50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols ieguvis 51% a/s Diena, šodien preses konferencē paziņoja V.Koziols.

Uz jautājumu, par cik viņš iegādājies kontrolpaketi, V.Koziols to neatklāja. Atlikušās akcijas pēc V. Koziola teiktā vēl arvien piederot Roulendu ģimenei.

Viesturs Koziols pēdējos gados publiski redzamāks bija saistībā ar savām aktivitātēm sportā, piemēram, aptuveni gadu viņš vadīja hokeja klubu Rīgas Dinamo un viņam piederēja arī 12% šī sporta kluba īpašnieka Itera Latvija akciju, ko viņš 2009. gada pavasarī pārdeva līdz ar aiziešanu no kluba valdes priekšsēdētāja amata.

Savukārt iepriekš V.Koziola aktivitātes biznesā bija krietni pamanāmākas, jo viņš bija ļoti ietekmīgs spēlētājs nekustamā īpašuma tirgū. Viņa uzņēmums Tritan specializējās zemes iegādē, apbūves atļauju un citu dokumentu nokārtošanā, tostarp arī vietās, kur apbūve nav atļauta vai ir ierobežota. Pēc šādu darbu veikšanas Tritan īpašumus pārdeva. Starp šiem projektiem ir arī Swedbank biroju ēka Saules akmens. Viņš bijis saistīts arī ar Zaķusalas apbūves plāniem un virkni citu projektu.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Laikraksta Diena kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols grasās iegādāties arī atlikšos Roulendu ģimenei piederošos 47,84% AS Diena akciju, liecina paziņojums laikrakstā Diena.

Pēc darījuma noslēgšanas V. Koziolam piederošajam uzņēmumam AS Žurnāli un Diena piederēs 98,84% AS Diena akciju.

«Esmu ļoti pateicīgs Roulendu ģimenei, ar kuru, jau iegādājoties 51% akciju, bija vienošanās turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi. Gan Roulendu ģimene, gan tagad arī es, neiegādājāmies plaukstošu, pelnošu uzņēmumu. Mēs iegādājāmies mediju, kuram nepieciešama ļoti liela uzmanība un smags darbs, lai šo mediju atkal padarītu konkurētspējīgu, pelnošu un galvenais - lasītājiem nepieciešamu,» paziņojumā raksta V. Koziols.

Uzņēmējs Viesturs Koziols vakar reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA Applecafe, ziņo vietne klientuportfelis.lv.

V. Koziols uzņēmuma daļas dala uz pusēm ar Sandri Jarbušu, kurš ieņem Applecafe valdes priekšsēdētāja amatu.

Līdzās S. Jarbušam valdē darbojas Askolds Bērziņš. Šis esot vienīgais uzņēmums, kas patlaban reģistrēts SIA Applecafe juridiskajā adresē - Blaumaņa iela 12A-11, Rīgā. Lursoft pieejamajā izziņā redzams, ka uzņēmums reģistrēts ar 5000 EUR pamatkapitālu.

V. Koziolam uz šo brīdi pieder divdesmit divu uzņēmumu kapitāldaļas, kā vienīgais īpašnieks Koziols ir norādīts astoņiem uzņēmumiem, daži no tiem - SIA INVESTĪCIJU MĒRĶPROJEKTI, SIA WEB Projekti un LAIF Holding.

Kopumā Latvijā šā gada 14. oktobrī ir reģistrēti 62 jauni uzņēmumi.

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties. Hokejā – nemākam iemest

Bet to var mainīt, un tas ir viens no izaicinājumiem, ko DB Uzņēmēju kluba biedru novembra tikšanās reizē minēja galvenais viesis – Latvijas Hokeja federācijas (LHF) nepilnu divu mēnešu vecās un jaunu apņemšanos pilnās valdes loceklis Viesturs Koziols. «Es nekad neslidoju, kur ripa ir bijusi, bet gan tur, kur tā būs.» Ar šādu, tiesa gan, aizlienētu, bet pašam tuvu teicienu, viņš sāk runāt par hokeju – biznesu – naudu.

