Jaunākais izdevums

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami Dienvidkorejas veikalos, informēja uzņēmumā.

Kompānija sākusi sadarbību ar izplatītāju Dienvidkorejā, kas nodrošinās biezpiena sieriņu tirdzniecību Dienvidkorejas lielākajā e-komercijas platformā "Coupang" un virknē piemājas veikaliņos. Pārredzamā nākotnē plānota arī "Kāruma" tirdzniecība kādā no lielākajiem valsts tirdzniecības tīkliem.

Šobrīd vēl tranzītā esošo pirmo "Kārums" sūtījumu uz Dienvidkoreju veido populārākās sešas "Kāruma" biezpiena sieriņu garšas - "Kārums" vaniļas, šokolādes, zemeņu, mango un kokosriekstu, kā arī trīs garšu sieriņi multi kastēs pa septiņiem sieriņiem.

Sadarbība ar šo klientu izveidota ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības atbalstu projekta "Informācijas un veicināšanas pasākumi par lauksaimniecības produktiem Dienvidkorejā, Malaizijā un Kanādā".

"Kāruma" sieriņi kopumā pieejami vairāk nekā 20 valstīs pasaulē, no kurām Eiropā tirdzniecības tīklos "Kaufland", "Ledo", "Kliver" un "MixMarkt" Vācijā, "Alfamega" Kiprā, "Coop", "Eurospar" un "Meny" Norvēģijā, un "Supervalu" tīklā Īrijā. Šogad jauno tirgu vidū ir Malta, Serbija un Dienvidkoreja.

Pagājušajā gadā "Food Union" eksportēja 380 tonnas biezpiena sieriņu, kas ir par 52% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt 2025. gadā izaugsme plānota aptuveni 15% apmērā salīdzinājumā ar 2024. gadu. Šogad jauno tirgu vidū ir Malta, Beļģija un Serbija, savukārt Ukraina, Lietuva un Igaunija turpina būt nozīmīgākie "Food Union" eksporta tirgi pēc ieņēmumiem.

Uzņēmums pagājušajā gadā produkciju eksportēja uz 30 valstīm, eksporta apmēram sasniedzot trešo daļu jeb 45,7 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma.

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami vairāk nekā 800 Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Kaufland" veikalos, informē uzņēmumā.

"Kārums" sācis sadarbību ar "Kaufland", noslēdzot vienošanos par "Kārums" sieriņu tirdzniecību vairāk nekā 800 Vācijas "Kaufland" tīkla veikalos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka patlaban sākta sadarbība ar trim populārākajām "Kāruma" sieriņu garšām - vaniļas, šokolādes un zemeņu. Šī sadarbība uzņēmumam nozīmē būtisku izaugsmi, jo tas no neliela piegādātāja etniskajiem veikaliņiem Vācijā kļūst par nozīmīgu piegādātāju vairāk nekā 800 veikalos visā Vācijā.

"Kaufland" un "Lidl" ietilpst Vācijas mazumtirdzniecības holdingā "Schwarz Gruppe", kas ir viena no vadošajām mazumtirdzniecības grupām visā Eiropā.

"Kāruma" biezpiena sieriņi ir uzņēmuma trešā populārākā eksporta produktu kategorija pēc krēmsiera un krējuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot pārtikas produktu zīmola “Kārums” panākumus eksporta tirgos šogad un 2024. gadā, atklāts “Kārums” “pop-up” veikals Rīgas lidostā.

Visu oktobri ikviens ceļotājs varēs iegādāties ne tikai pilnu sortimentu jeb 16 garšu “Kārums” biezpiena sieriņu veidus, bet arī šogad radīto “Kārums” suvenīru kolekciju – zeķes “sieriņi”, Latvijā ražoto porcelāna šķīvīti un vārniņas mīļmantiņu.

““Kārums” sieriņus tagad var sastapt arvien vairāk vietās pasaulē, tostarp mazumtirdzniecības ķēdēs Eiropā. Piemēram, “Alfamega” tīklā Kiprā, “COOP”, “Eurospar” un “Meny” Norvēģijā, “LEDO”, “Kliver” un “MixMarkt” tīklos Vācijā, “Supervalu” tīklā Īrijā, kā arī drīzumā vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Eiropā. Pērn vien pieaudzējām “Kārums” sieriņu eksportu par 52 %, un šogad plānojam izaugsmi vairāk nekā 15 % apmērā,” skaidro Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti bezskaidras naudas norēķini 5,193 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 328,966 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,426 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,8% jeb 70,65 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti norēķini 3,464 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 254,007 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,8% vairāk nekā gadu iepriekš, mazumtirdzniecības veikalos - 2,052 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 7,8%, bet pārējos veikalos - 1,158 miljardu eiro apmērā, kas ir kāpums par 8,2%.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 404,276 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo pusgadu ir kritums par 1,9%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 241,883 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 7,1%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“EfTEN Living” īres projekta “Easy Riga” renovācijas darbi tuvojas noslēgumam, un tagad interesentiem pieejami demo dzīvokļi apskatei.

