Jaunākais izdevums

Šomēnes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki, veicot muitas kontroles pasākumus, kādā no Bolīvijas nākušā pasta sūtījumā atklājuši gandrīz 1,5 kg kokaīna. VID darbiniekiem esot aizdomas, ka narkotiku sūtīšanu un saņemšanu organizējusi kāda Āfrikas valstu bēgļu grupa, kas ir apmetusies dažādās Eiropas valstīs.

Uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, un šobrīd procesa ietvaros ir aizturēta viena persona.

VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki, šā gada jūnijā no ārvalstu muitas dienesta saņēmuši informāciju par to, ka kādā no Latīņamerikas valstīm pasta sūtījumā, kur bija norādīta saistība ar Latviju, tika atklātas un izņemtas narkotikas. Pēc šīs informācijas saņemšanas VID veicis izlūkošanas pasākumus un to rezultātā 2.septembrī VAS Latvijas pasts, veicot muitas kontroli kādam sūtījumam no Latīņamerikas, atklājusi baltu pulverveida vielu. Atklātā pulverveida viela izņemta un nodota ekspertīzes veikšanai Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei. 2.septembrī VID saņēmis ekspertīzes rezultātus, kas apliecina - pasta sūtījumā atradās 1481 grami kokaīna.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka sieviete - 1972.gadā dzimusi Latvijas iedzīvotāja, kura bija norādīta kā pasta sūtījuma saņēmēja, caur kādu interneta portālu bija iepazinusies ar Holandē dzīvojošu afrikāņu izcelsmes vīrieti. Pēc vīrieša lūguma sieviete piekritusi saņemt pasta sūtījumu, kurš it kā bija domāts jauniegūtās paziņas māsai. Pēc sūtījuma pienākšanas sieviete to saņēmusi pasta nodaļā un pēcāk glabājusi pie sevis. Pēc internetā iegūtās paziņas lūguma sieviete Rīgā 22.septembrī sūtījumu nodevusi tālāk citai personai - 1984.gadā Zimbabvē dzimušam vīrietim, kurš sūtījuma saņemšanai bija ieradies no Lietuvas. Minēto vīrieti VID darbinieki pēc sūtījuma saņemšanas aizturējuši. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka aizturētajam vīrietim narkotiskās vielas bija jānogādā Lietuvā.

Kriminālprocesa ietvaros aizturētajam vīrietim šodien, 24.septembrī Rīgas rajona tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde, veicot apjomīgas operatīvās un izmeklēšanas darbības, nodevusi kriminālvajāšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālprocesu pret četriem kontrabandas organizatoriem un izpildītājiem par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju.

Atsevišķi izdalīts vēl viens kriminālprocess pret Somijas pilsoni, jo persona šobrīd atrodas apcietinājumā Somijā, informē VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, ka personu grupa nodarbojās ar narkotisko vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju un to tālāku izplatīšanu citās Eiropas un Skandināvijas valstīs.

Minētais kriminālprocess tika uzsākts 2013.gada 6.augustā VID Muitas policijas pārvaldē saskaņā ar Krimināllikumu par narkotisko vielu (kokaīna), kuru aprite ir aizliegta, pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, kas tika veikts 2013.gada 2.augustā organizēta grupā realizācijas nolūkā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kramplauži ASV kremēta vīrieša un divu suņu pelnus sajaukuši ar kokaīnu un tos atbilstoši arī izmantojuši, atsaucoties uz Floridas policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Pelni nozagti no kādas sievietes mājas ASV Floridas štata centrālajā daļā 15.decembrī. Zagļi līdz ar elektriskajām iekārtām un juvelierizstrādājumiem paņēmuši arī urnu, kurā bija sievietes tēva pelni, kā arī vēl vienu urnu, kur atradās viņas divu suņu pelni.

