Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Atbalstot vietējo uzņēmumu attīstību, AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) piešķīrusi 2,95 miljonu eiro finansējumu celtniecības tehnikas nomas uzņēmumam SIA "TRAKTORS.lv" uzņēmējdarbības attīstībai un jaunas tehnikas iegādei.

Šis finansējums veicinās uzņēmuma konkurētspēju un nostiprinās tā pozīcijas specifiskās celtniecības tehnikas nomas tirgū ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā.

SIA "TRAKTORS.lv" ir daļa no "Robirent" grupas, kurā ietilpst arī uzņēmums SIA "Ātrais Torņu Serviss". Grupa aktīvi darbojas Baltijas valstīs, kā arī citos Eiropas tirgos, tostarp Polijā, Čehijā un Ukrainā. Uzņēmumu pamatdarbība ietver pacēlāju, alumīnija torņu, ekskavatoru, būvtehnikas nomu, nodrošinot būvniecības nozares profesionāļus ar nepieciešamo aprīkojumu. SIA "TRAKTORS.lv" ir izveidots kā grupas uzņēmums, kas fokusējas uz celtniecības tehnikas nomas segmenta attīstību, piedāvājot plašu, modernu un efektīvu tehnikas klāstu klientiem dažādos tirgos.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) šonedēļ kādam uzņēmējam Kurzemē izmaksājusi šogad lielāko apdrošināšanas atlīdzību specializētās tehnikas apdrošināšanā gandrīz 109 tūkstošu eiro apmērā par negadījumā neatgriezeniski bojātu ekskavatoru, informē uzņēmums.

Šī gada jūlija beigās Saldus novadā, veicot meliorācijas darbus, BTA apdrošinātais ekskavators HITACHI ZX 210 LC iestiga un nogrima purvainā apvidū. Ekskavatora izvilkšana no purvainā apvidus ilga 12 dienas. Pēc glābšanas darbu veikšanas ekskavators tika nogādāts servisā, kur tika veikta ekspertīze. Eksperti secināja, ka negadījuma rezultātā ekskavatoram radītie bojājumi bija neatgriezeniski, kā rezultātā BTA saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu klientam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību par bojāgājušo tehniku, kā arī sedza glābšanas darbu izmaksas. Kopumā BTA par šo negadījumu izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 108 467 eiro.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Tērvetes novada zemnieks, restorāna, viesnīcas un alusdarītavas Zoltners īpašnieks Valters Bruss ir apmierināts ar pērn un šogad paveikto gan restorāna, gan citu viņa uzņēmumu attīstībā un paredz, ka šogad varētu kristies graudaugu cenas, taču pieprasījums pēc sēklu materiāla varētu palikt iepriekšējā līmenī.

«Iet labi. Klientu ir pietiekami daudz, tagad sākusies vasaras sezona, kad siltajās dienās apmeklētāju ir vairāk,» par pērnā gada oktobrī atklāto restorānu stāsta Bruss. Pie restorāna ierīkota arī āra terase, bet vēl tiek strādāts pie veikala koncepcijas, lai tajā varētu iegādāties alu. To pašlaik var nopirkt līdzņemšanai restorāna bārā.

Arī viesnīca ir noslogota, īpaši brīvdienās. Bruss vērtē, ka klienti ir gan vietējie, gan tūristi no Latvijas un ārzemēm. «Tāpat kā citiem šajā jomā strādājošajiem,» piebilst uzņēmējs.

Firmas.lv informācija liecina, ka SIA Silāres, kas apsaimnieko restorānu, pērn par 51% krities apgrozījums, sasniedzot 624 962 eiro, bet vēl pirms gada apgrozījums bija 1 295 373 eiro. Ievērojami sarukusi arī peļņa, kas 2015.gadā bija 21 107 eiro, bet 2014.gadā - 104 598 eiro. Uzņēmuma vadība samazinājumu skaidro arī ar izmaksām, kas bija nepieciešamas alusdarītavas, restorāna un viesnīcas atvēršanai. Tāpat lieli izdevumi lauksaimniecības produkcijas ražotājam radās elektroenerģijas, tehnikas rezerves daļu un servisa pakalpojumu cenu pieauguma dēļ. Zemo realizācijas cenu dēļ netika realizēta arī iegūtā kviešu raža.

