ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu.

Visām valstīm, izņemot Ķīnu, tiek noteikta 10% liela pamatlikme.

"Pamatojoties uz Ķīnas izrādīto cieņas trūkumu pret pasaules tirgiem, es attiecīgi faktiski nekavējoties paaugstinu Amerikas Savienoto Valstu piemēroto tarifu Ķīnai līdz 125%," paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" raksta Tramps.

Tikai dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja par 104% likmes piemērošanu importam no Ķīnas. Pekina uz to reaģēja, piemērojot importam no ASV 84% likmi.

Baltā nama saimnieks norādīja, ka vairāk nekā 75 valstis līgušas uzsākt sarunas un ka viņš devis rīkojumu ieturēt 90 dienas ilgu "pauzi" un šī perioda laikā "faktiski tūlītēji" muitas likmi samazināt līdz 10%.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no sestdienas paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no 84% līdz 125%, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

"ASV nemitīgi ievieš pārmērīgi augstus tarifus Ķīnai, un tā ir kļuvusi par skaitļu spēli, kurai nav praktiskas ekonomiskas nozīmes, un tā kļūs par joku pasaules ekonomikas vēsturē," norādīja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

"Taču, ja ASV uzstāj uz Ķīnas interešu aizskaršanu, Ķīna apņēmīgi reaģēs un cīnīsies līdz galam," piebilda preses pārstāvis.

Viņš ari norādīja, ka gadījumā, ja ASV atkal paaugstinās tarifu importam no Ķīnas, Pekina tarifu importam no ASV vairs nepalielinās. jo 125% tarifs padarīs amerikāņu ražojumus nekonkurētspējīgus Ķīnas tirgū.

Baltais nams ceturtdien apstiprināja, ka Trampa noteiktais tarifs importamno Ķīnas sasniedzis 145%.

Eiropas Savienības (ES) uzliktie tarifi ASV džinsiem un motocikliem ir simbolisks solis, lai parādītu, ka ES nevēlas eskalēt konfliktu, uzskata banku ekonomisti.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka papildu muitas nodevas džinsiem un motocikliem ir uzliktas arī iepriekš, kad radās nepieciešamība atbildēt ASV noteiktajiem tarifiem.

Viņš skaidroja, ka šīs ir preces, kas asociējas ar ASV, un tās ražo vietās, kur pārsvarā dzīvo ASV Republikāņu partijas atbalstītāji.

"Abpusējā tirdzniecībā tās veido nelielu daļu, līdz ar to tas vairāk ir simbolisks solis. Ar to Eiropa pateica, ka nevēlas eskalēt konfliktu, kas acīmredzot bija gudri, jo asa atbildes reakcija no Ķīnas ir nostādījusi to strupceļā," pauda Strautiņš.

Kā aģentūrai LETA norādīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, ja ASV iestigs cīņā ar Ķīnu, kas, ņemot vērā Ķīnas nepiekāpību, ir reāls scenārijs, Eiropa var iztikt ar simbolisku tirdzniecības izlīguma panākšanu. Tas ir, samazinot kādus esošos tarifus un paziņot par ASV energoresursu iepirkumu palielināšanu.

Reaģējot uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, Eiropas Savienība (ES) plāno noteikt muitas tarifus ASV preču importam līdz pat 25% apmērā, taču negrasās tos piemērot burbonam, lai pasargātu Eiropas vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ražotājus no iespējamiem Savienoto Valstu pretpasākumiem, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais dokuments.

Sarakstā ar ASV precēm, kam plānots noteikt muitas tarifus, iekļautas sojas pupiņas, mājputnu gaļa, rīsi, saldā kukurūza, augļi un rieksti, kokmateriāli, motocikli, plastmasa, tekstilizstrādājumi, elektroiekārtām, kosmētikas un citi skaistumkopšanas līdzekļi.

Taču šajā sarakstā neatrodas burbons, Briselei pakļaujoties Francijas un Itālijas lielāko vīna eksportētāju prasībām, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa draudus noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ja ES noteiktu ievedmuitas tarifu burbonam.

Šis saraksts nosūtīts ES dalībvalstu pārstāvjiem pirms trešdien gaidāmā balsojuma.

Brisele līdz šim ir atteikusies atbildēt uz ASV noteiktajiem 20% muitas tarifiem preču importam no ES, bloka dalībvalstīm aicinot sarunu ceļā novērst pilna apmēra tirdzniecības karu.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktais tarifs importam no Ķīnas sasniedzis 145%, ceturtdien apstiprināja Baltais nams.