Izmeklētāji uzzinājuši, kas noticis ar pelniem, pēc tam, kad saistībā ar citu laupīšanas mēģinājumu arestēja piecus tīņus. Viņi pagājušajā nedēļā bija mēģinājuši apzagt blakus esošo māju.

«Aizdomās turētie sajauca pelnus ar vai nu kokaīnu, vai heroīnu. Viņi daļu pelnu bija šņaukuši, ticot, ka lieto narkotikas,» stāstījis šerifs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deivids Nats (David Nutt), brits, kurš pievērsies narkotiku ietekmes pētījumiem un bijis arī Lielbritānijas valdības konsultants, paziņojis, ka banku krīzi izraisījis tas, ka pārāk daudz kredītiestāžu darbinieku lietojuši kokaīnu, vēsta telegraph.co.uk.

Nats apgalvo, ka pārāk daudz baņķieru, kuri lietoja narkotikas, bijuši «pārmērīgi pašpaļāvīgi» un līdz ar to «uzņēmās lielāku risku». Tas esot novedis ne vien pie pašreizējās krīzes valstī, bet arī izraisījis Barings Bankas sabrukumu 1995. gadā.

«Baņķieri lietoja kokaīnu un iegrūda mūs šajā briesmīgajā putrā,» sacījis D. Nats.

Šī gan nav pirmā reize, kad viņš nācis klajā ar pretrunīgiem apgalvojumiem. 2009. gadā Nats tika atlaists kā valdības vecākais padomnieks narkotiku jautājumos, jo publikācijā norādīja, ka nav liela atšķirība starp ļaunumu, kuru nodara izjādes un ekstazī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Ekonomika

Igaunija atteiksies no pienākuma tirgotājiem izsniegt pircējiem papīra kvītis

LETA--BNS,29.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no pirmdienas stāsies spēkā grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, kas nozīmē, ka tirgotājiem vairs nebūs prasības par pirkumu automātiski izsniegt kvītis papīra formātā, ja vien pircējiem ir iespēja vēlāk piekļūt darījumu apliecinošam dokumentam.

Kvīts joprojām būs jāizsniedz gadījumos, ja to pieprasa klients vai arī maksājums tik veikts skaidrā naudā un netiek izmantota lojalitātes karte. Turklāt tirgotāji drīkstēs nesūtīt papīra rēķinu dublikātu un varēs informēt klientus arī īsziņā.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo norādīja, ka daudzi veikali jau izmanto digitālos risinājumus un automātiski neizsniedz papīra kvītis.

"Likuma atjaunināšana neuzliek par pienākumu tirgotājiem veikt izmaiņas savās sistēmās, taču tā rada iespēju samazināt administratīvo slogu un izmaksas. Tas ir vienkāršs veids, kā atcelt bezjēdzīgu pienākumu, radīt mazāk atkritumu un aizsargāt vidi," sacīja Keldo.

Likumi

Privātpersonas atkal drīkst saņemt zāles pa pastu no trešajām valstīm

Lelde Petrāne,08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 8. jūlija, privātpersonas atkal drīkst saņemt zāles pa pastu no trešajām valstīm, jo spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Joprojām pa pastu ir aizliegts saņemt narkotiskās un psihotropās zāles, narkotiskos analgētiķus, jaunās psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas, anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus vai to analogus.

Pa pastu sūtīto zāļu apjoms nedrīkst pārsniegt daudzumu, kāds nepieciešams sešu mēnešu lietošanai. Katram zāļu veidam ir jāatrodas oriģinālajā iepakojumā, uz kura identificējams zāļu ražotājs un ražotājvalsts. Tāpat jābūt receptei vai ārstniecības iestādes izdotam dokumentam, kas pamato zāļu nepieciešamību, kā arī zāļu pirkuma čekam vai līdzvērtīgam dokumentam, kas apliecina zāļu iegādi.