Runājot par problēmām, ko V. Koziols labāk izvēlas dēvēt par izaicinājumiem, viņaprāt, pašos pamatos jāmaina hokeja sabiedrības domāšanas veids. «Ir jādefinē, kas ir LHF misija, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Šveicē, kur kādu laiku dzīvoju, hokeja federācijā valdīja tikai viens lozungs: mēs ejam pēc zelta. Ir jābūt augstam mērķim. Arī mums. Bieži spēlētājiem izšķirošos brīžos pietrūkst nekaunības, hokeja viltības, killer instict, ja gribat. No hokeja attīstības, nākotnes panākumu viedokļa, pareizāk un veselīgāk būtu būvēt saimniecību no jauna, par mērķi izvirzot lielai izlasei cīnīties par medaļām,» spriež V. Koziols. Apbraukājot daudzas hokeja halles Latvijā, viņš pamanījis tur izvietotās hokeja imidža fotogrāfijas, kurās redzami spilgti aizsardzības momenti, bet teju neviena uzbrukuma un vārtu gūšanas momenta. «Zinām, ka tas nav speciāli, bet puišeļi – mūsu jaunie ozoliņi, dārziņi un žoltoki – 250 reizes gadā iet garām tām fotogrāfijām un lēnām sāk pierast, ka tieši aizsargāties ir stilīgi.» Un te DB kluba galvenais viesis velk paralēles ar Latvijas sabiedrību kopumā, jo vairākas sporta pasaules nianses ir visas valsts iedzīvotāju spogulis.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Rīgas tirdzniecības osta iegādāties 100% a/s Žurnāli un Diena akciju un attiecīgi iegūt tajā izšķirošu ietekmi.

Padome pieņēmusi šādu lēmumu, jo darījums neradot kaitējumu konkurencei nevienā no tirgiem, kuros darbojas konkrētie uzņēmumi. Lēmumā KP norāda, ka abu uzņēmumu darbības jomas nepārklājas un to sniegtie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

Izņēmums esot nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzņēmumu vadības pakalpojumi, taču tos abi apvienošanās dalībnieki sniedz un arī turpmāk paredzējuši sniegt tikai saviem saistītajiem uzņēmumiem, un tādējādi tirgū nekonkurē.

SIA Rīgas tirdzniecības osta nodarbojas ar ieguldījumu veikšanu un pārvaldi kapitālsabiedrībās un tai ir ietekme kopumā 17, bet izšķiroša ietekme 14 kapitālsabiedrībās. Galvenie SIA Rīgas tirdzniecības osta un tās meitasuzņēmumu darbības virzieni ir ostas termināļu darbība, dzelzceļa kravu ekspedēšana un pārvadājumi Latvijas teritorijā, elektroenerģijas sadale un tirdzniecība, dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva remonts, savu nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzņēmumu vadība, teikt paziņojumā

Kļūstot par LOK prezidentu, Jānis Reirs pametīs darbu Saeimā, bet Viesturs Koziols turpinātu strādāt IIHF padomē, noskaidrojies Sporta Avīzes rīkotajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amata kandidātu debatēs.

Sporta Avīzes organizētajā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidātu debatē visi pieci pretendenti uz prestižo amatu pastāstīja, ko darītu ar saviem līdzšinējiem pienākumiem, ja tiktu ievēlēti. Šādā gadījumā Jānis Reirs noliktu Saeimas deputāta mandātu un izstātos no partijas Jaunā Vienotība valdes, bet Viesturs Koziols ir lēmis, ka LOK prezidenta amatu apvienotu ar darbu Starptautiskās hokeja federācijas padomē.

Plašāk šo un pārējo kandidātu atbildes skatieties video. LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas, gaidāma nākamajā otrdienā, 4. jūnijā.

Nepilnas trīs nedēļas pēc īpašnieku maiņas laikrakstam Diena iecelts jauns galvenais redaktors – no otrdienas šos pienākumus sāk pildīt fotogrāfs Ilmārs Znotiņš, informē a/s Diena sabiedrisko attiecību pārstāve Anna Muhka.

Iepazīstinot ar jauno galveno redaktoru, Dienas 51% īpašnieks uzņēmējs Viesturs Koziols norādīja, ka darbojies ar viņu vairākos projektos. Iepriekš abi strādājuši, piemēram, uzņēmēja žurnālā Republika.lv. Viņš teica, ka vēlas stiprināt kolektīvu ar profesionālu, stipru, uzticamu cilvēku, kurš ir lojāls valstij un kura vērtības sakrīt ar viņa vērtībām.

Savukārt Guntis Bojārs, kurš galvenā redaktora pienākumus pildīja kopš Sergeja Ancupova atbrīvošanas no amata augusta sākumā, arī turpmāk būs Dienas koncernā ietilpstošā uzņēmuma SIA Dienas mediji galvenais redaktors. Dienas mediji izdod laikrakstu Diena, laikrakstu Dienas Bizness, septiņus reģionālos laikrakstus un uztur desmit interneta portālus.

