Astoņos veidos transformējamais koka velosipēds bērniem varētu radīt apvērsumu savā produktu nišā

Iespaidojoties no Latvijā nopērkamajiem koka līdzsvara velosipēdiem, dizaineris Egons Garklāvs radījis velosipēdu, kuru ir iespējams pārveidot astoņos veidos un pielāgot dažāda vecuma bērniem.

Līdz šim aptuvenās investīcijas produkta izstrādē, ražošanas nodrošināšanā, mārketinga un pārdošanas attīstībā veido 250 tūkst. eiro, stāsta produkta radītāja, SIA Shaman inventions pārstāve Kristīne Žuga.

Mārketings pa priekšu

Velosipēdam dots nosaukums Leg&Go. Produkta izveidē uzņēmums ir atkāpies no ierastās prakses. Proti, tika radīts prototips, kam ar laiku pielāgotas jaunas velosipēda pārveides iespējas. Līdz šim pasaulē nav bijis nopērkams velosipēds, kas pārklātu tik plašu vecuma amplitūdu. Lai gan velosipēda ražošana vēl nav sākta, tas jau radījis lielu interesi. Ar savu produktu uzņēmums ir piedalījies vairākās izstādēs, piemēram, Eurobike 2015, kur saņemta arī uzvarētāja balva. Jautāta, vai šoreiz ir attaisnojies apgrieztais princips, ka pa priekšu ražošanas sākšanai ir mārketinga aktivitātes, K. Žuga norāda, ka, iespējams, vajadzējis pagaidīt kādu pusgadu un tad sākt izrādīt velosipēdu plašākai publikai. Šobrīd ir liels spiediens uz ražošanas termiņiem. Uzņēmums ir apsolījis, ka pirmie 300 velosipēdi tirgū nonāks jau ap Ziemassvētkiem. «Paša bērnu riteņa ideja man radās pērnā gada beigās, viss pārējais laiks ir aizgājis produkta testēšanai. Viena lieta ir radīt ideju, bet cita lieta – to dabūt dzīvotspējīgu. Tagad ir melnais darbs,» neslēpj E. Garklāvs. Process ievilcies, jo ir grūti atrast ražošanas partnerus. Savukārt pēc tam jātrāpa arī cenu nišā, lai produkts būtu pieejams patērētājam. K. Žuga teic, ka aptuvenā sākuma cena varētu būt 239 eiro.

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē.

Muzeja kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no 19.gadsimta beigām līdz otrajam pasaules karam. Kopumā muzejā patlaban atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus muzejam piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus.

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs Ikea uzsācis tiešsaistes pasūtījumu piegādes uz mājām, izmantojot kravas velosipēdu, kas darbojas ar tīru saules enerģiju.

Tas ir pasaulē pirmais šāda tipa kravas velosipēds, un Ikea ir pirmais zīmols Baltijas valstīs, kas testē šo inovāciju.

Saules enerģijas kravas velosipēds Ikea sniegs ilgtspējīgu transportēšanas risinājumu. Tas samazina CO₂ emisijas par 95 % salīdzinājumā ar kravas mašīnām un par 65–70 % salīdzinājumā ar citiem tirgū pieejamiem kravas velosipēdiem.

“Mūsu mērķis – videi draudzīga uzņēmējdarbība – nosaka arī mūsu darba principus un iekārtu izvēli. Tāpēc meklēt videi draudzīgas inovācijas pēdējā preču piegādes posmā bija loģisks solis. Piegādājot pasūtījumus ar saules enerģijas kravas velosipēdu, mēs ne tikai rūpējamies par tīrāku vidi, bet varam arī vieglāk pārvietoties pilsētas centrā un būt pieejamāki vēl vairāk cilvēkiem,” saka Mindaugas Černius, Ikea Preču aprites nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Cēsīs bāzētā uzņēmuma SIA «Shaman Inventions» radītais bērnu līdzsvara divritenis Leg&go atzīts par gada inovatīvāko un modernāko pilsētvides velosipēdu vadošajā velo industrijas konkursā Design & Innovation Award 2019, informē uzņēmumā.