Kopumā īrei pieejami 102 pilnībā aprīkoti dzīvokļi. Šobrīd interesi par projektu izrādījuši teju 200 potenciālo īrnieku.

“EfTEN Capital” sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu “EKOTEH BŪVE”, projektēšanas biroju “ArhiCom”, arhitektu Arti Roķi un interjera dizaineri Eviju Grišāni Pinkuli ir pilnībā renovējis Aviācijas ielas daudzstāvu ēku, pārvēršot to no tipiskas 80. gadu sērijveida mājas par īres projektu.

“Mēs lepojamies, ka ar “Easy Riga” projektu esam parādījuši, cik daudz var izdarīt ar esošajām ēkām. Ne vienmēr ir jāceļ jaunas mājas, reizēm ir vērtīgi atjaunot un uzlabot jau esošās, piešķirot tām jaunu dzīvi. Esam veikuši lielu darbu, atjaunojot ēku no pamatiem līdz jumtam, tai skaitā, izbūvējot visas jaunas inženiersistēmas un radot mājīgu, gaišu interjeru ik katram,” skaidro “EKOTEH BŪVE” valdes priekšsēdētājs Oskars Petrovs.

Eksperti

Cik gatavi esam zaļākai loģistikai?

Mareks Freibergs, “Lidl” loģistikas vadītājs Baltijas valstīs,21.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties strauji mainīgajiem patērētāju iepirkšanās paradumiem, Rimi ir atvēris pirmos jaunā koncepta hipermārketus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma trīs miljonu eiro investīcija koncepta izstrādē un pirmajos trīs pilotprojektos ļāvusi izveidot jaunu veikala modeli ar vienkāršotu veikala izkārtojumu, skaidrākām cenu norādēm.

Pirmie jaunā koncepta hipermārketi durvis vēra novembrī Rīgā, Palangā un Tallinā.

Jaunajā veikala izkārtojumā īpaša uzmanība pievērsta augošajai interesei par veselīgu dzīvesveidu un pieprasījumam pēc svaigiem augļiem un dārzeņiem. Sadarbībā ar iepirkumu un piegādes ķēdes komandām tiek nodrošināts augstākās kvalitātes sortiments, īpaši izceļot sezonālos produktus. Jaunā koncepta veikalos svaigo produktu, maizes un gatavo ēdienu nodaļas kļuvušas par centrālajiem elementiem, savukārt nepārtikas preču zonas pārkārtotas tā, lai klientiem būtu vieglāk orientēties un atrast nepieciešamo.

Arī digitālie risinājumi jaunā koncepta veikalos ir daudz pieejamāki – pašapkalpošanās kases, digitālie svari un moderni ekrāni, kuros redzami izdevīgākie piedāvājumi un informācija par akcijām. Veikala izkārtojums ir kļuvis vienkāršāks un vizuāli sakārtotāks – samazināts liekais vizuālais troksnis, norādes kļuvušas skaidrākas un praktiskāk izvietotas, savukārt akciju piedāvājumi ir vieglāk pamanāmi.

Ekonomika

Rafael un Hyundai Rotem paraksta sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmu

Db.lv,11.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Reklāmraksti

Sadzīves tehnika ar defektiem: Verners DE piedāvā “Zaļo izvēli” ar garantiju

Sadarbības materiāls,11.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu pieaugt ābolu cena, aģentūrai LETA pastāstīja Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Viņš norādīja, ka šogad daļai komercaudzētāju ir ļoti sliktas ābolu ražas. Tās negatīvi ietekmēja pavasara salnas, kā arī mitrie laikapstākļi visas sezonas garumā, kas atviegloja slimību izplatību un ietekmēja ābolu kvalitāti, izmērus un ražas apmērus.