Iepriekš tika ziņots, ka tarifs importam no Ķīnas palielināts līdz 125%, taču tam vēl jāpieskaita 20% papildu tarifs, kas tika noteikts gada sākumā, Trampa administrācijai vainojot Pekinu par to, ka tā nenovērš narkotikas fentanila kontrabandu uz ASV.

Tomēr 145% tarifs neattiecas uz tērauda un alumīnija importu, kā arī automobiļiem, kam Tramps noteicis 25% tarifu.

145% tarifs neattiecas arī uz varu, farmācijas produktiem, pusvadītājiem, kokmateriāliem un enerģijas produktiem, kam Tramps plāno noteikt atsevišķus tarifus.

Turklāt 2.maijā stāsies spēkā 90-120% ievedmuita, kas amerikāņiem būs jāmaksā, saņemot paciņas no Ķīnas, Tas galvenokārt ietekmēs sūtījumus no Ķinas inernetveikaliem.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektore Ngozi Okondžo-Iveala trešdien paziņoja, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš varētu samazināt preču tirdzniecības apjomu starp abām valstīm par 80%, negatīvi ietekmējot globālo ekonomiku.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien nolēma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

"Tirdzniecības saspīlējuma saasināšanās starp ASV un Ķīnu rada ievērojamu risku, ka divpusējā tirdzniecība krasi samazināsies. Mūsu sākotnējās prognozes liecina, ka preču tirdzniecība starp šīm divām valstīm varētu samazināties pat par 80%," norāda Okondžo-Iveala.

Viņa skaidro, ka ASV un Ķīna kopā veido 3% no globālās tirdzniecības, un šis konflikts varētu būtiski iedragāt globālās ekonomikas perspektīvas.

Tāpat Okondžo-Iveala brīdina par riskiem pasaules ekonomikai sadalīties divos blokos, no kuriem viens koncentrētos ap ASV, bet otrs ap Ķīnu.

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu trešdien saasinājās vēl vairāk, Pekinai ieviešot papildu 50% muitas tarifu ASV preču importam.

Ķīna sākotnēji bija paredzējusi, ka no ceturtdienas spēkā stāsies papildu 34% muitas tarifs visu ASV preču importam, taču tagad šo tarifu Pekina palielinājusi līdz 84%.

Kā ziņots, trešdien stājušies spēkā jauni, augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Sākotnēji viņš nāca klajā ar 34% papildu tarifu Ķīnas precēm.

Taču pēc tam, kad Ķīna atbildēja ar savu tarifu tādā pašā apmērā amerikāņu precēm, Tramps noteica vēl 50% lielu papildu nodevu.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc paziņojuma par plāniem noslēgt ASV un Lielbritānijas tirdzniecības līgumu.

Pēc satraukuma, kuru izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa 2.aprīlī noteiktie muitas tarifi, tirgos pēdējās nedēļās valdījis optimisms par valstu iespējām panākt vienošanās ar Vašingtonu.

"Ziņa par šo tirdzniecības līgumu (..) ļauj tirgum gaidīt jaunas vienošanās tuvākās nedēļās un mēnešos," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Plānotais līgums samazinās muitas tarifus Lielbritānijai, vienlaikus nodrošinot plašāku piekļuvi ASV precēm ārvalstīs.

Lielbritānija paziņoja, ka līgums samazinās tarifus Lielbritānijas automašīnām no 27,5% līdz 10% un likvidēs tarifus tēraudam un alumīnijam. Darījums nosaka kvotu 100 000 Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu, kurus var importēt ASV ar 10% tarifu. Trampa noteiktais 25% tarifs Lielbritānijas tēraudam samazināsies līdz nullei.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem, lai arī to dēļ akciju biržās turpinās strauja lejusplīde.

Ierakstā sociālajā tīklā "Truth Social" Tramps norāda, ka citas valstis "ir ļaunprātīgi izmantojušas vecās labās Savienotās Valstis!"

"Mūsu iepriekšējie līderi ir vainīgi pie tā, ka ļāvuši, lai tas un vēl tik daudz kas cits notiktu ar mūsu valsti," raksta Tramps, piebilstot: "Padarīsim Ameriku atkal dižu!"

Tramps uzsvēris, ka viņa ieviestie tarifi esot nepieciešami, lai no jauna līdzsvarotu globālo tirdzniecību un atjaunotu ražošanu iekšzemē. Viņš īpaši izcēlis Ķīnu "kā vislielāko izmantotāju no visiem" un kritizējis Pekinu, kas atbildot uz viņa ieviestajiem tarifiem, arī paaugstinājusi muitas tarifu ASV preču importam.

