Kramplauži ASV kremēta vīrieša un divu suņu pelnus sajaukuši ar kokaīnu un tos atbilstoši arī izmantojuši, atsaucoties uz Floridas policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Pelni nozagti no kādas sievietes mājas ASV Floridas štata centrālajā daļā 15.decembrī. Zagļi līdz ar elektriskajām iekārtām un juvelierizstrādājumiem paņēmuši arī urnu, kurā bija sievietes tēva pelni, kā arī vēl vienu urnu, kur atradās viņas divu suņu pelni.

Izmeklētāji uzzinājuši, kas noticis ar pelniem, pēc tam, kad saistībā ar citu laupīšanas mēģinājumu arestēja piecus tīņus. Viņi pagājušajā nedēļā bija mēģinājuši apzagt blakus esošo māju.

«Aizdomās turētie sajauca pelnus ar vai nu kokaīnu, vai heroīnu. Viņi daļu pelnu bija šņaukuši, ticot, ka lieto narkotikas,» stāstījis šerifs.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Īpašuma saimnieki pietiekami neapzinās, ka suns zagļiem iedveš lielākas bailes nekā apsardzes signalizācija vai videonovērošana, apliecina pētījums, kurā par īpašuma drošību iztaujāti gan iedzīvotāji, gan paši kramplauži, vēsta Latvijas Avīze.

Kamēr daudzi īpašuma saimnieki esot pārliecināti, ka drošākās pret zagļiem ir apsardzes signalizācijas un videonovērošanas kameras (tā domā 21% aptaujāto), 39% aptaujāto laupītāju, kas pieķerti un saukti pie atbildības, atzinuši, ka visvairāk baidās no suņa. Aptaujāto iedzīvotāju vidū tikai 14% apzinājušies sargsuņa īpašo nozīmi. Pilsētās zagļi iekļūšanai mājoklī visbiežāk izmantojot balkonus un logus, laukos galvenokārt apzog mājas, kurās cilvēki pastāvīgi neuzturas (lai slēptu pēdas, mājas nereti tiekot arī nodedzinātas). Visvairāk zādzību fiksēts Rīgā, Pierīgā un Vidzemē.

Īpašumu apdrošināšanas pārstāvis Kristians Pudans kā īpaši satraucošas laikrakstam akcentējis divas lietas: 44% garnadžu ir pārliecināti, ka zagšanu Latvijā izdarīt ir viegli (Lietuvā šis procents esot vēl lielāks – ap 60) un ka 65% gadījumu informācijas avots ir novērošana un personu izsekošana.

Pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir gana liels, nākamgad tas varētu kļūt vēl lielāks - saistībā ar valdības iecerēto nodokļu politiku. Šādas frāzes pēdējā laikā ir dzirdētas neskaitāmas reizes komplektā ar atbildīgo valsts institūciju amatpersonu skaidrojumu, ka apkarot ēnu ekonomiku esot neizsakāmi sarežģīti un ilgstoši, tāpēc 2011. gadā no tās atdot baltajai ekonomikai varēšot vien 15 milj. Ls.

Tiesa, pelēkā ekonomika, un tās ietvaros strādājošie atrodas visā valstī, un nereti šādus biznesmeņus ir iespējams identificēt, kā mēdz teikt, pēc elektrības kabeļa. Plus vēl šā visa kontekstā ir kāds aspekts, kuru izprast ir pavisam grūti. Redz, ir tikai loģiski, ka līdz ar valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem situācija pasliktinās arī Latvijas tirgos. Arvien biežāk dzirdamas sūdzības, ka Rīgas Centrāltirgū strādājošajiem tirgotājiem nav dažādu nepieciešamo atļauju, ka precēm var būt beidzies derīguma termiņš, ka čeks par pirkumiem izsists netiek utt. Piedevām vēl pretī VID darbiniecēm nostājas tirgotājs ar saviem «miesassargiem», skaidri liekot saprast, ka viņas teiktais vērā ņemts netiks.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Latvijā strādājošie uzņēmēji jau ir pieraduši – lai saņemtu būvatļauju un varētu sākt reālus celtniecības darbus, proti, attīstīt kādu projektu, ir jāizskraida neskaitāmi kabineti, no viena uz otru pārnēsājot papīra ķīpas. Varētu šķist, ka brīdī, kad visas nepieciešamās atļaujas beidzot ir saņemtas, var mierīgi nodarboties ar būvniecību, ne par ko citu nedomājot. Naivi!

