20 gadu laikā SIA Aimasa no neliela Valmieras būvniecības uzņēmuma kļuvis par Latvijas mēroga būvniecības ģenerāluzņēmēju, būvējot gan industriālās, gan sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus, izpildot kā privātos, tā publiskā sektora pasūtījumus.

Par uzņēmuma ceļu un nākotnes plāniem Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums saruna ar SIA Aimasa valdes priekšsēdētāju Sandri Apsīti.

Fragments no intervijas

Aimasa stāsts Valmierā un Latvijā - īsā versija, galvenās izmaiņas laika gaitā kopš dibināšanas, fokusi laika gaitā?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, sanākot kopā būvniecības jomas entuziastiem un draugiem, vēl nezinot, kā tas īsti izvērtīsies, dibinājām uzņēmumu Aimasa. Bijām jau kādu laiku strādājuši algotu darbu būvniecības jomā, un, iespējams tā bija vēlme pēc pašnoteikšanās, pēc savas atbildības noteikšanas no procesa sākuma līdz beigām, kad vairs neesi skrūvīte kādā mehānismā, bet pats jau esi tas mehānisms. Gribas arī piebilst, ka aiz Aimasa nav veiksmīgi privatizēti īpašumi, mantojumi un dāvinājumi, mūsu starta līnija sākās pie nulles atzīmes. Pirmie darbi bija nelieli, sākām kā apakšuzņēmēji. Gadu no gada projekti kļuva lielāki, līdz sākām darboties kā ģenerālbūvnieks. Joprojām darbojamies pēc principa – vīrs un vārds, kas nozīmē, ka pasaulē, kur papīri, neskaitāmi līgumi sāk ņemt virsroku pār visu, mēs tomēr cenšamies saglabāt fokusu uz galveno - uzbūvēt būvi plānotajā laikā un budžetā. Joprojām valda tāda savstarpēja uzticēšanās starp būvniecības dalībniekiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras drāmas teātra (VDT) būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914,38 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban jau ir izbūvētas VDT jaunās "black box" zāles metāla konstrukcijas, un ēka pamazām iegūst jauno veidolu. Neatliekamie būvdarbi un ēkas nesošo konstrukciju izbūve, ko patlaban veic "Aimasa", tuvojas noslēgumam, un šie darbi būs izpildīti līgumā paredzētajā apjomā. Tas apliecinot, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību "SBSC" bija pareizs lēmums.

Atlikušie būvdarbi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā "Aimasa" būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgums ar būvuzņēmumu tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.

Atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai piedāvājumus bija iesnieguši četri būvniecības uzņēmumi - "Aimasa", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", SIA "Velve" un SIA "Pillar Contractor". Piedāvātās līgumcenas bija sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro bez PVN.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa un investēs 2,728 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībā, kurās vistas tiks turētas ārpus sprostiem, nodrošinot augstākos labturības apstākļus.

SIA Aimasa tika izraudzīts konkursa kārtībā ar saimnieciski labāko piedāvājumu. Paredzams, ka pirmā no jaunajām dējējvistu novietnēm tiks nodota ekspluatācijā šī gada beigās, bet otra – nākamā gada aprīlī.

Kopējā jaunu dējējvistu novietņu platība būs aptuveni 4 700 m2 un pēc jaunu novietņu nodošanas ekspluatācijā APF kopumā būs 5 vistu novietnes jeb kūtis. Līdz ar jauno dējējvistu novietņu izbūvi, APF ražotais olu apjoms gadā pieaugs par 73 miljoniem olu un gadā kopā būs 180 miljoni olu.

“Līdz ar jauno vistu novietņu būvniecību mēs būtiski palielināsim APF ražošanas jaudu. Mēs strauji virzāmies uz mūsu investīciju plānu ieviešanu, kurus pieteicām mūsu pagājušajā gadā īstenotajā sākotnējā akciju piedāvājumā, kad investoriem stāstījām par savu attīstības stratēģiju. Jaunās dējējvistu kūtis būs vienas no modernākajām Eiropā, kas mums ļaus nostiprināt APF kā modernu, ilgtspējīgu ražotāju, kas gan Baltijā, gan eksporta tirgos piedāvā ārpus sprostiem turētu vistu ražotas olas. Eiropas un arī Baltijas tirgū ir ārpus sprostiem turētu vistu olu iztrūkums un APF šo iespēju izmantos,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Madliena 2» ieķīlājis visu ganāmpulku par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,662 miljoni eiro un tā ir 10.lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Madliena 2» šobrīd aktuālā komercķīla.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka uzņēmums būvēs jaunu slaucamo govju fermu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Fermas būvniecības un aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 2,582 miljoni eiro, liecina IUB publicētie paziņojumi par iepirkumu rezultātiem.

