Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.
Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.
Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.
“Mēs jau atkal novērojam satraucošu tendenci, ka Latvijā pēdējos gados nepārtraukti pieaug kontrabandas un viltoto cigarešu un citu tabakas produktu apjoms. Acīmredzot, akcīzes nodokļu politika nav bijusi efektīva. Šai tendencei ir izteikti negatīvas sekas – gan ekonomiskas, gan sociālas. Valsts budžets zaudē ievērojamus finanšu līdzekļus neiegūto nodokļu veidā, nelegālos līdzekļus iegūst noziedzīgie grupējumi, kas var tiešā veidā apdraudēt drošības situāciju valstī, turklāt tirgū nonāk nekvalitatīva produkcija, kas neatbilst nekādiem kvalitātes standartiem. Pārdomāta un konsekventa nodokļu politika un atbalsts tiesībsargājošajām institūcijām ir vienīgā recepte situācijas uzlabošanai. Šodienas skarbajos ģeopolitiskajos apstākļos nedrīkst pieļaut, ka nauda nonāk noziedznieku kabatās nevis valsts budžetā veselības, izglītības un valsts aizsardzības izdevumu finansēšanai,” uzsver Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītājs Guntars Grīnvalds.
KPMG pētījumā secināts, ka nelegālo cigarešu patēriņa pieaugumu 2024. gadā galvenokārt veicināja Francija un Nīderlande. Īpaši tiek izcelta situācija Francijā, kur atrodas lielākais nelegālo cigarešu tirgus Eiropā un arī 2024. gadā šajā valstī bija vērojams vislielākais nelegālā patēriņa pieaugums. Francijā kopumā 2024. gadā tika patērēti 18,7 miljardi nelegālo cigarešu, no kurām gandrīz 7,8 miljardi bija viltojumi. Savukārt Nīderlandē nelegālo cigarešu apjomi gada laikā vairāk nekā divkāršojās, strauji palielinoties par 1,1 miljardu un sasniedza 17,9 % no kopējā patēriņa. Ja šīs cigaretes būtu iegādātas legāli, Francijā nodokļos papildus tiktu iekasēti vēl 9,4 miljardi eiro un Nīderlandē — gandrīz 900 miljoni eiro.
Pretēji Francijai un Nīderlandei, tādas valstis kā Bulgārija, Grieķija, Itālija un Portugāle, kā arī Ukraina, ir uzrādījušas ievērojamus panākumus nelegālā tabakas tirgus ierobežošanā. Piemēram, Grieķijā 2024. gadā nelegālo cigarešu patēriņš samazinājās par 6,2 procentpunktiem, sasniedzot 17,5%, kas ir lielākais samazinājums, ko valsts ir piedzīvojusi KPMG pētījumā, kas tiek veikts sadarbībā ar Philip Morris International, pavisam tiek pētīta situācija 38 Eiropas valstīs (27 ES dalībvalstīs, kā arī Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Moldovā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Ukrainā un Lielbritānijā). Šajās valstīs 2024. gadā kopumā tika patērēti 52,2 miljardi nelegālo cigarešu, kas veido 10 % no kopējā patēriņa. Kopējie nodokļu ieņēmumu zaudējumi tika lēsti 19,4 miljardu eiro apmērā.