Vēl pastāv iespēja, ka jebkurš valsts iedzīvotājs var tiesā apstrīdēt būvatļaujas izsniegšanas likumību, kas automātiski nozīmē arī projekta realizācijas apturēšanu, nodarot investoram lielākus vai mazākus zaudējumus. Protams, tiesiskā valstī ir tikai normāli, ka jebkura persona var meklēt savu taisnību tiesā, un šo principu nekādā gadījumā nevajag likvidēt. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvijā dažādu projektu, atļauju un konkursu rezultātu apstrīdēšana jau ir kļuvusi par nacionālo sportu jeb, vienkāršāk sakot, instrumentu savu vēlmju īstenošanai.

Nav taču noslēpums, ka savulaik neskaitāmi valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotu iepirkumu rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā nevis tāpēc, ka tiešām būtu aizdomas par nelikumību, bet gan tādēļ, lai pabojātu dzīvi konkurentam, kuram ir izdevies uzvarēt. Savā ziņā līdzīga situācija ir arī saistībā ar jau izsniegtām būvatļaujām... Nereti būvatļaujas tiek apstrīdētas nevis tāpēc, ka būtu vērojama kliedzoša nelikumība, bet gan tādēļ, ka prasības iesniedzējs tādējādi vēlas izsist kādu labumiņu sev. Piemēram, vienoties – samaksā man «uz rokas» dažus desmitus tūkstošus latu, un nekādas tiesvedības nebūs. Investors tādējādi nonāk dilemmas priekšā – vai nu jākļūst faktiski par šantāžas upuri, vai arī jāiekonservē būvniecība un jāstaigā pa tiesas zālēm. Ciniskāk sakot, jāizrēķina, kas iznāk lētāk.

Jūrmalas kapitālsabiedrībās ir iespējamas nelikumības, tā intervijā DB apgalvo Jūrmalas domnieks Romualds Ražuks, par kura iecelšanu šīs kūrortpilsētas mēra amatā, visticamāk, tiks lemts šodien.

Uz jautājumu, vai pieļaujat, ka domē varētu būt jaunas aizturēšanas, R. Ražuks atbild: «Grūti pateikt. Redziet, Munkevicam bija darba stils visos svarīgos amatos iecelt tā saucamos savējos cilvēkus, mēģinot ieviest Dienvidkaukāzā ierasto klanu principu. Tāpēc, liekot roku uz sirds, pateikt, ka nekas tāds vairs nenotiks, es nevaru».

«Pavisam cita lieta ir Jūrmalas kapitālsabiedrības… pateicoties tam, ka Munkevics bija vienīgais šo kapitālsabiedrību daļu turētāju pārstāvis. Viņš viens pats pildīja dalībnieku sapulces lomu. Viņš pārējiem domniekiem nekādu informāciju nesniedza. Tādējādi pieļauju, ka kapitālsabiedrībās nelikumības ir iespējamas. Līdz ar to iespējamas ir arī dažādas darbības no likumsargājošo iestāžu puses. Piemēram, paskatoties internetā, var redzēt, ka uzņēmums Namsaimnieks pēdējo dienu laikā ir noslēdzis piecus līgumus, no kuriem katrs ir par vienu un to pašu summu — 19 990 Ls. Ir redzams, ka tur ir notikusi kaut kāda drudžaina darbība,» brīdina R. Ražuks.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Ukrainas valsts raidorganizācija atteikusies no laika apstākļu raidījumu tiešraidēm, jo sinoptiķe izteikusies par valsts drūmo politisko klimatu, vēsta BBC.

Valsts meteoroloģijas centra galvenā meteoroloģe slavējusi pavasara skaistumu, bet pēc tam kritizējusi «nekārtību, nelikumības un netaisnību» Ukrainā.

Ludmila Savčenko nicinošās piezīmes izteikusi tiešraidē Nacionālajā radio.