Ja viena zāļu veida oriģinālo iepakojumu skaits ir lielāks nekā trīs, personai rakstiski jāapliecina, ka zāles tiks izmantotas personiskai lietošanai, ka tās nav zāles, kuras aizliegts sūtīt pa pastu un ka persona uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus kosmētikas industrijā strauji attīstās dabiskās kosmētikas segments, un šobrīd tas veido vairāk nekā 35% no Lietuvas kosmētikas ražotāja Biok Laboratorija UAB pārdošanas apjoma

Kopumā Biok laboratorija ražo vairāk nekā 250 produktu. 39% no uzņēmuma apgrozījuma veido mutes kopšanas līdzekļi. Tiem seko sejas (21%), matu (15%), personīgie (11%) un ķermeņa kopšanas līdzekļi (6%). Uzņēmuma mārketinga direktore Ieva Čeponone (Ieva Čepononė) teic, ka sejas krēmu kategorijā visi Biok Laboratorija zīmoli ir pirktāko vidū. Dušas želeju un šķidro ziepju kategorijā Margarita ir pirktākais zīmols, savukārt Ecodenta zobu pastu vidū ir otrajā vai trešajā vietā.

«Kosmētikai ir liela ietekme mūsu dzīvē – katru dienu mums ir saskare ar daudziem ādas kopšanas produktiem,» saka Biok Laboratorija UAB mārketinga projektu vadītāja Evelina Blažinauskīte (Evelina Blažinauskytė). Nereti tiek pieņemts, ka tikai sievietes lieto kosmētiku, taču I. Čeponone uzsver, ka produktu klāsts ir daudz plašāks par dekoratīvo kosmētiku. Dabiskā kosmētika no nišas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci šajā jomā. «Baltijā šī ir ļoti maza niša, bet Skandināvijā un Rietumeiropā tā ir liela tendence, kas no nišas pārvērtusies par masu produktu. Patiesībā mūsu misija nebija radīt produktus dabisko preču veikaliņiem, bet gan piedāvāt labas kvalitātes produktus plašai sabiedrībai. Vēlamies, lai tie ir pieejamā cenā, lai tos var lietot katrs,» teic I. Čeponone. Tā kā uzņēmuma pārdošanas apjoms strauji aug, gandrīz ir sasniegta esošās ražotnes kapacitāte. Kopš 2007. gada uzņēmums ir audzis no 2,85 miljonu eiro apgrozījuma līdz 8,60 miljonu eiro apgrozījumam pērn, un šogad tiek plānots 10,5 miljonu eiro apgrozījums. Tāpēc nesen uzņēmums nopircis zemi un līdz 2020. gadam plāno uzcelt jaunu ražotni. Investīcijas jaunajā ražotnē pārsniegs četrus miljonus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā nebūs Valsts IKT CEO, tikmēr IT sistēmu plānošanā, ieviešanā, iepirkumos un valsts pārvaldībā IT jomā izmaiņas būs gausas

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Ceturtdien, 26.novembrī, Dienas Bizness rīko IKT konferenci, kuras pirmā daļa būs veltīta inovācijām un Izraēlas pieredzei iesācējuzņēmumu jomā, bet otrā daļa būs par IKT iepirkumiem un vietējo tirgu, kā valsts līmenī IKT jautājumus pacelt augstākā līmenī. Jāņem vērā, ka esošais Eiropas Savienības 2014.–2020.gada plānošanas periods ir īpaši būtisks IKT nozarei, jo iepriekšējais periods nebija pārlieku veiksmīgs.

Kā Latvijā ir vērtējami IT jomas iepirkumi un realizētie projekti? Vai tiek sasniegti izvirzītie mērķi?

Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA,30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Foto stāsts

Kā top?: senioru rokām darināti paklāji Ludē

Gunta Kursiša,02.05.2014

Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot paklāju tapšanas procesu sociālajā uzņēmumā Lude, kur paklājus no lielāku un mazāku uzņēmumu tekstilatkritumiem darina pensionētas kundzes.
Sociālās uzņēmējdarbības zīmols Lude nodarbina senioru dāmas, kuras no potenciāliem tekstila atkritumiem auž dizaina paklājus. Tādējādi tiek domāts par senioru iesaistīšanu darba un sociālajā dzīvē pēc pensionēšanās. Tāpat postā netiek laisti tekstila atkritumi, kas tiek gūti gan no Latvijas lielajiem veļas ražotājiem – Lauma Lingerie un New Rosme, kā arī no mazajiem apģērbu ražotājiem, piemēram, ZIB, kas ražo legingus. «To ko viņi mestu ārā, viņi dod mums,» stāsta Solvita Kostjukova, uzņēmuma līdzīpašniece. Tāpat materiāli dizaina paklāju ražošanai tiek gūti no labdarības veikala Otrā Elpa, kas piegādā Ludei T-kreklus.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-kreklu vai legingu audumiem, atzīst Ludes audēja Ieva Altena. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Jau sākotnēji paredzēts, ka 80% no Latvijas vecmāmiņu rokām no Laumas un Rosmes tekstila atgriezumiem darināto paklāju ceļos uz ārzemēm.

Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.

Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.

Eksperti

Problēmu risinājums vai krahs ekonomikai – uz ko virzās valdības lēmumi?

Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija valdes locekle,03.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā publiski paustās idejas un iniciatīvas, ko lēmējvara piedāvā sabiedrībai cilvēku individuālo ekonomisko nebūšanu risināšanai, skaidri iezīmē divas lietas.

Pirmkārt, beidzot kāds ir atradis “lielo, ļauno”, kura dēļ mūsu valsts iedzīvotājiem sokas grūti. Un, protams, tas ir pārtikas tirgotājs. Otrkārt, ekonomikas eksperti, starptautiskie novērotāji un tirgus pētnieki “var iet atpūsties”, jo mūsu valdība labāk zina, kā funkcionē tirgus un ko darīt, lai tauta nonāktu miera un pārticības zemē. Proti, ir jāregulē piecenojumi, jāierobežo tirgotāju sadarbība ar piegādātājiem, un viss mūsu zemē beidzot būs labi. Un daļa tautas šim arī tic. Tikai esam piemirsuši, ka pavisam nesen jau dzīvojām miera un pieticības malā, pasaules demokrātiskākajā sabiedrībā, kur visiem bija darbs, nauda un laime. Tas bija laikos, kad sildījāmies padomju ekonomikas saulē ar deficītu, rindām un visādiem citiem labumiem. Vai tiešām atkal vēlamies būt turpat?

Citas ziņas

Kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu

Jolanta Sēnele, speciāli DB,21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs pārsteidzošas idejas, kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Jā, īsti grinčiskā garā, mēs nevis par to, kā, piemēram, būt vairāk kopā ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem cilvēkiem šajā svētku posmā, bet gan par to, kādas svētku idejas varētu ienest papildu vērdiņu, jo, kā labi zināms, nerimtīgais patērētājs apgurst ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem gana ātri, un tad viņam gribas pirkt un darīt, un rosīties, tāpēc svētku laiks ir vislabākais, lai pārbaudītu, vai uzņēmīgā ideja spēj iekārdināt arī nerimtīgo patērētāju. Un neba visām idejām ir jābūt tik sezonāla rakstura kā, piemēram, Salaveču biznesam. Lai gan pat to ar mazliet izdomas un apķērības var pārvērst biznesā, kam nav sezonas, kā to pierāda Sealed by Santa, neliels uzņēmums, kas sezonā izsūta «Santaklausa dāvanas», bet pēc tās omulīgais resnvēderis iemiesojas i’ Lieldienu zaķa un pat Zobu fejas «ādā». Taču tās idejas...?

