Jaunākais izdevums

Neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kas būtiski ietekmējusi graudu cenas, vienam no vadošajiem lauksaimniecības kooperatīviem Latvijā - VAKS - aizvadītajā gadā izdevies kāpināt apgrozījumu un peļņu.

2024.gadu VAKS noslēdzis ar 131,5 miljoniem eiro apgrozījumu, kas nodrošinājis 0,3% pieaugumu pret 2023.gadu, savukārt peļņa pieaugusi pat par 19%, sasniedzot 1,96 miljonus eiro. Kā skaidro VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, neraugoties uz būtisku graudaugu cenu kritumu un izejvielu sadārdzinājumu, veiksmīgais 2024. gada rezultāts saistāms ar pareizi izvēlētu graudu realizācijas stratēģiju un labu sadarbību ar kooperatīva biedriem – lielākajiem Vidzemes un Latgales graudu audzētājiem.

I. Jansons: “Nenoliedzami, lielu ietekmi atstāja Eiropas Komisijas ilgi gaidītais lēmums atjaunot ievedmuitas tarifus graudiem no Krievijas. Tas mums ļāva veikt vairākus nozīmīgus darījumus ar pircējiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.”

Kā norāda Jansons, 2024.gada raža bija viena no zemākajām aizvadīto gadu vēsturē, jo to negatīvi ietekmēja laikapstākļi gan ziemā, kad nosala 80% ziemas rapša, gan vasarā, kad lielu postu vasarājiem nodarīja sausums. Tomēr, neraugoties uz klimata ietekmi, izdevies strādāt ar apgrozījuma pieaugumu. Raugoties uz šo gadu, I. Jansons prognozē labāku ražu nekā pērn, lai gan lietavas ir ietekmējušas sējumus gan Latgalē, gan Vidzemē, jo īpaši Madonas novadā.

I.Jansons: “Lai veicinātu turpmāku kooperatīva izaugsmi, mēs turpināsim investēt attīstībā. Esam būtiski – par 20 000 tonnu – palielinājuši elevatoru jaudas, kas ļaus mums pieņemt vairāk graudu, veikt to pirmapstrādi un nodrošināt ilgāku uzglabāšanu. Tāpat strādājam pie loģistikas efektivitātes uzlabošanas – plānojam kāpināt graudu pārvadāšanu pa dzelzceļu. Šobrīd esam pārrunās ar “Latvijas Dzelzceļu” par abpusēji izdevīgu sadarbības līgumu. Īpaši svarīgi veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus tādās vietās kā Valmiera, Gulbene un Viļāni.”

Kā norāda I.Jansons, šogad, mainoties paaudzēm, VAKS notikušas arī nozīmīgas izmaiņas uzņēmuma padomē. Padome kooperatīvā realizē uzraudzības un stratēģiskās vadības funkcijas, pārrauga valdes darbību un nodrošina, ka kooperatīvs darbojas saskaņā ar biedru interesēm un statūtiem.

I.Jansons: “Vēlos teikt lielu paldies aizejošajai padomei, kas vairāk nekā divdesmit gadu garumā devusi nozīmīgu ieguldījumu VAKS darbības nodrošināšanā un attīstībā!”

Jaunajā padomē darbojas tās priekšsēdētājs Didzis Grīnbergs (ZS "Stauri"), priekšsēdētāja vietniece Kristīne Lindenberga (ZS “Tūjmuiža”) un padomes locekļi: Mareks Bērziņš (ZS “Lojas”), Sandris Eizenbergs (ZS “Robežnieki”), Jānis Siliņš (ZS “Lejas Ruķi”), Alvils Pētersons (ZS “Lejas Ruķi”), Mārtiņš Grandāns (ZS “Meldri”) un Santa Možvillo (ZS “Pubas”).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs piesaistījis 6,4 miljonus eiro jauna graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecībai Limbažu novadā, Liepupē.

Projekta realizēšanai piesaistīts Swedbank aizdevums un Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums.

Jaunais komplekss Liepupē tiks pilnībā sagatavots darbam vēl pirms 2025. gada ražas sezonas sākuma, nodrošinot augstas kapacitātes, kvalitatīvu un efektīvu graudu pieņemšanas un apstrādes procesu. Plānots jau 2025. gada sezonā pieņemt 25 tūkstošus graudu tonnu. Jaunā kompleksa graudu pieņemšanas jauda tiek lēsta ap 200 tonnām stundā; glabāšanas torņu kopējā ietilpība sasniegs 20 tūkstošus tonnu.

Kā uzsver kooperatīva valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Šis ir būtisks solis uz priekšu Vidzemes reģiona lauksaimniecības infrastruktūras attīstībā, kas ļaus samazināt loģistikas izmaksas un stiprināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Apvienojot vairāk nekā 620 saimniecības Vidzemē un Latgalē, tiecamies attīstīt mūsu biedru saimniecības, stiprinot to darbību ilgtermiņā”.

Ražošana

Aloja-Starkelsen apgrozījums pagājušajā finanšu gadā audzis par 14,4%

LETA,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs SIA "Aloja-Starkelsen" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.septembra līdz 2024.gada 31.augustam, strādāja ar 19,028 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt un bija 566 611 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pagājušajā finanšu gadā "Aloja-Starkelsen" turpināja attīstīties atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai un nospraustajiem mērķiem. Tāpat uzņēmums pagājušajā finanšu gadā turpināja pārdot ilgtspējīgās pārtikas un barības izejvielas visā pasaulē un aktīvi strādāja, lai paplašinātu produktu klāstu.

Pagājušajā finanšu gadā kompānija turpināja sadarbības projektus gan ar Latvijas, gan ārvalstu zinātniskajām institūcijām visos attīstības virzienos, kā arī veica pētījumu par pākšaugu izmantošanu augsta proteīna satura ēšanai gatavo produktu izstrādē, uzlabojot produktu struktūrmehāniskās īpašības un risinot pākšaugiem raksturīgās pēcgaršas veidošanos. Pētījums tika īstenots Latvijas Pārtikas nozares kompetences centra projektā.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Māris Ķirsons,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.