Telefonu dekoratīvo aizsargplēvju modi ietekmē laikapstākļi – tiklīdz uzspīd pavasara saulīte, ziemas pelēcību nomaina košas krāsas, puķes un taureņi

Tā secina Arta Citko, dekoratīvo aizsargplēvju Kin Leaves ražošanas uzņēmuma SIA Cookie līdzīpašniece. Pavisam nesen Kin Leaves sāka piedāvāt dekoratīvās aizsargplēves ar latvju rakstiem mobilajiem telefoniem, portatīvajiem datoriem, planšetdatoriem u.c. ierīcēm. Ideja par to uzņēmumam bijusi jau sen, bet visu laiku lielāka prioritāte bijusi citiem darbiem.

Tuvojoties 4. maijam, A. Citko šai tēmai pievērsās cītīgāk un radīja sešus jaunus dizainus. Kopā tagad ir astoņas dekoratīvās aizsargplēves ar latvisku noskaņu. Pieprasījums pēc tām ir bijis liels, un latviskās «ādiņas» pirka vairāk nekā citas, turklāt ne tikai pa vienai, bet arī 4–5, kā arī telefonam un portatīvajam datoram uzreiz. «Latvieši no ārzemēm bija ļoti atsaucīgi. Viņi vēlas atgādinājumu par Latviju. Tiešām patīkami, ka savējie atbalsta,» saka A. Citko. Viņa sola, ka ar laiku latvisko dekoratīvo aizsargplēvju kolekcija tiks papildināta, visdrīzāk – novembrī.

Īpaši būtu jāpievērš uzmanība klientu apkalpošanai, personāla apmācībai, t ā pēc projekta Biznesa eskalators pirmā «starta» iesaka eksperti.

Pirmie projekta Biznesa eskalators dalībnieki ir pabeiguši savas produkcijas tirdzniecību stendā t/p Alfa, kurus šodien nomainīs divi nākamie projekta dalībnieki.

«Kopumā pirmajiem dalībniekiem ir veicies labi. Esam secinājuši, ka tad, ja ir tik ierobežots laiks, jābūt atraktīviem, košiem, savā ziņā skaļiem, lai tevi pamanītu. Ir pareizi, ja ir ieturēts stiliņš, bet, ņemot vērā, ka mēnesis nav ilgs laiks, bet gribas pārdot, šis laiks ir maksimāli jāizmanto,» teic Zigmunds Vīķis, t/p Alfa vadītājs.

Darbinieku loma

Z. Vīķis uzsver pārdevēju nozīmi – jo dārgāks produkts, jo labākam pārdevējam jābūt. «Kasieri ir daudzi, bet pārdevēji – reti,» viņš norāda. Arī Mercuri International valdes loceklis Dzintars Koknēvičs uzskata, ka praktiskā pieredze apkalpošanā būtu jāpilnveido. «Darbinieki vairāk stāvēja (sēdēja) aiz tirdzniecības «ratiem» un bija samērā mazaktīvi, vērojot garām ejošo klientu plūsmu. Ja pircējs pats izrādīja pastiprinātu interesi, darbinieki laipni pastāstīja par savu produktu, nodemonstrēja to. Uzņēmumu vadītāju aktivitāte iesaistīties projektā un vēlme izprast, kāda ir darba specifika tirdzniecības centrā, bija liela. Kin Leaves vadītāji vairāk eksperimentēja ar sortimentu un analizēja izdarītos pirkumus,» viņš teic.

«Viņai, kā saka, ir personība, viņa ir dzīva. Viņa ir tāda ēka, kas jāsaprot,» tā par Gaismas pils būvi intervijā izdevumam Ir saka tās arhitekts Gunārs Birkerts.

«Ko esmu ielicis bibliotēkā...? Bibliotēka nenāk ar vizuālu «bum». Viņa lēni aug, lēni. Ir četras fasādes, nevis divas vai viena. Lai saprastu šo ēku, tā jāredz no visām pusēm. Cilvēks, kas brauc pa Akmens tiltu, redz tikai vienu skatu. Cits no savas mājas - kādu citu. Tā ir dinamiska celtne. Un tajā ir pat divas metaforas, ēka ir abu metaforu metamorfoze. Pirmā - stikla kalns, zelta zirgs un tā tālāk. Jāja zināmu laiku, un tad pacēlās Gaismaspils. Un Gaismaspils nav tikai tāda gluda. Viņai ir sargtornīši, tornīši un kapelas. Viņai ir izaugumi - atkal cita arhitektūra nekā stikla kalnam.

