Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Grūtības piemeklējusī Itālijas nacionālā lidsabiedrība «Alitalia» pirmdien paziņoja, ka kopumā saņēmusi septiņus pārņemšanas piedāvājumus, tostarp no Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» un Lielbritānijas «easyJet».

Pirmdien noslēdzās termiņš, kad ieinteresētās puses varēja izteikt piedāvājumus «Alitalia».

«Lufthansa» un «easyJet» norāda, ka uzņēmumi vēlas iegādāties vien daļas no «Alitalia», tādējādi šie piedāvājumi varētu sagādāt vilšanos Itālijas valdībā, kas vēlas «Alitalia» pārdot vienā komplektā, lai izvairītos no masveidīgām darbvietu likvidēšanām.

«Alitalia» vēsta, ka īpaši aviokompānijas komisāri tagad sāks izvērtēt saņemtos piedāvājumus.

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs «Alitalia» pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Šobrīd sabiedrībā aktualitāti ir ieguvis Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic un uzņēmuma Deutsche Lufthansa AG (Lufthansa) darījums, kura rezultātā Lufthansa iegūs 10% airBaltic kapitāldaļu. Medijos izskanējis paziņojums, ka šo darījumu vērtēs Vācijas konkurences iestāde - Federālais karteļu birojs. Tāpēc varētu rasties jautājums, vai šo darījumu nav jāvērtē arī Latvijas Konkurences padomei (KP)?

Attiecībā uz konkrētā darījuma paziņošanu, Konkurences likums (KL) nosaka, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem. Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.

Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār airBaltic joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja. Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas (pie noteikuma, ka izpildās apgrozījuma sliekšņi Latvijā) kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP.

Ir panākta vienošanās un noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru "Lufthansa", trešdien tviterī pavēstīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

"airBaltic" paziņojumā medijiem norāda, ka starp Satiksmes ministriju, "airBaltic" un "Lufthansa Group" ir parakstīts līgums, kas paredz "Lufthansa Group" investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā mazākuma līdzdalībai. Investoram arī tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē.

Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dod 10% līdzdalību. Tā tiks emitēta par parakstīšanās cenu 14 miljonu eiro apmērā. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma jeb IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena, skaidrots "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair trešdien paziņoja, ka atceļ ieceri iegādāties ar zaudējumiem strādājošo Itālijas lidsabiedrību Alitalia, šādu lēmumu skaidrojot ar pilotu nepietiekamību, kuras dēļ aviosabiedrība bijusi spiest atcelt tūkstošiem lidojumu.

Ryanair skaidro, ka galvenais uzdevums lidsabiedrībai šajā ziemā būs atrisināt pilotu nepietiekamības problēmu.

Aviokompānija piedāvājumu iegādāties Alitalia izteica šā gada jūlijā.

Kā ziņots, Alitalia akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs Alitalia pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Interesenti piedāvājumus Alitalia iegādei var izteikt līdz oktobrim. Ja pircējs netiks atrasts, administratori organizēs lidsabiedrības likvidēšanu.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

Itālija vienojusies ar Eiropas Komisiju (EK) par jaunas nacionālās lidsabiedrības izveidi, lai aizstātu finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", ceturtdien paziņoja valsts Ekonomikas ministrija.

Jaunā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA) darbību pilnībā sāks no 15.oktobra pēc tam, kad Itālijas valdība panākusi konstruktīvu un sabalansētu risinājumu ar EK, norāda ministrija.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

Darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus...

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

Itālijas valdība vairākus gadus nesekmīgi centās atrast "Alitalia" pircēju.

Itālijas jaunā nacionālā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA), kas aizstās finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", saņēmusi atļauju lidojumu un biļešu pārdošanas sākšanai, trešdien paziņoja valsts nacionālais civilās aviācijas dienests ENAC.

ENAC norāda, ka ITA biļešu pārdošanu un lidošanu varēs sākt 15.oktobrī.

Itālijas valdība vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) par ITA izveidi panāca jūlijā.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Vācijas aviokompāniju grupas "Lufthansa Group" darījumu, kas paredz iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 10% konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, vērtēs Vācijas Federālais karteļu birojs ("Bundeskartellamt"), aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" skaidroja, ka darījumā iesaistītās juridiskās komandas ir izvērtējušas attiecīgos normatīvus un secinājušas, ka ieguldījums nesasniedz paziņošanas sliekšņus saskaņā ar to valstu konkurences tiesību normām, kurās darbojas abas darījuma puses.

Tomēr, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību un juridisko skaidrību, pēc līguma parakstīšanas puses ir sazinājušās ar Vācijas Federālo karteļu biroju, jo Vācijā likums noteic atšķirīgus un potenciāli stingrākus darījuma paziņojamības kritērijus.

Pēc "airBaltic" minētā, šīs konsultācijas mērķis ir saņemt apstiprinājumu, ka paziņošana nav nepieciešama un puses var pabeigt darījumu bez apvienošanās atļaujas.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomē par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes loceklis Lars Midlands, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Martinova kompetence "airBaltic" padomē ietvers finanšu pārvaldību, investīciju stratēģijas un kapitāla piesaisti. SM norāda, ka Martinovs ir pieredzējis finanšu un investīciju vadības profesionālis ar vairāk nekā divdesmit septiņu gadu pieredzi vietējā kapitāla tirgū aktīvu pārvaldībā, pensiju fondu un privātā kapitāla investīcijās.

Patlaban viņš ir valdes priekšsēdētājs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībā " INVL Asset Management", investīciju komitejas loceklis "Altum" privātā kapitāla fondā un padomes loceklis "INVL Atvērtajā pensiju fondā". Iepriekš viņš ieņēmis vadošus amatus vairākos finanšu nozares uzņēmumos. Martinovam ir maģistra grāds ekonomikā, banku un finanšu jomā no Latvijas Universitātes, norāda SM.

Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" piesaiste Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir jāvērtē ļoti pozitīvi, bet Zviedrijas "Sodra" meža zemju potenciālajā iegādē jautājumus rada tas, ka tiek piedāvāta augsta cena, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Lūgta vērtēt pašlaik aktuālos darījumus, kuros ir vai var tikt iesaistīta valsts, Lieģe sacīja, ka pozitīvi ir jāvērtē tas, ka "airBaltic" kā stratēģisko investoru ir izdevies piesaistīt "Lufthansa".

"Protams, var vērtēt, vai 14 miljoni eiro ir daudz vai maz, bet tā arī nav nulle, lai piesaistītu tik nopietnu investoru kā "Lufthansa", nevis kādu nevienam īsti nezināmu investoru ar nesaprotamu naudas izcelsmi. Tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi," sacīja Lieģe.

Viņa arī pauda viedokli, ka pašlaik, daudz kritizējot "airBaltic", nereti tiek aizmirsta lielā aina un tas, ka ikvienai valstij aviokompānija ir svarīga, jo tas nenozīmē tikai peļņu vai zaudējumus, bet arī to, cik ātri mēs varam uz kaut kurieni aizlidot, un cik ātri var atlidot pie mums.

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" pametīs Frankfurtes akciju biržas indeksu DAX 30, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, ceturtdien paziņoja Vācijas fondu tirgus operators "Deutsche Boerse".

Nekustamo īpašumu grupa "Deutsche Wohnen" no 22.jūnija aizstās "Lufthansa", norāda "Deutsche Boerse".

"Lufthansa" akcijas cena kritumu sāka piedzīvot krietni pirms pandēmijas, taču tā ievērojami samazinājās pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai tika apturēti gandrīz visi grupas pasažieru lidojumi.

Aviokompānijas akcijas DAX 30 indeksā tikušas iekļautas kopš tā izveidošanas 1988.gadā.

Jau ziņots, ka "Lufthansa" tīrie zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, salīdzinot ar 342 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn.

Reaģējot uz šo krīzi un apjomīgajiem zaudējumiem, aviokompānija pavēstīja, ka īstenos vērienīgu restrukturizāciju.

Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" grupā ietilpstošā Austrijas nacionālā aviokompānija "Austrian Airlines" no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" iznomātās trīs lidmašīnas "Airbus 220-300" sāks izmantot šā gada vasaras sezonā, ziņo portāls "Aviation Direct".

Lēmums izmantot trīs lidmašīnas Airbus "A220-300" lidmašīnas ar apkalpi ir "Austrian Airlines" stratēģisks solis, lai apmierinātu vasaras sezonas pieprasījumu. Līgums par nomu ar apkalpi nozīmē, ka "airBaltic" nodrošina ne tikai lidmašīnas, bet arī apkalpi, apkopi un apdrošināšanu. Tādējādi "Austrian Airlines" var īsā laikā nodrošināt papildu jaudu, neieguldot līdzekļus lidaparātos vai personālā, norāda "Austrian Airlines".

No "airBaltic" nomātās lidmašīnas tiks izmantotas vairākos maršrutos no Vīnes, tostarp lidojumos uz Berlīni, Diseldorfu, Frankfurti, Amsterdamu, Stokholmu, Romu, Nicu, Sevilju un Salonikiem.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā noslēgtais "airBaltic" un "Lufthansa" līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic" lidmašīnai A220-300" izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%.

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk sadarbības lidojumus, informē "airBaltic".

"Lufthansa" no 28. marta iekļaus savus lidojumu kodus "airBaltic" maršrutos starp Minheni un Rīgu, kā arī Minheni un Viļņu. "airBaltic" klienti varēs izmantot piekļuvi "Lufthansa" vispasaules maršrutu tīklam. Tajā pat laikā "Lufthansa" pasažieriem tiks nodrošinātas plašākas ceļošanas iespējas no Minhenes uz Baltijas valstīm.

""Lufthansa" ir nozīmīgs savienojamības nodrošinātājs pasaules līmenī, un mēs ar prieku stiprinām savu partnerību un gaisa satiksmes saites starp Baltiju, Vāciju un citām valstīm. Vācija ir viens no "airBaltic" lielākajiem tirgiem, un mēs ar prieku raugāmies uz šo partnerību un spēju ar to piedāvāt labākas ceļošanas iespējas pasažieriem visā pasaulē," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" ir paplašinājušas esošās sadarbības lidojumu vienošanos, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi kopīgais maršrutu tīkls tiks papildināts ar vairākiem jauniem galamērķiem.

Vienošanās paredz, ka "airBaltic" varēs izmantot lidojumu kodu "Turkish Airlines" maršrutos no Stambulas Turcijā uz Tbilisi un Batumi Gruzijā, Ašhabadu Turkmenistānā, Baku Azerbaidžānā, Dušanbi Tadžikistānā un Biškeku Kirgiztānā. Savukārt "Turkish Airlines" izmantos kodu "airBaltic" lidojumos no Rīgas uz Turku un Tamperi Somijā, kā arī uz Palangu Lietuvā.

Lidojumi šajos maršrutos tiks sākti pēc regulējošo iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.

"airBaltic" skaidro, ka abas lidsabiedrības kopš 2023.gada kopīgi veic lidojumus starp Rīgu un Stambulu, pamatojoties uz sadarbības lidojumu vienošanos. Taču vienošanās paplašināšana ļaus abām lidsabiedrībām apgūt jaunus tirgus, paplašināt to esošo maršrutu tīklu, uzlabot savienojamības iespējas, kā arī palīdzēs abām lidsabiedrībām paplašināt darbību pasaules mērogā.