Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, ministrijām divu nedēļu laikā koalīcijā būs jāiesniedz 2010.gada un 2014.gada izdevumu salīdzinājums, pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Minētie dati ir nepieciešami, lai vecajai vai jaunajai koalīcija būtu iespējams secināt, kādi ir iespējamie ietaupījumi, skaidroja Straujuma.

Politiķe uzsvēra, ka 2015.gada budžetu pieņems jaunā valdība un Saeima. Budžetu iecerēts sākt skatīt no 10.novembra, kad, kā cer Straujuma, vajadzētu būt apstiprinātam jaunajam Ministru kabineta sastāvam.

2015.gadā būs ļoti «saspringts budžets», jo līdzekļi būs neieciešami aizsardzībai, veselībai un pensijām, stāstīja Straujuma. Jaunajām politikas iniciatīvām prasītā kopējā summa ir ap 500 miljoniem eiro, un visvairāk ir prasījusi Izglītības un zinātnes ministrija, pēc tam nāk veselības joma. Visas šīs prasības apmierināt nav iespējams, taču, taujāta, vai netiks atbalstīta neviena no iniciatīvām, Straujuma norādīja, ka negrib būt tik kategoriska.

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Finanšu ministrija (FM) nākamajos gados vēlas papildu finansējumu konkurētspējīgai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atlīdzības sistēmai.

Nākamgad FM jaunām politikas iniciatīvām prasa 7,29 miljonus eiro, un lielākā daļa no šīs summas - 6,49 miljoni eiro - nākamgad būtu nepieciešama ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšanai, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu. Šim mērķim papildu finansējums pieprasīts arī 2016.gadā - 17,02 miljoni eiro un 2017.gadā - 17,67 miljoni eiro.

Nākamgad FM lūgusi piešķirt arī 687 827 eiro muitas tehnisko līdzekļu modernizēšanai, lai efektivizētu ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī 55 026 eiro likuma par VID jauno normu ieviešanai.

Nākamgad, kā arī 2016.gadā un 2017.gadā FM lūgusi piešķirt 60 004 eiro noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas procesa veicināšanai, nodrošinot nepieciešamo dokumentu tulkošanu.

Pieaugot spēkā sadursmēm un demonstrācijām Sīrijas pilsētās, kurās bojā gājuši jau 60 cilvēki, Sīrijas prezidents Bašars al-Assads, uzstājoties parlamentā, paziņojis, ka pret valsti tiek organizēta sazvērestība un Sīrija ar to tiks galā un sagraus sazvērniekus, vēsta BBC.

«Sīrija ir lielas ārvalstu sazvērestības mērķis, cilvēki ir izmānīti ielās,» klāstīja al-Assads savā pirmajā uzrunā kopš divas nedēļas atpakaļ izcēlās pret valdību vērstas demosntrācijas. Sīrijas līderis norādīja, ka valstī ir nepieciešamas reformas un valdībai ir jāklausa iedzīvotāji, tomēr tās netiks ieviestas pakļaujoties spiedienam. Sīrija varētu liberalizēt masu mediju un politisko partiju darbību, kā arī samazināt ierobežojumus pilsoniskajām un vārda brīvībām.

Analītiķi norāda, ka pašlaik Sīrija atrodas krustcelēs, jo tās līderu starpā valda nevienprātība par to, kā vajadzētu rīkoties. Daļa atbalsta nekavējošu reformu īstenošanu, daļa ir noskaņota vardarbīgi vērsties pret protestiem, kas varētu izvērsties asinspirtī.

Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā «demokrātiju ar trūkumiem».

Žurnāla The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.

Visaugstāko novērtējumu 2011.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas attiecīgi ar 9,58 un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit.

Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.

Salīdzinot ar 2010.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvijas novērtējums par atsevišķām kategorijām nav mainījies, taču indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Pēdējā laikā arvien lielāku troksni sabiedrībā saceļ Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA ( no «Anti-Counterfeiting Trade Agreement» angļu valodā). Viedokļi dažādi, pat krasi atšķirīgi, ne reti – sazvērestībām pārpilni. Šķiet, diskusija vēršas plašumā un dziļumā, jo nesenās publikācijas interneta vidē liecina, ka jautājumu loks vairs nenoslēdzas ap «eBay iegādātām Nike botām, kas izpakotas izrādās Nice botas» un kā to nākotnē novērst.