Šonedēļ likvidēts elektronisko iekārtu un optisko ierīču jomā strādājošo SIA Voltcom, kas savulaik iekļuva Latvijas straujāk augošo uzņēmumu sarakstā un ieguva «Gazeles» titulu, liecina informācija Lursoft.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēma lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu pērn oktobrī, bet kompānija likvidēta 21. augustā.

2010. gadā uzņēmums apgrozīja 461 tūkst. Ls, gūstot 17 tūkst. Ls peļņu. Savukārt jaunāki uzņēmuma gada pārskati nav pieejami.

Uzņēmumu 2003. gadā dibināja Svetlana Uļičeva kopā ar Viktoru Uļičevu, kurš patlaban ir SIA Kin invest līdzīpašnieks. 2011.gadā abi uzņēmuma dibinātāji savas daļas nodevuši Britu Virdžīnu salas reģistrētajam UPPM International Limited. Pēdējos divus gadu SIA Voltcom piederēja jau iepriekš minētajam Virdžīnu salu uzņēmumam (90%) un Kipras Perfoline Limited (10%).

Kompānijas Dimple izstrādātās NFC uzlīmes pūļa finansējuma vietnē Indiegogo iepriekšpārdošanā iegādājās vairāk nekā 2000 cilvēku visā pasaulē

Uzlīmes ļauj telefona lietotājam ātrāk, piemēram, zvanīt mammai, uzņemt fotogrāfiju vai atvērt Facebook. «Iemācīt» šīm uzlīmēm jeb pogām darīt to, ko vēlies, esot samērā viegli – mobilajā lietotnē telefona īpašnieks izvēlas pogu, ko grib pielāgot vai rediģēt, un norāda, ko ar to vēlas darīt. Nepaiet ne pusminūte un, piemēram, autonavigācijas vietā poga kļūst atbildīga par lukturīša ieslēgšanu. «Process no lietotāja puses ir ļoti triviāls,» saka Rihards Skrubis, Dimple dibinātājs.

Saskatīja potenciālu

Iepriekš Rihards darbojās uzņēmumā Kin Leaves, kas izgatavo dekoratīvās aizsargplēves mobilajiem telefoniem, planšetēm u.tml. Viņš aizdomājās, ka varētu apvienot uzlīmes ar NFC tehnoloģiju. «Nebiju iedomājies, ka tas ir produkts, ko cilvēki varētu vēlēties pirkt,» saka Rihards. Sākotnēji tas bija brīvdienu projektiņš, bet, redzot, ka kādam līdzīgam projektam veicas, viņš aktīvāk sāka strādāt pie savas idejas. Tolaik savā ziņā līdzīgs produkts – podziņa, kas pievienojama telefona austiņu ligzdai, – Kick- starter kampaņā piesaistīja 760 tūkstošus dolāru. «Nolēmu pieķerties šai idejai kārtīgāk. Pagājušā gada novembrī nodibināju uzņēmumu, februārī tika pabeigts prototips un maijā sākām kampaņu,» viņš stāsta. Prototipa izstrādē lieti noderēja Rīgas domes un Swedbank grantu programmas Atspēriens finansējums. «Bez tā būtu bijis grūtāk nokļūt līdz prototipam. Tas bija viens no pamatakmeņiem, kas nepieciešams, lai varētu piesaistīt finansējuma pirmās lielās partijas ražošanai,» saka Rihards. Šī produkta izstrādē ieguldīts pusotrs gads.

Mūsdienās aptuveni seši miljoni seno maiju pēcteču dzīvo Gvatemalā, Meksikā un Belizā, kur viņi piedalās protestos, lai aizsargātu savas tiesības, kā arī piekopj reliģiskus rituālus un ģērbjas tradicionālās drēbēs.

Pašlaik lielākā daļa maiju nodarbojas ar lauksaimniecību, un šajā kultūrā vēl joprojām pastāv kulti, kuros par godu dieviem tiek veikti rituāli un pasniegti ziedojumi, piemēram, vistas, sveces un vīraks, raksta criscenzo.com.