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000.gadā, tās pamatkapitāls ir 27 548 eiro un tās īpašnieki ir 20 privātpersonas, no kuriem lielākais dalībnieks ar 34% kapitāldaļu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs. 2017.gadā SIA «Madliena 2» apgrozījums bija 1,739 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 98 tūkstoši eiro. Piena lopkopības uzņēmums nodarbināja 60 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija pērn bija 298 tūkstoši eiro.

Kravu pārkraušanas uzņēmums SIA «KS Terminal» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS «BlueOrange Bank», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «KS Terminal» 13.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6 miljoni eiro, un tā ir otrā lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Šajos mainīgajos laikos ar BlueOrange Bank esam ieguvuši stabilu un drošu partneri ar ko saistām savu nākotni. Kas ir ne mazāk svarīgi, šī banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas orientējas tieši uz tranzīta biznesa attīstību. Pateicoties mūsu uzsāktajai sadarbībai, nākotnē plānojam attīstīt inovatīvas kraušanas tehnoloģijas un uzņēmuma infrastruktūru,» komentē SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Komercķīla nodrošina SIA «KS Terminal» saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd SIA «KS Terminal» ir aktuālas trīs komercķīlas.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Pagaidu žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varētu aizkavēsies, jo uzņēmums, kam ir jāpiegādā dzeloņstieples, to izdarīt nevar, jo Latvijai rezervētās dzeloņstieples nopirkusi Lietuva, ceturtdien vēstīja LTV raidījums "Panorāma".

Līdz piektdienai uzņēmums piedāvāja piegādāt 12 kilometrus žoga, taču atbildīgo Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierināja. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts līdz piektdienai, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju.

Jau ziņots, ka iepirkumā par dzeloņstiepļu iegādi uzvārēja uzņēmums "Brief". Šis uzņēmums bija apņēmies piegādāt dzeloņstieples par 488 400 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Taču pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro uzticēs uzņēmumam "Aimasa", jo 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Iekšlietu resors 29.septembrī parakstījis jaunus līgumus par žoga būvēšanu uz robežas ar Baltkrieviju un dzeloņstiepļu piegādi ar SIA "Aimasa", informē iekšlietu ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Curika.

Sākotnēji uzņēmums nodrošinās robežas joslas sagatavošanu, apauguma, krūmu, zāles, latvāņu noņemšanu un stabiņu montāžu.

Žoga vietu sāks sagatavot Valsts robežsardzei prioritāros posmos, izmantojot tādu tehnoloģisko risinājumu, kas būtiski apgrūtinās robežas šķērsošanas mēģinājumus, uzsvērts paziņojumā.

Kā liecina "firmas.lv" dati, būvniecības uzņēmuma "Aimasa" lielākais īpašnieks ir Sandris Apsīts - 50%, 40% daļu uzņēmumā pieder Aināram Cakaram, bet atlikušie 10% - Jānim Dreimanim. Pagājušā gada pārskatu uzņēmums vēl nav iesniedzis, bet 2019.gadā tas strādājis ar 40,5 miljonu eiro apgrozījumu un 2,7 miljonu eiro peļņu.

Savukārt runājot par patstāvīgā žoga uz Baltkrievijas un Latvijas valsts ārējās robežas izbūvi, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) vairākkārt esot atzīmējusi, ka Iekšlietu ministrija nedrīkst pieiet pavirši darbu īstenošanai, un ir jānodrošina, ka patstāvīgo inženiertehnisko būvi pēc darbu pabeigšanas būtu iespējams nodot ekspluatācijā un nebūtu tāda situācija, kā uz Krievijas robežas, kad daļa žoga ir jāpārbūvē.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro plāno uzticēt uzņēmumam "Aimasa", liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija valdībai.