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Latvijā ir zemākā cena Eiropā, un zemnieks subsidē visu neefektīvo piena pārstrādi, intervijā DB saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža

«Tiem, kas mani apsveic ar Latvijas piena iegādāšanos, man gribas pateikt, ka esam nevis tikuši pie kādas dāvanas, bet, pieņemot lēmumu rūpnīcu glābt, uzņēmušies ārkārtīgi smagus pienākumus,» pēc sarunas jau pie izslēgta diktofona, atzīst Latvijas vadošā graudkopības kooperatīva šefs E. Ruža.

Fragments no intervijas:

Kas ir akūtākās vajadzības rūpnīcas attīstīšanā, ņemot vērā ambiciozos plānus?

Mūsu redzējumā rūpnīca jau pašlaik ir par mazu, bet ir iespēja attīstīties esošajā zemesgabalā. Tas nav šī gada plāns, jo mums ir jāpieslīpē tas, kam pietrūka līdzekļu, rūpnīcu būvējot. Nestāstīšu sīkāk, jo tad es atklātu, ar kādiem produktiem gatavojamies nākt tirgū. Viena no nepieciešamībām ir siera nogatavināšanas noliktava. Tuvākajā laikā redzēsim jaunus Latvijas piena ražotus Trikātas siera produktu līnijas produktus.

Godātā redakcija, vēlos pievērst jūsu uzmanību kādam svarīgam iemeslam mūsu kopīgajām ķezām. Proti, lozungiem. Ņemšanās ap partiju programmām, valdības deklarācijām un sirdsdziļu attiecību smeldzes izliešanu no Saeimas tribīnes ir par maz. Labi, bet maz.

Jāizpurina un jāatjauno ne tikai politikas saturs, personāži un ideoloģijas, jārevidē arī lozungu saimniecība. Protams, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un pielāgojot pārbaudītas vērtības mūsdienu sabiedriski politiskajai caurejai situācijai. Daļa vienkārši jātulko, daļa jāmodificē, un būs pa kādam vecam labam aizmirstam, kuri vienkārši jāceļ atkal saulītē.

Tā mana studenta jaunība Rīgas centrā ilgus gadus bija neona uguņu apstarota, kas no Padomju bulvāra nama jumta vienkārši un gaumīgi postulēje «SLAVA PSKP». Savukārt Ganību dambi šķērsojošo tiltu malas rotāja filosofiskais «Trešais – piecgades izšķirošais gads», ko nomainīja paša Ļeoņidiļjiča prātula «Ekonomikai jābūt ekonomiskai».

Saulkalnes iedzīvotāji klusi lamā kanalizācijas ierīkošanas būvdarbu veicējus, kas ne tikai par diviem mēnešiem nokavējuši darbu nodošanas termiņu, bet arī ceļus pie iedzīvotāju mājām pārvērtuši par kurmja rakumiem, kuri lietus laikā pārtop par dubļu jūru, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Saulkalne ir apdzīvota vieta Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidaustrumos. Izvietojusies Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) labajā krastā iepretī Nāves salai. Romantiskas ainavas pie Daugavas un mierīgs ikdienas ritms. Tomēr viss nav tik idilliski, kā varētu domāt. Pateicoties ceļu būvniekiem, iedzīvotāji jau ilgāku laiku ir spiesti klunkurēt pa akmeņiem un brist dubļus, kas veidojas lietainā laikā, skaidro medijs.

Kā stāsta kāda vietējā iedzīvotāja, sākotnēji ceļu būvnieki solījuši visus darbus pabeigt pērn. Klāt jau nākamais gads, pienācis pavasaris, bet ceļš joprojām nav pabeigts. Šķiet, strādnieki arī tādi paslinki pagadījušies - tālumā vientuļi braukā traktors un veic šķietami bezjēdzīgu darbu - vāc zemi un ber netālu esošā kaudzē.

Laukos ražot nevienu brīdi nav viegli, tāpēc ir jādomā trīs soļus uz priekšu, atzīst uzņēmēji, dzīvesbiedri Aija Rutkovska un Konstantīns Jevstigņejevs.

