Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Uzreiz pēc intervijas LD profesors Stēns Stenders tika aizvests uz policijas iecirkni, lai sniegtu liecību par saviem izteikumiem vafeļskandālā. Profesors atzīst, ka piepildījies viņa ļaunākais murgs.

Šis dāņu biomediķis ir viens no atzītākajiem savas nozares profesionāļiem, kas jau 30 gadus cīnās pret sirds slimību izraisītajiem. Viņš jau gadiem ir McDonald's bieds. Laboratorijas kļūdaino rezultātu paziņošana Latvijas televīzijā par transtaukskābju daudzumu Selga vafelēs nopietni iedragājusi viņa reputāciju.

Vai tagad, kad ir noskaidrojies, ka Selga vafelēs nav tik daudz transtaukskābju, un vienam no iecienītākajiem Latvijas uzņēmumiem ir nopietni iedragāta reputācija, jūtaties vainīgs, ka izdarījāt to, ko izdarījāt?

Man ir ļoti žēl, ka es nosaucu šo skaitli – 44%. Žēl, ka mani maldināja, un žēl, ka nosaucu nepamatotu taukskābju daudzumu NP Foods produktā. Bet esmu priecīgs, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek tirgots produkts, kas satur 44% transtaukskābju. Šajā brīdī gan sākas strīds, jo Selga vafeles satur vairāk nekā 2% transtaukskābju. Runa ir par vienībām, ko var pasniegt dažādos veidos – cik daudz transtaukskābju ir gramā, 100 gramos vai kādā citā daudzumā produkta. Bet produkts satur ogļhidrātus, ūdeni un taukus. Parasti transtaukskābes nerēķina produkta daudzumā, bet gan tauku daudzumā. Ja 100 gramos produkta ir 25 g tauku, tad 1,5 % transtaukskābju no 100 gramiem produkta ir aptuveni 6% transtaukskābju no tauku daudzuma.

Veikalu tīkls Rimi Latvia no tirdzniecības izņēmis visu Polijas uzņēmuma Magnolia ražoto produkciju - vafeles Poesia, jo ražotājs izplatījis informāciju, ka vafeles varētu neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām.

Kā ziņots, 23.janvārī Polijas konditorejas izstrādājumu ražotājs Magnolija no tirdzniecības atsaucis deviņu veidu vafeļu izstrādājumu partiju, jo tam radušās aizdomas, ka to ražošanā izmantots piesārņots piena pulveris. Neoficiāla informācija liecina, ka piena pulveris atradies maisā, kurā iepriekš uzglabāta žurku inde, raksta nozare.lv.

“Uzreiz pēc informācijas saņemšanas no Polijas ražotāja visos Rimi tīkla veikalos tika apturēta vafeļu Poesia tirdzniecība. Patlaban gaidām situācijas detalizētu skaidrojumu no ražotāja. Savukārt tos pircējus, kuri līdz 17.janvārim Rimi un Supernetto veikalos iegādājās vafeles Poesia ar piena krēma pildījumu (partijas numurs 2-0805-060913 un 2-0806-060913),aicinām atdot preci tuvākajā veikalā, apmaiņā pret preci saņemot iztērēto naudu," norādīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.

Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi par Veselības ministrijas ieceri noteikt stingrākas prasības tikai pašmāju produktiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Uzņēmēji, zaudējuši cerības uz valsts atbalstu, pat gatavojas vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

Bez plašākiem produktu pētījumiem Veselības ministrija (VM) jau iniciējusi grozījumus tiesību aktos, nosakot papildu prasības marķējumam, kā arī nosakot pēdējā laikā aktualizētā pieļaujamā transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos. Diskusija par šīm normām paredzēta ceturtdien Uztura padomes sanāksmes laikā, kurā piedalīsies arī uzņēmuma NP Foods pārstāvis, kardiologi, Veselības ministrijas speciālisti un, iespējams, dāņu profesors Stēns Stenders, kurš iepriekš pauda satraukumu par Selgas vafelēm un tajā esošajām transtauksābēm.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

Saistībā ar dāņu profesora Stēna Stendera apgalvojumiem par Selgas vafeļu kaitīgumu to ražotājs vērsies Konkurences padomē (KP) ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām, kā arī Drošības policijā, lūdzot ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

Tiek aprēķināts arī morālais un materiālais kaitējums, lai celtu prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību, kā arī plānots vērsties Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, biznesa portālu Nozare.lv informēja AS Laima un AS Staburadze vadības uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

Viņš norāda, ka saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību EK jāgādā, lai netiktu izkropļota dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecībā.