Tirdzniecība un pakalpojumi

Juglas krastā aizturētajā narkotiku kravā bijuši 60 kilogrami kokaīna aptuveni sešu miljonu eiro vērtībā

LETA,14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juglas krastā aizturētajā narkotiku kravā bijuši 60 kilogrami kokaīna aptuveni sešu miljonu eiro vērtībā, šodien preses konferencē informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

Pēc viņa teiktā, 60 kilogrami kokaīna līdzinās 60 000 līdz 120 000 devām, jo kokaīnu parasti pārdod devās no viena grama līdz 0,5 gramiem.

Tāda mēroga kokaīna kontrabandas kravas Latvijā pēdējo gadu laikā nav bijušas, lai gan Lietuvā pērn tika atklāta vēl lielāka krava. Piemēram, Latvijā pērn visa gada laikā Muitas policija un Valsts policija atklāja tikai 5,43 gramus kokaīna, stāstīja Ceipe.

Kravas nosūtītājs bijusi Latvijā reģistrēta firma, bet saņēmējs - Lietuvā reģistrēta firma, kuras īpašnieks ir Latvijas pilsonis.

Kopumā aizturēti trīs Latvijas pilsoņi, kas dzimuši 1962., 1968. un 1973.gadā. Viņu vidū ir arī Lietuvas firmas īpašnieks. Ceipe norādīja, ka aizturētie nav vienkārši izpildītāji, bet gan vieni no galvenajiem šīs kontrabandas organizētājiem jeb tā dēvētās smadzenes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesisko paļāvību Latvijā apdraud sabiedrības interešu grupu nespēja savstarpēji vienoties, kā arī sabiedrības viedoklis par sistēmas nespēju sodīt par normatīvu nepildīšanu

Tādu ainu rāda Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija, gatavojoties zinātniskajai konferencei «Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā».

Lai arī bieži vien tiesiskās paļāvības drupināšanā tiek vainoti politiķi, tomēr viņi ir sabiedrības spogulis. Lai izpatiktu vēlētājiem, politiķi nereti stāsta tiem to, ko viņi vēlas dzirdēt, pat apsolot kaut ko tādu, kā īstenošanai politiķiem nav nedz instrumentu, nedz resursu. Savukārt interešu grupas bieži vien, ignorējot realitāti, cenšas no politiķiem «izsist» lielāku pretimnākšanu, kas izraisa neapmierināto atbildes reakciju, jau izmantojot citus politiskos spēkus. Par būtisku tiesiskās paļāvības apdraudējumu tiek minēta nesodāmība, kā rezultātā zūd bailes par to, ka, darot kaut ko nelikumīgu, vainīgie saņems pelnītu sodu, savukārt sabiedrībā kūst ticība sistēmai, bet tas situāciju padara tikai vēl sliktāku. Šāda situācija ierēdņus mudina kļūt vēl «slidenākiem» un neuzņemties jebkādu atbildību. Valsts amatpersonu izvairīšanās no atbildības un korupcijas riska draudi savukārt valsts pārvaldi padara par «kokainu» un nedraudzīgu.

Citas ziņas

Ekvadoras policija: Koknesē atrastais kokaīns Eiropā ievests konteineros kā pārtikas produkti

LETA,15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniski nosūtīto rēķinu tirgus Latvijā kopumā šobrīd ir sastindzis, norāda Itella Information valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Latvijas uzņēmumi aktīvu pāreju uz e-rēķiniem bija uzsākuši pāris gadus iepriekš un šobrīd ir sasniegts teju maksimums klientu lokā, kuri papīra rēķinu vietā priekšroku dod e-rēķiniem, raksta Dienas bizness.

