Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Aizejošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ieejot Saeimā, rodas sajūta, ka nevar ticēt nevienam vārdam, sarunā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina ministrs.

«Jūs ieejat Saeimas mājā Jēkaba ielā 11 un rodas sajūta, ka nevienam vārdam nevar ticēt. Pasaka: «Būs tā.», bet pēc piecām minūtētm tas ir mainījies,» sacīja R. Ķīlis. Bijušais ministrs kā piemēru minēja gadījumu, kad kāds valdības loceklis, kuram pirms ievēlēšanas lūguši izdarīt noteiktas lietas, teicis - jā, bet pēc tam - kad ticis ievēlēts, sacījis, ka situācija tagad ir mainījusies. R. Ķīlis norādīja, ka šādā situācijā neesot nekāds brīnums, ka sabiedrībā uzticības līmenis politiķiem ir ārkārtīgi zems.

Jau iepriekš vēstīts, ka R. Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot. «Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» sociālajā vietnē Twitter rakstīja R. Ķīlis. Sarunā LNT raidījumā R. Ķīlis tiešajā ēterā gan nevienu par idiotu nenosauca, bet norādīja, ka vēlētos atklātu diskusiju. Visvairāk R. Ķīlis vēlētos publiski aprunāties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.

«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.

Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.

Demisionēt nolēmušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot – analīzi un stratēģiskiem risinājumiem, savā sociālas vietnes Twitter kontā vēsta ministrs.

«Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» Twitter raksta R. Ķīlis. Arī sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka nākotnē varētu veidot domnīcu, kurā politiķi varētu smelties idejas savam darbam.

R. Ķīlis sacīja, ka tā būtu klasiska domnīca – ideju bāze, kas nodarbotos ar pētījumiem. Arī izglītības jomā, visticamāk, R. Ķīlis paliks. «Izglītība ir tā joma, kurā es skatītos nopietni,» sacīja ministrs.

Sarunā ar radio R. Ķīlis arī pauda, ka redz vairākus būtiskus uzdevumus, kurus viņš ir paveicis dažādos izglītības sektoros. Augstākajā izglītībā ir ieviesta sistēma, kurā Latvijas augstskolām ir paredzēts savas jaunās mācību programmas akreditēt starptautiskā līmenī. Līdz ar to vairs nav iespējams ieviest nekvalitatīvas programmas, norādīja R. Ķīlis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis otrdien pieņēmis ārštata padomnieka izglītības reformu jautājumos Roberta Ķīļa iesniegto atlūgumu.

Kā informē Izglītības ministrijas pārstāvji, padomnieka pienākumus R. Ķīlis pārtrauks pildīt ar šodienu, 20.augustu.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā nedēļā, iespējams, dzērumā, izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes, ziņoja LETA. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā naktī, iespējams, dzērumā izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā. R. Ķīlis apstiprināja, ka pagājušonakt izraisījis avāriju.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Savukārt taujāts par to, vai, sēžoties pie automašīnas stūres, juties alkohola reibumā, viņš atbildēja: «Nē, nejutos, ka būtu kas tāds, kas varētu man traucēt». «Pašlaik man jāiet uz policiju Gaujas ielā, kur man jāmaksā sods par to, ka es uzdūros mašīnai, par to, ka izraisīju avāriju, un tas ir pagaidām viss,» norāda bijušais ministrs.

Pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Reformu partijas (RP) ministru krēslu šūpošanu pats politiskais spēks skaidro ar ietekmīgu grupu interešu aizskaršanu. Viens no trim kritizētajiem nozaru vadītājiem ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram Rektoru padome izteikusi neuzticību. Lai saprastu, pie cik apjomīgām interesēm ir ķēries šis ministrs, laikraksts Diena iepazinies ar publiski pieejamiem datiem par augstākās izglītības nozares finanšu plūsmu.

Apkopojums rādot, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.

Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam, norāda laikraksts. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai paudis R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.

Saeima šodien izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28.

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014.gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

Vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar augstskolu studiju izvērtēšanas datiem ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un viņa vadītās ministrijas darbinieki, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.

Sarunā ar Latvijas Radio AIP vadītājs norādīja, ka R. Ķīlis apliecinājis, ka paņēmis rezultātus un piešķīris tiem savas vērtības un datus, un no šiem rezultātiem uztaisījis savus rezultātus. «Tā ir vistīrākā falsifikācija,» sacīja J. Vētra.

