču ļaunprogrammatūru, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina jaunākais Kaspersky Lab pārskats par kiberdraudiem šā gada 2. ceturksnī.

Otrajā ceturksnī ir konstatēts miljons mobilo ierīču ļaunprogrammatūru instalācijas pakešu, un tas ir septiņas reizes vairāk nekā 1. ceturksnī.

Banku pakalpojumi mobilajās ierīcēs joprojām ir kibernoziedznieku galvenais mērķis. Kaspersky Lab 2015. gada 1. ceturkšņa pārskatā minēts Trojan-SMS.AndroidOS.OpFake.cc, kas ir uzbrucis vismaz 29 banku un finanšu lietojumprogrammām. Šī Trojas zirga jaunākā modifikācija, kas parādījās 2. ceturksnī, spēj uzbrukt 114 banku un finanšu lietojumprogrammām. Tās galvenais mērķis ir nozagt lietotāja akreditācijas datus, ko cita starpā var izmantot, lai uzbruktu dažām populārām lietotnēm e-pastā.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Parādu krīzes piemeklētā Eiropa noskaņojusies uz taupības un tēriņu samazināšanas viļņa. Apjomīgas izdevumu «cirpšanas» programmas ieviesušas vairākas valstis - sākot no Grieķijas, beidzot ar Lielbritāniju.

Taupības laikmeta aktualitātes atbalsojušās arī ielu mākslā – parādu krīzes piemeklēto valstu pilsētās uz namu sienām parādās gleznojumi, kuros apspēlēta valstu maksātnespēja, bezdarbs un līdzīgas tēmas.

Arī protesta akcijās pret taupības režīmiem, kas krīzes skarto valstu galvaspilsētās pulcē tūkstošus, cilvēki savas antipātijas pauž visai radoši – tā, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele kādā demonstrācijā attēlota kā maitu lija, kas uzbrūk Grieķijai.

Aģentūra Reuters apkopojusi spilgtākos mirkļus no «taupības mākslas» izpausmēm.

ASV miljardieris Donalds Tramps, kurš izvirzījies līderpozīcijās cīņā par republikāņu Baltā nama nomināciju, svētdien atteicās atvainoties par plašu sašutumu izraisījušo rupjo uzbrukumu telekanāla Fox žurnālistei, taisnojoties, ka esot pārprasts.

Tramps izraisīja pārmetumu lavīnu ar saviem mājieniem, ka Fox žurnāliste Megina Kelija televīzijas debašu laikā viņam uzdevusi smagus jautājumus, jo viņai bijušas mēnešreizes.

«Var redzēt, ka viņai asinis nāk no acīm, asinis viņai nāk, lai arī no kurienes tas būtu,» piektdien telekanālam CNN sacīja Tramps.

Tomēr jau svētdien telefonintervijā CNN viņš taisnojās, ka tikai «slimi» un «nenormāli» cilvēki varētu secināt, ka viņš runājis par Kelijas mēnešreizēm.

«Es loloju sievietes. Es vēlos palīdzēt sievietēm,» pārraides State of the Union ēterā sacīja politiķis. «Kas gan varētu nākt klajā ar tamlīdzīgu spriedumu? Pat tikai padomāt par to varētu vienīgi slims cilvēks.»

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Norvēģijā skatītāju nosodījumu ieguvis sporta lielveikalu ķēdes XXL reklāmas video, kurā redzami dažādi zombiji, kas uzbrūk cilvēkiem. Norvēģu sabiedrības sašutums bijis pat tik liels, ka kompānijai reklāmas pārraidīšanas laiku nācās pārcelt uz vēlu vakaru.

Sašutušie norvēģi ar neapmierinātiem komentāriem pārpludinājuši XXL sociālā tīkla Facebook lappusi, norādot, ka video reklāma ir pārāk vardarbīga, provokatīva un muļķīga, un to nedrīkst izrādīt televīzijā laikā, kad reklāmu var redzēt bērni.

Tikmēr pati kompānija XXL norāda, ka šādu reklāmau izvēlējusies, jo cerējusi uzrunāt jauniešus, kuru vidū zombiju tēma pēdējā laikā guvusi ievērojamu popularitāti.

Acīmredzot līdzīgās domās ir arī kāda Dienvidāfrikas reklāmas aģentūra, kas izlēmusi apvienot divus populārus žanrus, lai radītu «zombiju peldkostīmu» kalendāru, kas paredzēts kā daļa no The Walking Dead seriāla reklāmas.

Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai

Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.

Dabisks, bet nevēlams

Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.

Akciju cenas Eiropā un ASV trešdien kritās, un saruka arī naftas cenas, investoriem gatavojoties stingrākiem ierobežojumiem strauja Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apturēšanai.

Noskaņojumu tirgos pasliktināja satraucoša jaunu inficēšanās gadījumu skaita palielināšanās Eiropā un ASV. Otrdien pasaulē tika reģistrēti vairāk nekā 500 000 jaunu Covid-19 gadījumu, kas ir jauns rekords.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par jauniem stingriem ierobežojumiem, kas būs spēkā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim. Francijā otrdien tika reģistrēti 523 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords kopš aprīļa.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, paziņoja kanclere Angela Merkele.

Divi transportlīdzekļi no Parīzes elektroautomobiļu shēmas pirmdien ielas vidū sadeguši līdz pelniem, jo viens no tiem pilsētas austrumdaļā eksplodējis uzlādes laikā. Par laimi neviens cilvēks automašīnās tobrīd nav atradies. Dramatisko eksploziju notvērušas kameras, vēsta thelocal.fr.