Lai arī seno maiju veidotā kalendāra pēdējā diena ir 2012. gada 21. decembris, viens no ietekmīgākajiem mūsdienu maiju garīgajiem līderiem Čans Kins (Chan Kin), kurš mira vairāk nekā simts gadu vecumā deviņdesmito gadu vidū, pareģoja, ka pasaules gals pienāks tad, kad nomirs pēdējais maijs.

Uzziniet vairāk par seno maiju zemi mūsdienās, aplūkojot Reuters izveidoto galeriju augstāk!

Vai sakarā ar to, ka mūsu pirktspēja ir zema, un nevaram atļauties nopirkt kvalitatīvu produktu, visa mūsu augstākā izglītība ir čābīga? Lielā mērā tā ir, intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis.

Viņš norāda, ka, lai situāciju saistībā ar augstākās izglītības kvalitāti Latvijā uzlabotu, ir jāmainās daudz dažādiem aspektiem, kā vienu no svarīgākajiem minot atbildīgu valsts pasūtījumu, kura izveidē būtu jāmazina Augstākās izglītības padomes (AIP) loma.

«Mums ir jāpieņem kādus sešus vai septiņus gadus marinēts jauns Augstākās izglītības likums, kurš n reizes jau gandrīz nonācis tik tālu, ka kaut kas varētu arī notikt. Šajā likumā AIP ir paredzēta pavisam cita loma, cita vieta. Manuprāt, visa veida padomēm ir bišķiņ jāminimizē teikšana, turklāt visās jomās. Ir tomēr vajadzīga personāla atbildība par lietām. Rektors ir atbildīgs par to, kā augstskola funkcionē. Ja kāds kaut ko salaiž dēlī, ir zināma persona, no kā prasīt. Tagad iedomājamies, ka kaut ko salaiž dēlī AIP... Nu un tad?! Vai tad ķersimies pie Saeimas, kas par to padomi balsoja? Nav algoritma! Personu mēs vienmēr varam paņemt «pie dziesmas», bet ne padomi. Skaidrs, ka, nosakot pasūtījumu, šai padomei atvēlētā loma ir pārāk liela,» tā I. Lācis.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Pekina stingri atbildēs uz ASV spiedienu, ko rada ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums paaugstināt ievedmuitas tarifus Ķīnas precēm un saasināt tirdzniecības karu starp abām pasaulē lielākajām ekonomikām, piektdien paziņoja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji.

Vans preses konferencē brīdināja, ka pasauli varētu pārņemt "džungļu likumi", ja valstis cīnīsies tikai par savām interesēm.

Ķīnas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Pekina ir sadarbojusies ASV cīņā pret fentanila epidēmiju, tādēļ Vašingtonai nevajadzētu "uz laipnību atbildēt ar noraidījumu, kur nu vēl ar tarifu ieviešanu bez iemesla".

"Pasaulē ir apmēram 190 valstu," klāstīja Vans, piebilstot, ka, ja katra no tām uzsvērtu tikai savas prioritātes un uzskatītu, ka nozīme ir spēkam un statusam, "pasaule atkal ieslīgtu džungļu likumos".

Vašingtonas pašreizējā politika "nav veids, kā uzvedas atbildīga lielvalsts", teica Ķīnas ārlietu ministrs.

"Ķīnas un ASV ekonomikas un tirdzniecības saites ir abpusējas," atgādināja pieredzējušais diplomāts, paskaidrojot, ka sadarbība var būt abpusēji izdevīga, taču, ja "izvēlies izmantot tikai spiedienu, Ķīnas atbilde būs stingra".

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Ķīnā – World of Food Beijing 2014, kas notiek Pekinā no 26. līdz 28.novembrim. Tā ir lielākā pārtikas izstāde Ķīnas ziemeļu reģionā, kas ir visstraujāk augošais un vispievilcīgākais reģions pārtikas produktu importam ar 200 miljonu iedzīvotāju tirgu, informē uzņēmums.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu, galvenokārt piena pulvera, importa tirgus. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Tādēļ īpaša nozīme ir kontaktu nodibināšanai ar lokālajiem partneriem – tirdzniecības ķēdēm, izplatītājiem. Līdz šim esam veiksmīgi nodibinājuši kontaktus Šanhajas reģionā, taču, pateicoties dalībai World of Food Beijing, plānojam kontaktu loku paplašināt arī Ķīnas ziemeļu reģionā – Pekinā, Tiandžinā, Hebejā un citās pilsētās, kā arī iegūt atsauksmes par mūsu produktiem no potenciālajiem pircējiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Ķīnas pasta dienests ir devis rīkojumu saviem darbiniekiem dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus un aicinājis sabiedrību samazināt pasūtījumus no ārvalstīm pēc varas iestāžu apgalvojuma, ka pasts var būt jaunu Covid-19 uzliesmojumu avots.