Kopš 2010.gada rudens Lattelecom aicina klientus atteikties no papīra rēķiniem – to izdarījuši aptuveni 89% klientu. Tādējādi 60% klientu rēķinu saņem elektroniski vietnē mans.lattelecom.lv, 24% informācija tiek piegādāta e-pastā, bet 5,5% klientu par 0,10 Ls rēķinu saņem īsziņas veidā. Joprojām rēķinu papīra formātā saņem 11% klientu, kas tiek piegādāts pa pastu, un par to ir jāmaksā 1,21 Ls, DB norādīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Savukārt invalīdiem rēķini tiek piegādāti pa brīvu. Bez maksas rēķinu var apmaksāt internetbankā, bet veicot maksājumu Lattelecom klientu apkalpošanas centros tiek piemērota 0,5 Ls komisijas maksa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas cena preču biržā kopš 2011. gada rekorda sarukusi jau par 70%; zemāku cenu laikmets var ievilkties, jo šīs pārtikas izejvielas piedāvājums vēl ir liels.

Jau ilgāku laiku pasaulē preču biržās vērojama kafijas vērtības samazināšanās. Kritums bijis patiešām ievērojams, kas šajā tirgū liek pat piesaukt cenu krīzi. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība aprīlī noslīdējusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tā kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 11%, 12 mēnešu skatījumā – par 22%, bet kopš sava 2011. gada rekorda – par 70%.

Arī otru populārāko – Robusta – kafijas pupiņu cenas līkne biržā izskatās depresīva. To cena Londonas preču biržā kopš pagājušā gada sākuma samazinājusies par 20% līdz 1400 ASV dolāru atzīmei par tonnu, bet kopš 2017. gada – gandrīz par 40%. Robusta šķirnes kafijas pupiņas galvenokārt tiek novāktas Vjetnamā un Indonēzijā (abas šīs valstis ir pasaulē lielākās Robusta kafijas pupiņu audzētājas).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija arestējusi 25 cilvēkus un likvidējusi, kā tā apgalvo, lielāko un sarežģītāko kokaīna laboratoriju, kāda līdz šim atklāta Eiropā, ziņo The Associated Press.

Saskaņā ar policijas izplatīto paziņojumu aģenti konfiscējuši aptuveni 300 kilogramus narkotikas, kas bija gatava izplatīšanai, un 33 tonnas ķimikāliju, kas izmantotas, lai sagatavotu kokaīnu pārdošanai.

Policija reida laikā villā ārpus Spānijas galvaspilsētas konfiscējusi arī 470 mobilos telefonus un 2 miljonus eiro skaidrā naudā.

CNN ziņo, ka konfiscēti arī ieroči un luksusa automašīnas.

Arestēti esot gan spāņi, gan kolumbieši.

Starp aizturētajiem esot vairāki Spānijas juristi, kuri palīdzējuši atmazgāt naudu, kas iegūta no kokaīna pārdošanas.

Šīs lietas izmeklēšana policijai jau prasījusi divus gadus ilgu darbu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas finanšu pakalpojumu kompāniju Wüstenrot & Württembergische (W&W) satricinājis seksa skandāls. To apsūdz ceļojuma uz Brazīliju sponsorēšanā vadošajiem darbiniekiem, kas noticis 2010. gadā un kas ietvēris prostitūtu apmeklējumu, vēsta thelocal.de.

Kompānija, kas līdz šim bija pazīstama ar konservatīvu attieksmi, šonedēļ apstiprinājusi, ka šāds incidents ir noticis un tas izmaksājis 200 tūkstošus eiro, kā arī informējusi, ka tā sauktie stimulējošie ceļojumi darbiniekiem vairs netiek nodrošināti. Seksa skandāls šobrīd tiekot izmeklēts un no darba atlaisti cilvēki.

Kompānija atzinusi, ka iegādājusies biļetes uz Brazīliju 51 darbiniekam un darbuzņēmējam, bet noliegusi, ka bordeļa apmeklējums bijusi oficiāla programmas daļa.

«Mēs neatbalstam, neorganizējam vai nefinansējam jebkādas aktivitātes, kas pārkāpj mūsu rīcības kodeksu,» teicis kompānijas runasvīrs.

