Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.
Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.
Iedzīvotāju griba ir zināma
Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.
Ko vajag, un ko dara?
Nodokļu reformas Latvijā tiek realizētas katru gadu. Dažkārt lielākas, dažkārt ne tik lielas. Piemēram, pērn realizētās reformas, mainot IIN likmes, nodevas, visticamāk, noveda pie vēl lielāka nodokļu īpatsvara no IKP. Proti, pēc Eurostat datiem Latvija 2024. gadā pēc nodokļu īpatsvara no IKP ieņēma otro vietu pēc izaugsmes. Ja 2023. gadā nodokļi veidoja 33% no IKP, tad 2024. gadā jau bija 35,5% no IKP. Tiesa, nodokļu reformas gaitā šie skaitļi vēl nebija zināmi, toties šobrīd mēs tos zinām un zinām to, ka Latvija, ceļot nodokļus, neglābjami palielina nodokļu īpatsvaru no IKP. Līdzībās runājot, uzņēmums gadu no gada no apgrozījuma izņem aizvien lielākus līdzekļus, aizņemas un turpina šo praksi. Uzņēmuma gadījumā ir skaidrs, ka sekos bankrots, līdzko pienāks parādu atmaksas mirklis, jo aizdevēji šādam uzņēmumam līdzekļus vairāk neaizdotu. Ar valstīm ir mazliet citādi, tomēr runa vēl aizvien ir par to zelta griezumu, kad valstī ir iespējama attīstība. Šī robeža tika aprēķināta vēl Kučinska valdības laikā, kad, realizējot nodokļu reformu, tika noteikts, ka ar trešdaļu no IKP pietiks. Šobrīd Latvija strauji tuvojas Rietumeiropas vidējam lielumam pēc nodokļu sloga, bet līdztekus pakalpojumu grozā krietni atpaliekam.
Risinājumi un paredzamie labumi
Bankas Citadele veiktie aprēķini un ekonomisko procesu analīze parāda vienotu tendenci – Latvijas ekonomikā ir ievērojams neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt gan ar valsts līmeņa reformām, gan arī izmantojot iedzīvotāju ikdienas izvēles.Ja reformas tiktu veiktas, ievērojot šo Latvijas tirgus iekšējo potenciālu, un vietējo produktu īpatsvars Latvijas tirgū tiktu palielināts no 20% līdz 40%, tas ekonomikai dotu no 330 līdz 570 miljoniem eiro gadā, radītu līdz 13 tūkstošiem papildu darbavietu un nodrošinātu valsti ar 136 miljoniem eiro vērtiem papildu nodokļu ieņēmumiem.Piemēram, analizējot Bankas Citadele analītiķu veikumu, var secināt, ka samazināts PVN pārtikas nozarē tikai vairotu ekonomikas attīstību, ja vien šim solim tiktu piesaistīta sabiedrības uzmanība, tiktu veicināta produktu atpazīstamība vietējā tirgū. Piemēram, Latvijas burkāni, bietes, kartupeļi, āboli un citi augļi un dārzeņi visās mazumtirdzniecības vietās parādās kastēs, kurās ieklāta plēve Latvijas karoga krāsās. Šādi rīkojas Lielbritānijā, un prakse sevi ir attaisnojusi.
VIEDOKLIS
Vietējo preču patēriņu ir vērts veicināt
Kārlis Purgailis, Bankas Citadele galvenais ekonomists:
Šie rādītāji skaidri parāda sabiedrības gaidas pēc uzņēmējdarbībai draudzīgas nodokļu un valsts politikas. Tikai vidē, kur uzņēmējiem ir viegli strādāt un investēt, iespējams pilnībā izmantot Latvijas ekonomikas potenciālu. Tieši ar uzņēmējdarbības vidi saistīts arī tas, cik lielu pienesumu Latvijas ekonomikai var sniegt vietējo produktu patēriņš. Citadeles analīze atklāj, ka iedzīvotāji pārtikai ik gadu iztērē ap 2,8 miljardiem eiro, taču par vietēji ražotajiem produktiem tērējam tikai ap 1,2 miljardiem – mazāk nekā pusi. Lielākā daļa pārtikas groza tiek aizpildīta ar importētām precēm, un ekonomiskais pienesums aizplūst uz citām valstīm.Tieši valsts noteiktie apstākļi nosaka, vai uzņēmumi spēj šo pieprasījumu izmantot pilnā apmērā. Ja nodokļu vide un birokrātiskais slogs kļūst vieglāks, uzņēmumiem ir reāla iespēja investēt jaudās, paplašināt ražošanu un mazāk paļauties uz importu. Latvijas ražotāji ir konkurētspējīgi – viņiem vienkārši nepieciešama vide, kas veicina vēl lielāku izaugsmi.Valstij jāveido uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi, savukārt iedzīvotāji ar savām ikdienas izvēlēm var būtiski ietekmēt vietējās ekonomikas apriti. Arī viens papildu vietējais produkts pirkumu grozā ir solis spēcīgākas Latvijas virzienā.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
#1/2