Arvien biežāk izskan neapmierinātība ar vai vismaz pamatoti jautājumi par biedrības AKKA/ LAA darbības principiem. Pretstatā spekulācijām par to, ko pilsoniskajām un cilvēciskajām brīvībām varētu dot vai, gluži pretēji, atņemt ACTA nolīgums, gribu pēc iespējas bezkaislīgi ilustrēt vairākus konkrētus gadījumus, kuros AKKA/ LAA piekoptā prakse, pirmkārt, nesakrīt ar publiskajiem paziņojumiem. Otrkārt, biedrības pārstāvēto uzskatu kopums ir klaji virspusējs, pretrunā gan ar autoru, gan cilvēktiesībām kā tādām, kā arī apšaubāms no ētiskā viedokļa.

Vispirms atzīšos, ka piekrītu, piemēram, Imanta Kalniņa jau padzīvojušajam viedoklim, ka plaši izplatītā vēlme izmantot lietas un pakalpojumus, par tiem tā vai citādi nemaksājot, ir gana nopietnu satraukumu rosinoša. Atsevišķas diskusijas vērti ir jautājumi par to, kā izmaiņas matērijā (no cietvielas uz ēterisko un netverami virtuālo) līdz nepazīšanai izmainījušas cilvēka priekšstatus par to, kas viņam it kā pienākas, par to, cik kas maksā, par to, kā viņš ar saviem priekšstatiem un to praktizēšanu mijiedarbojas ar citiem sabiedrības locekļiem utt. utjp. No citām pozīcijām, nekā šajās dienās ierasts, vēlos iebilst vairākos būtiskos jautājumos, kas skar gan autorus, gan viņu darbus, gan šo darbu lietotājus/baudītājus – publiku, gan mūs – publisku pasākumu rīkotājus.

Aprīļa vidū veiktā iedzīvotāju aptauja Latvijā atklāj, ka koronavīruss Covid-19 un tā radītie draudi satrauc 57% Latvijas iedzīvotāju pretstatā 66% marta beigās.

Joprojām saglabājas nozīmīgs skaits iedzīvotāju, kuri uzskata, ka koronavīrusa radītie apstākļi ir viņus būtiski ietekmējuši – 65% līdzīgi kā marta beigās (67%). Tomēr liela daļa iedzīvotāju (42%) ir pārliecināti, ka drīzumā viss kļūs labāk.

"Kantar" zīmolvedības eksperte Inta Priedola komentē: "Vēlme pēc pozitīvām ziņām un pārredzamā nākotnē jūtamām izmaiņām ikdienas kārtībā vērojama arī citos šī pētījuma jautājumos. Cilvēku vidū pieaug dzīvesprieks, vēlme ikdienā nedomāt tik daudz par koronavīrusu un tā radītajiem ārkārtas apstākļiem, bet vairāk par praktiskām un ikdienišķām lietām – mājokļa sakārtošanu, svētku svinēšanu un to, kā pilnvērtīgi pavadīt laiku ar ģimeni, gūstot no tā prieku. Medijiem un zīmoliem būtu ieteicams vairāk runāt par ikdienišķām un praktiskām lietām, par nākotnes perspektīvām."

Latvijā gan kvadriciklu, gan ūdens motociklu piedāvājums ir plašs, pārstāvēti ir visu lielāko pasaules ražotāju zīmoli, un tuvākajos gados šajā ziņā pārsteigumu nebūs.

Kvadricikliem kā bezceļa transporta līdzekļiem liela sezonalitāte pārdošanas intensitātē nav, jo ar tiem var braukt visu gadu. Pretēji ir ar ūdens motocikliem, jo pēc tiem interesenti naskāk sāk lūkoties līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem. Abi šie transporta līdzekļi tiek izmantoti gan izpriecu braucieniem, gan darbam, atzīst DB aptaujātie tirgotāji un ražotāju dīleri.