Laika apstākļu prognozes tagad tiks iepriekš ierakstītas un rediģētas pirms translēšanas.

«Jūs nevarat palikt vienaldzīgi pret skaistumu, ko papildina ceriņu un maijpuķīšu maigā smarža, melodiskās putnu balsis,» sacījusi Savčenko, turpinot: «Dažreiz šķiet, ka daba ir kompensācija par nekārtību, nelikumībām un netaisnību mūsu valstī».

Kā norāda BBC, šī nav pirmā reize, kad Ukrainas mediji ir norāti par iejaukšanos politikā.

Ar kārtējiem skaļajiem paziņojumiem šonedēļ klajā nākusi Valsts kontrole (VK) un tās vadītāja Inguna Sudraba, paziņojot, ka situācija Finanšu ministrijā ir necaurskatāma, ka tā sev ir negodīgi ieplānojusi algu palielinājumu un pieļāvusi visādas citādas šmuces. Īsi sakot, haoss!

Nevar apstrīdēt, ka VK darba rezultāti ir patiesi. Tāpat ir tikai apsveicami, ka Sudraba uzskata par pienākumu informēt sabiedrību par valsts iestāžu pieļautajām nekārtībām. Taču diemžēl šajā kontekstā nākas atgādināt seno tautas teicienu - liela brēka, maza villa! Un te ir identificējamas divas galvenās problēmas…

Pirmkārt, visās negācijās mūsu valsts aparātā ir vainojamas mājas. Kā tad skan attiecīgais VK paziņojums - Finanšu ministrija rīkojusies negodīgi… Nevis atbildīgā amatpersona X (proti, vārds un uz vārds) ir parakstījusi dokumentu, kas pieļauj nelikumīgas darbības, bet gan Finanšu ministrija rīkojusies nelikumīgi. Sanāk, ka runa ir par ēku Rīgā, Smilšu ielā. Pati VK ir norādījusi, ka uz kārtību ir grūti cerēt, kamēr netiks ieviesta amatpersonu personīgā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Acīmredzot politiķiem ir tik ļoti bail no dabūšanas pa kaklu, ka viņi nekādi nav ar mieru ieviest šādu personīgo atbildību, un dažādas negācijas var turpināties. Bieži taču ir bijuši gadījumi, kad Sudraba izsakās par vienu vai otru ministriju, un tikai gadījumā, ja patrāpās tāds aktīvāks tās vadītājs, viņš izraušas no sava krēsla, lai paziņotu, ka Sudraba un VK neko nesaprot. Bet nereti netiek izdarīts pat tas. Redz, ja atbildīga ir ministrija, realitātē Latvijā atbildīgs nav neviens. Atšķirībā no uzņēmumiem, kur valdes priekšsēdētājs atbild ar visu savu mantu.

Rīgas domē šovakar 20:30 sasaukta ārkārtas sēde, kurā pēc Rīgas domes frakcijas Vienotība deputātu priekšlikuma, tiks skatīts jautājums par četru Rīgas domes valdes locekļu atsaukšanu no Rīgas brīvostas valdes. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs DB šādu opozīcijas soli viennozīmīgi saista ar to, ka pavisam drīz būs pašvaldību vēlēšanas.

Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāti savāca parakstus par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Savā paziņojumā deputāti norādīja, ka līdz šim brīdim no pašvaldības pārstāvjiem ostas valdē – Nila Ušakova (SC), Andra Amerika (GKR), Mihaila Kameņecka (SC) un Vadima Jerošenko (SC) - nav sekojusi rīcība, kas paskaidrotu un attaisnotu viņu lēmumu balsot pret Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atstādināšanu no amata pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajām nelikumībām ostā vairāk NEkā 41 miljonA latu apmērā.

«Ar šo balsojumu Rīgas domes pārstāvji Rīgas brīvostas valdē ļoti skaidri pateica, ka nekādā veidā nepārstāv pašvaldības intereses ostā, neveicina tajā labu pārvaldību un necenšas novērst miljonu nelietderīgu tērēšanu,» atzīmēja Rīgas domes deputāts informē Juris Viņķelis.