Ražotājs patlaban veic skrupulozu izpēti par kaitējumu, ko uzņēmumam un zīmoliem Selga un Laima nodarījuši dāņu profesora apgalvojumi. Savā paziņojumā NP Foods tos dēvē par «falsificētu un šokējošu paziņojumu».

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

AS Staburadze ražotnē šodien norisinājās vafeļu ar jogurta garšu Selga speciālizlaiduma bez transtaukskābēm prezentācija.

Db.lv jau rakstījis - šā gada 18.jūnijā dāņu profesors Stēns Stenders paziņoja, ka Laimas ražotās vafeles Selga ir kaitīgas cilvēka veselībai, jo tajās transtaukskābju saturs pārsniedz 44%. Taču pēc tam izrādījās, ka laboratorija, kas veica pētījumus, kļūdījusies un transtaukskābju daudzums vafelēs ir vien 9%.

AS Laima un AS Staburadze vadības uzņēmums NP Foods ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām vērsās Konkurences padomē un Drošības policijā, lūdzot ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

Starptautiskās komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa kļūdījusies, veicot analīzes «Selgas» vafelēs, informē laboratorijā, ziņo LTV ziņu dienests.

Sestdienas, 2011. gada 18. jūnija, vakarā profesors Stēns Stenders televīzijā paziņoja, ka NP-foods ražotajās vafelēs «Selga» trans-tauku daudzums no visiem taukiem ir 44%. Laboratorija koriģējusi analīžu rezultātu uz 9%.

Kļūdu bija pieļāvusi starptautiskas komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa, kas patiesi atvainojas par pieļauto kļūdu un nožēlo izraisītās sekas.

Profesors Stenders nožēlo, ka Eurofins viņu ir maldinājuši, bet uzsver, ka 9% trans-taukskābju ir joprojām ievērojami augstāks līmenis par 2%, kā pieļauts Dānijā, Austrijā, Šveicē un Islandē. Ārsts aicina Latviju pieņemt tādu pašu likumdošanu, lai samazinātu sirds slimību nevajadzīgo risku arī Latvijā.

Uzņēmumi jau sākuši pielāgoties jaunajām normām, kas būs obligātas no 2018. gada vasaras

Kaut arī valdība ir atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) sagatavoto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, izskan pamatotas bažas, vai plānu izdosies īstenot dzīvē. Pārtikas uzņēmumi jau labu laiku strādā pie izmaiņām receptūrās, tomēr uzsver – valdībai ir jāparedz papildu līdzekļi budžetā intensīvām kontrolēm, jo pretējā gadījumā noteikumi ir bezjēdzīgi. Valdības apstiprinātais projekts ir rezultāts vairāku gadu ilgām diskusijām. Transtaukskābes ir viens no galvenajiem iemesliem plašajai mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām, un līdz šim to līmenis Latvijā nopērkamajā pārtikā nav ticis kontrolēts vispār. Lielākā daļa sabiedrības par transtaukskābju eksistenci uzzināja 2011. gadā, kad kāds dāņu profesors Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma pavēstīja, ka uzņēmuma Laima ražotajās vafelēs Selga vienā paciņā ir 12 grami taukskābju. Viņš norādīja, ka to apēšana ir pielīdzināma desmit cigarešu izsmēķēšanai dienā. Laima neslēpa pārsteigumu par profesora izteikumiem un iesūdzēja viņu tiesā. Uzņēmums atzina, ka konkrētajās vafelēs ir viens no lielākajiem transtaukskābju līmeņiem, ja salīdzina ar citiem Laimā ražotajiem produktiem, tomēr tas nepārsniedz četrus gramus.

Latvijas Ārstu biedrība aicina Latvijas amatpersonas sekot Dānijas, Islandes un Šveices paraugam un noliegt transtaukskābju lietošanu uzturlīdzekļos.