DB aptaujātie tirgotāji teic, ka pieprasījums pēc kvadricikliem lēnām, stabili pieaug un to veicina gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan fakts, ka aizvien vairāk šo transporta līdzekli iegādājas praktiskām vajadzībām. SIA SDK direktors un līdzīpašnieks Jānis Kivlinieks spriež, ka pagaidām gan emocionālo pircēju ir vairāk, ap 60%, bet praktisko pircēju pulks lēnām sakuplo. Tādi ir gan lopkopji, gan mednieki, gan lauku saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams apsekot teritoriju, piemēram, laukus, mežus, kā arī veikt mazus darbus, tostarp sniegu šķūrēt. Šo braucamo par labu esam atzinuši arī dažādi dienesti – municipālā policija, ugunsdzēsēji, militārās struktūras –, kas aprēķinājuši, ka naudas un vajadzību proporcija tiem ir pieņemama. «Kvadricikls ir mazs un viegls. Ar to ērti iebraukt mežā, tas neatstāj pēdas, līdz ar to nebojā vidi sev apkārt, jo sver 300–400 kg. Salīdzinājumam – neliels traktors sver tonnu. Protams, biznesam ir arī garoziņa, nav tikai saldā dzīve. Reizēm tiek noteikti dažādi apkārtējās vides ierobežojumi, kas nereti ir nepamatoti, jo tehnika ir veidota videi draudzīga un tā atbilst gan izmešu normām, gan skaņas ierobežojumiem. Bieži vien vides aktīvisti neņem to vērā un aizliedz kaut ko aizliegšanas pēc,» domā J. Kivlinieks.

Latvijā ostu pārvaldības reformas jautājumā ir svarīgi, lai ostu vadība būtu depolitizēta un tajās strādātu profesionāļi, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka ostu pārvaldības jautājums ir sarežģīts, tostarp ir dažādi viedokļi par to, cik kandidātiem būtu jābūt virzītiem no valsts un cik no pašvaldībām, piemēram, lielo ostu padomēs.

"Satiksmes ministrija (SM) piekrīt tam, ka ostu pārvaldībā ir jāatgriežas pašvaldībām - vismaz, lai būtu iespēja virzīt konkursā atlasītus profesionāļus," sacīja ministrs.

Viņš minēja, ka iesaistītajām pusēm ir vienota izpratne, ka ostās ir jāsaimnieko efektīvāk - visus pakalpojumus, kurus lielajām ostām ir iespējams konsolidēt, piemēram, kapteiņdienesta pakalpojumus, tas ir jādara.

Vienlaikus, pēc Briškena teiktā, ir arī viedokļi, ka ir jāpieturas pie vecajiem modeļiem, vai ir jāievieš jauns pārvaldības modelis, kas būtu "liesāks" un mazāks. "Pilnībā apmierināt visu iesaistīto pušu vēlmes nav iespējams, šajā gadījumā ir jāmeklē kompromiss," piebilda ministrs.

«Saistībā ar Andra Šķēles iniciatīvām būtiskākais ir nevis tas, kurš konkrēti ir pirmais iedomājies par nepieciešamu rīcību, bet gan tas, vai ir spēja pieņemt politisku lēmumu un konkrētos termiņos panākt rezultātu,» atbildot uz ekonomikas ministra Arta Kampara medijiem izplatītajā paziņojumā pausto kritiku saistībā ar Tautas partijas (TP) iesniegtajiem priekšlikumiem valdības tūlītējai rīcībai, norādījis TP priekšsēdētāja preses sekretārs Romāns Meļņiks.

«Laika vilkšanas politika, ko piekopj A.Kampars un viņa domubiedri, ir saprotama. Pateicoties aizdevuma miljardiem līdz vēlēšanām tiks aizlāpīti visi budžeta caurumi, pēc vēlēšanām tad ekonomikas vai finanšu ministrs atkal varēs nākt klajā ar sabiedrību šokējošām iniciatīvām, kā to jau esam piedzīvojuši saistībā ar pensiju likumu pašvaldību vēlēšanu dienā. Pamats šādām bažām ir – nav noslēpums, ka V.Dombrovskis starptautiskajiem aizdevējiem jau apsolījis dramatiskus izdevumu samazinājumus nākamā gada valsts budžetā, kuri plašākai sabiedrībai šobrīd tiek slēpti.