Eiropola organizētās operācijas Arhimēds (Archimedes) laikā Latvijas likumsargi atraduši 13 zagtas luksus klases automašīnas, otrdien žurnālistus informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

11 no zagtajām automašīnām atrastas Daugavpilī dzelzceļa vagonos. Policija uzskata, ka šos spēkratus bija plānots vest uz Tadžikistānu.

Lielākā daļa spēkratu bija nozagti Eiropā - Polijā, Vācijā, Zviedrijā. Starp nozagtajām automašīnām bija Land Rover, BMW X6, Lexus, Audi A7 un Mercedes Benz marku spēkrati. Tikai pāris no 13 konstatētajiem spēkratiem garnadži bija nozaguši Latvijā.

Saistībā ar Daugavpilī atrastajām zagtajām automašīnām ir aizturēta viena persona. Grišins piekrita, ka cilvēki, kuri tiešā veidā nozaga automašīnas, no transportēšanas shēmas ir diezgan patālu, līdz ar to šos noziedzniekus būs grūti konstatēt.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vīra Aleksandra Petraviča uzņēmuma SIA «Monēta» darbībā un pārbaudes rezultātus nosūtījis pašam uzņēmumam, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas», atsaucoties uz tā rīcībā nonākušo neoficiālo informāciju.

Petravičas vīrs uz raidījuma lūgumu informēt par pārbaudē konstatēto neesot atsaucies, bet ministre komentēja, ka pārbaudes rezultātus nezina un arī nevarot likt uzņēmumam tos izpaust. «Es šai uzņēmumā nestrādāju un es nekādā veidā nevaru ietekmēt tā izvēli atļaut vai neatļaut [izpaust pārbaudē konstatēto],» TV3 ziņām par vīra uzņēmumu izteicās Petraviča.

Arī VID neatklāj pārbaudē konstatēto, jo iestādei to darīt liedzot likums. Tomēr VID iecerējis iniciēt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nākotnē šādus lēmumus drīkstētu publiskot.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka Petravičai būtu jāatklāj pārbaudē konstatētais, lai kliedētu aizdomas, ka uzņēmumā, kurā viņa agrāk strādājusi, pieļautas kādas nelikumības.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas darbinieki nosūtījuši vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, lūdzot apturēt Rīgas domes pieņemtā lēmuma punktu, kurā uzdots atbrīvot no darba visus šo izpilddirekciju darbiniekus.

«Tā ir pilnīga patvaļa - nodot visas likvidējamo izpilddirekciju funkcijas, uzdevumus, saistības un tiesības citai izpilddirekcijai, bet nenodot no darba tiesiskajām attiecībām izrietošās saistības un tiesības. Tas būtu tāpat kā nodot nekustamo īpašumu, bet nenodot tā nomas līgumus, domājot, ka tādējādi tie būs uzskatāmi par izbeigtiem. Mēs, protams, varam vērsties tiesā, pārsūdzot izsniegtos darba devēja uzteikumus, kas prasīs samērā ilgu laiku un ieguldījumus, kuru visiem nav. Mēs nevaram apturēt šo Rīgas pilsētas domes patvaļas un nelikumības procesu, pirms tā rezultātā simtiem cilvēku ir nelikumīgi zaudējuši darbu. Taču to var izdarīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs,» uzskata Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas Arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs Jānis Miķelsons.

NBS Gaisa spēku amatpersonu pieļauto nelikumību nolūks bija personīgā labuma gūšana.

Tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Tiesa, netiek atklāts, cik daudz naudas ar dokumentu viltošanu izdevies izkrāpt, vēsta BNS.

Pēc ministra domām, tas parāda, ka viņi ir nozaguši naudu valstij un nodokļu maksātājiem, taču viņš atteicās nosaukt par cik lielām summām varētu būt runa, tie gan neesot miljoni latu. Lieģis pieļauj, ka nelikumības visticamāk notikušas ilgākā laika posmā pirms vairākiem gadiem. Taču viņš arī atteicās izpaust, par kāda ranga amatpersonām ir runa.