LLKC eksperts skaidroja, ka, ābolu piedāvājumam samazinoties, varētu palielināties arī to cena. Rudenī ābolu cena varētu saglabāties stabila, kamēr cilvēkiem joprojām ir pieejami āboli piemājas dārzos, bet gada beigās un nākamā gada sākumā tā varētu palielināties.

Vietējie āboli pamatā varētu būt pieejami līdz jaunajam gadam, teica Narvils.

"Pēc jaunā gada tikai atsevišķiem audzētājiem būs ko piedāvāt, bet vienai daļai, labi, ja pietiks kādām programmām, piemēram, "Piens un augļi skolai"," prognozēja LLKC eksperts, piebilstot, ka līdz pavasarim tikai dažiem vietējiem audzētājiem vēl būs pieejami āboli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mājsaimniecības pēdējo četru gadu laikā kļuvušas ievērojami bagātākas uz papīra – noguldījumu apjoms 2025. gada septembrī ir par 26 % lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Taču šim pieaugumam ir ironiska piegarša – patēriņa cenas šajā pašā periodā pieaugušas par 39,3 %, kas nozīmē, ka nauda “aug”, bet tās vērtība kūst.

Tikmēr mājokļu tirgus apjoms kopš 2021. gada palielinājies vien par 1-2 %, pērn sasniedzot ap 1,5 miljardiem eiro. Šis kontrasts izgaismo kādu paradoksu: iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tai skaitā ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Tomēr ne viss ir tik drūmi. Jau 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējis – ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. Var pieņemt, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies t.s. “uzkrātais pieprasījums”. Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida. Īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) ekspluatācijā nodevis otro projekta “Kaivas kvartāls” ēku Dreiliņu apkaimē Rīgā.

Jaunajā “Kaivas kvartāla” namā pieejami 72 dzīvokļi, no kuriem šobrīd jau pārdoti un rezervēti 16 %, kas attīstītāja ieskatā apliecina pieaugošu pircēju interesi par dzīvošanu Dreiliņos, kas kļūst par vienu no galvaspilsētas perspektīvākajām un modernākajām jaunās apbūves teritorijām.

YIT plāno līdz 2030. gadam pilnībā pabeigt “Kaivas kvartāla” attīstību, radot kopumā piecu namu kompleksu. “Kaivas kvartāla” otrajā namā, kas atrodas Rīgā, Kaivas ielā 48B, pieejami 72 mājokļi ar dažādu plānojumu — 2, 3 un 4 istabu, ar iekštelpu platību no 44 līdz 85,5 m2. Visi dzīvokļi pieejami ar pilnu iekšējo apdari, piedāvājot divas apdares materiālu kolekcijas, kā arī ar izbūvētiem balkoniem. Atsevišķos dzīvokļos cenā ir iekļauta pilnībā iekārtota virtuve. Pircējiem pieejamas gan pagalma, gan pazemes autostāvvietas, tostarp iespēja ierīkot elektroauto uzlādes staciju, kā arī mantu glabātuves. Jauno mājokļu cenas – sākot no 110 500 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Enerģētika

Enerģētikas nākotne - gāzes un atjaunojamo energoresursu sinerģija

Armanda Vilciņa,30.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīt modernu un ilgtspējīgu pilsētvidi Rīgā, uzņēmums New Hanza Development oktobrī uzsācis New Hanza apartamentu būvniecību Gustava Kluča ielā 10.

Četrās ēkās, kas tiks būvētas vienlaicīgi, būs pieejami 258 dzīvokļi, 6 tirdzniecības komerctelpas un 185 stāvvietas. Papildu tam tiks izveidots apartamentiem pieguļošs Hanzas parks, kā arī pabeigta kvartāla ielu un komunikāciju izbūve.

New Hanza apartamentus veidos četras energoefektīvas A klases ēkas ar moderniem dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari. Piedāvājumā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi, kas piemēroti gan jaunām ģimenēm, gan aktīviem pilsētniekiem, kuri novērtē komfortu un augstu dzīves kvalitāti.

Dzīvokļi tiks aprīkoti ar gudrās mājas sistēmu, kas dos iespēju īpašniekam attālināti vadīt dzīvokļa apkuri, ventilāciju, siltās grīdas, elektrību, drošības signalizāciju, domofonu, ugunsgrēka signalizāciju. Dzīvokļi būs aprīkoti ar augstākās kvalitātes gaisa rekuperācijas sistēmu. Dzīvokļu viesistabās un guļamistabās būs iespēja uzstādīt kondicionierus. Tiek paredzēta augstvērtīga apdare ar koka/alumīnija logiem, parketa grīdas segumu, finierētām koka grīdām ar panelējumu līdz griestiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra izskaņā mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" veikalos būs pieejami pirmie uzņēmuma jaunās īpašnieces "Salling Group" privātās preču zīmes produkti, savukārt pilns sortiments ar 123 produktiem tiks ieviests līdz oktobra beigām, informē "Rimi Latvia".