Tāpat Tramps aicinājis ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) samazināt bāzes procentlikmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels piektdien brīdināja, ka tarifi varētu palielināt inflāciju, un norādīja, ka pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas rūpīgi tiks izvērtēta pašreizējā situācija.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

ASV noteiktie muitas tarif preču importam no Ķīnas tiks samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tiks pazemināti no 125% līdz 10%.

Šie samazinājumi būs spēkā 90 dienas.

Šis lēmums tika pieņemts, "atzīstot apbusējo ekonomisko un tirdzniecības attiecību nozīmi abām valstīm un pasaules ekonomikai," teikts Baltā nama publiskotajā abu valstu paziņojumā.

ASV finanšu ministrs Skots Besents nedēļas nogalē notikušās sarunas ar Ķīnas pārstāvjiem raksturoja kā produktīvas un veselīgas.

"Abas puses izrādīja lielu cieņu," viņš sacīja žurnālistiem.

Vienlaikus abu pušu kopīgajā ziņojumā norādīts, ka Ķīna un ASV vienojušās izstrādāt mehānismu, lai turpinātu diskusijas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām.

Savienotās Valstis trešdien divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%, paziņojis Baltais nams.

Plānots, ka paaugstinātie tarifi stāsies spēkā plkst.7 pēc Latvijas laika. Izņēmums būs tarifi metālu importam no Lielbritānijas, kas paliks 25% apmērā.

ASV prezidents Donalds Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā janvārī ir noteicis ievērojamus muitas tarifus preču importam gan no sabiedrotajiem, gan pretiniekiem. Viņa lēmumi ir satricinājuši pasaules tirdzniecības kārtību un finanšu tirgus.

Trampa parakstītajā rīkojumā par tarifu palielināšanu alumīnijam un tēraudam no 25% līdz 50% norādīts, ka mērķis ir "efektīvāk cīnīties pret ārvalstīm, kas turpina izgāzt ASV lieko tēraudu un alumīniju par zemām cenām". "Palielinot iepriekš noteiktos tarifus, tiks sniegts lielāks atbalsts šīm nozarēm un samazināts vai novērsts valsts drošības apdraudējums, ko rada tērauda un alumīnija izstrādājumu un to atvasinājumu imports," teikts rīkojumā.

Eiropas Savienība (ES) uz 90 atliek atbildes tarifu ieviešanu importam no ASV, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs vēlamies dod iespēju sarunām," sacīja Leiena. "Ja sarunu iznākums nebūs apmierinošs, spēkā stāsies mūsu pretpasākumi," viņa uzsvēra.

ES dalībvalstis trešdien apstiprināja pirmos atbildes tarifus importam no ASV 10- 25% apmērā, kuriem bija paredzēts spēkā stāties otrdien.

Trešdien apstiprinātie tarifi paredzēta kā atbilde uz ASV tarifiem tērauda un alumīnija importam, kas tika noteikti pirms aptuveni mēneša.

Taču ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pavēstīja, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. ES bija paredzēts 20% tarifs.

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no 10.aprīļa piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam, Pekinai atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem muitas tarifiem.

"Visām no ASV importētajām precēm papildus pašreizējai piemērojamajai tarifa likmei tiks noteikts papildu tarifs 34% apmērā," norāda Ķīnas Finanšu ministrija.

Vienlaikus Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka ievieš eksporta kontroles mehānismus septiņiem retzemju elementiem, tai skaitā gadolīnijam, ko izmanto magnētiskās rezonanses iekārtās, un itrijam, ko izmanto sadzīves elektronikā.

Tāpat Ķīna iesniegs sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā par ASV noteiktajiem tarifiem Ķīnas precēm.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps trešdien noteica īpaši skarbu muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Vara cenai piektdien reģistrēts straujākais kritums kopš 2022.gada jūlija saistībā ar Ķīnas lēmumu piemērot papildu muitas tarifu ASV preču importam.

Vara cena piektdien samazinājusies par 5,1% līdz 889,5 dolāriem par tonnu.

Varš tiek plaši izmantots enerģijas uzkrāšanas iekārtu, elektroauto, saules paneļu un vēja turbīnu ražošanā.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no 10.aprīļa piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam, Pekinai atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem muitas tarifiem.

Vienlaikus Ķīnas Tirdzniecības ministrija pavēstīja, ka ievieš eksporta kontroles mehānismus septiņiem retzemju elementiem, tai skaitā gadolīnijam, ko izmanto magnētiskās rezonanses iekārtās, un itrijam, ko izmanto sadzīves elektronikā.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās piektdien turpina samazināties, investoriem bažījoti3es par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.

