Cenu pieauguma paātrināšanās mājokļu tirgū liecina, ka zemākas procentu likmes jau ietekmē tirgu – tās ir veicinājušas kreditēšanas aktivitāti.
Atbilstoši jaunākajiem Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, dzīvokļu cenas 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 5,8 %. Jauno dzīvokļu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 6,6 %, savukārt otrreizējā tirgus dzīvokļu cenas – par 5,5 %.
Jāatzīmē, ka, lai gan jauno dzīvokļu cenu pieauguma temps kopš 2024. gada beigām pastāvīgi samazinās, cenu pieaugums otrreizējā tirgū sāka palēnināties daudz agrāk – jau 2022. gada sākumā. Tomēr tas atkal ir sācis paātrināties kopš 2024. gada otrā ceturkšņa. Svarīgi atzīmēt, ka šeit mēs nerunājam par cenu kāpumu vai kritumu, bet gan par cenu pieauguma tempa paātrināšanos vai palēnināšanos.
Līdzīgas tendences vērojamas arī Igaunijā. Tur vidējais mājokļu cenu kāpums 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 4,6 %. Mūsu ziemeļu kaimiņu statistikas pārvalde izceļ atšķirību starp pieaugumu dzīvokļu un privātmāju cenās. Dzīvokļu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 2,7 %, savukārt privātmāju cenas – par 8,9 %. Tas liecina, ka pieprasījums īpaši aug privātmāju segmentā, kur kāpums sācies jau 2024. gada sākumā, bet pieaugums dzīvokļu cenās kopumā ir samazinājies.
Šī tendence, visticamāk, saistīta ar to, ka pagājušajā gadā, nekustamā īpašuma tirgum sākot atdzīvoties, lielāko daļu pieauguma veidoja otrreizējā tirgus darījumi. Proti, jau esošie dzīvokļi, kuriem bieži vien bija nepieciešams remonts, pircējiem bija pieejamāki nekā jauni.
Otrreizējā tirgus dzīvokļi kopumā ir lētāki, un to cenas pazemina arī vispārējo mājokļu cenu indeksu. Tā kā gan Latvijā, gan Igaunijā otrreizējā tirgus cenas pieaug, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien aktīvi izvēlas šos dzīvokļus, pateicoties to pieejamībai. Jāpiebilst – tas, ka īpašumu cenas centrālajos rajonos ir augstākas nekā nomalēs, ir dabiski tirgus ekonomikas apstākļos. Jāatzīst, ka man nav īpašas ticības sociālā mājokļa projektiem, jo tie parasti piesaista migrantus un cilvēkus ar ļoti zemiem ienākumiem. Tas savukārt attur augsti kvalificētus speciālistus. Tā vietā ir nepieciešama aktīva reģionālā politika, kas veicina jaunu darba vietu radīšanu ārpus galvenajiem centriem un paaugstina algu līmeni. Tādējādi arī nekustamo īpašumu cenu atšķirības mazinātos. Tomēr pilnīgi vienādas tās nebūs nekad — to apliecina arī citu valstu pieredze.
Tā kā Eiropas Centrālā banka tagad jau astoņas reizes ir samazinājusi noguldījumu procentu likmi, Euribor ir samazinājies līdz aptuveni 2 %. Šāds ievērojams procentu likmes samazinājums ir aktivizējis aizņemšanos. Kad nauda kļūst pieejamāka, arī pieprasījums nekustamā īpašuma tirgū pieaug. Augstais pieprasījums, savukārt, sāk ietekmēt cenu līmeni, un tāpēc ir loģiski pieņemt – nekustamā īpašuma cenu pieaugums atkal sāks paātrināties.
Tomēr, lai būvniecības tirgus atgūtos, ir nepieciešama arī vispārējs ekonomiskās vides uzlabošanās. Diemžēl makroekonomiskās prognozes par Latvijas kopējo ekonomisko stāvokli ir diezgan pesimistiskas, un jo jaunāka ir prognoze, jo zemāka tā mēdz būt. Pirms kāda laika Starptautiskais Valūtas fonds publicēja savas ekonomiskās prognozes Baltijas valstīm. Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā tiek prognozēta 1 % apmērā, kamēr Eiropas Komisijas prognoze paredzēja vien 0,5 % izaugsmi. Latvijas Bankas prognoze šim gadam ir 1,2 %, bet Finanšu ministrijas – 1,1 %. Arī Igaunijas ekonomikas izaugsme, pēc dažādu analītiķu domām, paredzams, saglabāsies aptuveni 1 % apmērā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka arī ģeopolitiskie riski atstāj iespaidu uz ekonomisko izaugsmi, un tie patlaban ir augsti. Tomēr, par spīti ne pārāk pozitīvajām prognozēm, dzīvīgums tirgū pamazām atgriežas. Un, ja šī tendence turpināsies, pēc kāda laika tas varētu būt viens no pirmajiem signāliem par stabilu ekonomikas atveseļošanos gan Latvijā, gan visā Baltijas reģionā.
Kopumā īpašuma iegāde ir apsverams solis, un tā var būt laba investīcija. Ja procentu likmes turpinās kristies, nekustamo īpašumu cenas sāks pieaugt straujāk nekā pašlaik — pieprasījuma dēļ. Ja ir nepieciešamība pārdot īpašumu, piemēram, lai iegādātos lielāku, tad arī šāds solis būtu jāveic pēc iespējas ātrāk. Savukārt, ja runa ir par īpašumu, kas šobrīd netiek izmantots, bet atrodas labā vietā un ir labā stāvoklī, varētu būt vērts vēl mazliet nogaidīt, jo cenas, visticamāk, pieaugs.
