Mūsdienās rūpnīcu halles kļūst arvien klusākas – tur, kur kādreiz skanēja mehāniskās skaņas, tagad strādā automatizētas iekārtas, robotizēti mehānismi un datorvadības sistēmas. Tomēr neskatoties uz šo tehnoloģisko transformāciju, viens fakts nemainās – bez cilvēka, kurš saprot mašīnas būtību, bez viņa prasmēm, pieredzes un atbildības sajūtas, neviena iekārta pati par sevi nespēj radīt vērtību.
Tieši mašīnbūves speciālists ir tas, kurš šai sistēmai piešķir dzīvību. Kā uzņēmums ar gadu desmitiem ilgu pieredzi rūpniecībā, mēs “Latvijas Finierī” redzam, ka kvalificētu mašīnbūves darbinieku nozīme kļūst tikai lielāka. Jo modernāka ir tehnoloģija, jo vairāk vajadzīgi cilvēki, kas spēj to saprast, pielāgot un pilnveidot.
Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir viens no Latvijas rūpniecības stūrakmeņiem. Tā nodrošina aptuveni piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma un veido ceturtdaļu no nozares eksporta. Šī joma ir saistīta ar augstu pievienoto vērtību, eksportspēju un tehnoloģisko progresu. Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas realitāte – speciālistu trūkums. Darba tirgū mašīnbūves uzņēmumi konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar citām jomām, kur jaunieši redz vairāk iespēju vai vienkārši pievilcīgāku tēlu. Informatīvajā telpā dominē stāsti par IT, digitālo mārketingu, radošajām industrijām. Tikmēr mašīnbūve bieži paliek ēnā kā tradicionāla, smaga, grūta, netīra un vecmodīga nozare.
Taču mašīnbūves speciālista darbs vairs nav tikai skrūvju pievilkšana vai mehānisku detaļu nomaiņa. Tā ir inženiertehniska, analītiska un radoša profesija. Šodienas mehāniķis strādā ar datorizētām vadības sistēmām, saprot automatizācijas loģiku un spēj diagnosticēt iekārtu darbību, izmantojot digitālus rīkus. Viņš vai viņa ir tilts starp tehnoloģiju un cilvēku. Tas, kurš nodrošina, ka iekārtas darbojas droši, efektīvi un ilgtspējīgi. Šī profesija prasa domāšanu, pacietību un precizitāti – prasmes, kuras nākotnē kļūs vēl vērtīgākas.Taču sabiedrības priekšstats par šo profesiju bieži ir novecojis. Jaunieši to neizvēlas, jo neredz izaugsmes ceļu vai nesaista to ar mūsdienu tehnoloģijām. Tāpēc mūsu pienākums kā darba devējiem un izglītības partneriem ir parādīt, ka mūsdienu mašīnbūve ir inovatīva, gudra un atbildīga nozare.
Šī nav tikai Latvijas problēma. Eiropā kopumā vairāk nekā 30 % ražošanas uzņēmumu saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu. Vairāk nekā puse no tiem atzīst, ka tieši prasmju deficīts kavē uzņēmuma izaugsmi. Ražošanas nozarē 32 % darbinieku ir vecumā virs 50 gadiem, kas nozīmē, ka tuvāko 10–15 gadu laikā Eiropas uzņēmumiem būs jāsaskaras ar lielu paaudžu maiņu.
Tā ir gan problēma, gan iespēja. Ja spēsim piesaistīt jaunus profesionāļus, kas apvieno tehniskās zināšanas ar digitālajām prasmēm, Latvijai būs priekšrocība. Mūsu uzņēmumi jau šobrīd investē modernās iekārtās, robotizācijā un datu sistēmās, bet visam tam nepieciešami cilvēki, kas prot šīs tehnoloģijas izmantot.Lai nodrošinātu nozares pastāvēšanu un izaugsmi ilgtermiņā, svarīga ir cieša saikne starp ražošanu un izglītību. Profesionālajām skolām un augstskolām jāstrādā kopā ar uzņēmumiem, lai izglītības saturs atbilstu reālajām vajadzībām. Ja jaunietis tehnikumā apgūst mūsdienīgas iekārtas un redz, kā tās tiek izmantotas rūpnīcā, viņš ne tikai mācās teoriju, bet gūst motivāciju.Tehnoloģijas var aizvietot spēku, bet ne domāšanu. Mašīnbūves speciālists ir cilvēks, kurš redz, dzird un jūt iekārtu, kas spēj novērtēt, kad tā darbojas pareizi un kad vajadzīga iejaukšanās. Šī profesija prasa atbildību un rūpes. Tas ir darbs, kur katra kustība un lēmums ietekmē gala rezultātu: vai ražošanas līnija apstāsies, vai strādās raiti. Tieši šī atbildības sajūta ir tas, ko mēs meklējam jaunajos speciālistos. Un tieši to mēs cenšamies arī dot – drošu vidi, kur mācīties, kļūdīties, augt un kļūt par sava amata meistaru.“Latvijas Finiera” Iekārtu rūpnīca jau vairākus gadus sadarbojas ar profesionālajām un augstākās izglītības iestādēm, piedāvājot prakses vietas un pieredzes apmaiņu. Mēs redzam, ka tie jaunieši, kas ienāk rūpnīcā praksē, bieži vien paliek arī strādāt. Jo viņi ierauga, ka šis darbs nav “melna un netīra rūpnīca”, bet dinamiska, tehnoloģiski attīstīta vide ar stabilām perspektīvām.
Mēs Iekārtu rūpnīcā esam izvirzījuši mērķi ne tikai nodrošināt ražošanu, bet arī audzināt nākamo speciālistu paaudzi. Tāpēc sadarbojamies ar profesionālajām izglītības iestādēm un organizējam ekskursijas un prakses. Jaunie speciālisti, kuri ienāk Iekārtu rūpnīcā saņem mentora atbalstu –pieredzējušie meistari palīdz kolēģiem apgūt profesijas nianses. Mēs modernizējam iekārtas un procesus, lai jaunie speciālisti varētu strādāt ar tehnoloģijām, kas atbilst šodienas standartiem. Uzlabojam darba vidi un karjeras ceļu pārredzamību – no tehniķa līdz inženierim un vadītājam.
Tā ir investīcija cilvēkos, kas ilgtermiņā nes augļus, jo zināšanas un pieredze ir tas, kas padara uzņēmumu noturīgu.Latvijai ir potenciāls būt valstij, kur ražošana nav tikai “vecā ekonomika”, bet jauno tehnoloģiju pamats. Mēs esam maza valsts, taču ar lielu inženieru domāšanu, spēju pielāgoties un radīt risinājumus, kas strādā pasaules mērogā. Bet, lai to sasniegtu, mums jānostiprina pamati – jāieinteresē cilvēki, kas šīs idejas īsteno praksē. Tāpēc šis ir aicinājums gan jauniešiem, gan sabiedrībai: raugieties uz mašīnbūvi nevis kā uz pagātni, bet kā uz nākotni. Tā ir joma, kurā var apvienot tehnoloģijas, radošumu un atbildību. Tā ir vieta, kur Latvija var būt stipra.
Mēs “Latvijas Finierī” ticam, ka mūsu rūpnīcu spēks ir cilvēkos, kuri ar prasmēm un sirdi veido Latviju. Un šodien, vairāk nekā jebkad, mums vajag viņus – jaunus, zinātkārus un drosmīgus speciālistus, kas ir gatavi iedarbināt nākotni.
