Jaunākais izdevums

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu ceturto gadu pēc kārtas atzīta energokompānija a/s Latvenergo, liecina investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia un biržas NASDAQ OMX Riga sadarbībā ar SIA Lursoft IT un žurnālu Kapitāls veiktais pētījums.

Pētījuma autori Latvenergo vērtību 2012. gadā novērtējuši 876,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 10% mazāk nekā pirms gada, kad koncerna vērtība tika lēsta 973,95 miljonu latu apmērā. Koncerns saņems mākslinieka Aivara Vilipsona veidotu bronzas skulptūru ar uzņēmuma vadītāja rokas nospiedumu.

Tāpat kā gadu iepriekš, sarakstā otro vietu ieņem a/s Swedbank, kuras vērtība gada laikā kāpusi par 17,6% - no 537,05 miljoniem līdz 631,35 miljoniem latu.

Savukārt uz trešo vietu pakāpusies valsts a/s Latvijas Valsts meži (pērn 4. vieta), kuras vērtība gada laikā augusi par 24,2% - no 395,15 miljoniem līdz 490,96 miljoniem latu.

Šogad ceturtais vērtīgākais Latvijas uzņēmums ir valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (pērn 3. vieta), kura vērtība augusi par 4,3% - no 440,42 miljoniem līdz 459,17 miljoniem latu.

Savukārt saraksta piecinieku noslēdz a/s SEB banka (pērn 6. vieta), kuras vērtība gada laikā augusi par 27,5% - no 256,16 miljoniem līdz 326,49 miljoniem latu.

Saraksta veidotāji norāda, ka šā gada Top 101 iezīmē stabilitāti Latvijas ekonomikā - salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sarakstu kopējā uzņēmumu vērtība ir palielinājusies par 1% - līdz 8,44 miljardiem latu.

«Līdzīgi kā Top 101 līderis Latvenergo konkurē Lietuvā un Igaunijā, arī lielākā daļa Top 101 uzņēmumu jau labu laiku darbojas daudz plašākā tirgū nekā Latvija, tiem nākas konkurēt ļoti sīvā cīņā ar kaimiņu tirgus spēlētājiem gan Baltijā, gan ārpus tās,»norādīja Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

Biržas NASDAQ OMX Riga vadītāja Daiga Auziņa Melalksne atzina, ka Latvijas biznesa vidē ir īstenojušies priekšnoteikumi, lai Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā parādītos vairāk jaunu vietējā kapitāla uzņēmumu un Latvijas ekonomikā notiktu izrāviens.

«Izveidojusies spēcīgu vadītāju paaudze, mūsu vidū ir pieredzējuši uzņēmēji, kas ieguvuši kapitālu, pārdodot biznesu, un lūkojas pēc jauna biznesa, uzņēmumi sāk aktīvāk izmantot alternatīvus finansējuma avotus, un Latvijā ir izveidojusies arī moderna finanšu infrastruktūra un speciālisti, lai uzņēmumi varētu finansēt savus attīstības plānus,» uzsvēra biržas vadītāja.

Savukārt Prudentia asociētais direktors Toms Dzenis stāstīja, ka no iepriekšējā gada sarakstā ir palikuši 76 uzņēmumi, no tiem 44 uzņēmumiem vērtība ir kāpusi, savukārt 32 uzņēmumiem - kritusi. No saraksta 25 jaunpienācējiem septiņi ir ražošanas uzņēmumi.

«Tas parāda, ka Latvijā uzņēmumi kļūst arvien konkurētspējīgāki gan vietējā mērogā, gan eksporta tirgos. Piemēram, jaunpienācējs - būvmateriālu ražošanas uzņēmums SIA Cemex - 2011.gadā spēja sasniegt jaunus ražošanas apjoma rekordus, īpaši pateicoties eksporta apjoma palielinājumam, kas ir rezultāts iepriekš veiktajām būtiskajām investīcijām ražotnes attīstībā,» atzina Dzenis.

Šodien notikušajā vērtīgāko uzņēmumu saraksta prezentācijā notika arī Nacionālās Kapitāla balvas pasniegšana, ko otro gadu pasniedza Valsts prezidents Andris Bērziņš. Balva tika pasniegta farmācijas kompānijai a/s Olainfarm par iespaidīgu uzņēmuma izaugsmi un vērtības pieaugumu, kas sasniegts, veiksmīgi iekarojot eksporta tirgus. Olainfarm kā uzņēmuma biznesa vērtība sešu gadu laikā ir augusi no 11 miljoniem latu līdz 90 miljoniem latu, un vairāk nekā 90% ieņēmumu kompānija gūst no produkcijas eksporta.

Otru speciālbalvu saņēma a/s ABLV Bank par vērienīgu un mērķtiecīgu darbu pie uzņēmuma izaugsmes, piesaistot kapitālu ar korporatīvo obligāciju emisiju. ABLV Bank pēdējā gada laikā uzņēmuma attīstībai ir piesaistījusi 90 miljonu latu lielu kapitālu, veicot septiņas biržā iekļautu obligāciju emisijas.

Šogad, veidojot Top 101 sarakstu, tika analizēti un vērtēti 600 Latvijas uzņēmumi ar lielāko rentabilitāti un apgrozījumu - divreiz lielāks skaits nekā iepriekšējā gadā.

Uzņēmumu sākotnējo atlasi veica Top 101 veidotāju sadarbības partneris SIA Lursoft, bet detalizētu finanšu un pārvaldības analīzi veica Prudentia un NASDAQ OMX Riga speciālisti. Lai pēc iespējas labāk atspoguļotu uzņēmumu aktuālo biznesa vērtību attiecīgajās nozarēs, ņemts vērā līdzīgu Eiropas publisko uzņēmumu izaugsmes potenciāla un riska profila novērtējums. Papildus finanšu rādītājiem tika analizēts arī biznesa modeļa caurspīdīgums un pārvaldības riski.

Top 101 atspoguļo Latvijas uzņēmumu biznesa vērtību, kas ir svarīga ne vien pašiem uzņēmumiem, bet arī tautsaimniecībai kopumā, bankām, nodokļu maksātājiem un darba ņēmējiem. Savukārt bankām un apdrošinātājiem vērtējums atspoguļo uzņēmuma kapitāla daļu vērtību to īpašniekiem. Vērtējumi balstīti tikai uz publiski pieejamo informāciju, tāpēc nav tiešā veidā izmantojami uzņēmumu pirkšanas pārdošanas darījumos.

Foto

Desmit vērtīgākie Latvijas uzņēmumi

Dienas Bizness,14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskots Prudentia un Nasdaq Riga kopīgi veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Svinīgajā ceremonijā Latvijas vērtīgākā uzņēmuma balvu saņēma AS Latvenergo. Atzīmējot TOP101 desmitgades jubileju, īpašu balvu par Straujāko vērtības izaugsmi TOP101 desmitgadē saņēma AS Olainfarm, informē Prudentia administratīvā direktore Elina Morozļi.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 2015.gada topa augšgalā savas pozīcijas saglabājušas AS Latvenergo un AS Swedbank. Abu uzņēmumu vērtību šķir mazāk nekā viens procents. Līdzšinējā Top 101 vēsturē pirmo divu vietu ieguvēji tik tuvu vēl nekad nebija atradušies. Trešajā vietā topā ierindojas AS Latvijas Valsts meži.

Būtisku vērtības pieaugumu 2015. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 piedzīvojusi arī AS Olainfarm, kas spējusi ielauzties TOP101 pirmajā desmitniekā, pakāpjoties no 16. uz 10. vietu.

Svinīgajā ceremonijā tika paziņoti un godināti ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas TOP10 vērtīgākie uzņēmumi 2015.gadā. Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10 tiek veidots jau otro gadu. Tā galvgalī arī šogad pozīcijas saglabājusi Swedbank Grupa, kurai seko SEB Banka Grupa un Tallink Grupp.

Investors

Papildināta - 20 vērtīgākie uzņēmumi Latvijā

Žanete Hāka,18.10.2017

1. AS Latvenergo

Uzņēmuma vērtība: 1,75 miljardi eiro

Vērtības izmaiņas gada laikā: 34%

Apgrozījums 2016.gadā: 931,6 miljoni eiro

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017. gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: «Enerģētika ir ļoti dinamiska un šādos apstākļos būtiska nozīme ir nepārprotami iezīmētai un skaidrai koncerna stratēģijai – diversificēt savu darbību, aptvert jaunu tirgu un biznesa jomu apvāršņus, kļūstot par modernu enerģētikas kompāniju. Citiem vārdiem, mūsu stratēģijas būtība ir – solis tālāk. Ja iepriekš mēs nostiprinājām savas pozīcijas Baltijā tradicionālajos mūsu biznesa segmentos, tad tagad lūkojamies uz produktu diversifikāciju, inovācijām, digitalizāciju un jaunām tehnoloģijām. Tāds ir mūsu iezīmētais ceļš uz turpmāko attīstību un panākumiem».

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: «Lattelecom vērtības pieaugums 4% apmērā un kāpums uz 6. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā sasniegts, pateicoties pārdomātai stratēģijai un izcilam komandas darbam. Mums ir vienlīdz svarīgi trīs virzieni – pamatbiznesa stiprināšana, efektivitāte un jaunā biznesa audzēšana, kas devis rezultātu. Turpināsim investēt TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstība, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos. Šogad esam kļuvuši par stratēģisko partneri Altum akcelerācijas fondiem, tādējādi palīdzēsim attīstīt start-up ekosistēmu Latvijā un visā reģionā. Mūsu stratēģijas daļa ir veidot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.»

Citas ziņas

Vērtīgākie Latvijas uzņēmumi – Latvenergo, Swedbank un Latvijas Dzelzceļš

Dienas Bizness,16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vērtīgākais uzņēmums Latvijā bijis Latvenergo, liecina jaunākais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksts. Otrs vērtīgākais uzņēmums ir Swedbank, bet trešais - Latvijas Dzelzceļš. Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī Ventspils nafta, Latvijas Valsts meži, Latvijas Gāze, SEB banka, Lattelecom, LMT un Rīgas Tirdzniecības osta.

Latvenergo vērtība šogad ir 792,2 miljoni latu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn. Par 26% samazinājusies arī Swedbank vērtība, sasniedzot 466 miljonus latu, savukārt Latvijas Dzelzceļā vērtība sarukusi par 8% līdz 423,6 miljoniem latu.

Vērtīgākais uzņēmums, kas iekļauts TOP 101 un kotējas biržā, ir Olainfarm. Uzņēmums pērn bijis tirgotākais Rīgas biržā, piedzīvojis straujāko akcijas cenas kāpumu un sācis maksāt dividendes. Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš uzsvēra, ka arī turpmāk uzņēmums centīsies saglabāt un kāpināt investoru attiecību līmeni.

TOP 101 veidots sadarbojoties žurnālam Kapitāls, Nasdaq OMX Riga, Prudentia un Lursoft.

Investors

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10

Zane Atlāce - Bistere,10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Transports un loģistika

Šlesers un Šķēle kopīgi dibina apjomīgu loģistikas kompāniju

Dienas Bizness,09.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš augstus amatus ieņemošie politiķi, kā arī par oligarhiem dēvētie Ainārs Šlesers un Andris Šķēle uzsākuši sadarbības projektu – loģistikas kompānijas izveidi.

Loģistikas uzņēmums, kas top līdzekļus kopā liekot A. Šleseram un A. Šķēlem, varētu kļūt par vadošo Baltijā, tā LTV raidījumā Viens pret vienu stāstija A. Šlesers. Viņš pauda, ka uzrunājis A. Šķēli, jo ekspremjeram ir labas zināšanas un pieredze uzņēmējdarbībā.

«Šis uzņēmums līdz gada beigām strādās ar pilnu jaudu, jo tiek piesaistītas lielas finanses, lai šo projektu kārtīgi iedarbinātu. Lielāko daļu naudas tas pelnīs, strādājot ārpus Latvijas – pelnīsim Igaunijā, Lietuvā, Krievijā,» stāstīja A. Šlesers.

A. Šlesers un A. Šķēle projekta īstenošanā iesaistījušies ar uzņēmumu Regma 101. A. Šleseram pieder 60%, bet A. Šķēlem – 40% šī uzņēmuma kapitāldaļu. Tāpat transporta biznesā līdzekļus iegulda arī partneri «gan no Rietumiem, gan no Austrumiem», raidījumā pauda A. Šlesers.

Bankas

FOTO: Ar peļņu Latvijā pērn strādājušas deviņas bankas

Zane Atlāce - Bistere,07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopumā sektors nopelnījis 236,101 miljonu eiro - par 48% mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā Latvijā ar peļņu strādājušas tikai deviņas bankas. Kopumā Latvijas banku sektors 2017.gadā nopelnījis 236,101 miljonu eiro - par 48% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Pelnošāko banku TOP skatiet raksta galerijā!

Ar zaudējumiem pērn strādāja jaunizveidotā Luminor Bank - 589,2 tūkstoši eiro, Meridian Trade Bank - 2,354 miljoni eiro, Signet Bank (iepriekš Bank M2M Europe) - 2,519 miljoni eiro, Baltic International Bank - 2,668 miljoni eiro, Expobank- 3,416 miljoni eiro, PrivatBank - 3,481 miljons eiro un Norvik banka - 10,523 miljoni eiro.

Ražošana

Latvijas elektronikas nozares uzņēmumi nākotnē raugās pozitīvi

Dienas Bizness,13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

Top 500

VIDEO: Latvijas zelts. Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību

Db.lv,10.12.2024

AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils (no kreisās), Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un diskusijas vadītāja Inese Vaikule.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Transports un loģistika

TOP vietas, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Elīza Grīnberga, speciāli DB,16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Internets

Twitter, Facebook un Draugiem.lv ietekmīgāko zīmolu topa pirmajā vietā septembrī - Samsung

Nozare.lv,11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Twitter, Facebook un Draugiem.lv ietekmīgāko zīmolu topa pirmo vietu septembrī ieņēma tehnoloģiju uzņēmums Samsung informē aģentūras DDB Consulting stratēģiskais plānotājs Artis Krilovs.

Ietekmīgāko zīmolu topa otrajā vietā ir kinoteātris Forumcinemas, savukārt trešo vietu ieņem ziņu portāls Kasjauns.lv.

Topa pirmo piecnieku noslēdz Latvijas mobilais telefons (LMT) un lidsabiedrība airBaltic.

«Zīmoli, kas septembrī iekarojuši pirmās četras pozīcijas, visai aktīvi darbojušies visos trijos sociālajos tīklos, bet piektās vietas ieguvējs - airBaltic - savu vietu nodrošinājis, darbojoties tikai Twitter un Facebook,» paskaidroja Krilovs.

Pēc Krilova teiktā, topa metodoloģija ir vienkārša - katrā no sociālajiem tīkliem tiek aplūkoti divi rādītāji - zīmola auditorija un iesaiste. Pirmais nosaka, cik liela auditorija pieteikusies sekot zīmola ziņām, bet otrais - cik aktīvi pēdējā mēneša laikā auditorija iesaistījusies zīmola aktivitātēs. Veidojot kopējo topu, sociālo tīklu Twitter, Facebook un Draugiem.lv rezultāti tiek saskaitīti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa,10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā Vācijas biznesa partneri zivju pārstrādes uzņēmums Karavela šogad veicis ieguldījumus preču zīmes Larsen atjaunošanā (reberndingā), izmainot esošo zīmolu un tā komponentus, pirms tam veicot tirgus izpēti. Tika veikta arī apjomīga Vācijas patērētāju vērtību izvērtēšana, fokusējoties uz zivju konservu tēmu.

2019. gadā SIA Karavela iegādājās Vācijas zivju konservu ražotāju Larsen Danish Seafood, un šī zīmola produkcijas ražošana tika pārcelta uz Karavelas ražotni Rīgā. Kopš šī notikuma ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmums un sadarbības partneris Vācijā būtu guvuši pirmās būtiskās atziņas par to, kā darbojas Vācijas pārtikas produktu tirgus.

Kopējā investīcija Larsen zīmola atjaunošanā ir vairāki simti tūkstoši eiro, un uzņēmuma galvenais uzdevums nākošajos 3 - 5 gados ir pacīnīties par būtisku tirgus daļas iegūšanu konservētā tunča pārdošanā Vācijā, kur ar dažādiem zīmoliem gada laikā tiek pārdots vairāk kā 200 miljoni kārbu, no kuriem tikai 25% ir zīmolu (brendu) produkti un pārējie 75% ir veikalu preču zīmju produkti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien lielākā daļa biržu indeksi piedzīvoja kritumu, un pieauga vienīgi NASDAQ OMX Riga indekss, liecina biržu dati.

OMX Baltic Benchmark saruka par 0,18% līdz 625,73 punktiem. Straujākais kritums bija vērojams NASDAQ OMX Vilnius biržā, kuras indekss samazinājās par 0,41% līdz 417,96 punktiem. Par 0,17% līdz 833,63 punktiem saruka OMX Tallinn, bet par 0,29% līdz 445,35 punktiem pakāpās OMX Riga indekss.

Arī šodien, tāpat kā otrdien, tirdzniecības apgrozījums Baltijas Oficiālajā un Otrajā sarakstā pārsniedza vienu miljonu latu. Aktīvākā tirdzniecība notika ar Igaunijas kuģniecības uzņēmuma Tallink Grupp akcijām, apgrozījumam sasniedzot 398 tūkstošus latu. Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijām – 157 tūkstoši latu. Savukārt trešā aktīvākā akcija bija Olainfarm – apgrozījums ar vērtspapīriem bija neparasti augsts, sasniedzot 117 tūkstošus latu.

Investors

Prudentia: Kotējot piecu lielāko valsts uzņēmumu 20% kapitāla, Valsts kase iegūtu vismaz 800 miljonus eiro

Žanete Hāka,28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kotējot piecu lielāko Latvijas valsts uzņēmumu 20% kapitāla, Valsts kase iegūtu vismaz 800 miljonus eiro, lēš Prudentia M&A Folio eksperti.

Patlaban Latvijas kopējā akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret Latvijas IKP vēl joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Ierobežotās iespējas ieguldīt naudu Latvijas publiski kotētajos uzņēmumos un finanšu instrumentos ir licis Latvijas pensiju fondiem pēdējo 8 gadu laikā samazināt ieguldījumu īpatsvaru vietējā ekonomikā no 61% līdz 19%. Tajā pašā periodā kaimiņu valstu lēmumi, vērsti uz investīcijas vides uzlabošanu un kapitāla tirgus attīstību, sekmēja to, ka Latvijas pensiju fondu naudas ieguldījums Lietuvā un Igaunijā pieauga, tādējādi būtībā stimulējot kaimiņvalstu ekonomiku.

Swedbank ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pēteris Stepiņš uzsver, ka pensiju fondu pārvaldītāju investīciju apjomu pieaugumu Latvijā var pozitīvi ietekmēt kotējot valstij piederošos uzņēmumus biržā, Prudentia speciālisti apkopojuši veiksmīgākos pēdējā laika valsts uzņēmumu kotēšanās piemērus no Centrālās un Austrumeiropas reģiona.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Ekonomika

Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu

Edgars Korsaks-Mills, Elektrum elektromobilitātes eksperts,25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs nedēļas Db.lv būs pieejamas sociālajos medijos populārā biznesa podkāsta “BlackBoxŠovs” jaunās sezonas epizodes, iedvesmojot tūkstošiem skatītāju ar patiesiem un aizraujošiem stāstiem no Latvijas un starptautiskās uzņēmējdarbības vides.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Uzņēmēji, Niks Jansons un Matīss Ansviesulis, dalās ar veidiem, kā visātrāk un vieglāk uzbūvēt biznesu ar apgrozījumu 1 miljons eur gadā.

Šajā video apkopojam svarīgākās biznesa funkcijas, kā biznesa matemātika, naudas piesaiste nevis peļņas investēšana biznesā, komandas veidošana - kapēc ir svarīgi piesaistīt labākos darbiniekus, mārketingu un pārdošanu.

Foto

Top jaunas viesnīcas; Rīgas tirgus tuvu piesātinājumam

Lāsma Vaivare,07.05.2014

Vaļņu ielā 49 iepretim Rīgas autoostai top jau sestā viesnīca, kas strādās ar Welton zīmolu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane,21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.