Tauki ir vajadzīgi ikdienas uzturā, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo veicina aterosklerozes attīstību, līdz ar to paaugstinot infarkta un insulta risku, paziņojusi Latvijas ārstu biedrība(LĀB). Pēc biedrības vadības paustā, vislabākie tauki esot zivs tauki, ļoti labi tauki – olīveļļa, labi tauki – kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas.

Pie sliktajiem taukiem LĀB min dzīvnieku un piena taukus, kas uzturā būtu jāsamazinā. Taču vissliktākie tauki esot transtauki, kas veidojas augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai un tie maksimāli jāizslēdz no uztura. LĀB norāda, ka pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai. Lai pārstātu spekulācijas ap un pret vienas vafeļu markas sastāvā konstatēto pārmērīgo transtaukskābju daudzumu, bet plašāk runātu par principu – ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši veselīgu uzturu kā veselīgas, garas un pilnvērtīgas dzīves pamatu – Latvijas Ārstu biedrība vēstulē aicina Ministru prezidentu, zemkopības ministru un veselības ministru no 2013. gada visiem produktiem ieviest prasības marķējumam, kurā tiek norādīts tauku sastāvs, izteikts procentos, gramos un kalorijās (norādot kopējo tauku daudzumu un paskaidrojot tauku veidu proporcionālo sadalījumu: piesātinātie tauki, mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki, transtauki) 100 gramos produkta.

Par saviem izteikumiem attiecībā uz vafeļu Selga kaitīgumu veselībai Dāņu profesoram Stēnam Stenderam var nākties maksāt dārgi, uzskata juristi, taču tikpat labi vafeļprāva var beigties ar to, ka profesors tiek attaisnots.

Laikraksta Diena aptaujātie juristi lielā mērā ir vienisprātis par to, ka NP Foods vērsties tiesā pret Dānijas profesoru un mēģināt pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai vismaz publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa par vafeļu kaitīgumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.

Kamēr neatbrauca profesors Stenders, mēs tikai klusi šļupstējām par transtaukskābēm un to kaitīgumu.

To Uztura padomes sēdē sacīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis. Jāatgādina, ka dāņu profesors Stēns Stenders bija tas, kurš cēla trauksmi par augsto transtaukskābju līmeni Selgas vafelēs, izpelnoties kritiku par šī zīmola nomelnošanu. P. Apinis arī atzina, ka mediķi un uztura speciālisti par transtaukskābēm runājuši jau sen, taču līdz šim mediji nelabprāt teikto atspoguļojuši, bet Stendera paziņojums uzreiz izpelnījies lielu ievērību. P. Apinis pat izteicās, ka šī nonākšana mediju uzmanības lokā Laimai bijusi kā laba reklāma. Viņš aicina domāt par sirdsveselību un raudzīties, kādu uzturu cilvēki lieto. Tieši transtauki esot viskaitīgākie veselībai, jo ražoti augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai un tie maksimāli jāizslēdz no uztura, uzskata LĀB, aicinot mazināt to lietošanu uzturā.

«Orkla» ir pieņēmusi lēmumu grupas ietvaros nostiprināt cepumu ražošanu un būvēt jaunu ražotni Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopējie ieguldījumi jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē būs vieni no lielākajiem ieguldījumiem Latvijas pārtikas nozarē kopš neatkarības iegūšanas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša. Tie būs vairāki desmiti miljoni eiro, kuru kopsumma vairākkārt pārsniegs līdz šim Orklas ieguldīto.

Jaunā, modernā cepumu ražotne tiks būvēta Ādažos, blakus jaunajai «Laimas» ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gada nogalē. Tuvākajā laikā uzņēmums sāks ražotnes būvniecības plānošanas darbus un šī investīciju lēmuma īstenošanu, kā arī informēs par projekta attīstības galvenajiem posmiem.

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā izvēlēta būvkompānija “Merks", informē uzņēmumā.

Līgums, kura kopsumma ir teju 32 miljoni eiro, paredz jaunas cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos. SIA “Merks” sagatavošanās darbus būvniecībai uzsāks šā gada oktobrī.

