Eksperti

Latvijā tūrisma apjoms sasniedzis desmitgades rekordu

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,17.09.2025

Jaunākais izdevums

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Rīgā šī gada pirmajos septiņos mēnešos apmetās 55,7 % ārvalstu tūristu, Jūrmalā – 11,9 % un tuvākais sekotājs šīm divām pilsētām ir Liepāja ar tikai 4 % nakšņotāju.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji dažādus reģionos apmeklējuši vienmērīgāk. Rīgā apmetās aptuveni 19 % viesu, Jūrmalā – 7 %, Cēsu novadā – 5 %, Talsu novadā – 5 %, Liepājā – 4,8 % utt.

Ja ārvalstu tūristu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies, tad vietējo iedzīvotāju skaits, kas apmetušies tūrisma mītnēs, pieaudzis par 4,3 %.

Kopumā vērojama pozitīva tendence – pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos tie bija gandrīz 742 tūkstoši nakšu, kas ir par 3,2 % vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Pieaug gan tūristu skaits, gan arī pavadīto nakšu skaits tūrisma mītnēs.

Interesanti būs vērot augusta un septembra tūrisma datus, jo sagaidāms, ka EuroBasket turnīrs būs radījis pozitīvu ietekmi un veicinājis ārvalstu tūristu skaita pieplūdumu. Kopumā šis gads tūrisma nozarē jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešu griezumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

Eksperti

Katru otro Baltijas iedzīvotāju uztrauc ASV tarifi. Kā tie ietekmēs ekonomiku?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,16.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.