Nākotnē ir plānots masveidā mācīt valsts aizsardzības dienesta karavīriem lietot dronus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku mācību centra komandieris, majors Modris Kairišs.

Patlaban ir eksperimentālais kurss, kurā valsts aizsardzības dienesta karavīri tiem apmācīti dronu lietošanā. Šogad tas darīts pirmo reizi un eksperiments bijis veiksmīgs, secināja Kairišs.

Dronu nozīmē kaujas laukā palielinās ar katru dienu, viņš sacīja, norādot, ka patlaban 90% izlūkinformācijas par notiekošo kaujas laukā tiek iegūta tieši no droniem.

Tāpat droni pārņēmuši "letālo sadaļu", proti, pretinieka iznīcināšanu. Aptuveni 70% zaudējumus pretiniekiem nodara tieši droni, viņš skaidroja.

"Ja kaujas laukā satiktos divas armijas - viena ar droniem, otra bez - tad viena armija principā būtu akla," pauda Kairišs.

Ļoti nozīmīgu lomu spēlē arī komerciālie droni, kas skaitliski daudz pārstāvēti tieši priekšējās līnijās, skaidroja majors. Tie ir dažādu pazīstamu zīmolu droni, kurus bieži vien izmanto, piemēram, pasākumu iemūžināšanā, viņš stāstīja, vēlreiz uzsverot, ka tie arī spēlē nozīmīgu lomu, ne vien militāras nozīmes droni.

Igaunijas dronu tehnoloģiju uzņēmums Meridein Grupp OU, mātesuzņēmums Latvijā reģistrētajam Baltic Drone Group SIA, paziņojis par plāniem izveidot lielāko dronu ražošanas rūpnīcu Baltijā.

Jaunā rūpnīca plānota kā augstas kapacitātes ražošanas centrs ar jaudu līdz 2000 dronu dienā, nodrošinot stratēģisku atbalstu reģiona aizsardzības un drošības sektoriem.

Meridein Grupp jau ilgstoši darbojas Baltijas tirgū ar preču zīmēm Droni.lv, Droon.ee un Dronai.lt, piedāvājot inovatīvus dronu risinājumus pārdošanai, testēšanai un apkalpošanai.

Jaunā ražotne būs solis nākotnē - tajā tiks ražoti:

● FPV triecien­droni

● munīcijas nomešanas droni

● ISR izlūkošanas droni

Ražošana paredzēta gan vietējām aizsardzības vajadzībām, gan eksportam uz starptautiskajiem tirgiem.

Meridein Grupp jau ir parakstījis sadarbības līgumus ar vairākiem Ukrainas dronu ražotājiem, kā arī Eiropas industrijas pārstāvjiem.

Nākamnedēļ Rīgā atvērs specializētu dronu veikalu "Droni.lv", kas fokusēsies tikai uz droniem un dronu tehnoloģijām, informēja SIA "Baltic Drone Group" uzņēmuma pārstāvji.

Investīciju apjomu Rīgas veikala izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj.

Veikala mērķis ir nodrošināt labākos dronu risinājumus gan profesionāla mēroga dronu pilotiem, gan hobija līmeņa lietotājiem, ieviešot tirgū inovatīvus un kvalitatīvus produktus.

Atklāšanas dienā notiks paraugdemonstrējumi, kuros specializēti dronu eksperti demonstrēs dronu iespējas un sniegs praktiskus padomus dronu lietošanai. Apmeklētāji varēs izpētīt tehnoloģiski progresīvus dronus, piemēram, lauksaimniecības dronu "Agras T50", kas izstrādāts, lai uzlabotu lauksaimniecības uzdevumu izpildi, kā arī "DJI Dock 2" risinājumu, kas ļauj veikt automatizētus dronu lidojumus un piedāvā lielāku autonomiju dažādās operācijās.

Uzņēmuma "Belss" meitasuzņēmums "Eraser" sācis jaunu attīstības virzienu - militāro dronu ražošanu, informē uzņēmumā.

"Eraser" koncentrēsies uz bezpilota lidaparātu izstrādi tieši militāram pielietojumam ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem. Droni tiek veidoti atbilstoši reālām kaujas situācijām, nodrošinot tehnoloģiju pielāgošanu konkrētām operacionālām vajadzībām.

Bezpilota lidaparātu ražošana notiks Latvijā, nodrošinot ātru prototipu attīstību, lokālu servisu un konkurētspējīgu piedāvājumu aizsardzības sektoram. "Eraser" droni ir ar modulāru dizainu, augstas kvalitātes komponentēm un pielāgojami dažādām taktiskām situācijām - izlūkošanai, mērķu iezīmēšanai, kravnesībai vai specializētām operācijām, arī bez globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) atbalsta.