Jau ziņots, ka pret vairāk nekā 50 Gaisa spēku amatpersonām sākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu. Pārkāpumi konstatēti pirms aptuveni diviem gadiem. Iespējams, ka lieta Ģenerālprokuratūrai tiks nodota jau pēc dažiem mēnešiem, norāda televīzija. Vairākām Gaisa spēku amatpersonām jau piemērots drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku vadība uzsver, ka visas šīs amatpersonas turpina dienestu.

Vai tiešām Latvija vismaz kaut ko kādreiz nevar izdarīt normāli? Šāds jautājums rodas, redzot un dzirdot tās peripetijas, kas saistās ar mūsu valsts dalību starptautiskajā izstādē Expo, kas šobrīd norisinās Šanhajā.

Proti, runa ir par Latvijas stenda centrālā objekta vēja tuneļa organizatorfirmas Aerodium un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šefa Andra Ozola savstarpējām «laipnībām». It kā vieni nav kaut ko samaksājuši un vēl prasījuši kukuli, savukārt otri, īstenojot projektus, pastrādājuši nelikumības utt. Turklāt, lai gan savstarpējā retorika sākās par Latvijas stendu Ķīnā, nu jau tiek piesaukts arī 2,5 milj. Ls vērts, taču nestrādājošs vēja tuneļa projekts tepat Jelgavā.

Vispirms jau interesants ir jautājums par to, kāpēc Ozols atcerējās par Jelgavas projektu tieši tagad, lai gan tā realizācija ilgst jau pietiekami lielu laika periodu. Varbūt tam ir saistība ar Aerodium līdera Ivara Beitāna paziņojumu, ka LIAA vadītājs esot prasījis 8% no kopējās pāris milj. Ls lielās Šanhajas paviljona projekta summas. Protams, neviens ar sveci abu šo kungu sarunas laikā, visticamāk, klāt nav stāvējis. To, kā viss ir bijis un kurš ko ir prasījis, tiešām nāksies skaidrot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai varbūt pat tiesai. Taču kopumā nākas secināt divas būtiskas, taču visnotaļ nepatīkamas atziņas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis lūgs pārbaudīt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par pilsētas teritorijas plānojumu 2010. līdz 2013. gadam atbilst normatīvajiem aktiem, informē ministrija.

Šādu lēmumu ministrs pieņēmis pēc tam, kad tas ticies ar Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvjiem, kuri norādīja uz nelikumībām izstrādātajā teritorijas plānojuma versijā. JAB pārstāvji tikšanās laikā vērsa uzmanību uz to, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli, izstrādāti tādā veidā, ko iedzīvotājiem nav iespējams saprast. Tajos nav sniegts paskaidrojums, kādas izmaiņas iecerētas un kādēļ tās nepieciešamas. Turklāt arī apzīmējumi uz kartēm neesot saprotami un ir bez paskaidrojošā teksta.

Kā citas problēmas saistībā ar esošo teritorijas plānojumu tika minētas bažas par zaļo teritoriju apbūvi. JAB par īpaši satraucošu uzskata ieceri Lielupē, Dubultu līkumā paredzēt apbūvi uz ūdens, vai apbūvei pakļaut Lielupes palienes pļavas. Biedrības pārstāvji satraucas arī par ieceri kāpu zonā veidot plašu promenādi ar stacionārām būvēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) īsā laika periodā veicis kratīšanas aptuveni 40 vietās, pārsvarā uzmanību pieveršot trīs Latvijas politekonomiskās dzīves smagsvariem - Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ekspremjeram Andrim Šķēlem un LPP/LC līderim Aināram Šleseram.

Nenoliedzami virsraksti šajā kontekstā sanāk skaļi - beidzot ķeras klāt tā saucamajiem oligarhiem. Tomēr kaut kas tajā visā neizskatās diez cik pārliecinoši.