Viņš norādīja, ka domājams, ka AIP vērtējums neesot devis tos rezultātus, kurus gribējusi ministrija, kas gaidījusi, ka būs daudz lielāks nekvalitatīvo programmu skaits, kurām varēs noņemt naudu un pārdalīt kādiem citiem.

Db.lv jau vēstīja, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu.

Patlaban vairāki miljoni nodokļu maksātāju naudas nonāk nekvalitatīvu studiju finansēšanai Latvijas augstskolās, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taču jau no nākamā mācību gada situācija varētu mainīties, valsts finansējumam nonākot tikai kvalitatīvu studiju finansēšanai.

Ministrs paredzējis savus priekšlikumus iesniegt laicīgi, lai jau nākamgad finansējums studiju programmām tiktu pārdalīts.

LNT raidījumā 900 sekundes Ķīlis norādīja, ka, visticamāk, konkursa kārtībā tiks noteikts neatkarīgs studiju programmu vērtētājs, pēc kura atzinuma tālāk tiks lemts par finansējuma pārdalīšanu, palielinot līdzekļus tām studiju programmām, kas ir kvalitatīvas.

Ķīlis uzsvēra, ka finansējums studiju programmām nemainīsies, tas tiks pārdalīts no nekvalitatīvām studiju programmām uz kvalitatīvām, tādējādi veicinot savstarpējo konkurenci starp skolām par finansējumu.

Starp visām 854 programmām tikai 589, kam tiek tērēti 50,07 milj. latu no budžeta, ir pārliecinoši kvalitatīvas, kamēr 210, kam tiek tērēti 5,596 milj. latu no budžeta, ir tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55, kam tērē 740 tūkst. latu no budžeta, ir tādas, kas būtu jāslēdz.

Šādus aprēķinus veikusi Izglītības uz zinātnes ministrija (IZM), nonākot pie secinajuma, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti seši miljoni latu vēsta raidījums Nekā Personīga.

Izglītības un zināntnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk vēlas atdot kavalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.

«Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām!» raidījumam Nekā Personīga norāda Ķīlis.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi - lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

«Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,» klāstīja valdības vadītājs.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nekad nav uzskatījis, ka skolotāju atalgojums ir adekvāts viņu kvalifikācijai un darba prestižam, un gatavojas veikt pasākumus, lai paaugstinātu skolotāju motivāciju.

Skolēnu skaits samazinās, taču, rēķinot budžetā paredzēto gada mērķdotāciju, tas tiek darīts, ņemot vērā provizorisko skolēnu skaitu, tādēļ šajā budžetā līdzekļi paliek pāri. Starpība, kas veidojas starp provizorisko un reālo mērķdotāciju, ir pieteikami apjomīga, lai to paturētu sistēmā un lai tā varētu tikt izmantota motivācijas plāna pirmajiem pasākumiem, savā videoblogā pauž izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis.

«Skolotāju motivācijas sistēma ir neadekvāta. Nekad neesmu teicis, ka varam turpināt ar tādu pašu atalgojomu sistēmu, kāda tā ir pašlaik. Savulaik – 2006. gadā – valdība izstrādāja plānu, kā kāpināt skolotāju algu, bet šī plāna realizācija pārtrūka līdz ar 2008. gada decembri. Pašlaik jāraugās, kā var aktualizēt šo plānu vai drīzāk – kā izveidot jaunu skolotāju motivācijas plānu, kas pedagogiem sniegtu cienīgu atalgojumu par kvalifikāciju un atbildību,» norāda ministrs.

Šajā vasarā un rudenī Latvijas izglītības plānotājiem būs pieejami divi būtiski datu kopojumi – jūlija beigās tas būs jauna studiju kreditēšanas modeļa priekšlikums, un rudens pusē – visai neatkarīgs zinātnes institūciju darbības izvērtējums. Vai no tā izrietēs arī praktiski secinājumi reformu veidā, atkarīgs no politiskās gribas.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sola, ka līdz 30. jūlijam jābūt izstrādātam jaunam augstākās izglītības kreditēšanas modelim, kas pret garantētu kredītu paredzēs arī saistības no studējošā puses. Tas nodrošinātu resursus arī mūžizglītībai, kuras kreditēšanā bankas iesaistās nelabprāt

Kārtējās «Dienas biznesa brokastīs» izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, izklāstot savu skatījumu, ko viņa plānotās izglītības sistēmas reformas dos uzņēmējdarbībai, uzstādīja pamattēzi, ka reformas šai jomā ir neizbēgamas. Tiesa, tās var pagaidām novilcināt. Tad gan notiks reformu otrais – nepatīkamais – scenārijs: tās kā jau krīzes situācijā būs visai haotiskas un nežēlīgas.