Francijas galvaspilsētas auto apmaiņas shēmā Autolib ietilpst četri tūkstoši automašīnu.

Abas automašīnas uzliesmojušas ap deviņiem no rīta. Sprādzienam un tam sekojošajam ugunsgrēkam par aculieciniekiem kļuvuši vairāki cilvēki. «Es biju ceļā uz darbu, kad vienā no automašīnām bija sprādzieni, kas līdzinājās uguņošanai. Uguns tad pārmetās uz otru automašīnu. Ugunsdzēsēji nespēja piekļūt ugunsgrēka vietai satiksmes sastrēgumu dēļ,» stāstījis kāds aculiecinieks.

Sprādziena cēlonis vēl nav zināms, un Autolib nav izteikusi arī nekādus pieņēmumus. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Ēģipte tuvojas pilsoņu karam, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, vienlaikus aicinot starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību šajā valstī notiekošajam.

«Esošais režīms kopš apvērsuma Ēģipti virza uz pilsoņkaru,» pavēstījis bijušais prominentā laikraksta Al Shorouk redaktors Vaels Kandils. Uzstājoties Ženēvā, viņš norādīja, ka Ēģiptes varasiestāžu vēršanās pret Musulmaņu Brālību jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvību, bet vismaz divi tūkstoši nokļuvuši cietumā. Šādas varasiestāžu darbības šķeļot valsti.

V. Kandils ieradies Ženēvā, lai organizētu vienotu opozīciju Ēģiptes militārajam režīmam. Aktīvistu grupa vērsusies pie ANO aģentūrām un dažādu valstu diplomātiem, lai sniegtu pierādījumus, ka Ēģiptē notikušais apvērsums bijis nelikumīgs un sagrāvis 2011. gada revolūciju, kuras laikā tika gāzts diktators Hosni Mubaraks.

Daži aiz uzbrukumiem lielajām banknotēm saskata negatīvās likmes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā daži pasaules finanšu regulatori un pat centrālie baņķieri izvērsuši kariņu pret liela nomināla banknotēm, liecina pieejamā informācija. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi norādījis, ka visā pasaulē šobrīd esot paaugstināta pārliecība, ka lielās banknotes tiek izmantotas nelegālos nolūkos naudas atmazgāšanā. Rezultātā likumdevēji Eiropā pašlaik izvērtē to, vai 500 eiro banknoti vajadzētu atstāt apgrozībā. Tāpat līdzīgas vēsmas vērojamas ASV, kur tiek spriests par slavenās 100 ASV dolāru banknotes (uz tās attēlots Bendžamins Franklins) lietderību, un nomanāmi aicinājumi, ka visām G20 valstīm vajadzētu atteikties no tādām banknotēm, kuru vērtība ir lielāka par 50 ASV dolāriem.

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

Pēdējā laika kiberuzbrukumu dēļ ir samazinājusies virtuālās valūtas Bitcoin vērtība, raksta Reuters.

Tāpat šie kiberuzbrukumi, kurus veic nezināmi avoti, kas uzbrūk Bitcoin biržām, vērš uzmanību uz vairākiem riskiem, ar ko var cilvēki saskarties, kad viņi izvēlas naudas vietā izmantot digitālās valūtas, norāda eksperti.

Tā saucamais DDOS uzbrukums pēdējā laikā licis vismaz trim biržas platformām, kas uzglabā un tirgo Bitcoin apmaiņā pret tradicionālajām valūtām, apturēt iespēju izņemt Bitcoin līdz brīdim, kamēr tās spēs noteikt, vai šie darījumi ir īsti.

Tas ir parādījis, ka Bitcoin, kas pastāv tikai virtuālā vidē un darbojas uz programmatūras koda pamata, ko izveidojis nezināms programmētājs vai programmētāju grupa, ir ievainojamāks pret uzbrukumiem nekā citi interneta biznesi, norāda eksperti. Tādējādi ar to ir riskantāk tirgoties nekā ar dolāru vai citām tradicionālajām valūtām. Šo pārtraukumu dēļ pēdējā laikā ir sarukusi arī Bitcoin vērtība. Pagājušā mēneša beigās Bitcoin maksāja 850 dolārus, taču tagad tas samazinājies līdz aptuveni 656 dolāriem.

Bieži vien šķiet, ka datu drošības jautājumi attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, tendences ir globālas, taču tā nav, šī joma attiecas arī uz privātpersonām un caur mūsu privātajiem datiem apdraudējums rodas arī uzņēmumiem, kuros strādājam, Dienas Biznesa konferences Biznesa datu drošība atklāšanā sacīja IBM Latvija Lielo klientu pārdošanas vadītājs Raimonds Bricis.

Kibernoziedznieki darbojas līdzīgi kā bizness, viņi izvērtē, cik daudz resursu bus jāiztērē uzbrukumam, un kāds labums no tā tiks iegūts, un vairs nav tāda situācija, ka uzbrūk visam pēc kārtas, skaidro IBM Latvija pārstāvis.

Pašreiz aktīvākie uzbrucēji kompāniju datiem ir organizētas grupas un valdības, kuras mēģina piekļūt arī datiem Latvijā, uzsver eksperts.

R. Bricis piebilst, ka kibernoziedznieku ieguvumi kļūst aizvien lielāki, un līdz ar to uzņēmumu zaudējumi arī ir lielāki.

Tradicionālās aizsardzības sistēmas vairs nepalīdz, melnajā tirgū pieprasījums aug pēc privātiem datiem, savukārt tas samazinās pēc epastu pārvaldes vai līdzīgas informācijas.