Ķīna, kur jaunais koronavīruss pirmoreiz parādījās 2019.gada beigās, īsteno stingru Covid-19 nulles gadījumu politiku laikā, kad pārējā pasaule ir atkalatvērusi pandēmijas laikā slēgto sabiedrību.

Ķīna tagad cīnās pret daudziem nelieliem uzliesmojumiem, tostarp vienu galvaspilsētā Pekinā, divas nedēļas pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Ķīnas amatpersonas pēdējās dienās ir izteikušas pieņēmumu, ka daži cilvēki var būt inficējušies ar pastu no ārvalstīm. Starp šiem cilvēkiem ir sieviete Pekinā, kurai neesot bijuši kontakti ar citiem inficētajiem, tomēr viņai bija pozitīvs tests attiecībā uz Covid-19 paveidu, kas līdzīgs Ziemeļamerikā konstatētajiem.

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.

Pagājušajā mēnesī Ķīna no Krievijas importēja gandrīz 8,42 miljonus tonnu naftas, apsteidzot importu no Saūda Arābijas.

Pērnā gada maijā Ķīnas naftas imports no Krievijas veidoja 5,44 miljonus tonnu.

Ķīna palielinājusi naftas importu no Krievijas laikā, kad rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas naftai.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Pekina atbalstīs Maskavas "suverenitāti un drošību". Vienlaikus Pekina tiek apsūdzēta par diplomātiskā aizsega nodrošināšanu Maskavai, nosodot rietumvalstu noteiktās sankcijas un bruņojuma piegādes Kijivai.

Ķīnas valsts mediji šomēnes ziņoja, ka Pekina ir gatava pastiprināt stratēģisko koordināciju starp abām valstīm.

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Klātesot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, Ķīnas galvaspilsētas Pekinas lielveikalā Sogo svinīgi atklātas Latvijas dienas Pekinā Taste Latvia.

Viss lielveikala pirmais stāvs tika piepildīts ne tikai ar Latvijā ražotiem produktiem, ko pircēji varēja degustēt un arī iegādāties, bet arī ar īpašu atmosfēru - uzstājās gan vijoles virtuozs Raimonds Ozols, gan iluzionisti Dace un Enriko Pecolli, gan arī BMX riteņbraucēji Green Trials, kas sniedza sportiski akrobātisku priekšnesumu.

Vietējie ar interesi vēroja dažādas meistarklases - gan to, kā tiek austs, gan to, kā pīts. Ar Latvijas virtuvi ķīniešus iepazīstināja pazīstamie nozares profesionāļi Juris Dukaļskis un Ērikas Dreibants. Īpaši tika izcelta arī Latvijas mode un dizains. Tam visam paralēli arī Latvijas uzņēmēji izmantoja iespēju gan iepazīties, gan izcelt savus produktus un pakalpojumus.

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt ceļotājiem no Covid-19 pandēmijas smagi skartajām Eiropas valstīm Lielbritānijas un Beļģijas, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatības riskus pašu valstī.

Covid-19 pandēmija sākās Ķīnā pagājušā gada nogalē, tomēr Pekinai to lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei, ieviešot būtiskus ierobežojumus ceļošanai, kā arī nosakot stingrus veselības kritērijus visiem, kas ieceļo valstī.

Martā, kad vīruss jau bija izpleties pa visu pasauli, Ķīna slēdza robežas ārzemniekiem.

Pekina vēlāk pakāpeniski ierobežojumus mazināja, ļaujot ārzemēs iestrēgušajiem atgriezties ar īpašām vēstniecību atļaujām un ar nosacījumu, ka Covid-19 testa rezultāts bijis negatīvs, turklāt ierodoties jāievēro divu nedēļu karantīna.

Eiropā nerimstot otrajam Covid-19 uzliesmojuma vilnim, Pekina šo politiku pārskatījusi, un Ķīnas vēstniecība Lielbritānijā jau paziņojusi, ka Pekina "uz laiku aptur cilvēku, kas nav Ķīnas pilsoņi, ieceļošanu Ķīnā".