Izglītības un zinātnes ministrija piesaistījusi papildus līdzekļus profesionālās izglītības centru rekonstrukcijai, jauniešu pārkvalifikācijai un karjeras konsultācijām, kā arī noslēgusi vienošanos, kas ļaus skolām nodarboties ar pieaugušo tālākizglītību, sacīja ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka koalīcijas partneru darba grupā lemts par papildu Eiropas struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu aptuveni 31 miljona latu apmērā profesionālās izglītības centru rekonstrukcijai un modernizācijai.

Izmantojot piešķirtos papildus līdzekļus, Latvijā varēs pilnībā uzlabot un modernizēt aptuveni desmit profesionālās izglītības centrus, kas atbildīs 21. gadsimta prasībām. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norādīja, ka tas ļaus katrā reģionā izveidot divus šādus centrus. Kā būtisku lietu ministrs atzīmēja to, ka izdevies partnerus pārliecināt par nepieciešamību lielākos ieguldījumus veikt Latgales reģionā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trešdien prezentēs ministrijas veiktā augstākās izglītības un studiju programmu izvērtējuma rezultātus. Par nekvalitatīvām IZM atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu, sacīja izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka šajās programmās ir būtiski trūkumi un studenti faktiski nesaņem to, ko ir cerējuši. Iepriekš Augstākās izglītības padomes vērtējumā bija identificētas 55 šādas nekvalitatīvas programmas, un lielās atšķirības ir rezultāts stingrākiem kritērijiem.

Ministrs pagaidām izvairījās nosaukt konkrētas programmas un augstskolas, norādot, ka rezultāti vēl dažas dienas tiks pārbaudīti.

R. Ķīlis arī sacīja, ka «no augšas» nekvalitatīvās studiju programmas IZM neslēgs – tam būs jābūt augstskolu lēmumam - slēgt programmas, uzlabot tās, neko nedarīt un mēģināt piesaistīt maksas studentus.

«Augstākās izglītības reforma ir svarīgāka par eiro ieviešanu,» ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes, kurā valdība tika iepazīstināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā, paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija).

Nekādus konkrētus lēmumus saistībā ar šo ziņojumu un tam pievienoto pielikumu, kurā konkrētāk izklāstīta iecerētā reformu gaita, valdība gan nepieņēma.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim ar augstākās izglītības nozari izdiskutēt reformas gaitu un veicamos uzdevumus. Pēc tam par tiem atkārtoti lems Ministru kabinets.

R. Ķīlis, vaicāts, vai informatīvais ziņojums tapis kā atbildes reakcija uz pirms Ziemassvētkiem izdotajām premjera Valda Dombrovska (Vienotība) reakcijām un kritiku, kas ministram tika veltīta no Saeimas tribīnes, debatējot par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu, R. Ķīlis atbildēja, ka ziņojums tapis jau kopš oktobra.

«Visas dzīves laikā cilvēki mācās. Skološanās nebeidzas līdz ar iziešanu pa skolas vai augstskolas durvīm. Cilvēks mācās no savas pirmās dienas līdz pat brīdim, kad iet ar kājām pa priekšu uz kapiem,» tiekoties ar grobiņniekiem grāmatu svētku ietvaros notikušajā diskusijā, sacījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, vēsta Latvijas Avīze.

Kopā ar R. Ķīli par izglītības problēmām Grobiņā sprieduši Saeimas deputāti Janīna Kursīte (Vienotība) un Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).

Viens no aktuālākajiem izglītības nozares jautājumiem ir pedagogu algas, atgādinājusi J. Kursīte, uzsverot, ka «skolotāji ilgi ir cietuši». Viņa iebildusi pret R. Ķīļa uzstādījumu, ka algām jābūt atkarīgām no skolotāja iegūtās kvalifikācijas pakāpes, jo ne visiem pedagogiem, jo sevišķi laukos, bija iespēja piedalīties projektā, kura ietvaros šīs pakāpes varēja iegūt.

Par skolotāju algām interesējies arī Grobiņas novada domes priekšsēdētājs, sakot: ja grib labu izglītību bērniem, jāatceras, ka «kadri izšķir visu».

Tagadējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskā retorika ne vienmēr atbilst patiesībai, uzskata viņa priekštece Ina Druviete, uzsverot, ka informācijai, kas izskan publiskajā telpā, ir jābūt korektai. Tāpat, pēc Druvietes domām, Ķīlis pārāk daudz runājot.