Lai līdzsvarotu šobrīd vērojamo buksēšanu viņu izvēlētajā kokapstrādes nišā - sētu, žogu un aploku mietu ražošanā eksportam, ir dibināts jauns uzņēmums un uzsākts jauns biznesa virziens, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Uzņēmēji dzīvo Vijciemā, taču viņu atvērtā mietu ražotne jau astoto gadu darbojas Palsmanes pagastā.

Tagad tur sācis strādāt arī ģimenes uzņēmums SIA Jeveko, kura darbības joma ir kurināmā ražošana.

SIA Jeveko sniegs pakalpojumus malkas skaldīšanā un zāģēšanā gan privātpersonām, gan arī iestādēm un uzņēmumiem. Vajadzīgās iekārtas, kas aizstās roku darbu, kā arī piekabe un traktors, kas iekārtas darbinās, ir nopirktas, uzņēmējiem īstenojot projektu Lauku attīstības programmas pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu).

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Gada siltajā periodā elektrolīniju bojājumu skaits, kuri radušies dažādu būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes darbu laikā, ir vairākkārt pieaudzis un elektrolīnijas tiek bojātas jau vairāk nekā 20 reizes nedēļā. Situācija ir kritiska, jo šo bojājumu novēršana sāk aizņemt lielāko daļu no operatīvā personāla darba laika un šogad tie jau ir radījuši AS «Sadales tīkls» zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, informē uzņēmums.

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons skaidro: «Situācija ir kritiska, jo nedēļas laikā tiek reģistrēti vairāk nekā 20 bojājumi. Darbinieki ir spiesti nekavējoties doties meklēt elektrotīkla bojājuma vietu, atliekot jau lielāko daļu savu plānoto ikdienas darbu. Bojājumi šogad ir radījuši uzņēmumam zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, turklāt cieš arī mūsu klienti, kuriem tiek traucēta elektroenerģijas piegāde. Diemžēl rodas ne vien elektroapgādes traucējumi klientiem un zaudējumi «Sadales tīklam», bet cilvēki riskē arī ar savu dzīvību. Viens no šādiem negadījumiem reģistrēts 16.septembrī Pāvilostas novadā, kur, iepriekš nesaskaņojot darbus, traktortehnikas vadītājs, vācot no meliorācijas grāvja nozāģēto koksni, ar hidromanipulatoru aizķēra vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas vadu. Traktors nodega, bet vadītājs ar roku un kāju apdegumiem nogādāts Valsts apdegumu centrā. Turklāt šādu negadījumu sekas var būt letālas.»

"Luminor Bank" piešķīrusi kredītu 3,2 miljonu eiro apmērā celtniecības tehnikas nomas uzņēmuma SIA "Ātrais torņu serviss" attīstībai, informē bankas pārstāvji.

Kompānija ietilpst Eiropas "Robirent group" un nodarbojas ar dažādu pacēlāju un citu ar celtniecību saistītu aktīvu iznomāšanu. Bankas piešķirtais aizdevums tiks izmantots jaunu pacēlāju iegādei, kurus plānots nodot tālākai iznomāšanai Baltijas valstīs.

"Ātrā torņu servisa" īpašnieks un direktors Kārlis Kalniņš-Liberis norāda, ka šis gads būvniecībā ir bijis izaicinošs ar zemūdens akmeņiem un lielu būvniecības uzņēmumu izstāšanos no tirgus, toties tas ir arī pavēris attīstības iespējas celtniecības tehnikas nomas uzņēmumiem.

K.Kalniņš-Liberis skaidro, ka, paplašinot nomas parku ar arvien jaunu tehniku, kompānija spēs piedāvāt vēl specializētākus risinājumus.

Šā gada pirmajos četros mēnešos trešās personas izraisījušas elektroenerģijas piegādes pārtraukumus 126 reizes, informēja AS Sadales tīkls.

Pērn kopā tika novērsti 404 šādi elektrotīkla bojājumi.

Kā piemērus AS Sadales tīkls min ielu rekonstrukcijas darbos pārrautus kabeļus, mežizstrādes laikā uz gaisvadu līnijām uzgāztus kokus. Šo atslēgumu laikā tiek traucēta elektroapgāde no dažiem desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem elektroenerģijas lietotāju.