Latvija uz jaunām Eiropas Savienības (ES) nodokļu iniciatīvām, piemēram, finanšu darījumu nodokli, ar kuru ES plānots aplikt bankas, un enerģijas nodokli, pagaidām skatās rezervēti, bet kategoriski pret tām nav, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«Pašlaik mēs uz to skatāmies diezgan neitrāli – ne pārāk raujamies uz šāda [enerģijas] nodokļa ieviešanu, bet neesam arī kategoriski pret. Mums ir jautājumi, kuros mums ir kopīgas pozīcijas vai nu ar Austrumeiropas, vai Skandināvijas valstīm. Ja šī nodokļa ieviešana samazina mums citus maksājumus ES, tad kādēļ gan ne? Tomēr tas viss, protams, ir jāskatās kontekstā ar to, vai mēs šādu papildu nodokli varam atļauties. Ir arī jāizvērtē finanšu darījumu nodoklis. No sākuma ir jāsaprot, kā eiro zona tiks galā ar savām problēmām, un tad arī varēs skatīties tālāk uz šīm lietām. Līdz ar to mēs pret šīm jaunajām nodokļu iniciatīvām pašlaik esam diezgan rezervēti, bet neesam arī kategoriski pret tām,» pastāstīja finanšu ministrs.

Puse no teju 800 miljoniem eiro, ko ministrijas prasa jaunām politiskām iniciatīvām nākamā gada budžetā, attiecas uz satiksmes un veselības jomu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ministrijas ir cēlušas gaismā sarakstu ar vairāk nekā 100 jaunām politikas iniciatīvām 2017. gadam, kopumā prasot turpat 800 milj. eiro, kas salīdzinājumam ir vairāk par valsts pamatbudžeta šogad plānotajiem ieņēmumiem no ienākuma nodokļiem (726,8 milj. eiro).

Daudzām ministrijām gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) ir tās pašas vecās prioritātes, kas gadu no gada sagādā galvassāpes kā ierēdņiem, tā iedzīvotājiem, tālab Finanšu ministrija paskaidro: «Attīstības daļas izdevumus formāli sauc par JPI, taču tiem var būt arī citi nosaukumi, piemēram, neatliekamie pasākumi u.tml., bet jebkurā gadījumā tie ir attīstības daļas izdevumi pēc to būtības.» Tieši pērn, kad ministrijām budžeta veidošanas laikā tika pievilkta josta un optimizācijas pasākumu rezultātā samazināti izdevumi par 3%, JPI bija neatliekamiem pasākumiem 2016. gadā papildus piešķirtais finansējums.

Latvijas uzņēmēji nolēmuši dibināt Latvijas Energoefektivitātes asociāciju (LATEA), informē viens no asociācijas dibināšanas iniciatoriem, uzņēmuma VEKOVER valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Tā būs nevalstiska organizācija ar mērķi apvienot nozarē strādājošos pašmāju uzņēmējus un aktīvi darboties publiskajā jomā ar mērķi likt valdībai beidzot sākt īstenot praktiskus pasākumus valsts ekonomikas atdzīvināšanai.

Iecere par LATEA dibināšanu radusies pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aicinājuma veikt aktīvus energoefektivitātes nodrošināšanas pasākumus, lai dotu impulsu valsts ekonomikai un sekojošas aktīvas politiķu iesaistīšanās šai diskusijā. Vairāki nozarē strādājošie uzņēmēji tad nolēmuši veidot organizāciju, kas nopietni strādātu pie tā, lai politiķu runas sakristu ar to darbiem un nepaliktu tikai kā priekšvēlēšanu retorika.

Pasaule arvien vairāk pievēršas ilgtspējībai, tāpēc nekustamā īpašuma nozarei ir jāpielāgojas jaunajiem noteikumiem un prasībām.

Taksonomijas regula un Korporatīvās ilgtspējas pārskatu direktīva (CSRD) pieprasa detalizētu ziņošanu par ilgtspējības praksēm. Šīs prasības šobrīd attiecas uz lielākajiem portfeļu īpašniekiem, bet no 2025. gada tās būs jāievēro arī vidēja līmeņa īpašniekiem.

Galvenās regulas

Svarīgākās regulas, kuras skars Latvijas un visu Baltijas nekustāmo tirgu ir Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD), kur fokusējas uz emisiju samazināšanu ar renovāciju un jaunu būvniecību. Un jaunā Būvizstrādājumu regula (CPR) izvirza ambiciozus mērķus, piemēram, līdz 2030. gadam renovēt vismazāk efektīvās ēkas un līdz 2033. gadam panākt 26% uzlabojumu.

Pieci soļi ilgtspējas jautājumu risināšanai nekustamajā īpašumā

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

Valdība pagaidām neskatīs Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc valdošās koalīcijas pārstāvju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka budžeta veidošanas process ir tikko sākts, tāpēc šādi jautājumi ir izslēgti no darbakārtības. Tagad tiks precīzāk aprēķināta fiskālā telpa, būs skaidrs, cik līdzekļu varēs atvēlēt jaunām iniciatīvām, tad arī valdība varēs atgriezties pie šiem jautājumiem, piebilda valdības vadītājs.

