Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki

Armanda Vilciņa,07.10.2024

Jaunākais izdevums

Pasaulē 2023. gadā kopumā piedzīvoti 2635 kibernoziegumi, kā rezultātā cieta vairāk nekā 343 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka šādi noziegumi kļūst arvien populārāki un ietekmē lielu daļu sabiedrības.

To, atsaucoties uz Forbes datiem, intervijā DB norāda pasaulē atzītais kiberdrošības speciālists Miko Kentele (Mikko Kenttälä). Viņš veicis tehniskās drošības auditus, meklējis programmatūrās ievainojamības par atlīdzību un tagad kā SensorFu izpilddirektors izstrādā drošības produktus. Viņš atgādina, ka par kiberdrošību un datu aizsardzību mūsdienās būtu jādomā ikvienai kompānijai. Uzņēmējiem ir jārūpējas par šīm pamata lietām, jo tās tiešā veidā ir saistītas gan ar biznesa darbību, gan rezultātiem, teic M.Kentele, uzsverot, ka mūsdienās kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki, tāpēc arī sabiedrībai kopumā jābūt piesardzīgai.

Kiberdrošība ir kļuvusi par būtisku ikdienas sastāvdaļu, jo digitālajā vidē pavadām arvien vairāk laika. Ja salīdzinām, kāda kiberdrošības joma ir šobrīd un kāda tā bija pirms desmit gadiem - kas ir nozīmīgākās lietas, kas ir mainījušās?

Kopumā jāsaka, ka kiberdrošības nozare bija gana attīstīta arī pirms desmit gadiem - bija izveidota lielākā daļa nepieciešamās infrastruktūras un digitālā pasaule jau tad darbojās ļoti aktīvi. Lieta, kas gan ir mainījusies, ir cilvēku attieksme. Mūsdienās mēs vairāk apzināmies, ka kiberdrošība vairs nav lieta, kas skar tikai datoru pasauli, šobrīd tā ietekmē mūs visus. Telekomunikācijas, elektrība, ūdens attīrīšanas stacijas - tas viss darbojas, pateicoties tehnoloģijām un internetam, tāpēc jebkurš lielāka mēroga kibernoziegums ietekmē ikviena cilvēka ikdienu. Es teiktu, ka tā arī ir galvenā atšķirība.

Kurus kibenoziegumus jūs minētu kā līdz šim pasaulē zināmākos?

Manuprāt, zināmākie uzbrukumi ir bijuši saistīti ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kritiskās infrastruktūras darbību, piemēram, kad hakeri ielauzās ūdens attīrīšanas sistēmā un mēģināja izmainīt ūdens ķīmisko sastāvu. Tāpat vairāki plaši zināmi kibernoziegumi piedzīvoti arī Krievijas un Ukrainas kara laikā, piemēram, uzbrukumi elektroenerģijas infrastruktūras tīklam, mēģinot ietekmēt spēkstaciju un elektrotīklu darbību. Tajā pašā laikā diezgan bieži, arī Eiropā, esam saskārušies ar dažādām kriptobloku bloķēšanas situācijām, kā rezultātā liela mēroga ražotnes spiestas apturēt savu darbību. Ar šādiem uzbrukumiem principā var saskarties teju ikviens, un mēs redzam, ka šādu gadījumu ir arvien vairāk. Rezultātā kibernoziegumi būtiski ietekmē gan uzņēmējus, gan arī sabiedrību kopumā, jo, piemēram, cilvēkiem nav iespējas doties uz veikalu nopirkt pienu, jo kompānija, kas to tirgo, cietusi no kibernozieguma.

Cik būtisks ir kibernoziegumu pieaugums?

Saskaņā ar Forbes datiem, 2023. gadā kibernoziegumu skaits bija par 72% lielāks nekā 2021. gadā, kas līdz šim šajā ziņā bija rekordgads. Kopumā 2023. gadā tika piedzīvoti 2635 kibernoziegumi, kā rezultātā cieta vairāk nekā 343 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka šādi noziegumi kļūst arvien populārāki un ietekmē lielu daļu sabiedrības. Galvenokārt šie noziegumi ir bijuši saistīti ar kriptobloku lietām un krāpniecības shēmām, kā ietekmē noziedznieki nelegāli iegūst lielus naudas līdzekļus.

Visu interviju lasiet 1.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāju pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja.

Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem.

Aptaujājot vairāk nekā 1300 lielo uzņēmumu vadītājus visā pasaulē, atklājas piesardzīgs skatījums, ko ietekmē ilgstoša ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība. Šie apstākļi mudina vadītājus pārskatīt savas stratēģijas un pielāgoties sarežģītajai videi. Vienlaikus 68% vadītāju joprojām ir pārliecināti par pasaules ekonomikas virzību, taču šis rādītājs ir samazinājies no 72% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Globālās tendences atspoguļojas arī Latvijā - uzņēmumu vadītāji kļūst piesardzīgāki, bet tajā pašā laikā aktīvāk iegulda digitalizācijā, mākslīgajā intelektā un darbinieku prasmju attīstībā," uzsver KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana. "Arvien vairāk redzam, ka uzņēmumi meklē līdzsvaru starp digitalizācijas un automatizācijas progresu un cilvēku kompetencēm, kas kļūst par konkurētspējas pamatnosacījumu."