Nevar noliegt, ka jau gadiem ilgi kuluāros ir dzirdama informācija, ka Rīgas tirdzniecības ostā īstais saimniekotājs esot Šķēle, ka aviokompānijā lietu noteicējs esot nevis šā uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks, bet gan Šlesers, savukārt par Lemberga iespējamo saistību ar dažādām kompānijām var veselus stāstus sarakstīt. Iespējams, viss nupat minētais un varbūt arī daudz kas cits ir balta patiesība. Līdzīgi gadījumi pasaules vēsturē ir bijuši, un tie ir beigušies ar pietiekami skaļām prāvām. Parasti tādās reizēs tiek savākts pietiekams apjoms pierādījumu, iespējamajiem vainīgajiem uzrādītas apsūdzības, nepieciešamības gadījumā ievietojot viņus iestādē ar strīpainām pidžamām un rūtainu skatu uz ārpasauli. Turklāt katrai konkrētajai šādai lietai ir jābūt pēc iespējas ātrāk izskatītai un ar pasludinātu spriedumu.

Igaunijas pierobežā rindas uz ceļa pazudušas, ir tīra apkārtne un novērstas nelikumības.

No obligātās reģistrēšanās robežas šķērsošanai, braucot no Igaunijas uz Krieviju, ir vairāki ieguvumi, konferencē Transbaltica 2012 norādīja Girf OU valdes loceklis Hanness Plinte, kura vadītā kompānija izstrādāja Goswift robežas šķērsošanas sistēmu pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas pasūtījuma. Iepriekš autobraucējiem nācās gaidīt kilometriem garās rindās, apkārt valdīja netīrība un privātie «biznesmeņi» pārdeva kravas auto šoferiem vietu rindā, bet tagad vērojama pavisam cita situācija.

To, ka uz robežas valda kārtība, tīrība, ceļa malā nestāv pat viens kravas auto, DB pārliecinājās trešdienas pusdienlaikā Luhamā gaidīšanas zonā, kas ir netālu no Krievijas robežas šķērsošanas punkta. Iepriekš nepietiekamās caurlaidības dēļ Krievijas pusē Igaunijā veidojās kilometriem garas rindas uz ceļa, gružu kaudzes, bija problēmas ar tualetēm, kā arī satiksmes drošību, saka Luhamā stāvlaukuma īpašnieka un operatora Collade OU pārstāvis Ulars Sarapū. Gaidīšanas zonā ir apsargāts, apgaismots stāvlaukums, tualetes, bezvadu internets un iespēja izmest atkritumus. Par papildu samaksu var izmantot dušu, kā arī ir atvērta kafejnīca. Uz vairākiem tablo parādās to automašīnu numuri, kam laiks šķērsot robežu.

Pēdējo gadu laikā krāpniecības gadījumi auto zādzībās kļūst retāki, stāsta AAS Balta drošības pārvaldes vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.

Ja agrāk gadā klientiem nozaga apmēram 200 auto, tad pagājušajā gadā ir nozagti vien 50 auto, lai gan kopējais apdrošināto spēkratu skaits šo gadu laikā ir audzis vairākkārtīgi. Ņemot vērā ilggadējo pieredzi, var teikt, ka apdrošināšanā krāpniecības gadījumi auto zādzību lietās parasti nepārsniedz 7-10%, viņš skaidro.

Viens no populārākajiem krāpšanas veidiem ir saistīts ar ceļu satiksmes negadījumiem, kad nelikumības cenšas slēpt ar auto zādzības palīdzību. Šādos gadījumos izmeklētājus parasti dara uzmanīgus fakts, ka apdrošinātāji ir saņēmuši atlīdzību pieteikumu par tāda auto zādzību, ko parasti zagļi neiekāro.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme, reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, ir ierosinājusi dienesta pārbaudi, informē uzņēmuma preses pārstāvis Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» teikts paziņojumā presei.

Rīgas satiksme apstiprina, ka 2013.gadā iepirkumu procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar uzņēmumu MJ Partneri par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedriskā transporta tīrīšanai un apstrādei par kopējo summu 280 000 latu. «Šobrīd Rīgas satiksme nevar apstiprināt to, ka noslēgtais līgums būtu fiktīvs, kā ir izskanējis, vai arī to, ka uzņēmums būtu kļuvis par krāpnieku upuri, taču Rīgas satiksme veiks detalizētu un skrupulozu notikušā pārbaudi dienesta pārbaudes ietvaros, par kuru rezultātiem tiks ziņots vēlāk,» skaidro kompānijā.

Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālām šķīrējtiesām, Šķīrējtiesas būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.

Tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.