"Swedbank" un kokapstrādes uzņēmums SIA "Kurekss", vienojušies par vairāk nekā 3 miljonu eiro liela finansējuma piesaistīšanu, informē bankas pārstāvji.

"Kurekss", kas ir vietējā kapitāla uzņēmums, līdzekļus izmantos ražošanas jaudu palielināšanai un arī esošo procesu modernizācijai.

SIA "Kurekss", kas nodarbojas ar kokmateriālu ražošanu Tārgales pagastā, Ventspils novadā, šogad turpina iepriekš iesākto lielo investīciju ciklu, kura laikā aizstāj vecās un jau nokalpojušās ražošanas iekārtas pret mūsdienīgām. "Swedbank" piešķirtais finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā tiks izmantots ēvelēšanas līnijas iegādei un arī uzstādīšanai, kā arī modernizēta tiks gatavās produkcijas pakošanas līnija.

Kā atzīst SIA "Kurekss" valdes loceklis Arnis Apsītis, tad investīcijas jaunās iekārtās ir efektīvas uzņēmējdarbības pamatā. "Mērķtiecīgi ieviešot ražošanas procesā jaunas un tehnoloģiski augstvērtīgākas iekārtas, uzņēmums spēj ne tikai palielināt saražotās produkcijas apmēru, bet arī saīsināt ražošanas procesam nepieciešamo laiku. Turklāt, jaunās iekārtas prasa arī mazāk laika to uzturēšanas darbiem vai piemēram iekārtu asināšanai. Tāpēc kokzāģētavu biznesā iekārtām ir ļoti liela nozīme, jo to veiktspēja tiešā veidā ietekmē saražotās produkcijas kvalitāti."

Par kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kurekss" vienīgo īpašnieci kļuvusi Austrijas kompānija "Nextwood Two GmbH", liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Kurekss" īpašnieki bija Jānim Apsītim piederošā SIA "JA Hold" un Arnim Apsītim piederošā SIA "Apsīte".

Uzņēmuma īpašnieku maiņa reģistrēta 5. novembrī.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) atļāvusi Austrijas kokapstrādes uzņēmuma "HS Timber Group" holdingam, kuram Latvijā pastarpināti pieder SIA "Vika Wood", iegūt izšķirošu ietekmi kokapstrādes uzņēmumā "Kurekss".

Izšķirošu ietekmi "Kurekss" kapitālā iegūst holdingā ietilpstošā "Nextwood Two".

KP, veicot apvienošanās darījuma padziļinātu izpēti, neguva pierādījumus, ka apvienošanās rezultātā varētu rasties koordinēta vai nekoordinēta tirgus ietekme, kas radītu dominējošu stāvokli vai ierobežotu efektīvu konkurenci. Netika konstatēta būtiska negatīva ietekme uz konkurenci zāģmateriālu, koksnes granulu un skujkoku zāģbaļķu tirgos, tostarp ne Latvijā, ne arī Kurzemes un Zemgales reģionos.

Tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu “Kurekss” uzstādījis pirmo privāto 5G tīklu Baltijas valstīs šāda veida ražošanas uzņēmumā. Šis projekts iezīmē jaunu posmu rūpniecības digitalizācijā, nodrošinot augstāku efektivitāti, drošību un inovāciju iespējas kokapstrādes nozarē.

Privātais 5G tīkls ir uzņēmuma vajadzībām izveidots slēgts mobilais tīkls, kas darbojas neatkarīgi no publiskā tīkla. Tas nodrošina stabilu un ātru datu pārraidi, drošību un iespēju savienot dažādas iekārtas – no ražošanas līnijas sensoriem līdz planšetēm un autonomām iekārtām. Atšķirībā no Wi-Fi, 5G tīkls nodrošina uzticamu savienojumu arī kustībā, kas ir būtiski lielās ražošanas teritorijās.

LMT prezidents Juris Binde uzsver: “Privātie 5G tīkli ir būtisks solis industriālās digitalizācijas attīstībā. Tie ļauj uzņēmumiem ieviest risinājumus, kas prasa īpaši ātru, stabilu un drošu savienojumu – no automatizētām ražošanas līnijām līdz IoT un robotizācijai. LMT kā pirmais Latvijā uzsāka 5G ieviešanu, un šodien mēs redzam, kā šī tehnoloģija kļūst par pamatu nākotnes rūpniecībai. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, bet arī radīt risinājumus ar eksporta potenciālu, kas palīdzēs Baltijas reģionam kļūt par inovāciju līderi.”