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

SIA Ķīpsalas spice sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību izsludinājusi konkursu deviņstāvu dzīvojamai ēkai Balasta dambī 90 - Ķīpsalas ziemeļu galā, liecina informācija arhitektūras portālā a4d.

Kaut arī Rīgā kopumā ir ļoti daudz ūdensmalu, jūras virzienā pavērstā salas smaile nepārprotami saucama par unikālu vietu, kas prasa īpašu arhitektūru, kā arī augstvērtīgu publisko ārtelpu, rakstīts portālā. Konkursa darbu iesniegšanas termiņš Latvijas Arhitektu savienībā ir 23.marts.

Projekta priekšlikuma konkursa mērķis ir iegūt pamatotu, relatīvi labāko deviņu stāvu dzīvojamā nama un tā teritorijas izmantošanas risinājumu, kas ietver funkcionāli un estētiski kvalitatīvus arhitektūras apjoma priekšlikumus, kā arī teritorijas labiekārtojuma elementus un rada priekšnoteikumus augstvērtīgai dzīvojamai videi, vienlaikus radot priekšnoteikumus integrētai Ķīpsalas ziemeļu gala attīstībai nākotnē.

Izdevniecība Dienas žurnāli saņēmusi divas Latvijas Preses izdevēju asociācijas konkursa Preses nagla balvas kategorijā Gada izdevējs, par sasniegumiem aizvadītajā gadā nacionālās preses kategorijā, un nominācijā Gada izrāviens. Balvas tiek pasniegtas par labākajiem pērnā gada apgrozījuma rādītājiem, izvērtējot tos kandidātus, kas bija iesnieguši savus pieteikumus šim konkursam.

Balvu par gada debiju šogad saņem AS Cits medijs par žurnālu Ir, bet reģionālajā kategorijā par Gada izdevēju kļuva SIA Kurzemes vārds.

Par Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāju uz trīs gadu termiņu šodien pārvēlēts SIA Izdevniecība Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš.

Valdē uz diviem gadiem kā priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts SIA Firma Zemgale valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis, bet kā otrs vietnieks darbu turpinās pērn ievēlētā SIA Mediju nams valdes locekle Lilita Seimuškāne.

Kā valdes locekļi uz vienu gadu apstiprināti SIA Izdevniecība Lilita līdzīpašnieks Aivars Rudzinskis, SIA Kurzemes Vārds izpilddirektors Andis Rozītis, nacionālās ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, AS Lauku Avīze valdes loceklis Viesturs Serdāns un AS Diena kontrolpaketes īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Aigars Kalvītis trešdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongresā tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Kalvītis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu, atklātā balsojumā saņēma 41 balsi no 42 iespējamajām.

Kongresa darba kārtībā ir tikai viens punkts - federācijas prezidenta un valdes vēlēšanas. Tajā piedalās 42 delegāti no 55 LHF biedriem, tādējādi kongress ir lemttiesīgs.

Kalvītis ir LHF prezidents un valdes priekšsēdētājs kopš 2020. gada 30. jūnija. Viņš amatā ir jau otro termiņu. LHF valdes locekļi ir Viesturs Koziols, Edgars Buncis, Valentīns Bļugers un Māris Martinsons.

Kalvītis darbam jaunajā valdē trešdien izvirzīja četrus līdzšinējos valdes locekļus - Koziolu, Bunci, Bļugeru un Martinsonu -, kā arī Antru Aizstrautu un Aivaru Zeltiņu. Delegāti balsojumā atbalstīja arī šos izvirzītos kandidātus.