Iekšlietu ministrija valdībai norāda, ka 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka būvniecības jomā strādājošā uzņēmuma īpašnieki ir Sandris Apsīts, Ainārs Cakars un Jānis Dreimanis. 2019.gadā uzņēmums apgrozīja 40 542 567 eiro un strādāja ar 2 715 834 eiro peļņu. Dati par 2020.gadu nav vēl publiskoti.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi līgumu par 1,75 miljoniem eiro ar būvuzņēmumu SIA “AIMASA” par neatliekamo būvdarbu veikšanu, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas nesošo konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes nodrošināšanai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai nekavējoties nodrošinātu rekonstrukcijas būvdarbu nepārtrauktību un ēkas drošību, būvuzņēmums tika izraudzīts sarunu procedūrā. Būvuzņēmumam SIA “AIMASA” sešu mēnešu laikā ir jāveic neatliekamo būvdarbu izpilde, tostarp pamatu pastiprināšana, izbūve un ēkas nesošo konstrukciju izbūve saskaņā ar būvprojekta risinājumiem.

“Sarežģītajā situācijā, kas ir izveidojusies Valmieras Drāmas teātrī pēc līguma pārtraukšanas ar pilnsabiedrību “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”), mēs darām visu, lai rekonstrukcijas darbi turpinātos iespējami ātri. Neatliekamajiem darbiem risinājums jau ir rasts, tagad gatavojamies atlikušo būvdarbu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā iepirkumam,” informē Gavrilova.

Ceļu būves uzņēmuma SIA «8 CBR» līdzīpašnieks SIA «Seidi» pagājušajā nedēļā reģistrējis komercķīlu, ieķīlājot tam piederošās SIA «8CBR» pamatkapitāla daļas neilgi pēc to iegūšanas īpašumā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Seidi» ir ķīlas devējs, bet parādnieks ir ceļu būves kompānija AS «A.C.B.», kuras uzņēmumu grupā ietilpst SIA «8CBR» un kuras valdes loceklis ir vienīgais SIA «Seidi» īpašnieks Igors Šihmans.

4.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 16,695 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, liecina «Lursoft» statistika. Komercķīlas ņēmējs ir «Nordea Bank AB».

SIA «Seidi» par īpašnieku 114 SIA «8CBR» kapitāldaļām, kas veido 0,53% no uzņēmuma pamatkapitāla, kļuvis 11.maijā, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.jūnijā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir bijušais SIA «8 CBR» valdes loceklis Igors Šihmans. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņš ir valdes loceklis piecos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un dalībnieks - divos uzņēmumos, no kuriem viens ir SIA «Seidi».

Jauna komercķīla pēc gada pārtraukuma reģistrēta kokapstrādes uzņēmumam SIA «Gaujas Koks», ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 8,4 miljonus eiro un uzņēmums par labu OP Corporate Bank plc ieķīlājis savus krājumus un prasījuma tiesības.

Uzņēmuma pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2017.gadā tas strādājis ar 60,84 miljonu eiro apgrozījumu un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 3,22 miljonus eiro. Līdz 2017.gada septembrim uzņēmums savu saimniecisko darbību nodrošināja divās rūpnīcās - Jēkabpilī un Gulbenes novadā -, no kurām pēdējā rūpnīca septembrī tika atdalīta, nododot to SIA «Diāna» īpašumā.

Statistikas dati rāda, ka SIA «Gaujas Koks» starp Inčukala novada uzņēmumiem pēc lielākā apgrozījuma 2017.gadā ierindojies augstajā otrajā vietā. To apsteigusi SIA «PATA», kas apgrozījusi par 100 miljoniem eiro vairāk nekā SIA «Gaujas Koks» - 163,63 miljoniem eiro. Otro vietu lielāko uzņēmumu sarakstā SIA «Gaujas Koks» ieņem kopš 2010.gada.

Teātris Psaiho.lv Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

(Papildināts ar Altum komentāru.)

Lieta ierosināta 4. novembrī.

Ieraksts teātra interneta mājaslapā liecina, ka tas ir slēgts jau ilgāku laiku: «Psaiho izbeidz savu darbību un ir slēgts no 2016.gada 1.jūnija.»

«Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība,» 2014. gada vasarā rakstīja laikraksts Dienas Bizness. «Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» toreiz sacīja Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko.

Distribūcijas un vairumtirdzniecības uzņēmums SIA «Sanitex» 7.martā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 14 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. SIA «Sanitex» ir komercķīlas devējs, taču parādnieki ir tā meitas uzņēmums SIA «Baltic Sales Network», kas nodarbojas ar tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecību, un māsas uzņēmumi SIA «Baltic Logistic Solutions», kas nodarbojas ar loģistiku, un SIA «Officeday Latvia», kas nodarbojas ar biroja preču piegādi.

