Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.
Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.
Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.
Lai vadītājs spētu ne tikai noturēt darbiniekus, bet arī palīdzēt viņiem augt, nepieciešamas zināšanas, kas aptver vairākus kompetenču virzienus. Piemēram, Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra programma “Biznesa vadība” ir veidota, kā piecu būtisko kompetenču kopums: vadība, finanses, tiesības, mārketings un pētniecība, lai palīdzētu aptvert vajadzīgos kompetenču virzienos.
Vadība kā māksla un zinātne
Līderība mūsdienās nav vairs tikai stāts par procesu pārvaldību - tā ir spēja izprast cilvēkus, motivēt, ņemot vērā dažādus personības tipus, un būt mentoram.
Piemēram, studiju kursā “Cilvēka dizains” mācāmies izprast savu lomu organizācijā un attīstīt emocionālo inteliģenci -prasmi, kas mūsdienās ir tikpat svarīga kā tehnoloģiju zināšanas. Vadītājs, kurš spēj apzināties komandas dinamiku, ir gatavs ne tikai pielāgoties, bet arī vadīt pārmaiņas.
Datos balstītu lēmumu pieņemšana
Spēja pieņemt pamatotus lēmumus balstās datos un to analīzē. Vadītājam jāspēj izprast uzņēmuma finansiālo situāciju un novērtēt riskus. Tāpēc esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, vadītājiem ir nepieciešams stratēģisks skatījums. Vienlīdz būtiska ir arī spēja orientēties juridiskajos jautājumos – vadītājs, kurš izprot biznesa vides normatīvo regulējumu prot efektīvi sadarboties ar darbiniekiem un partneriem, vienlaikus ievērojot normatīvo aktu prasības. Uzņēmumu un organizāciju vadītājiem ir svarīgi iegūt izpratni par likumu niansēm, kas ir būtiski gan risku vadībā, gan organizācijas ilgtermiņa attīstībā.
Spēja saprast un uzrunāt cilvēkus
Spēja motivēt darbiniekus ir cieši saistīta ar prasmi komunicēt - skaidri, mērķtiecīgi un jēgpilni. Tāpēc mūsdienu līderiem ir svarīgi attīstīt gan stratēģisko domāšanu, gan spēju izprast sabiedrības un klientu vajadzības, un, protams, neaizmirst arī par darbiniekiem. Tikai ar nepārtrauktu mācīšanos iespējams augt. Ir svarīgi attīstīt kritisko domāšanu, spēju analizēt tendences un pieņemt lēmumus, balstoties uz pierādījumiem - tā ir būtiska prasme vadītājiem, kuri vēlas būt virzītājspēks.
Tikai 10% cilvēku piemīt dabiskas līdera spējas
Saskaņā ar “Gallup” pētījumu, tikai 10% cilvēku piemīt dabiskas līdera spējas, taču labā ziņa – pārējie 90% to var apgūt. Tajā pašā laikā 64% no uzņēmumu vadītājiem (CEO) ir ieguvuši maģistra grādu - tas apliecina, cik cieša ir saikne starp izglītību un spēju ieņemt vadošus amatus. Mūsdienu vadītājam jāzina, ko domā un vēlas viņa darbinieki. Ja iepriekš motivācijas pamatā bija alga, tad šodien daudz būtiskāka ir jēgpilna darba vide, attīstības iespējas un organizācijas vērtības. Vadītājam jābūt spējīgam pielāgot motivācijas instrumentus dažādām paaudzēm un kultūrām - tas nozīmē arī pārvaldīt starpkultūru komunikāciju un angļu valodu, izprast cilvēkresursu vadību un labbūtību.
Diemžēl vai par laimi, bet darbinieku prasības pret darba devēju aug – vadības stils, kas bija piemērots pirms desmit gadiem, mūsdienās var nebūt efektīvs. Veiksmīgam vadītājam jābūt mentoram, iedvesmotājam, turklāt – pašam jābūt kā labās prakses piemēram. “Priekšnieks teica, ka tā jādara” spēlē aizvien mazāku lomu darbinieku motivācijā. Mūsdienu vadītājam vairs nepietiek ar formālu autoritāti vai pavēles toni – nepieciešama spēja iedvesmot, izprast dažādas personības, pielāgoties mainīgai videi un nepārtraukti mācīties pašam. Ilgtspējīga un efektīva līderība balstās uz empātiju, emocionālo inteliģenci, caurviju prasmēm un spēju radīt jēgpilnu darba vidi, kurā ikviens darbinieks jūtas novērtēts un iesaistīts. Vadītājs, kurš spēj būt mentors un komandas atbalsts, ne tikai notur darbiniekus, bet arī palīdz viņiem augt, vienlaikus sekmējot visas organizācijas izaugsmi.