“Šī ražotne ir iecerēta kā ilgtspējīgas ražošanas paraugs visā “Orkla” grupā. Jaunajā ražotnē tiks ražoti cepumi un vafeles Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī nākotnē citiem tirgiem, veidojot vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centru mūsu reģionā,” teic SIA “Orkla Biscuit Production” un “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Šis ir lielākais un nozīmīgākais pārtikas ražotnes objekts “Merks” darbības vēsturē ar kopumā 31 000 kvadrātmetru platību. Esam gandarīti būt izvēlētiem par partneriem, tādējādi turpinot iepriekšējo veiksmīgo sadarbību ar pasūtītāju un Ādažu novada pašvaldību. Mūsu spēcīgā profesionāļu komanda darīs visu, lai realizētu projektu plānotajā laikā un pēc visaugstākās kvalitātes standartiem,” saka “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Sestdien Centrāltirgū oficiāli atklāts gastronomijas tirgus «Centrālais Gastro Tirgus».

Šis ir pirmais šādas koncepcijas gastrotirgus Latvijā. Atklāšanā Centrāltirgus direktors Artis Druvinieks sacīja, ka beidzot Centrālais tirgus kļuvis par vietu, kur var ne tikai iegādāties pārtikas produktus, bet arī garšīgi pavadīt brīvo laiku.

Savukārt gastrotirgus idejas autors Viktors Ravdive atzina, ka pirmā nedēļa, kuras laikā tika testēta koncepcija, nav bijusi viegla, taču viņš noskaņots optimistiski, un uzskata, ka pilsētai tas ir nepieciešams. «Man ir lieliska Resto-rātors komanda, ar kuru mēs īstenojām šo ideju, tādēļ esmu pārliecināts, ka viss izdosies,» viņš sacīja. Portālam DB Ravdive atklāja, ka aptuveni nedēļas laikā tiks atrisināts arī jautājums par ēdiena piegādi.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Viena no Baltijas lielākajiem cepumu ražotājiem SIA Adugs apgrozījums pērn palielinājies par 28% un sasniedzis 13,13 milj. Ls.

Pagājušā gada beigās uzņēmuma vadītājs Normunds Sala prognozēja ap 12 milj. Ls lielu pieaugumu, bet reālie rezultāti izrādījušies daudz labāki. Kompānija atradusi jaunus noieta tirgus un strādā Francijā, Skandināvijas valstīs un ASV, kur izdevies sākt darbu vienā no tirdzniecības ķēdēm. Šobrīd Adugs produkcijas eksports veido jau vairāk nekā 50% no saražotā.

Kompānija ražo vafeles, prjaņikus, cepumus - katru mēnesi ap tūkstoti tonnu produkcijas. Jāatgādina, ka arī krīzes – 2009. gadā Adugs izdevās palielināt apgrozījumu, kas tam ļāva izcīnīt vietu lielāko pārtikas ražotāju TOP 30, liecina žurnāla TOP 500 apkopotā informācija.

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Cepumu ražotājas SIA Adugs īpašnieku vidū notikušas izmaiņas, savu daļu samazinot Kiprā reģistrētajam uzņēmumam SILOBRANDS LIMITED un par jaunu dalībnieci kļūstot Ritai Šnepstei, liecina pieejmā informācija Lursoft.

Savu daļu uzņēmumā samazinājusi Kiprā reģistrētā firma SILOBRANDS LIMITED, kurai kopš otrdienas, 16. augusta, pieder 90% daļu. Pirms tam Kiprā reģistrētā firma bija vienīgā SIA Adugs īpašniece.

Kopš 9. augusta 10% viena no lielākajiem Baltijas cepumu ražotāja pieder Ritai Šnepstei.

Jau vēstīts, ka SIA Adugs apgrozījums pērn palielinājies par 28% un sasniedzis 13,13 miljonus latu.

Jau ziņots, ka SIA Adugs ražotne Līvānos šā gada sākumā cieta no elektropadeves traucējumiem, kas, visticamāk, atspoguļosies uzņēmuma finanšu rezultātos. Ražotne kopā ar vēl 17 tūkstošiem mājsaimniecību palika bez elektrības, turklāt pēc tam, kad elektropadeve tika atjaunota un uzņēmums atsāka ražošanu, elektrība atkal pazuda, kā rezultātā sadegusi visa produkcija.