15. maijā tika prezentēts Latvijas uzņēmuma “BELSS” jaunais attīstības virziens – militāro dronu izstrāde un ražošana jaunuzņēmumā “ERASER”. Doni tiks ražoti Latvijā, liekot uzsvaru uz izpēti un inovāciju izstrādi.

Izmantojot militārās industrijas uzņēmuma “BELSS” uzkrāto pieredzi, darbinieku zināšanas kā arī materiāltehnisko bāzi, tika radīts jaunuzņēmums “ERASER”, kura darbības pamatā ir militāro bezpilota lidaparātu jeb dronu pētniecība un izstrāde. Ražošana noris Latvijā, izmantojot uzņēmumā radītās komponentes un ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem – bruņoto spēku vienībām un ekspertiem, pielāgojot tehniskos risinājumus reāliem darbības scenārijiem un lietotāju vajadzībām. “ERASER” ir piedalījies Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā iepirkumā Dronu koalīcijas ietvaros.

“Ņemot vērā dronu pieaugošo lomu mūsdienu karalaukā, uzņēmumā “ERASER” esam apvienojuši spēcīgu inženieru komandu, lai kopīgi attīstītu šo militārās industrijas nozari Latvijā, vienlaikus veicinot arī valsts ekonomiku. Lai Latvijas uzņēmums šajā nozarē pasaules tirgū varētu būt konkurētspējīgs un spētu pielāgoties aizsardzības nozares straujajai attīstībai un prasībām, kā galveno “ERASER” prioritāti esam noteikuši izpēti un attīstību, lai spētu nodrošināt efektīvu dronu darbību laukā,” norāda “ERASER” izpilddirektors Edgars Gauručs.

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija otrdien apstiprināja bruņojuma pārdošanu Taivānai 360 miljonu dolāru (336 miljoni eiro) vērtībā, teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Taivānai tiks piegādāti vairāk nekā 290 droni "Altius-600M" un 720 droni "Switchblade", ka arī cits bruņojums.

Šī bruņojuma pārdošana Taivānai "kalpo ASV nacionālajām, ekonomiskajām un drošības interesēm, atbalstot saņēmēja nepārtrauktos centienus modernizēt savus bruņotos spēkus un uzturēt uzticamas aizsardzības spējas", norāda Valsts departaments.

Tas "palīdzēs uzlabot saņēmēja drošību un palīdzēs uzturēt politisko stabilitāti, militāro līdzsvaru un ekonomisko progresu reģionā", piebilst Valsts departaments.

Taivānai ir neatkarīga valdība kopš 1949.gada, tomēr komunistu pārvaldītā Ķīna to uzskata par savu teritoriju un draud atgūt ar spēku.

ASV ir apņēmušās atbalstīt Taivānas aizsardzības spējas.

“Tele2” sadarbībā ar Zviedrijas vadošo q-commerce jeb ātrās piegādes uzņēmumu “foodora” sācis ēdienu piegādi ar droniem Stokholmas piepilsētās Vērmdē un Gustavsbergā.

Dronu piegādes galvenā zona ir aptuveni 10 km diametrā, un lidojuma ilgums ir aptuveni 10 minūtes, savukārt kopējais piegādes laiks nepārsniedz 30 minūtes.

Dronus izstrādājis Norvēģijas uzņēmums “Aviant”, un tie ir paredzēti mazu un vidēja izmēra kravu piegādēm. Tuvākajā laikā šie droni tiks izmantoti ne tikai ēdiena, bet arī pārtikas preču piegādēm. Lai izmantotu šo pakalpojumu, klientiem ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas ļauj pārbaudīt, vai piegādes adrese atbilst dronu piegādes iespējām konkrētajā teritorijā.

Šī sadarbība, kurā tiek izmantoti elektriskie droni, ir nozīmīgs solis ne tikai ātrākām un efektīvākām preču piegādēm, bet ir arī videi draudzīgs risinājums, jo tā samazina ietekmi uz apkārtējo vidi. Ēdienu piegāde ar droniem ir iespējama, pateicoties 5G mobilo sakaru tīklam, kas nodrošina stabilu un drošu savienojumu dronu vadībai.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) tuvākajā laikā izsludinās konkursus uz LDz finanšu direktora un Tehniskās direkcijas vadītāja amatiem, aģentūrai LETA pavēstīja LDz pārstāvji, jautāti par to, kas tiks iecelts līdzšinējā finanšu direktora Rema Razuma un Tehniskās direkcijas vadītāja Ērika Šmuksta vietā.

LDz pārstāvji norādīja, ka patlaban Finanšu direkcijas vadītāja pienākumus pilda līdzšinējā Razuma vietniece Terēze Labzova-Ceicāne.