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

ASV kritizējušas Vācijas ekonomisko politiku, norādot, ka Berlīnes izvēlētais, uz eksportu balstītais modelis, rada negatīvu ietekmi uz eirozonu un globālo ekonomiku kopumā.

Savā divgadu atskaitē ASV Valsts kase norādījusi, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums Vācijā bijis anēmisks. «Vācijas anēmiskie tempi iekšzemes pieprasījuma paaugstināšanā un atkarība no eksporta apgrūtina [starptautiskās ekonomikas] līdzsvarošanu, laikā, kad pret daudzām eirozonas valstīm vērsts ievērojams spiediens, liekot tām ierobežot pieprasījumu un ierobežot importu, lai veicinātu ekonomikas korekcijas,» norādījusi ASV Valsts kase.

Analītiķi pauduši izbrīnu par ASV Valsts kases skarbajiem vārdiem attiecībā uz Vācijas ekonomisko politiku. Ekonomikas eksperti gan atzīst, ka Vācija daudz iegūtu, ja palielinātu savu iekšzemes pieprasījumu. «Eirozonas ekonomikas izaugsmei no kaut kā ir jāsākas un Vācija ir ticamākā vieta, kur tas notiks. Eiropas monetārajai savienībai ir izdevīgāk, ja eksistē spēcīgs eksportētājs, tā vietā, kad nav izteikta izaugsmes dzinējspēka,» BBC sacījis IHS viceprezidents Tonijs Nešs.

Eiropas biržu indeksi un vairums ASV biržu indeksu trešdien pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības tirdzniecības karam starp ASV un Ķīnu.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Pekina noraidīja Trampa apgalvojumu, ka tā atbild ar muitas tarifu noteikšanu ASV precēm, lai kaitētu viņam gaidāmajās ASV Kongresa starpvēlēšanās, un aicināja ASV izrādīt «respektu» pret Ķīnu.

Analītiķi gan atzina, ka ASV un Ķīnas veiktie pasākumi nav tik skarbi, kā tie varētu būt.

«Tagad, kad Vašingtona un Pekina ir kāpinājušas savu taktiku, tirgos ir sajūta, ka ir noņemts slogs, jo mēs esam pārvarējuši grūtības,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pozitīvi reaģējot uz progresa pazīmēm ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās.

Eiropas biržu indeksiem bija solīds kāpums, savukārt Volstrītas indeksi palielinājās trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pekinā trešdien turpināsies tirdzniecības sarunas, kas ir ASV un Ķīnas amatpersonu pirmās tiešās tikšanās kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina 1.decembra vienošanās par pamieru muitas tarifu karā.

Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka abas puses samazina savas viedokļu atšķirības, Ķīnas amatpersonām piedāvājot ASV preču un pakalpojumu iepirkšanu lielākos apmēros, un šomēnes ir gaidāmas arī tikšanās valdību līmenī.

«Pēc 2018.gada šausmīgajām beigām, kad bija pieredzēta globālo akciju cenu krišanās, tirgi beidzot redz zaļās krāsas atgriešanos uz saviem ekrāniem,» sacīja FXTM galvenais tirgus stratēģis Huseins Sajeds.

Trīs no pieciem lielākajiem Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem - Rokiškio sūris, Marijampoles pieno konservai un Vilkyškiu pienine - cer sākt eksportu uz Ķīnu ne vēlāk kā līdz šā gada beigām, ziņu aģentūru BNS informējusi šo uzņēmumu vadība.

Lai gan premjerministrs Aļģirds Butkevičs vasaras otrajā pusē izteicās, ka pirmā produkcija turp varētu tikt nosūtīta jau augusta beigās, procedūras krietni ievilkušās.

Lielas cerības uz daudzu jaunu līgumu parakstīšanu uzņēmumi saista ar novembra vidū Pekinā paredzēto ikgadējo izstādi Anufood China.

«Kopš esam oficiāli iekļauti iespējamo importētāju sarakstos, izveidojušies daudzi jauni kontakti. Mums bijis daudz ciemiņu no Ķīnas. (..) Novembrī plānota izstāde Pekinā, kur būs daudz tikšanos, tiks parakstīti dokumenti. Lielāka rosība varētu sākties pēc izstādes,» norādījis Rokiškio sūris valdes priekšsēdētājs Daļus Trumpa. Pēc viņa teiktā, uzņēmums uz Ķīnu plāno eksportēt sierus.