Komercķīla nodrošina grupas konta kredītlīnijas līgumu, sadarbības līgumu par akreditīvu atvēršanu un garantiju izdošanu. SIA «Sanitex» šobrīd kopumā ir aktuālas četras komercķīlas, liecina «Lursoft» uzziņa. SIA «Sanitex» dibināta 1993. gadā un tās pamatdarbība ir saimniecības un pārtikas preču vairumtirdzniecība.

Tirdzniecības centrs “Spice” pabeidzis interjera atjaunošanas projektu, kura laikā, investējot 9 miljonus eiro, renovēti 7565 kvadrātmetri no tirdzniecības centra platības.

Pārbūves darbi īstenoti dažādos segmentos, iekļaujot gan dekoratīvo margu un grīdas flīžu nomaiņu, gan jaunu apdares risinājumu ieviešanu. Tai skaitā rekonstrukcijas darbi notika arī nozīmīgās tirdzniecības centra zonās, piemēram, ieejas portālos, ātrijos un Modes, Palmu alejās. Veicot vērienīgos rekonstrukciju darbus apmeklētājiem pieejamajās tirdzniecības centra telpās, domāts arī par darbinieku labbūtību, renovējot tiem paredzētās atpūtas telpas. Papildu tam ieviesti nozīmīgi, ilgtspējīgi risinājumi, kas ļāvuši samazināt tirdzniecības centra ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi.

“Pēdējo 10 gadu laikā tirdzniecības centru funkcija ir ievērojami mainījusies – tā vairs nav tikai vieta, kur iegādāties noskatīto preci, bet tie ir kļuvuši arī par brīvā laika izklaides galamērķi. Veidojot jauno interjeru, mūsu uzmanības centrā bija un būs apmeklētāja pieredze un emocionālā labsajūta. Tieši tādēļ esam spēruši drosmīgu soli un atkāpušies no ierastā, tirdzniecības centriem raksturīgā interjera, vienlīdzīgās lomās nostādot tik ļoti nepieciešamo funkcionalitāti un estētisko baudījumu, integrējot interjerā elementus ar pievienotu māksliniecisko vērtību,” stāsta Iveta Priedīte, tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Viens no vadošajiem olu ražotājiem Baltijā APF Holdings ir uzsācis būvlaukuma sagatavošanas darbus moderno šķirošanas, olu apstrādes un noliktavas telpu celtniecībai Alūksnē.

Šis ir pirmais solis Alūksnes putnu fermas (APF) grupas investīciju mērķu īstenošanā, kas tika izklāstīti tā nesenajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Kā norādīts IPO prospektā, APF strauji virzās uz priekšu ar sākotnējo investīciju posmu, koncentrējoties uz modernu olu šķirošanas procesu, šķidro olu produktu ražošanas līniju attīstīšanu un esošo noliktavu infrastruktūras paplašināšanu. Sadarbībā ar būvnieku AIMASA, kurš tika izvēlēts konkursa kārtībā, tika uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi. Investīcijas šajā posmā sasniedz 3,7 miljonus eiro, un projektu plānots pabeigt 2024. gada pirmajā pusgadā, bet darbību uzsākt tā paša gada trešajā ceturksnī.

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

Tirdzniecības nama Kurši lielākā veikala Latvijā, Brīvības gatvē 301, Rīgā, atklāšanas runā 10. aprīlī mātes uzņēmuma SIA Augstceltne valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis paziņoja par holdinga AS Kurši izveidošanu un ieceri veidot Kuršu kvartālu

Tirdzniecības nama Kurši, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, pirmais vēsturiskais veikals Brīvības gatvē 301 tapa pirms 25 gadiem, izbijušās rūpnīcas Progress telpās (iepriekš Metālists). Šobrīd tajā pašā vietā tapis pilnīgi jauns, plašs, moderns veikals, kur10. aprīlī tika grieztas atklāšanas lentes.

Lielākais veikals ķēdē

Sveicēju vidū bija virkne sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, politiķu un amatpersonu. SIA TN Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš atklāja, ka šobrīd veikala tirdzniecības platība ir 5500 kvadrātmetru, tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu preču artikulu, un tas šobrīd ir lielākais TN Kurši veikals Latvijā.