Šonedēļ Dobeles novadā traktors ar paceltu kausu iebrauca vidējā sprieguma 20 kilovoltu (kV) līnijā, izraisot elektroietaises degšanu un elektroapgādes pārtraukumu Dobeles pilsētā. Pagājušajā nedēļā Daugavpilī AS Sadales tīkls 10 kV kabeļtīkla bojājumu radīja ekskavatorists, kurš rakšanas darbu laikā pārrāva kabeli un izraisīja elektroapgādes traucējumus klientiem pilsētas centrā.

Latvijā gan kvadriciklu, gan ūdens motociklu piedāvājums ir plašs, pārstāvēti ir visu lielāko pasaules ražotāju zīmoli, un tuvākajos gados šajā ziņā pārsteigumu nebūs.

Kvadricikliem kā bezceļa transporta līdzekļiem liela sezonalitāte pārdošanas intensitātē nav, jo ar tiem var braukt visu gadu. Pretēji ir ar ūdens motocikliem, jo pēc tiem interesenti naskāk sāk lūkoties līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem. Abi šie transporta līdzekļi tiek izmantoti gan izpriecu braucieniem, gan darbam, atzīst DB aptaujātie tirgotāji un ražotāju dīleri.

DB aptaujātie tirgotāji teic, ka pieprasījums pēc kvadricikliem lēnām, stabili pieaug un to veicina gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan fakts, ka aizvien vairāk šo transporta līdzekli iegādājas praktiskām vajadzībām. SIA SDK direktors un līdzīpašnieks Jānis Kivlinieks spriež, ka pagaidām gan emocionālo pircēju ir vairāk, ap 60%, bet praktisko pircēju pulks lēnām sakuplo. Tādi ir gan lopkopji, gan mednieki, gan lauku saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams apsekot teritoriju, piemēram, laukus, mežus, kā arī veikt mazus darbus, tostarp sniegu šķūrēt. Šo braucamo par labu esam atzinuši arī dažādi dienesti – municipālā policija, ugunsdzēsēji, militārās struktūras –, kas aprēķinājuši, ka naudas un vajadzību proporcija tiem ir pieņemama. «Kvadricikls ir mazs un viegls. Ar to ērti iebraukt mežā, tas neatstāj pēdas, līdz ar to nebojā vidi sev apkārt, jo sver 300–400 kg. Salīdzinājumam – neliels traktors sver tonnu. Protams, biznesam ir arī garoziņa, nav tikai saldā dzīve. Reizēm tiek noteikti dažādi apkārtējās vides ierobežojumi, kas nereti ir nepamatoti, jo tehnika ir veidota videi draudzīga un tā atbilst gan izmešu normām, gan skaņas ierobežojumiem. Bieži vien vides aktīvisti neņem to vērā un aizliedz kaut ko aizliegšanas pēc,» domā J. Kivlinieks.

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Par zaudējumiem, kas kādam lauksaimniekam radušies avārijā ar lauktehniku, ERGO izmaksāta šogad lielākā atlīdzība lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas apdrošināšanā Latvijā – 120 000 eiro par negadījumā bojā gājušu kombainu, kas pēc avārijas nebija atjaunojams, informēja apdrošinātājs.

Lai gan kopumā spectehnikas apdrošināšanas apjoms gadu no gada pieaug, liela daļa, tajā skaitā arī lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas, Latvijā joprojām netiek apdrošināta. ERGO aplēses liecina, ka aptuveni divas trešdaļas būvniecībā, mežistrādē, lauksaimniecības u.tml. darbos izmantotās tehnikas nav transportlīdzekļu un spectehnikas apdrošināšanas. Turklāt divas trešdaļas traktortehnikas tiek lietota arī bez OCTA.

Zaudējumus lauksaimniecības tehnikai tipiski mēdz radīt ar akmeni izsists priekšējais stikls vai ar vēju atrautas kabīnes durvis. Tāpat, strādājot uz lauka un uzbraucot uz akmens, nereti tiek nolauzts arkls vai bojāta ritošā daļa. Labības kulšanas laikā mēdz uzbraukt kādam nepamanītam priekšmetam, kas var tikt ierauts labības kulšanas mehānismā. ERGO pieteiktajos negadījumos nereti ir arī tehnikas apgāšanās, kas var notikt pat nelielā grāvī, tāpat mēdz uzkrist krava un notikt citi negadījumi.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

AAS Gjensidige Baltic izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 100 000 EUR apmērā par pērn septembrī Murmastienē avārijā bojā gājušo traktoru un par piekabes/mucas remontu – 4642.81 EUR. Uzņēmums atlīdzību ir saņēmis un plāno iegādāties jaunu traktortehniku.

