Jaunākais izdevums

Mājputnu gaļas ražotāja "Ķekava Foods" apgrozījums eksportā pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 30.jūnijam, pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, bet uzņēmuma eksporta zīmolu produkcijas apgrozījums palielinājies par 23%, informē uzņēmumā.

"Ķekava Foods" valdes loceklis un Pārdošanas departamenta vadītājs Dominiks Olbaks norāda, ka uzņēmums pēdējos trīs gadus eksportē vairāk nekā pusi no saražotās produkcijas.

"Ķekava Foods" produkciju eksportē uz 14 valstīm, tostarp būtiskākais eksporta tirgus kompānijai ir Skandināvijas valstis.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Ķekava Foods" finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 30.jūnijam, strādāja ar 112,956 miljonu eiro apgrozījumu un 2,642 miljonu eiro zaudējumiem.

Uzņēmums reģistrēts 2024.gada februārī, apvienojot AS "Putnu fabrikas Ķekava", SIA "Lielzeltiņi", SIA "Broileks" un SIA "Cerova". Kompānijas pamatkapitāls ir 20 432 962 eiro. "Ķekava Foods" lielākā īpašniece ir Lietuvas "Akola Group" (97,67%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Ķekava Foods" zīmola "Ķekava" četru jaunu grila produktu izstrādes un testēšanas procesā investējusi 45 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums izveidojis cāļa gaļas burgerus, divu veidu karsti kūpinātas cāļa gaļas mednieku desiņas, kā arī cāļa šķiņķu šašliku "Kimchi" marinādē.

Zīmola "Ķekava" pārstāve Maija Avota pamato, ka jaunie produkti izveidoti, jo cilvēki arvien biežāk meklē daudzveidīgus un ātri pagatavojamus ēdienus.

"Ķekava Foods" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 111,186 miljonu eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 1,648 miljonu eiro apmērā.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 432 962 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Ķekava Foods" lielākā īpašniece ir Lietuvas "Akola Group".

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Armanda Vilciņa,16.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.