«Svarīgi, lai viss tvaiks neaiziet svilpē,» runājot par plānotajām reformām izglītības jomā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Druviete.

Atbildot uz Druvietes izteikumiem, Ķīlis norādīja, ka jau gadiem ilgi ir «maigā balsī» runāts par izglītības sistēmas reformām, tāpēc tagad, pēc ministra domām, tas jādara aktīvāk un skaļāk.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmā .nav viss kārtībā: «Mums ir nopietnas problēmas, kas steidzīgi jārisina.»

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trešdien prezentēja ministrijas veiktā augstākās izglītības un studiju programmu izvērtējuma rezultātus. Par nekvalitatīvām IZM atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu, sacīja ministrs Roberts Ķīlis.

Zinātnē mēs novilksim strīpu un dabūsim patiesības mirkli par to, kas ir un kas nav kvalitatīvs, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, skaidrojot, ka Latvijas zinātnei jāskatās uz nišām.

LNT raidījumā 900 sekundes ministrs sacīja, ka jau aptuveni 20 gadus Latvijas zinātne kopumā nav mērīta, tāpēc mums ir gan laba, gan ļoti laba, pasaules līmeņa zinātne, kā arī mums ir štruntīga zinātne. Pēc Ķīļa domām, Latvija nevar skriet ar galvu sienā un doties tajā virzienā, kur jau ir masveida un kvalitatīva zinātne - Latvijas zinātnei būtu jāskatās nišu virzienā.

Atbildot uz jautājumu, kuras būtu Latvijas zinātnes priorotārās nozares, Ķīlis norādīja, ka patlaban ir noteikti trīs galvenie specializācijas virzieni, no kuriem ministrs minēja divus - dzīves zinātnes un materiālzinātne.

Ķīlis uzsvēra - ja mēs skaidri zinām, kuras no zinātnes jomām ir kvalitatīvas un perspektīvas, nav nepieciešamības visu finansējumu pa kripatiņai izdalīt visiem, tādējādi efektīvi izlietojot zinātnei paredzētods līdzekļus.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis - šo trīs politiķu vārdi dažu pēdējo nedēļu laikā plašsaziņas līdzekļos ir locīti visos iespējamos locījumos, turklāt droši var teikt, ka pārsvarā gadījumu viņi tiek kārtīgi pelti.

Divos no trīs gadījumiem pāris organizācijas katra savam ministram jau paspējušas izteikt neuzticību, bet trešajā, nesagaidot kādas biedrības vai savienības gana efektīvu bļaustīšanos, vismaz paša valsts sekretārs lika vienam otram vārdam izskanēt skaļāk. Attiecībā uz šo ministriju vadītāju reālo darbu, protams, var strīdēties par izvēlētajām metodēm, taču par visiem droši var teikt - izvēlētais virziens nereti ir pareizs vai vismaz diskusiju vērts.

Pavļuta gadījumā optimāla ir rīcība attiecībā uz turpmāko valsts politiku tā dēvētās zaļās enerģijas jomā, ko uzņēmēji jau ir novērtējuši. Ķīlis ir skaļi pateicis to, ko dažādi politiķi ir klāstījuši neoficiālās sarunās, bet, kolīdz ir bijis jārunā publiski, sākuši aizdomāties par saviem reitingiem - augstskolu sistēma Latvijā ir neefektīva, daudzos gadījumos - nekvalitatīva, un pašu mācību iestāžu ir par daudz. Tā tas ir! Jautājums tagad ir vien par Ķīļa iecerēm un spējām kaut ko mainīt, proti, vai viņš tiešām ir gatavs kaut ko radikāli mainīt attiecīgajā sfērā, vai arī viņam tikai patīk efektīvi, kolorīti izteikties brīžos, kad televīzijas ir ieslēgušas mikrofonus. Un ir tikai loģiski, ka savu neuzticību Ķīlim ir izteikuši visnotaļ pieklājīgi pelnošie Latvijas augstskolu rektori - gadījumā, ja Ķīlis ne tikai runās, bet arī darīs, daļa no viņiem savus amatus zaudēs, un tas taču nevienam nav patīkami.

Amata vietu skaits Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saruks par gandrīz ceturtdaļu (no 234 līdz mazāk nekā 180), paredz Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pieņemtais lēmums par ministrijas reorganizāciju.

Darbinieku skaita samazināšana nenotiks mehāniski, bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaus palielināt darba ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, informē ministrija.

IZM reorganizācija paredz būtiski optimizēt un vienkāršot ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku skaitu. Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā veidolā.

«Reorganizācijas mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules prasībām,» norāda R. Ķīlis.