Diskusijas par vēja parku ietekmi uz īpašumu vērtībām Latvijā nereti raisa emocijas. Vieni ir pārliecināti, ka turbīnas “sabojās” nekustamo īpašumu cenas, citi tās uzskata par attīstības iespēju. No nekustamā īpašuma tirgus skatpunkta viennozīmīgas atbildes vai pierādījumu, ka vēja parku klātbūtne būtiski pasliktinātu īpašumu vērtības, šobrīd nav.
Latvijā vēja parku attīstība ir salīdzinoši nesena, un līdz ar to datu vēl ir maz. Tas apgrūtina empīrisku secinājumu izdarīšanu – īpašumu cenu kritums vai kāpums bieži ir saistīts ar kopējo tirgus ciklu, nevis vienu konkrētu faktoru. Tomēr tendences jau iezīmējas, un tās ir krietni daudzslāņainākas, nekā sabiedriskajā diskusijā mēdzam dzirdēt.
Vēja parku tuvumā ekonomiskā aktivitāte aug
Īpašnieki, kuru mājokļi atrodas tiešā vēja turbīnas tuvumā, īstermiņā un vidējā termiņā var sagaidīt zināmu tirgus vērtības vai likviditātes kritumu. Šo efektu vairāk nosaka sabiedrības noskaņojums un emocionālie faktori, nevis objektīva dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Latvijas pircējs lēmumu bieži pieņem, vadoties pēc sajūtām un stereotipiem, nevis analītiskas izvērtēšanas.Tomēr, ja skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, kopumā vēja parki ilgtermiņā reģionam un vietējām kopienām sniedz vairāk plusu nekā mīnusu. Ekonomiskā aktivitāte reģionā pieaug – būvniecības laikā rodas darba vietas, pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas, naktsmītnēm, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem.
Pieaug arī spiediens sakārtot ceļus un infrastruktūru, kas ilgtermiņā uzlabo dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem. Pieredze un Nekustamā īpašuma tirgus darījumu datu bāzē pieejamā informācija par jau esošiem vēja parkiem Latvijā parāda, ka tuvējā apkārtnē notiek darījumi ar nekustamajiem īpašumiem atbilstoši kopējai tirgus aktivitātei reģionā. Uzskatāmākais piemērs – Grobiņas vēja ģeneratori, kas darbojas jau kopš 2002. gada, nav atturējuši darījumus tuvējā apkārtnē. Tārgales vēja parka gadījumā, kura būvniecība tika pabeigta 2022.gada vasarā, laika sprīdis līdz šodienai ir pārāk mazs, lai izdarītu kvalitatīvus secinājumus. Taču jebkurā gadījumā ir redzams, ka kopš vēja parka parādīšanās tuvākajā apkārtnē darījumi ir notikuši. Tas nostiprina pārliecību, ka vairums pircēju uzticas veselajam saprātam un vēja parkus drīzāk uztver kā attīstības katalizatoru, nevis draudu.
Ietekme uz ainavu ir subjektīvs faktors
Atšķirībā no piesārņojošām rūpnieciskām ražotnēm vēja turbīnas nerada kaitīgu ietekmi uz vidi. Vienīgais strīdīgais aspekts ir vizuālā uztvere – vieniem turbīnas šķiet ainavas bojājums, citi tās uztver kā mūsdienīgas tehnoloģijas, valsts attīstības un enerģētiskās neatkarības simbolu. Šis aspekts ir subjektīvs un grūti izmērāms, turklāt nevar ignorēt, ka ar laiku sabiedrības attieksme mainās.Zemes īpašniekiem vēja parki nozīmē arī stabilus ienākumus no nomas maksām un lielāku teritorijas izmantošanas elastību. Turklāt papildu elektrotīkli un ceļi padara reģionu investīcijām pievilcīgāku, veicinot uzņēmējdarbību un ilgtermiņa attīstību.
Starptautiskā pieredze un banku signāli
Ārvalstu pētījumi rāda, ka vēja parku ietekme uz īpašumu vērtību ir atšķirīga, taču bieži vien mazāka, nekā sabiedrībā pieņemts domāt. Piemēram, Dānijā fiksēts neliels cenu samazinājums īpašumiem līdz 2 km attālumā no turbīnām, bet šī ietekme ir īslaicīga. ASV vairākos pētījumos nav konstatēts būtisks negatīvs efekts. Dažos gadījumos, kur infrastruktūra ir būtiski uzlabota, pat novērots cenu pieaugums. Saskaņā ar Somijā veiktu pētījumu , vēja turbīnu uzstādīšana neietekmēja dzīvojamo īpašumu cenas. Analīzē tika izmantoti faktiskie darījumu dati, nevis subjektīvas ietekmes novērtējumi.Svarīgs indikators ir arī banku politika. Ja vēja parku tuvums būtiski apdraudētu īpašumu vērtību, tas noteikti atspoguļotos kredītiestāžu retorikā un lēmumos. Taču pašlaik nekustamā īpašuma finansēšanā šāds faktors nav identificēts kā risks.
Attieksme ir pašu iedzīvotāju rokās
Šodien sabiedrības skepsi pret vēja turbīnām lielā mērā nosaka neziņa un ieradums. Taču līdz ar atjaunīgās enerģijas pieprasījuma pieaugumu Eiropā un lielāku izpratni par enerģētisko neatkarību attieksme var mainīties. Tas, kas šobrīd šķiet kā traucēklis, pēc pieciem gadiem var tikt uztverts kā reģiona modernizācijas un drošas energoapgādes simbols.Tieši sabiedrības noskaņojuma maiņa būs viens no izšķirošajiem faktoriem, kas noteiks, kā vēja parki ilgtermiņā ietekmēs īpašumu tirgu Latvijā. Mūsu valstij šī ir iespēja ne tikai stiprināt enerģētisko neatkarību, bet arī virzīt reģionus uz modernizāciju. Tāpēc vēja parki būtu jāuztver kā ilgtermiņa attīstības katalizators, nevis kā drauds nekustamā īpašuma tirgum.