Savukārt Tehniskās vadības direkcijas vadītāja pienākumu izpildītājs ir līdzšinējais vadošais Tehniskās vadības direkcijas darbinieks infrastruktūras attīstības jautājumos Egils Feldmanis.

Tāpat kompānijā skaidroja, ka tuvākajā laikā uz abām amata vietām tiks izsludināti atlases konkursi, lai izvēlētos atbilstošākos kandidātus.

LETA jau vēstīja, ka šomēnes atbrīvoti uzņēmuma LDz finanšu direktors Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pagājušā gada zaudējumu segšanai no valsts varētu būt nepieciešami 26 miljoni eiro, aģentūrai LETA prognozēja LDz pārstāvji.

LDz informēja, ka 2024.gada 27.decembrī kompānija saņēma 46,8 miljonus eiro no valsts LDz pamatkapitāla palielināšanai, kas nodrošināja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023.gadu.

Tostarp kompānijā atzīmēja, ka nākamajā dienā pēc saņemtā maksājuma LDz pilnā apmērā nomaksāja atliktās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Pirms nomaksas atlikto VSAOI apmērs bija aptuveni pieci miljoni eiro, piebilda LDz.

LETA jau ziņoja, ka pērn 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projektu, kas paredzēja palielināt LDz pamatkapitālu par 46,8 miljoniem eiro.

Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.

Mūsdienīgs apgaismojums – nav tikai par mājīgumu un stilu. Tas ir arī par reālu naudu. Jo īpaši, ja runa ir par biznesu, kur pirmajā vietā ir nevis dizains, bet konkrēts rezultāts. Un šeit apgaismojums nav vienkārši spuldzīte griestos – tā ir izdevumu pozīcija, kas darbojas bez pārtraukuma: 12, bieži vien pat visas 24 stundas diennaktī. Katra lieka minūte ar ieslēgtu gaismu – tas ir pluss rēķinā. Un ticiet – summa var būt pavisam nopietna.

Daudzi uzņēmumi Latvijā jau sen vairs nemēģina “uzminēt”, kur ietaupīt – tā vietā viņi vienkārši precīzi rēķina. LED – tas ir stratēģisks risinājums: cik ilgi darbosies, cik patērē, cik maksās apkope. Un galvenais – cik reāli var ietaupīt gada, divu vai trīs laikā. Ir bijuši gadījumi, kad ietaupījums sasniedz nevis pāris simtus, bet desmitiem tūkstošu eiro. Un tas nav mārketings – tās ir konkrētas summas.

Tāpēc uzvar nevis tas, kurš pērk lētāk, bet tas, kurš domā ilgtermiņā.

Apskatīsim to konkrētos piemēros.

1. piemērs: Rīgas Centrālais Termināls: mīnus 240 000 latu 3 gadu laikā

Loģistikas centrs – tas nav birojs, kur gaismu var izslēgt uz nakti. Iekraušana, apsardze, āra apgaismojums, tehnikas kustība – terminālā dzīve rit visu diennakti. Gaisma te netiek izslēgta vispār. Tieši tāpēc līdz 2010. gadam elektrības rēķini Rīgas Centrālajā Terminālī vienmēr bija viena no lielākajām budžeta pozīcijām. Apgaismojums šeit nav tikai fons – tā ir būtiska loģistikas un drošības sastāvdaļa. Bet tā izmaksas bija, maigi sakot, augstas.

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Līdz pat 2008. gadam namu apsaimniekoja Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) arī šogad būs nepieciešams finanšu līdzsvara maksājums, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš atzīmēja, ka LDz finansēšanas modelis paredz, ja uzņēmums darbojas ar zaudējumiem, tie tiek kompensēti ar finanšu līdzsvaru, tostarp pēdējais finanšu līdzsvara maksājums tika saņemts pagājušā gada beigās 10 miljonu eiro apmērā.

Pļavnieks arī norādīja, ka 2022.gadā LDz strādāja ar zaudējumiem aptuveni 24,5 miljonu eiro apmērā. "Tātad ir veikts maksājums par 10 miljoniem eiro un paliek vēl 14,5 miljoni eiro," viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka valdība ārkārtas sēdē 2023.gada beigās aptaujas kārtībā atbalstīja 10 miljonu eiro piešķiršanu LDz, kas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts pienākums ir piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmums “Twino” noslēdzis vienošanos par biroja telpu pārcelšanu uz “River Properties” attīstīto biroja ēku kompleksu Pērses ielā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Līdz šim mājvietu šajā biroju ēkā raduši 6 uzņēmumi, tostarp Latvijas vadošās mārketinga aģentūras “Inspired” un “Wknd”, kā arī jaunākie papildinājumi nomnieku rindās - starptautisks investīciju nozares uzņēmums “Twino”, kino, videofilmu un televīzijas satura producenti “Xpresshd”, kā arī datu apstrādes un uzturēšanas uzņēmums “Amber studios”.