Leg&go ir Latvijā radīts koka velosipēds, kas transformējams astoņos dažādos veidos. Daudzfunkcionālais līdzsvara ritenis par labāko tika atzīts kategorijā Pilsētvides Velosipēdi. Žūrijas komandas sastāvā bija starptautiski žurnālisti, nozares eksperti un profesionāli testa braucēji, kas izmēģināja velosipēdu reālās dzīves situācijās un sniedza savu vērtējumu.

«Runā, ka jaunu riteni izgudrot nav iespējams, taču mēs esam pārliecināti, ka to vienmēr ir iespējams uzlabot tā, lai tas atbilstu nepārtraukti mainīgām bērnu un vecāku vajadzībām. Mēs esam pagodināti saņemt prestižo balvu. Tas gan apstiprina to, ka darbojamies pareizā virzienā, gan kārtējo reizi atgādina, ka inovācijām un attīstībai nav robežu,» saka Egons Garklāvs, Leg&go vadošais dizainers un radītājs.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā «Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)» ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem, informē projekta autori.

Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju.

Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību, skaidro projekta pārstāvji.

Cerams, jaunā valdība novērtēs IKT nozares lomu tautsaimniecībā un e-pārvaldes attīstībā , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi papildu cilvēkresursus reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA) – kā jaunas politikas iniciatīvas pieprasījumu, gatavojot nākošā gada budžetu. «No VARAM puses to atbalstīsim, jo pretējā gadījumā būs apdraudēta valsts koplietošanas IKT risinājumu darbības nodrošināšana. Taču budžeta pieprasījuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu vispirms vērtēs Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija, un par to lems valdība, izskatot nākošā gada budžetu. Piebildīšu, ka to darījām arī pirms gada, bet netikām sadzirdēti,» DB skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Daudz būs atkarīgs arī no tā, kas jaunajā valdībā ieņems ministra posteni VARAM, un no viņa izpratnes par IKT nozares jautājumiem. Adekvāti resursi informācijas sistēmu un koplietošanas risinājumu uzturēšanai un darbināšanai joprojām nav piešķirti, DB neslēpj VRAA Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Irīna Meļņika. DB jau rakstīja, ka līdz šim e-vidē valsts ieguldījusi miljonus, viedokļi par ieguvumiem atšķiras, kā vājās vietas IT nozare izceļ lietotāju ērtību un vajadzību nodrošinājumu, kā arī nepietiekamo kapacitāti.

Latvijā SPA bizness sīvas konkurences apstākļos attīstās jau aptuveni desmit gadu, klāt nākuši jauni saloni, nepārtraukti tiek ieviestas nebijušas procedūras, pakalpojumi kļuvuši pieejamāki reģionos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SPA jeb Sanus per Aquam latīņu valodā nozīmē veselība caur ūdeni. Šīs jēdziens ir pazīstams no Senās Romas laikiem, kad slimību ārstēšanai izmantoja termālus avotus un vannas. Ilgu laiku jēdziens SPA ietvēra sevī kūrortus ar maksimālām ārstēšanas, profilakses un rehabilitācijas iespējām ar dažādu procedūru palīdzību, kuras ir balstītas uz ūdens ārstēšanas īpašībām - jūras un minerālajiem ūdeņiem, kā arī uz termālajiem avotiem. Taču mūsdienās par SPA sauc arī mazus skaistumkopšanas salonus, kuros ir burbuļvannas vai neliels baseiniņš, kā arī piedāvāta tikai viena vien ūdens procedūra.

Individuāla pieeja

Latvijā izgatavots saules tricikls – ar saules enerģiju un kāju muskuļu spēku darbināma pārvietošanās ierīce, kuru varēs aplūkot izstādē Vide un enerģija 2016, kas no 13. līdz 16. oktobrim notiks Ķīpsalā, informē BT1.