Investējot 3,6 miljonus eiro, Maxima atvērusi tehnoloģiju ziņā viedāko veikalu Latvijā

Elektroniskas cenu zīmes, digitāla preču atlikuma, sortimenta, produktu derīguma termiņa un rindu monitorēšana – šie un citi tehnoloģiju risinājumi ieviesti jaunākajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima lielveikalā tirdzniecības un atpūtas centrā Akropole. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers šo dēvē par vēsturisku soli Latvijas mazumtirdzniecības attīstībā, jo šis veikals veidots pēc nākotnes iepirkšanās modeļa ar uzsvaru uz viedajām tehnoloģijām, digitāliem risinājumiem, daudzveidīgu sortimentu un virkni inovāciju pircēju vajadzībām.

Viedās tehnoloģijas ir mazumtirdzniecības nākotne, un jaunākā Maxima XXX ir etalonveikals ar ieskatu, kāda šī nākotne būs, teic Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Digitālās tehnoloģijas uzlabo ne vien pircēju iepirkšanās pieredzi, bet aizvien vairāk palīdz automatizēt procesus, līdz ar to mazumtirgotājiem šīs tehnoloģijas ir veids, kā risināt situāciju darba tirgū. Veikalā nodarbināti 200 cilvēki.

Ik dienas virtuvē pavadām salīdzinoši daudz laika, gatavojot dažādas maltītes. Taču nereti talkā nāk virtuves palīgi jeb ierīces, kas ļauj kāroto ēdienu pagatavot daudz ātrāk. Raksta turpinājumā uzzini, ko ņemt vērā, izvēloties mazo sadzīves tehniku virtuvei un kādi palīgrīki būs visnoderīgākie!

Priekšnosacījumi, izvēloties mazo sadzīves tehniku

Šobrīd ikdiena bez sadzīves tehnikas šķiet teju neiespējama. Tomēr tās klāsts ir tik plašs un daudzveidīgs, ka dažubrīd rada apjukumu par to, kura no ierīcēm būtu patiesi vērtīgs un vajadzīgs pirkums. Pirms veikt pirkumu iesakām rūpīgi izvērtēt vairākus nozīmīgus faktorus:

• nosaki budžetu. Lai arī mazā virtuves tehnika cenas ziņā nesastāda astronomiskas izmaksas, tomēr ar zināmiem tēriņiem ir jārēķinās. Lai nepārtērētos un izvairītos no impulsīvu pirkumu veikšanas, nosaki konkrētu summu, kādu esi ar mieru tērēt;

• pievērs uzmanību ražotājam. Tā kā mazā sadzīves tehnika ir pieejama ļoti plašā klāstā, līdz ar to ir arī daudz ražotāju. Taču, izvēloties atpazīstama zīmola un kvalitatīvu ierīci, tās kalpos ilgāk. Ja nevari izlemt par labu kādam no zīmoliem, palasi citu cilvēku atsauksmes par konkrēto elektropreci;

Kopš iestāšanas Eiropas Savienībā brīvā tirgus princips Latvijas ražotājiem ne reizi vien ir nogriezis iespēju realizēt savu produkciju, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Tā konstatējusi, ka Valsts asinsdonoru centra donoram izsniedzamajā paciņā dominē ārvalstu ražojumi.

Tās saturs ir sekojošs:

* ūdens no Igaunijas;

* cepumi no Moldovas;

* vafeles no Polijas;

* sula no Ukrainas;

* kapučīno dzēriens no Polijas;

* cukurs – iespējams, iepakots Latvijā;

* auzu pārslu cepumi no Latvijas.

«Tātad Latvijā, nododot asinis, mēs saņemam ārzemju preci un tikai viens no produktiem nāk no mūsu pašu ražotāja. Vai tiešām, ziedojot latviešu asinis, mums ir jāsaņem ievestu produktu paciņa?» veicā padome.

Tā akcentē, ka «būtu jāņem piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras iepirkumu procedūrās nepieļauj citu valstu produkcijas ienākšanu savā tirgus telpā, arī Latvijai beidzot jāiemācās aizstāvēt savus ražotājus. Lai gan iesaistītās ministrijas solīt sola, ka dara visu iespējamo, lai iepirkumos spētu pieteikties un uzvarēt vairāk vietējās izcelsmes produktu, tomēr līdz šim iepirkumu proporcijās joprojām uzvaras gājienu svin ievestā produkcija».