Veicot pārbraucienu no lauka, nenoskaidrotos apstākļos apgāzās SIA Otaņķu Dzirnavnieks piederošais traktors MASSEY FERGUSON 8690 (2012. izlaiduma gads), bojājot arī 2014.gadā iegādāto piekabi – mucu SAMSON PG25. Šis ir specifisks gadījums, jo, ņemot vērā bojājumu apmēru, nebija iespējams noskaidrot negadījuma cēloni, lai spriestu par to, kāda kļūme izraisīja tik nopietnu negadījumu. Traktora vadītājs negadījuma vietā nebija cietis.

Ričards Riepšs, SIA Otaņķu dzirnavnieks valdes loceklis, komentē: «Negadījums notika tam visnepiemērotākajā laikā – ziemāju sējas laikā, kad ar šo traktoru nodrošinājām šķidrummēslu iestrādi lauksaimniecības zemēs. Līdzvērtīgas tehnikas šim mums nebija, lai veiktu plānotos darbus un nepieviltu savus klientus, nolīgām apakšuzņēmējus. Protams, šajā situācijā zaudējām daudz – darbinieku dīkstāve, tehnikas neizmantošana, kas ir ar kredītsaistībām, kuras jāsedz, neapmierināti klienti. Pēc atlīdzības saņemšanas esam seguši atlikušo kredīta summu, un lūkojamies pēc jaunas traktortehnikas.»

Lauksaimniecības tehnikas, graudu pirmapstrādes iekārtu, servisa un sēklu tirdzniecības uzņēmums SIA Dotnuvos Projektai uzdāvinājis Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes laboratorijai vairākus desmitus tūkstošu vērtu traktoru, kas paredzēts studentu laboratorijas darbu un testu veikšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Viesturs Strauja.

Jauno firmas CASE IH traktoru studenti izmantos laboratorijas darbos, eksperimentos bakalaura un maģistra darbu ietvaros, bet mācībspēki un doktoranti – zinātniskajos pētījumos. «Traktors noderēs visu LLU Lauksaimniecības inženierzinātņu virzienu, bet īpaši Lauksaimniecības tehnikas un Lauksaimniecības enerģētikas specialitāšu visu līmeņu studentiem – no bakalaura grāda pretendentiem līdz pat doktorantiem. To varēs izmantot, apgūstot dažādu sistēmu uzbūvi, diagnostiku un regulēšanu, biodegvielu pielietojuma un dažādu darba režīmu pētījumos, kā arī daudz dažādos citos veidos izmantot mācību procesā. Līdz ar šī jaunā mācību traktora iegūšanu, beidzot varēsim laist pelnītā atpūtā padomju laika kāpurķēžu traktoru T-74,» stāsta LLU Tehniskās fakultātes dekāns Ilmārs Dukulis.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta Panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.

Ministra redzējums par to, kāpēc atbalsts pārtikas ražošanai būtu jāsamazina, ir sākumskolas līmenī – miljoni tiek ‘’tērēti’’, bet sabiedrība šo atbalstu nejūtot. Turpretī, ja atbalsts tiktu samazināts ceļu rekonstrukcijai, “to gan visi pamanītu”.

Jāatzīst, ka pēdējam var piekrist – finansējums ceļu sakārtošanai tiešām ir svarīgs. Ironiski gan, ka lielākā daļa lauksaimnieku pārvietojas pa ceļiem, kuri gadiem nav redzējuši ne lāpījumu, ne jaunu asfaltu, kaut arī par katru apstrādāto zemes hektāru ik gadu maksā nekustamā īpašuma nodokli, kurš atkarībā no reģiona svārstās 10-30 eur/ha robežās. Turklāt būtu vērts atgādināt vienkāršu patiesību – jau vēsturiski ļoti liela daļa lauku ceļu tikuši atjaunoti nevis ar Satiksmes ministrijas, bet gluži pretēji – ar Zemkopības ministrijas un lauksaimniekiem paredzētā Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu, kuru lauksaimnieki labprātīgi ir lēmuši novirzīt tieši lauku infrastruktūras uzlabošanai.