«Doma par saules velosipēdu automātiski ienāca prātā, kad pludmalē ieraudzīju elektrisko velosipēdu. Ar akumulatoru darbināmais velosipēds var noripot vidēji 35 km, un tad jau ideja, ka akumulatoru braukšanas laikā varētu papildināt ar elektrību no saules baterijas, mani vairs neatstāja,» tricikla ideju komentē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā tapa saules tricikla prototips.

Novērtējot Saules enerģijas potenciālu un neizsmeļamību, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunieši – Artis Volkovs, Artūrs Gruduls, Mārtiņš Vanags – kopā ar vecākajiem kolēģiem – konstruktoru Jāni Straumēnu un inženieri Vladimiru Ņemcevu – elektrovelosipēda rumbas motoru iemontēja pašu konstruētā tricikla aizmugurējā ritenī, un kājām lika ražot elektrību, griežot pedāļus velotrenažiera ģeneratoram. Papildu elektrisko enerģiju triciklam dod divi 100 W monokristāliska silīcija saules bateriju paneļi, kas izvietoti uz tricikla jumta.

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Bauskas pasta centra pastniecei Ingai Vagalei un Birutai Ručkanovai, kuras apkalpo Bērzkalnus un Codi, piešķirti lietošanā jaunie velosipēdi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Darba 20 gados šis ir tikai kāds trešais velosipēds. Jauno spēkratu nevar salīdzināt ar iepriekšējo. Tas viegli minas. Daudz no svara, ka ir dažādi ātrumi,» stāstījusi B. Ručkanova. Viņa vienā dienā veic apmēram 18 kilometrus garu attālumu, ceļā pavadot vairākas stundas.

Kā vēstīts, «Latvijas Pasts» iegādājies 200 jaunus velosipēdus, kuru uzbūve un funkcijas īpaši pielāgotas pasta sūtījumu transportēšanai dažādos laikapstākļos. Ar riteņiem ikdienā pārvietosies pastnieki, kas apkalpo privātmāju rajonus pilsētās un lauku reģionos.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas pie klasiskā bērnu trīsriteņa Spārīte ražotājiem - SIA Velo Machine Siguldā, lai saviem lasītājiem parādītu šī produkta tapšanas procesu.

Patlaban velosipēds Spārīte pieejams sešās krāsās, taču pieprasītākā krāsa ir zaļa, stāsta uzņēmuma Velo Machine valdes loceklis Edgars Samharadze.

Spārīti 1974. gadā uzsāka ražot Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca, taču deviņdesmitajos gados trīsriteņa ražošana apstājās. Spārītes dizains un tehniskais izpildījums tiek saglabāts un ar gadiem tiks pilnveidots. bet SIA Velo Machine iegādājās Spārītes patentu un ražošanas tiesības 2011. gadā.

Kā top trīsritenis Spārīte, skaties galerijā augstāk!

Šovasar audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Lielā mērā tas saistīts ar riteņbraucēju skaita palielināšanos galvaspilsētas ielās. Izrādās, ceļu satiksmes negadījums, kad trolejbuss Kalnciema ielā notrieca riteņbraucēju, kurš ar smagām traumām tika nogādāts slimnīcā, nebūt nav vienīgais šāda veida gadījums šovasar, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts policijas dati liecina, ka līdz šim šovasar, proti, periodā no maija līdz pagājušajai piektdienai, ceļu satiksmē savainojumus guvuši 185 riteņbraucēji, kas ir vairāk nekā 2014. gadā šajā pašā periodā. Turklāt īpaši izceļas tieši riteņbraucēju un sabiedriskā transporta vadītāju nesaprašanās. Pērn no maija līdz jūlija beigām bija notikusi tikai viena sadursme, kurā bija iesaistīts velosipēds un autobuss, savukārt šogad tas noticis jau deviņas reizes. Pieaug arī sadursmju skaits ar vieglajām automašīnām. Pērn vasarā notika 178 šāda veida negadījumi, savukārt šovasar to jau ir 203.

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam?

Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.

Raugoties uz tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā, var teikt, ka šobrīd esam zināmā viduspunktā – starts ir bijis labs, jau vēsturiski mums bijuši cilvēki ar kvalitatīvu izglītību matemātikā un fizikā, tāpat jāmin arī interneta infrastruktūras attīstība (Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 91,4% Latvijas iedzīvotāju internetu ikdienā lieto regulāri). Un, lai gan sabiedrībā ik pa laikam var dzirdēt pārmetumus valsts sektora digitalizācijā, tomēr publisko pakalpojumu digitalizēšanā esam apsteiguši citas valstis. Tāpat ir arī virkne uzņēmumu, kas ir gan izmantojuši digitalizāciju izaugsmei, gan arī IT uzņēmumi, kas sekmīgi strādā visā pasaulē. Šobrīd mums jāatbild uz jautājumu – kā izmantot šīs iespējas un spert nākamos attīstības soļus, vienlaikus risinot tos aspektus, kas mūs kavē?

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi. Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa Ērenpreisu, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem - visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam «šosejnieks», lai paspētu uz valdības sēdi, citam «kalninieks», lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

Aizkraukliete Marija Zviedre ir Aizkraukles pasta nodaļas pastniece. Viņa savas ikdienas darba gaitas padarījusi interesantākas un vieglākas, iegādājoties ērtu pārvietošanās līdzekli — elektrisko kvadraciklu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Marijas kundze par pastnieci sāka strādāt pirms vairākiem gadiem Ogrē, tad pārcēlās uz Lielvārdi, savukārt rudenī — uz Aiz­kraukli.

Viņai darbs ļoti patīk, sieviete pēc dabas ir komunikabla un atsaucīga. Ir pensionāri, kuri dzīvo vieni un kurus neviens neapciemo, tādēļ Marija velta laiku un parunājas ar viņiem, vēsta laikraksts.

Taču darbs ietekmēja viņas veselību, un tika meklēts risinājums. «Sāka sāpēt kājas, tādēļ internetā pētīju dažādus braucamlīdzekļus. Velosipēds nederēja, jo ziemā ar to braukt grūti un var nokrist. Pastnieces darbam nepieciešams drošs un stabils pārvietošanās līdzeklis. Tā nu meklēju, meklēju, līdz pamanīju kvadraciklu,» atklājusi Marija.

Jau otro gadu ekstrēmās atpūtas un izklaides kompleksā Baldones Waterjump norisinājās divu dienu garais festivāls Waterfest 2015, kas sevi pieteicis kā bezrūpīgākais un slapjākais festivāls Latvijā. Šogad festivāla apmeklētāju skaits sasniedza teju tūkstoti un Waterfest piedāvāja vēl neredzētas aktivitātes, informē pasākuma organozatori.

Kā viens no festivāla centrālajiem notikumiem bija sacensības nobraucienos no Waterjump ieskrējiena estakādes. Lielākajā šāda veida konstrukcijā Baltijā, plaši tika pārstāvētas visas četras nobraucienu disciplīnas – snovbords, slēpes, velosipēds un visplašāk iecienītais slip’n’slide.

Pasākuma organizatori atzīmē, ka Waterfest norisinājās otro gadu, taču apjomus savus šogad iezīmēja četrkārtīgi. Bez attīstītās un labiekārtotās teritorijas, paplašinājies arī festivāla aktivitāšu saraksts. Tostarp festivāla ietvaros norisinājās līdz šim lielākais Beer Pong turnīrs Latvijā. To rīkoja organizācija KK Life kā atskaites punktu savam drīzumā plānotajam 10 000 kilometru ceļojumam pa Eiropu, kura laikā plānots organizēt Beer Pong turnīrus visā Eiropā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu ostu pārvaldības modeli, ieviešot ostu pārvaldes valdes, informē EM pārstāvji.

EM ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā informatīvajā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver Valainis, Latvijai ostu pārvaldībā "nav jāizgudro velosipēds", bet var vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem.