Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Kā veicināt mazo uzņēmēju atbalstu? Viens no iepējamajiem risinājumiem ir lielveikalu slēgšana vai to darbības ierobežošana svētdienā. Daudzās valstīs šāda sistēma ir veiksmīgi ieviesta, pircēji tai pielāgojušies, savukārt mazie pārtikas veikali atviegloti uzelpo, jo šī ir diena, kad klienti vairāk dodas pie viņiem. Vai uz zemnieku saimniecībām, kur iespējams iegādāties svaigus pārtikas produktus bez lielveikalu desmit reizes lielākiem cenu uzcenojumiem.

Protams, tādejādi tiek veicināta arī sabiedrības došanās ārpus telpām, nevis klīšana pa tirdzniecības centriem ar mērķi apmeklēt kādu lielveikalu un vienlaikus laiski pavadīt brīvdienu.

Nebija gan ilgi jāgaida, kad uz manu redzējumu par lielveikalu slēgšanu svētdienās reaģēja tirdzniecības centra ”Domina Shopping” direktore Dina Bunce, acīmredzami aizstāvot un iestājoties par sava lielākā enkurnomnieka “Maxima” interesēm. D. Bunces uztraukums ir saprotams, argumenti sadzirdēti, bet mēģināšu tiem pretargumentēt.

Lielveikalu slēgšana svētdienās radītu jaunas problēmas

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja...

Populārākās iepirkšanās dienas ir sestdienas

Saskaņā ar “Domina Shopping” datiem, pircēju iecienītākās iepirkšanās dienas ir sestdienas. D. Bunce raksta: “Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk – 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās – 15%.”

Līdz ar to, ja valdībā biedrības “Zemnieku saeima” priekšlikums tiks sadzirdēts un lielveikali svētdienās būs slēgti, tad tirdzniecības centriem un lielveikaliem atliek vien būt nedaudz radošākiem un jaudīgākiem ar savām mārketinga metodēm, aicinot cilvēkus jau laicīgi iepirkties – sestdienās vai darba dienās.

Deviņas tonnas pētersīļu saknes pret simtiem tonnu ārzemju dārzeņu

D. Bunce ar lepnumu stāsta, ka šogad “Maxima” savas tradicionālās rudens ražas kampaņas ietvaros tikai no “Latvijas Mazpulkiem” vien iegādājās un pircējiem visā Latvijā piedāvāja deviņas tonnas pastinaka jeb pētersīļa saknes.

Diemžēl tikai nezinātājam iespējams acis aizmālēt ar deviņām tonnām vietējo dārzeņu, nepieminot simtiem tonnu no ārzemēm ievesto dārzeņu, kas tiek pārdoti par zemāku cenu nekā vietējā produkcija. Piemēram, vēl vasarā informējām, ka audzētāju noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu apjoms, jo lielveikalu ķēdes saviem pircējiem labprātāk piedāvā importa produkciju. Šī gada pirmajā pusē pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājās par aptuveni 30%.

Vai par situācijām, kad ievestā produkcija tiek uzdota par vietējo. Vēl pavasarī atsevišķos lielveikalos varējām novērot, ka tika pārdoti it kā Latvijā audzēti āboli, tai pat laikā audzētāji neizpratnē raustīja plecus, jo noliktavās āboli sen jau bija beigušies. Vienu brīdi tika tirgoti it kā Latvijā audzēti gurķi, par kuriem bija pamatotas aizdomas, ka tie ievesti no Krievijas.

Protams, varam atgādināt arī par situāciju medus nozarē Latvijā, kurai uzmanību vērsām gan mēs, gan Latvijas Biškopības biedrība (LBB), paužot bažas par viltota medus izplatību tirgū, kā arī par lēta medus importa pieaugumu no trešajām valstīm, īpaši no Ķīnas un Ukrainas. Šie faktori kropļo tirgu, jo lētā importa medus cena bieži ir zemāka par vietējo ražotāju pašizmaksu, radot nevienlīdzīgu konkurenci.

Vai nakts tirgus ir “labā prakse”?

D. Bunce kā labo praksi savā “domrakstā” min nakts tirgu, kur zemniekiem iespējams pārdot savu preci, vienlaikus piesaucot tik skaļas frāzes kā “veiksmīga ekonomika”. Tāpēc nāksies vien ieteikt kādreiz nakts tirgu reāli apmeklēt un ieraudzīt, ka pārsvarā šeit produkciju pārdod veikli darboņi un pārpircēji, ignorējot tādu jēdzienu kā “legāla tirdzniecība”. Te viss notiek “skaidrītē”, un valsts kasē no nakts tirgus darījumiem nodokļu veidā nonāk maz. Vienlaikus jāatzīst, ja tieši lielveikali būtu daudz ieinteresētāki un pretimnākošāki iepirkt un saviem pircējiem pārdot vietējo produkciju ar saprātīgu nevis desmitiem reižu lielāku uzcenojumu, daudzi no “ēnas pārietu uz gaismu”.

Jā, un par to ķirbju čempionātu… Piekrītu, ka laba mārketinga aktivitāte, bet apšaubu, ka ar tās palīdzību pircēji tiek aicināti iegādāties tieši vietējo produkciju.

Diemžēl, ja Latvijas zemnieks asociējas tikai ar lavandu laukiem un dārzeņu piegādēm, rokdarbniekiem un amatniekiem, pamācošā tonī Latvijas lielākās lauku saimniecības aicinot “sadūšoties, būt radošākiem un radīt iniciatīvas, kas veicinātu sadarbību starp tirgus dalībniekiem”, mans ieteikums ir populistisku saukļu un muļķību vietā (jau iepriekš atvainojos par tiešumu) sēsties auto un doties pie īstajiem lauku saimniekiem, lai iepazītu viņu ikdienu, saražotā apjomus, izaicinājumus un iespējas. Iespējams, tad skatījums uz Latvijas lauksaimniecības nozari kļūs redzīgāks un kompetentāks.

Bauskas novada uzņēmums Kronis beidz ābolu iepirkšanu pārstrādei. Noliktavas pārzine Vija Saveļjeva informē, ka šogad ābolu piegādātāji nav bijuši īpaši rosīgi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk ābolu pārstrādei atceļojis no dārziem Īslīces pusē. Saimniekiem SIA Kronis maksājis četrus centus par kilogramu. Iepirkti galvenokārt rudens un ziemas āboli, jo pārstrādei tie ir vispiemērotākie. Uzņēmums šajās dienās gatavojas pārtraukt ābolu iepirkšanu no saimniekiem.

SIA vadītājs Aivars Svarenieks Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka maza daļa ābolu izspiesti sulā. Vairums – aptuveni 50 tonnas – augļu šoruden pārstrādāti ābolu biezenī. Uzņēmējs atzīst, ka ir ļoti grūti palielināt ražošanas jaudu, jo tirgus ir piesātināts, konkurence liela, tāpēc arī peļņas iespējas ir minimālas. Tas liedz iegūt brīvos finanšu līdzekļus ražošanas izvēršanai.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Jau vairākus gadus lietuviešu uzpircēji brauc uz Latviju no vietējiem iedzīvotājiem iegādāties ābolus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Tas sastapis uzpircējus Bauskas novada Ceraukstes pagastā, pie veikala «Elvi».

Lielā kravas automašīnas piekabe piepildīta knapi līdz pusei. Tās vadītājs Vits stāsta, ka Latvijā viņi uzturas jau otro dienu.

Kravas auto šoferis apgalvo, ka šogad ābolu mazāk. «Braucam ik pēc diviem gadiem. Aizpagājušo gadu pārdot gribētāju bija vairāk, cilvēku interese bija lielāka. Vēl jau āboli karājas kokos, varbūt iedzīvotāji sarosīsies, kad tie būs sakrituši zemē,» spriež šoferis. Viņš novērojis, ka cilvēki ierodas ar dažādu daudzumu augļu. Kāds atvedot pa 20 kilogramiem, cits – 100 kilogramus, kāds – tonnu. Viņš pastāstīja, ka Lietuvā, Anikščos, ābolus pārstrādā sulas ekstraktā. Nākamgad iepirkšana notiks Lietuvā.

«Viss notiek, un iekšēji jūtu, ka uz labo pusi,» saka Durbes novada konservu ceha SIA Ābolīt’s vadītāja Millija Anziķe. Uzņēmumam izveidota jauna preču zīme, kura tapusi, iedvesmojoties no jūgendstila, un, kā skaidro ceha īpašniece, tā simbolizē seno laiku tradīcijas un kvalitāti, iegūts jauns sertifikāts un top jaunā produkcija, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd ir ābolu laiks, no tiem tiek spiesta sula un gatavoti biezeņi. «Telefons ir karsts. Jūtu, ka ar cenu cilvēki ir apmierināti. Vienu centu pacēlām uz augšu, lai neviens man nebrauc garām. Es nevaru zemnieku gremdēt. Mums ir jāsadzīvo, jo es gribu, lai viņiem arī ir labi,» stāsta M. Anziķe. Āboli tiek ņemti no visiem. Galvenais – lai tie nebūtu puvuši, tad par vienu kilogramu nodoto ābolu var saņemt sešus centus.

Šogad slikta bijusi gurķu raža. «Man katru gadu ir bijis tā, ka ražoju ar pilnu klapi, ir bijušas pat divas maiņas un tad, kad beidzas gurķi, tad sākas āboli. Šogad ir tā, ka es esmu gatava āboliem un, ja nāk gurķi, tad es ņemu un neatsaku. Kaut vai kriksītis. Es nevaru vairs izvēlēties un neatsaku nevienam gurķītim, viņu ir tik maz šogad.» Toties uzņēmums noslēdzis nozīmīgu līgumu un cer, ka klients būs tāds, kurš produkciju ņems vairumā. Pirmās 1500 burkas ar jaunieviesto produkciju – gurķi ar ziedkāpostiem – jau aizceļojušas.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darba spēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs, informē Zemkopības ministrijā.

Tāpēc ārkārtējās situācijas laikā, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējusi darbu, ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos.

"Šis ir sarežģītu izaicinājumu laiks vairākām nozarēm kā Latvijā, tā arī visā pasaulē. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimniecības nozarē arī šobrīd ir plašas iespējas rast darbu dažādās saimniecībās un uzņēmumos," norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Darba meklētāji vakancēm darbam lauku saimniecībās var pieteikties attālināti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā. Šobrīd NVA ir reģistrēts ap 700 aktuālo brīvo darba vietu lauksaimniecības jomā. Tāpat arī darba devēji, meklējot darbiniekus, ir aicināti vakances savās lauku saimniecībās vai uzņēmumos pieteikt NVA CV un vakanču portālā.

Pārbaužu laikā Jelgavas un atkārtoti Daugavpils pilsētu esošajos tirgos, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem, apturēja uz izņēma no realizācijas 2,6 tonnas nezināmas izcelsmes augļu un dārzeņu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Tostarp Jelgavas pilsētā esošajos tirgos no realizācijas tika izņemtas 1,5 tonnas, savukārt atkārtotajās pārbaudēs Daugavpils tirgos 1,1 tonna augļu un dārzeņu. Lielākoties izņemti gurķi, paprika, āboli, bumbieri, kā arī cita lauksaimniecības produkcija.

Tirgoti nezināmas izcelsmes augļi un dārzeņi, kuriem nebija izcelsmi apliecinošie dokumenti, tie bija bez marķējuma un, pēc pārdevēju skaidrojuma, ir iegādāti Polijas tirgos, lai tālāk tos realizētu tirdzniecībā Latvijā.

Par konstatēto ir uzsāktas administratīvās lietvedības un pārbaužu laikā iegūtā informācija nosūtīta izvērtēšanai Valsts ieņēmuma dienestam.

Kopumā pārbaužu laikā no 25.augusta līdz 15.septembrim lauksaimniecības preču tirgos Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā kopā izņemtas 11,3 tonnas augļu un dārzeņu.

Pieaugot ražošanas apjomam un paplašinoties produkcijas sortimentam, AS Latvijas balzams 2014.gadā iepircis un ražošanā izmantojis 94 tonnas dažādu dabīgo un augu izcelsmes izejvielu (neskaitot graudu spirtu, vīnmateriālu un cukuru), kas ir gandrīz par 25% vairāk nekā 2013.gadā.

Daļa šo izejvielu, piemēram, mellenes, žāvēti āboli, medus, tiek iepirktas no vietējiem ražotājiem, savukārt eksotiskākas izejvielas, tādas kā genciāna sakne, angelika, zvaigžņu anīss, ingvera sakne, muskatrieksts, tiek piegādātas no Kamerūnas, Indonēzijas, Indijas un citām valstīm.

Atbalstot vietējos ražotājus, Latvijas balzams pērn iepircis 9 tonnas žāvētu melleņu, 3 tonnas žāvētu ābolu, 1,3 tonnas medus. No Latvijas ražotājiem tiek iepirktas arī ķimeņu sēklas, asinszāles un citas dabīgās izejvielas.

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

MacMaster piedāvā atjaunotus Apple datorus, kuru cena ir pievilcīgāka nekā jaunām ierīcēm; uzņēmums plāno atvērt otru veikalu

Kad cilvēks nopērk jaunu telefonu vai datoru, veco mēdz pārdot, piemēram, sludinājumu portālā vai sociālajos tīklos. «Cilvēkiem patīk iegādāties lietotas preces par zemāku cenu, bet, ņemot vērā, ka Apple datori nav lēti, cilvēkam nepieciešama garantija. Pērkot «no rokas», tādas nav,» saka Jānis Straume, atjaunotu Apple ierīču veikala MacMaster (SIA Tolerent) līdzīpašnieks. Vaicāts, kāda ir atšķirība starp lietotu un atjaunotu datoru/telefonu, viņš skaidro, ka šāda iekārta ir tāda, kas izgājusi pārbaudi un ir uzlabota, ja pārbaudes procesā atklāta kāda nepilnība. «Atjaunotai precei vienmēr ir garantija, piemēram, pie mums tie ir seši mēneši. Lietotai precei, ko cilvēks pirks no paziņas, visdrīzāk tās nebūs,» viņš saka. MacMaster sadarbojas ar Apple tīkliem Eiropā, no tiem saņemot demonstrācijas ierīces, un reāli pie pircēja lietošanā tās pat nav bijušas, vai arī ir neilgu laiku lietotas, bet vēlāk atdotas veikaliem. Uzņēmuma partneri šīs preces pārbauda, atjauno un laiž atpakaļ tirgū. «Mums ir stabili piegādātāji Eiropā un Amerikā,» saka Jānis.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

«Jāatgriežas pie saknēm. Šeit muižas apkārtnē kādreiz bijuši plaši ābeļdārzi,» skaidrojot, kā radusies ideja ražot dabiskās sulas un citus augļu un dārzeņu produktus, reģionālajam laikrakstam Zemgales Ziņas stāstījis Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons.

Augļu koku dārzs muižas teritorijā bijis arī kolhoza laikos, no vecajām ābelēm tagad gan palikuši tikai daži vecie koki. Tomēr nevis āboli, bet plūškoka produkti kļuvuši par Blankenfeldes muižas īpašo izstrādājumu. Tikko kā ražošanā nonākuši divi pavisam jauni gardumi – saldais ābolu–kazeņu un plūškoka ogu ievārījums un gaļas ēdienu piedevām piemērotais plūškoka ogu čatnijs.

Muižas saimnieks lielījis plūškoka garšas īpašības un stāstījis, ka nesen tā sulā pagatavojis ļoti garšīgu gulašu. Kad būs nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas un dokumenti, tapšot arī vīns. Dokumentu kārtošana gan diezgan sarežģī uzņēmējam dzīvi, jo esot krietni ko nopūlēties, lai varētu savu produkciju ražot un tirgot atbilstoši likumdošanai. Pagaidām Blankenfeldes produktus iespējams iegādāties pāris vietās Rīgā un pašā muižā.

Atskatoties uz pēdējo divu gadu periodu, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 88,51% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas netika novērotas.

Gan cenu pieaugums, gan cenu samazinājums tika novērots vidēji 6% gadījumu.

Pērnā gada decembrī tika veikts pēdējais cenu novērojums Ekonomikas ministrijas organizētajā cenu monitoringā, kas tika veikts kopš 2013. gada janvāra, uzsākot aktīvu gatavošanos eiro ieviešanai Latvijā. Patēriņa cenu monitoringa galvenais mērķis bija novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas, tās laikā un pēc eiro ieviešanas, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Neskatoties uz Latvijas izaugsmi, kas bija viena no straujākajām starp Eiropas Savienības valstīm, patēriņa cenas kopumā saglabāja ļoti mērenu dinamiku. To parāda ne tikai EM veiktais cenu monitorings, bet arī gada inflācijas rādītājs - 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas vidēji pieauga par 0,6%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada februārī salīdzinājumā ar 2015. gada februāri1 samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,4 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija gaļai un gaļas izstrādājumiem, tai skaitā mājputnu gaļai, cūkgaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai. Dārgāki kļuva augļi, galvenokārt apelsīni un āboli. Cenas palielinājās arī cukuram, dārzeņiem, miltiem un citiem graudaugiem, savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, skābais krējums, sviests, kefīrs.

Izrādījies, ka dāņiem nav bail no pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš: veikals Kopenhāgenā, kas izpārdod pārtikas pārpalikumus, ir tik populārs, ka atvērta jau otra šāda tirdzniecības vieta, ziņo thelocal.dk.

«Ir lieliski, ka pārtika tiek, nevis izmesta, bet pārdota,» stāstījusi kāda studente, rādot olīveļļas pudeli, kuru iegādājusies par 20 kronām (2,70 eiro).

«Vai nav brīnišķīgi?» sajūsminās pensionāre Olga, rādot saldumus, kurus dāvināšot mazbērniem Ziemassvētkos. Saldumi varot «stāvēt simts gadus, jo tajos ir cukurs».

Dānijā pārtikas ar beigušos derīguma termiņu pārdošana ir likumīga, ja vien tas ir skaidri norādīts un tā nerada apdraudējumu veselībai.

Visus produktus ziedo ražotāji, uzņēmumi un vietējie veikali, tos savāc projekta Wefood darbinieki, no kuriem visi ir brīvprātīgie. Veikala peļņa tiek ziedota labdarībai.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.