Tokijas biržas indekss "Nikkei" tirdzniecības sesijas noslēgumā bija samazinājies par 2,8%, Japānas premjerministram Sigeru Isibam Trampa tarifus nodēvējot par nacionālo krīzi.

Eiropā Frankfurtes akciju biržā dienas vidus tirdzniecības sesijā bijis 5% kritums, Parīzes biržā fiksēta lejupslīde par vairāk nekā 4%, bet Londonā akciju cenas nokritušās par gandrīz 3,8%.

Tikmēr "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par vairāk nekā 5% līdz 66,64 dolāriem par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena samazinājusies līdz 63,45 dolāriem par barelu.

Jau vēstīts, ka Tramps trešdien paziņoja par augstu muitas tarifu noteikšanu importam no visas pasaules.

Turpinoties panikai akciju tirgos, ko izraisījuši ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātie muitas tarifi un Ķīnas atbildes tarifi, Āzijas biržās pirmdien pēc darba sākuma vērojams jauns akciju kursa kritums.

Tokijas biržas indekss "Nikkei", sākoties tirdzniecībai, piedzīvojis 8% kritumu, Dienvidkorejas "Kospi" sarucis par 5,5%, kamēr Austrālijas "S&P/ASX 200" - par 6,3%.

Turpinājies arī naftas cenu kritums. ASV jēlnaftas cena sarukusi pat 4% jeb 2,5 dolāriem, nokrītoties līdz 59,49 dolāriem par barelu.

Tikmēr "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājusies par 2,25 dolāriem, noslīdot līdz 63,33 dolāriem par barelu.

Joprojām mazinās arī ASV dolāra kurss, kas nokrities no 146,94 jenām līdz 145,98 jenām, kamēr eiro kurss pieaudzis no 1,0962 dolāriem līdz 1,0967 dolāriem.

Kā ziņots, Tramps trešdien paziņoja par augstu muitas tarifu noteikšanu importam no visas pasaules.

Akciju cenas pasaules biržās, ASV dolāra vērtība un naftas cenas pirmdien pieauga pēc ASV un Ķīnas lēmuma uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Tirgus negaidīja lielo pārmaiņu ASV un Ķīnas tarifos, kas ir ļoti pozitīva ASV un globālās ekonomikas perspektīvai," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga jau tirdzniecības sesijas sākumā un saglabāja stabilitāti līdz tās beigām.

Eiropā vislielākais pieaugums bija Parīzes biržas indeksam - par 1,4%.

Francijas luksusa preču milža LVMH akcijas cena pieauga par 7%.

ASV dolāra vērtība palielinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu. Pieauga arī naftas cenas.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās pirmdien būtiski samazinās, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.

Honkongas akciju biržas indekss nokrities par vairāk nekā 13%, kas ir straujākais kritums kopš 1997.gada Āzijas finanšu krīzes, bet Tokijas biržas indekss "Nikkei" sarucis par 7,8%.

Tikmēr Eiropā Frankfurtes akciju biržā rīta tirdzniecības sesijā bijis 10% kritums, Parīzes biržā fiksēta lejupslīde par vairāk nekā 6%, bet Londonā akciju cenas nokritušās par gandrīz 6%.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2021.gada aprīļa sarukusi zem 60 dolāriem par barelu saistībā ar bažām par globālās ekonomikas recesiju.

Sestdien stājušies spēkā Trampa izsludinātie 10% muitas tarifi importam no visām ārvalstīm, izņemot Kanādu un Meksiku.

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien parakstīja izpildrīkojumu, lai ierobežotu pārklājošos tarifu ietekmi uz autoražotājiem, tādējādi autobūves nozarē izraisot piesardzīgu optimismu.

Tramps noteicis 25% muitas tarifu automobiļu importam ASV, kā arī autobūves nozare pakļauta 25% tarifam, kas piemērots tērauda un alumīnija importam. Turklāt autoražotājiem no 3.maija varētu nākties maksāt jaunus tarifus par automobiļu detaļu importu no ārvalstīm.

Taču Trampa jaunais izpildrīkojums nozīmē, ka uzņēmumam nebūs jāmaksā gan 25% tarifs par automobiļu importu, gan 25% tarifs par tērauda un alumīnija importu, bet importētājs maksās vienu no šiem tarfiiem.

"Mēs tikai vēlamies palīdzēt viņiem šajā nelielajā pārejas periodā," sacīja Tramps.

Aptuveni puse no ASV pārdotajām automašīnām tiek ražotas valstī, 25% automobiļu tiek importēti no Meksikas un Kanādas, bet pārējā daļa automašīnu no dažādām valstīm, tai skaitā Vācijas, Japānas un Dienvidkorejas.