Konkurences padome (KP) saņēma Nextwood Two GmbH apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS, informē KP.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

Savukārt Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" ir zāģmateriālu ražotājs un eksportētājs, kam pieder kokzāģētava Ventspils novadā. Tāpat Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" ir SIA "Kurzemes granulas", kas nodarbojas ar koksnes granulu ražošanu un tirdzniecību, vienīgā īpašniece.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Nextwood Two GmbH iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP nekonstatēja būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei, tādēļ darījums tika atļauts.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung1. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

LMT grupa šī gada deviņos mēnešos turpinājusi strauju izaugsmi, palielinot apgrozījumu, EBITDA, kā arī klientu pieslēgumu skaitu, pārsniedzot 1,5 miljonus.

LMT grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums laika periodā no 2025. gada janvāra līdz septembrim sasniedzis 238,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā pērn šajā periodā, savukārt EBITDA pieaugusi par 8,1%, veidojot 71,8 miljonus eiro.

Galvenie darbības rādītāji pieauguši visiem grupas uzņēmumiem - SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "LMT Retail & Logistics" un SIA "Santa Monica Networks". Šī izaugsme ir mērķtiecīgs solis pretī LMT grupas tuvāko 5 gadu mērķim - sasniegt 500 miljonu eiro apgrozījumu. Klientu pieslēgumu skaits šī gada 9 mēnešos palielinājies par 32 000 un pārsniedzis 1,5 miljonus.

"Latvijas suverenitāte 21. gadsimtā nav tikai robežas un armija. ​Tā ir arī digitālā neatkarība, spēja pašiem izstrādāt, ieviest un eksportēt stratēģiskas tehnoloģijas. Mūsu izaugsmes pamatā joprojām ir pakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, bet inovācijas un augošā eksportspēja palīdz diversificēt LMT grupas darbību un stiprina Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Mērķtiecīgi turpinot iesākto, mēs augam: LMT grupas 1400 darbinieku komandas darbs ļāvis ne tikai nostiprināt pozīciju Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā, bet arī palielināt uzņēmuma vērtību par 9%, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo piecpadsmit gadu laikā," uzsver LMT grupas vadītājs Juris Binde.

Jaunu koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijā pēc PEFC nosacījumiem Latvija pērn ieņēmusi trešo vietu pasaulē aiz Japānas un Baltkrievijas.

To rāda Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmas jeb PEFC (Programme for the Endorsement of Forest) dati. Tie liecina, ka pērn šajā sistēmā Japānā papildus sertificētas 168 piegāžu ķēdes, kam seko Baltkrievija, un vienlaikus par pārsteigumu ir uzskatāma nelielas valsts Latvijas trešā vieta. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijai pēc PEFC ir nozīme, ja attiecīgajā valstī ir pietiekami lielas mežu platības, kurās mežsaimniecība jau tiek veikta atbilstoši PEFC nosacījumiem.

Pēc PEFC informācijas, 2018. gadā šīs sistēmas sertifikāciju kā ilgtspējīgas mežsaimniecības apliecinājumu papildinājuši ASV un Kanādas mežu īpašnieki ar 9 milj. ha, kam ar 4,2 milj. ha seko Zviedrijas un nedaudz vairāk nekā 4 milj. ha - Krievijas meža zemju apsaimniekotāji. Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,7 milj. ha mežu un 75 koksnes piegāžu ķēdes, liecina organizācijas dati.

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Līdz ar cerībām uz pandēmijas beigām cena pasaules preču biržās augusi teju visam. Turklāt daudzos gadījumos cenu pieaugums ir bijis visai iespaidīgs. Viena no šādām lietām ir bijuši arī zāģmateriāli.

Piemēram, ASV preču biržā to vērtība kopš pagājušā gada marta, kad nostiprinājās atklāsme, ka Covid-19 vīruss būs globāla parādība, līdz šā mēneša pirmās nedēļas beigām bija palēkusies par visiem 540%.

Dažkārt gan mēdz būt tā, ka lieliem kāpumiem seko arī kritumi, un divu nedēļu laikā ASV zāģmateriālu cena kopš tā brīža ir sarukusi jau par ceturto daļu. Iespējams, var pat teikt, ka zināma gaisa nolaišana un karsto galvu atvēsināšana vispārējās stabilitātes nolūkos dažiem izejmateriālu tirgiem ir pat vajadzīga. Jo burbulis būs lielāks, jo sāpīgāka būs neizbēgamā tā plīšana.

“Straujš cenu pieaugums ir novērots ne tikai skujkoku zāģētajai produkcijai, bet faktiski visiem būvmateriāliem – armatūrai, plastmasai –, un to jūt visi, kuri kaut ko būvē vai citādi patērē skujkokus, piemēram, ražo mēbeles,” secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģētās produkcijas cenu pieaugums Eiropā 30–40% apmērā ir milzīgs, tomēr tas nobāl pret ASV notikušo 200–400% kāpumu.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.