Lai varētu izdot Latvijas nacionālo atlantu un tā pirmo daļu «Valsts un tauta» kā dāvanu Latvijas simtgadē, izveido īpašu atbalsta biedrību, ar kuras palīdzību cer savākt šī izdevuma izdošanai kopumā nepieciešamos 2,4 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim Latvijas Nacionālais atlants nav izdots. Tikai vienu reizi – pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šajā virzienā kaut ko mēģināja darīt statistiķis, viens no pirmās Latvijas brīvvalsts Ministru prezidentiem Marģers Skujenieks. Valsts 20. dzimšanas gadā – 1938. gadā latviešu un franču valodā tika izdots statistikas atlass, turklāt tāda veida izdevums nav izdots ne Latvijas PSR laikā, ne arī pēdējo 25 gadu neatkarīgās Latvijas laikā. Lai arī Latvijas nacionālā atlanta izdošanas nepieciešamība ir fiksēta pat oficiālos dokumentos, tomēr tā reāla izveide ir tikko sākusies, jo ideja vienmēr atdūrusies pret finansējumu.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Lai arī šobrīd mediju koncerna Diena meitasuzņēmums Abonēšanas centrs Diena abonēto presi piegādā četrās pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Ogrē un Jelgavā, no nākamā gada preses piegādes teritoriju ir iecerēts paplašināt visā Latvijā, ziņo Dienas Bizness.

Tādējādi neatkarīgi no Latvijas Pasta pieņemtā lēmuma no nākamā gada pāriet uz piecu darba dienu preses piegādi, laikraksta Diena abonenti var būt droši, ka tie laikrakstu savās pastkastītēs saņems arī sestdienās, laikrakstam uzsvēra Dienas mediji vadītājs un līdzīpašnieks Viesturs Koziols. Vienlaikus viņš atzīmē, ka Abonēšanas centrs Diena ir ieinteresēts sadarboties ar reģionālajiem izdevējiem, lai tiem sestdienās palīdzētu laikrakstus nogādāt līdz saviem lasītājiem.

«Šobrīd Latvijas Pasta lēmuma dēļ mums ir iespēja atgriezties biznesa nišā, kurā Abonēšanas centram Diena ir laba pieredze,» Dienas biznesam saka Abonēšanas centra Diena ģenerāldirektore Jolanta Māziņa.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

ASV miljardieris Donalds Tramps ir ieinteresēts liela koncertzāles kompleksa būvniecībā Zaķusalā, Rīgā, atzinis uzņēmējs un konkursa Jaunais vilnis organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans.

Žurnālam Otkritij gorod viņš norādījis, ka komponists Igors Krutojs un uzņēmējs Viesturs Koziols ASV ir tikušies ar Trampu un apsprieduši projektu Zaķusala, kurā iecerēta koncertzāle ar 6000 skatītāju vietām, viesnīca un biznesa centrs.

«Pagaidām vēl notiek pārrunas, process, bet Tramps ir izrādījis ļoti lielu ieinteresētību. Ja šis projekts tiks realizēts, tad ir iespējama konkursa Jaunais vilnis pārcelšanās uz Rīgu, jo Zaķusalas kompleksā būs iespēja gan uzstāties, gan dzīvot. Komplekss varētu pievilināt arī daudzas pasaules mēroga zvaigznes, kuras bieži dodas viesizrādēs uz Skandināvijas valstīm, kā arī varētu dot milzīgu grūdienu tūrisma attīstībā Rīgā - krievu, vācu un skandināvu tūristu piesaistē,» žurnālam sacīja Šenkmans.

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Notikušas izmaiņas mediju koncerna AS Diena valdes sastāvā. AS Diena padome par AS Diena valdes priekšsēdētāju ievēlējusi līdzšinējo valdes locekli Normundu Staņēviču un par valdes locekļiem ievēlēti Ģirts Freibergs un Jānis Gavars, valdes locekļa amatu saglabājis Uldis Salmiņš.

Līdz ar izmaiņām darbu AS Diena valdē pārtrauc tās līdzšinējais loceklis Romāns Meļņiks.

«Padome uztic koncerna vadību jaunievēlētajai valdei, kas ir pieredzējusi un profesionāla. Sagaidām, ka tiks realizēti uzstādītie uzdevumi, sasniedzot koncerna attīstības mērķus – tirgus daļas saglabāšana un palielināšana, koncerna zaudējumu samazināšana, esošo produktu attīstība un jaunu mediju produktu ieviešana tirgū,» valdes izmaiņas komentē AS Diena padomes priekšsēdētājs Jānis Maršāns.

«Jūtos droši nododot koncerna vadības grožus Normunda Staņēviča rokās. Strādājot manā komandā, viņš sevi pierādījis kā profesionālis ar redzējumu un lieliskām vadības spējām. Kopā strādājot esam panākuši pozitīvu koncerna attīstības virzību, samazinājuši zaudējumus, palielinājuši mediju koncerna ietekmi,» komentē bijušais AS Diena valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols, kurš turpmāk vairāk pievērsīsies liela mēroga investīciju projektiem.