Līdz 2026.gada beigām visas iepriekšējā "Rimi" īpašnieka "ICA Gruppen" privātās preču zīmes, tostarp "ICA", "ICA Basic", "I love eco" un "Apotek Hjärtat", tiks pilnībā izņemtas no "Rimi" veikalu sortimenta.

Pirmie "Salling" privātās preču zīmes produkti, kas parādīsies "Rimi", būs iepakotā pārtika, mājsaimniecības un personīgās higiēnas preces.

"Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone informē, ka daļa "Salling" privātās preču zīmes sortimenta tiks ražota Baltijas valstīs, saīsinot piegādes ķēdes un atbalstot vietējos uzņēmumus.

Jau ziņots, ka šovasar tika pabeigts darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "ICA Gruppen" un Dānijas kompāniju "Salling Group" par "Rimi Baltic" pārdošanu. Tādējādi "Salling Group" īpašumā ir nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp e-komercijas platforma un centralizētā loģistikas sistēma. Darījuma summa bija 1,3 miljardi eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay – ātru, drošu un privātu maksājumu veidu, kas pieejams ar Signet Bank Mastercard maksājumu kartēm.

Ar šo soli banka turpina mērķtiecīgi pilnveidot klientu pieredzi, integrējot ikdienas finansēs inovatīvus un ērtus digitālos risinājumus.

Apple Pay sniedz iespēju veikt pirkumus veikalos, lietotnēs un interneta vidē – bez fiziskas kartes un bez nepieciešamības ievadīt kartes datus. Maksājumi tiek atbalstīti ar saderīgām Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad un MacBook ierīcēm ar Touch ID un Face ID autentifikācijas iespējām.

“Apple Pay ieviešana ir vēl viens loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā – līdzās investīciju produktiem nodrošināt arī tradicionālus bankas produktus un pakalpojumus, piedāvājot klientiem digitāli mūsdienīgu un uz augstu pievienoto vērtību orientētu bankas pieredzi,” uzsver Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 8,023 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 541,206 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,683 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% jeb 115,529 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti norēķini 5,342 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 397,894 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad deviņos mēnešos veidoja 638,909 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem ir kritums par 0,5%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 378,094 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 4,7%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot populāro kūrorta atpūtas piedāvājumu, Join UP! Baltic sāk piedāvāt ceļojumus uz jaunu atpūtas galamērķi Ēģiptē: Elalameinas (El Alamein) kūrortu ar tiešajiem lidojumiem no Rīgas.

Pirmais reiss uz Vidusjūras piekrastes kūrortu plānots aprīļa sākumā.

Ceļojumi ar iknedēļas čarterlidojumiem no Rīgas, Palangas, Viļņas un Tallinas uz Elalameinu būs pieejami no 2026.gada aprīļa līdz maija beigām, kā arī atkal rudenī – no 2026. gada septembra līdz oktobra beigām.

Ēģipte nemainīgi ir ceļotāju iecienītākais atpūtas galamērķis visās trīs Baltijas valstīs, kur ik gadu ar Join UP! Baltic vien dodas vairāk nekā 60 tūkstoši ceļotāju.

“Papildinot kūrortu portfolio ar trešo Ēģiptes galamērķi – Ealameinu –, Join UP! Baltic sniedz iespēju ceļotājiem iepazīt ko jaunu jau labi pazīstamā galamērķī. Ealameina ir iespēja iepazīt Ēģipti citā gaismā, – ar Vidusjūras noskaņu, mūsdienīgu kūrorta infrastruktūru un unikālu reģiona vēsturisko mantojumu, kā arī iespēju ieskatīties un iespēju iepazīt Ēģiptes ziemeļu piekrastes ambiciozo attīstību,” saka Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs.

Ekonomika

LIAA digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim rezervēti 5,4 miljoni eiro

Db.lv,04.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro, informē LIAA.

Didigitalizācijas atbalsta programmas otro kārtu, kuras kopējai finansējums ir 18,5 miljonu, LIAA sāka īstenot šogad jūlijā un līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro. Programmas otrajā kārtā līdz šim ir saņemti 285 pieteikumi, tostarp 66 par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.

"Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana ir viens no veidiem kā celt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, tādēļ īpašs gandarījums, ka lielākā daļa jeb 4,28 miljoni eiro no šobrīd rezervētajiem līdzekļiem šajā programmā paredzēti tieši projektiem mākslīgā intelekta jomā," pauž LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa arī prognozē, ka pieteikumus šajā programmā LIAA, visticamāk, pieņems vismaz līdz šā gada beigām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.septembra Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) multifunkcionālā centra “Domino” Teika jaunajās telpās turpmāk būs pieejami vismaz četri dažādi sociālas rehabilitācijas pakalpojumi.

Labiekārtošanas darbi veikti Burtnieku ielas 37, 2.stāvā, kur aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā kopā ieguldīts vismaz 150 tūkstoši eiro, izveidojot mūsdienīgu un pieejamu vidi sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

““Multifunkcionālā centra “Domino” Teika darbības mērķis ir palīdzēt vēl plašākam bērnu lokam izaugt emocionāli piepildītiem un harmoniskiem. Kopš 2019. gada mūsu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ir bijusi iespēja izmantot vairākiem simtiem Latvijas ģimeņu. Esmu gandarīts un pateicīgs atbalstītājiem par to, ka soli pa solim mums izdodas paplašināties un tādējādi sniegt dažāda veida sociālās rehabilitācijas pakalpojumus arvien lielākam ģimeņu skaitam. Šis ir unikāls notikums Rīgas pašvaldības vēsturē, jo kopīgiem spēkiem tiek veidota pirmā šāda vieta, kur zem viena jumta bāzējas tik daudzi un dažādi pakalpojumi no dažādām organizācijām. Atbalsts bērniem ir nozīmīgs darbs ne tikai šodienas, bet arī nākotnes vārdā, jo pēc desmit un divdesmit gadiem šo sabiedrību veidos tieši viņi,” norāda LBAF vadītājs Kaspars Markševics.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kolektīvās kreditēšanas platforma LANDE ir noslēgusi garantijas līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai atbalstītu līdz pat 10 miljonu eiro aizdevumu portfeli. Iniciatīvas mērķis ir būtiski uzlabot piekļuvi finansējumam mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem Latvijā un Lietuvā.

EIF garantija segs līdz 80 % no kredītriska aizdevumiem līdz 50 000 eiro, kas turpmāk būs pieejami arī bez nodrošinājuma.

Panāktā vienošanās ir īpaši aktuāla laikā, kad daudzas saimniecības saskaras ar likviditātes problēmām. Šī vasara lauksaimniecībā izvērtās par īpaši izaicinošu – neprognozējami laikapstākļi un ilgstošs lietus radīja būtiskus ražas zaudējumus daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē un Vidzemē, kā arī Lietuvā. Apdrošināšana bieži vien nespēja pilnībā segt zaudējumus, un kļuva skaidrs, ka daudziem lauksaimniekiem steidzami nepieciešams papildu finansējums, lai uzturētu darbību un īstenotu turpmākās attīstības ieceres.

Klimata pārmaiņas un tirgus nestabilitāte liek pārskatīt tradicionālos finansēšanas modeļus. Līgums ar EIF ir stratēģisks solis, kas ļaus nodrošināt elastīgus un pieejamus finanšu risinājumus lauksaimniekiem gan krīzes apstākļos, gan ilgtermiņa izaugsmei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas pusdienlaikā ir atjaunota valsts interneta mājaslapu darbība pēc apjomīga pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukuma, informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.

LVRTC norādīja, ka patlaban visu uzbrukumā ietekmēto resursu darbība ir pilnībā atjaunota.

Ietekmētās interneta vietnes nebija pieejamas aptuveni stundu, bet daļa resursu nebija pieejami aptuveni stundu un 20 minūtes. Tādējādi atsevišķi resursi bija pieejami, bet piedzīvoja lēndarbību, skaidroja LVRTC.

Patlaban turpinās uzbrukuma izpēte. LVRTC pēc izpētes sniegs plašākus komentārus par notikušo kiberuzbrukumu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāvji norādīja, ka uzņēmums ir ciešā saziņā ar LVRTC un tiek skaidroti patiesie uzbrukuma cēloņi.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas rītā Latvijas valsts un pašvaldību interneta mājaslapas piedzīvoja apjomīgu DDoS uzbrukumu.