Kučinskis uzsvēra, ka priekšlikums par samazināto PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiks vērtēts kopā ar citām ministriju pieteiktām iniciatīvām.

Tikmēr koalīcijas partneri pagaidām konkrētu viedokli par šo ierosinājumu nepauda, skaidrojot, ka par to vēl jādiskutē. Ekonomikas ministrs, Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens atgādināja, ka Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta priekšlikumu samazināt PVN, jo no tā iegūtu tikai tirgotāji, bet partijas valdei šī iecere vēl jāapspriež.

Nākamajā plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam liela uzmanība tiks pievērsta finansējuma nodrošinājumu inkubācijas instrumentiem. «Paredzu, ka nākamajā plānošanas periodā līdztekus esošajiem inkubatoriem tiks radīts viens vai divi jaudīgi tehnoloģiju inkubatori, kas būtiski atšķiries no līdz šim zināmajiem inkubatoriem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nākamajā plānošanas nacionālās industriālās politikas iniciatīvām pieejamais finansējums būs 800 miljoni eiro, taču no tā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam - 430,3 miljoni eiro, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lielākā daļa no summas tiks veltīta inovācijām: 128,7 miljoni eiro tiks kompetences centriem un tehnoloģiju pārneses sistēmām, 97,4 miljoni eiro - biznesa inkubatoriem, aizdevumiem, mikrokredītiem un garantijām, 64,8 miljoni eiro - tehnoloģiju inkubatoriem, agrīnās stadijas riska kapitālam un inovācijas motivācijas programmām.

Savukārt 58 miljoni eiro paredzēti klasteru iniciatīvām, ārējo tirgu apguvei, starptautiskajai konkurētspējai un tūrisma mārketingam, 51,8 miljoni eiro - industriālo zonu un telpu attīstībai, bet 29,9 miljoni eiro - partnerībā organizētām nodarbinātības apmācībām.

Līdzekļi ministriju 2021.gada budžeta iniciatīvām būs jāmeklē ar politiku izmaiņām, jo sākotnēji nekādas brīvas fiskālās telpas nebūs, sacījis finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viens no piedāvājumiem, kur atrast līdzekļus veselības jomai, tajā skaitā medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai, ir jau iepriekš publiskotais rosinājums palielināt veselības apdrošināšanas iemaksas, tās veicot no sociālajām iemaksām, un nodrošinot, ka sociālās iemaksas atbilstošā apmērā veic katrs darbinieks visos nodokļu režīmos, pauda ministrs.

Reirs norādīja, ka šogad gaidāms 7% līdz 9% liels iekšzemes kopprodukta kritums un arī budžeta ieņēmumi būs par 600 miljoniem līdz 1,5 miljardiem eiro mazāki nekā plānots.

To apzinoties, martā veidojot Eiropas Komisijā (EK) iesniegtās prognozes, tika nolemts nemainīt budžeta izdevumu sadaļu un 2021.gadā to veidot tādu pašu kā šogad. Savukārt lai atrastu papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, jāievieš jaunas politikas, kas nodrošinātu ienākumus, jāveic veco politiku pārskatīšana un rezervju meklēšana, skaidroja finanšu ministrs.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Atbalsti piena ražotājiem jāturpina sniegt līdz februārim.

Šādu lēmumu šodien plenārsesijā Strasbūrā atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāti. Vienlaikus Parlaments brīdināja, ka ar līdzšinējām Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvām nepietiek.

Deputāti ar 447 balsīm par, 70 pret, un 16 atturoties, apstiprināja priekšlikumu līdz februārim pagarināt atbalsta termiņu vājpiena un sviesta uzpirkšanai, lai gan tam bija jābeidzas augustā. Parlaments uzskata, ka atbalstam jāattiecas arī uz sieru.

Eiropas Komisijai arī jāuzlabo cenu pārskatāmība pārtikas piegādes ķēdē, jo daudzās valstīs patērētāja maksātā cena saglabājas augsta, neraugoties uz iepirkšanas piena cenu drastisko kritumu. Šāda prasība pausta ar 462 par, 78 pret, un 40 balsīm, pieņemtajā rezolūcijā. Deputāti arī piedāvā rīcības kodeksu, kas regulētu attiecības starp ražotājiem un izplatītājiem.