Šobrīd notiek telpu individuāla pielāgošana “Twino” un “Xpresshd” vajadzībām.

Tāpat paralēli norisinās aktīvi darbi pie biroju kompleksa 2. kārtas būvniecības – paredzēts, ka biroju ēka Barona ielā 30A tiks pabeigta 2024. gada februārī.

“Nomnieku rīcībā būs augstvērtīgākais aprīkojums izcilā atrašanās vietā – pašā Rīgas sirdī. Noslēdzot otrās kārtas būvniecību Barona ielas pusē, Rīgas vēsturiskais centrs tiks atdzīvināts ar modernu un energoefektīvu biznesa kvartālu, kas uzņēmumiem būs pieejams 24 stundas diennaktī,” stāsta “River Properties” valdes loceklis Ervīns Ivanovskis.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ņemot vērā kravu pārvadājumu kritumu, kravu piesaistē meklē iespējas kaimiņvalstīs un Latvijas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš skaidroja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, pirmkārt, kravu piesaistē ir jāveido sadarbība ar kaimiņvalstīm, tostarp gan kravu piesaistē, gan arī attiecībā uz darbu remonta cehiem, lai nodrošinātu biznesa iespēju diversifikāciju. Tāpat LDz saredz lielu potenciālu iekšzemes kravu pārvadājumos.

"Diemžēl agrāk LDz bija tikai viens virziens kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām - no austrumiem, un dabā jau tukšums nepaliek. Ja vietējam biznesam nebija iespēju savas kravas - vai tas ir cements, vai kokmateriāli, vai kūdra, vai graudi - vest pa dzelzceļu, tad attīstījās autopārvadājumi, un redzam, ka vairāk nekā 80 miljoni tonnu kravu pērn braukāja pa Latvijas autoceļiem," piebilda LDz vadītājs.Viņš skaidroja, ka LDz nevar pārņemt visas šīs kravas, bet ieguvumi, kas saistās ar satiksmes drošības, izmešu samazināšanas un ceļu atslogošanas aspektiem, iesaistoties dzelzceļam, esot acīmredzami.

Turpmākajos gados valsts AS "Latvijas dzelzceļš" veiks vairākus trokšņu mazināšanas pasākumus pie dzelzceļa līnijām, liecina uzņēmuma izstrādātais rīcības plāns trokšņa mazināšanai.

Rīcības plāns paredz trokšņa mazināšanu dzelzceļa līnijām ar satiksmes intensitāti lielāku par 30 000 vilcienu gadā laika periodam no 2024. līdz 2028.gadam.

Trokšņa kartēšanas rezultātā noteiktas sešas akustiskās diskomforta zonas - Bieriņi, Maskavas forštate un Ķengarags Rīgā, kā arī Salaspils, Ikšķile un Ogre.

Uzņēmums plāno izbūvēt troksni samazinošas barjeras Ķengaragā. Šim pasākumam plānots izlietot 926 500 eiro.

Sadarbībā ar Rīgas, Salaspils un Ogres pašvaldībām, iecerēta apstādījumu joslu izveide sliežu ceļu tuvumā. Šī mērķa īstenošanai nepieciešamais finansējums esot atkarīgs no veikto darbu apjoma un veida.

Kā viens no troksni mazinošiem pasākumiem tiek minēta dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, tehniskā apkope, remontdarbi un atjaunošana. Tostarp pastāvīgi plānota sliežu un pārmiju pārvedu slīpēšana, gumijas segumu ieklāšana un nomaiņa dzelzceļa pārbrauktuvju remonta laikā, garsliežu ieklāšana, sliežu ceļu izlāgošana ar gulšņu pablīvēšanu, bojāto garsliežu nomaiņa, sliežu ceļu atjaunošana u.c.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Būvniecības nozare Latvijā vēsturiski bijusi ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, 2023. gadā tā veidoja 34,2%.

Ar to saistīti vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp negodīga konkurence, nodokļu apiešana, aplokšņu algas un ierobežotas sociālās garantijas darbiniekiem. Tomēr mērķtiecīgi ieviestie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi un kontroles mehānismi ir sekmējuši ēnu ekonomikas samazināšanos, vienlaikus radot iespējas nozares uzņēmumiem uzlabot darbības efektivitāti un caurskatāmību, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Kopš 2019. gada būvniecības nozarē ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma jeb EDLUS – ar mērķi uzlabot darba laika uzskaiti, samazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Tas bija pagrieziena punkts nozares sakārtošanai, veicinot nozares caurskatāmību un risina darba spēka un tā atalgojuma uzskaites problēmjautājumus.

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.