Citas ziņas

Policija atsavina sevišķi bīstamas narkotikas

Jānis Rancāns,12.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par narkotiku izplatīšanu, aizvadītajā nedēļā policija Rīgā aizturējusi 32 gadus vecu vīrieti. Pie aizturētā atrasti un atsavināti 1666 iepakojumi sevišķi bīstamas vielas - metiletilkatinona jeb sintētiskā kokaīna.

Policijas redzeslokā vīrietis nonācis jau pērn. Likumsargi pārbaudījuši informāciju un meklēšanas pasākumu laikā atklāja, ka narkotiku izplatītājs varētu būt 32 gadus vecs bezdarbnieks. Policija arī noskaidroja, kādas iespējamās narkotiskās vielas viņš izplata, vielu realizācijas shēmu un to slēptuves.

Šā gada 5. janvārī, kad kriminālpolicijas darbinieki bija ieguvuši pietiekamus pierādījumus minētā vīrieša noziedzīgajai darbībai, Rīgas centrā policisti aizturēja viņu un trīs personas, kas tajā brīdī iegādājās apreibinošās vielas. Pie aizturētajiem likuma sargi kopumā atrada četrus gramus sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - metiletilkatinona, kas narkotiku lietotāju vidū pazīstams arī kā sintētiskais kokaīns jeb kristāli.

Internets

Bijušie darbinieki stāsta, kā sociālie mediji manipulē ar lietotājiem

Lelde Petrāne,04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju uzņēmumi apzināti padara lietotājus atkarīgus no to produktiem, lai gūtu sev finansiālu labumu, atsaucoties uz ASV Silīcija ielejas darbinieku stāstīto, vēsta BBC.

«Tas ir tā, it kā viņi lietotu uzvedības kokaīnu un vienkārši izkaisītu to pa visu tavu interfeisu. Un tas liek tev ienākt atkal, atkal un atkal,» atzinis bijušais Mozilla un Jawbone darbinieks Aza Raskins.

«Aiz katra ekrāna attēla tavā tālrunī stāv tūkstošiem inženieru, kas strādājuši, lai to padarītu maksimāli atkarību izraisošu,» viņš skaidrojis.

2006. gadā A. Raskins kā vadošais tehnoloģiju inženieris izstrādāja bezgalīgo ritināšanu jeb tā saukto skrollēšanu, kas ir viena no daudzu aplikāciju funkcijām. Tā ļauj lietotājam nebeidzami ritināt uz leju ekrānu, skatot saturu bez klikšķināšanas. Kā stāsta eksperts, šī inovācija liek lietotājiem skatīties savos telefonos daudz ilgāk nekā nepieciešams. A. Raskins šobrīd jūtoties vainīgs, ka piedalījies tās radīšanā. Pēc viņa vārdiem, daudzi kolēģi lielajās tehnoloģiju kompānijās - atbilstoši to biznesa modelim - bijuši spiesti radīt atkarību izraisošas funkcijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV atvainojusies Krievijai par to, ka tā nav nekavējoties paziņojusi par Krievijas pilsoņa apcietināšanu. Šajā negadījumā valsts vaino ierēdni, kurš nospiedis nepareizo faksa pogu, vēsta Reuters.

Paziņojums esot nonācis Rumānijā nevis Krievijā, mediju informējuši anonīmi informācijas avoti.

«Esot nežēlīgi godīgam, man jāsaka, ka mēs nospiedām nepareizo faksa aparāta pogu,» preses brīfingā sacījis Valsts departamenta pārstāvis P.Dž.Krovlijs. Taču viņš atteicies atklāt, kura valsts saņēmusi paziņojumu.

«Mēs esam atvainojušies Krievijai,» viņš akcentējis.

Saskaņā ar Reuters sniegto informāciju Libērijas iestādes 28.maijā Libērijā arestējušas Krievijas pilotu Konstantīnu Jarošenko, un viņš 30.maijā nodots ASV Narkotiku aparošanas aģentūrai. K. Jarošenko esot pārvadājis kokaīnu.