Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) robežšķērsošanas vietas “Terehova”, modernizācijas ietvaros Ludzas novada būvvaldē nodevusi ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēku, kas izbūvēta ar Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansiālu atbalstu.

Robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstības 1. posma būvdarbus plānots pabeigt līdz 2021. gada jūlijam un tie būtiski uzlabos robežas šķērsošanas ērtumu un ātrumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Par spīti pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem un biezajai sniega segai Latgales pierobežā, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvdarbi turpinās arī ziemā. Jaunā ekspluatācijā nodotā padziļinātās muitas kontroles ēka ļauj dubultot pārbaužu jaudu, ļauj vienlaicīgi padziļināti pārbaudīt divus kravu transportlīdzekļus un vienu vieglo transportlīdzekli, izmantojot modernu iebūvēto aprīkojumu.

“Līdz šā gada martam plānots pabeigt divus kontroles paviljonus un servertelpu, kas ir galvenās smadzenes nepārtraukto elektronisko sakaru un ietaišu darbībai, kas nepieciešamas efektīvai robežsargu un muitnieku kontroles procedūru veikšanai. Kopumā līdz 2021. gada jūlijam tiks uzstādīti seši jauni kontroles paviljoni, pārbūvētas un paplašinātas kontroles nojumes, virs kurām tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, lai “pīķa” stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi. Vienlaikus robežšķērsošanas vietā “Terehova” uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas uzlabos vides stāvokli pierobežā,” norāda R. Griškevičs.

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto lēmumprojektu, kas paredz no 19.marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" atļaut šķērsot tikai ar automašīnām.

IeM bija saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā, kā arī "Grebņeva" un "Terehova" Ludzas novadā daļēju slēgšanu, liedzot tos šķērsot kājām vai ar velosipēdu.

Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojumā nav minēta.

Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.

"Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas," pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.

Lai uzlabotu robežšķērsošanas drošību un novērstu auto transporta rindas uz Latvijas austrumu robežas, no 2025. gada 15. oktobra šķērsot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos varēs, tikai iepriekš reģistrējoties Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā (ERRS), informē VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).

Līdz ar jaunās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijā šāda austrumu robežas šķērsošanas kārtība darbosies visās trīs Baltijas valstīs. Reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindā robežas šķērsošanai no 15. oktobra var jau no 1. oktobra interneta vietnēs www.lvborder.lv un www.lvrobeza.lv.10. oktobrī ERRS jau bija reģistrēti 2175 transporta līdzekļi robežas šķērsošanai.

“Dzīvajā rindā” nevarēs

Jaunā kārtība paredz, ka visi motorizētie transportlīdzekļi, šķērsojot austrumu robežu, obligāti būs jāreģistrē attālināti, izmantojot īpaši izstrādātu e-pakalpojumu – ERRS, līdzīgi kā tas šobrīd jau notiek Igaunijā un Lietuvā. Sākotnēji risinājuma ieviešana plānota Latvijas ārējās robežšķērsošanas vietās “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki", un tā attieksies uz visiem transportlīdzekļiem.No 2025. gada 15. oktobra transportlīdzekļi bez reģistrēšanās ERRS šķērsot Latvijas Republikas austrumu robežu nevarēs – tas nozīmē, ka “dzīvajā” rindā šķērsot robežu vairs nebūs iespējams.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Sniegs un apledojums arī šorīt lielā daļā Latvijas teritorijas apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Šorīt agrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Tallinas šoseju posmā no Berģiem līdz Tūjai, pa Vidzemes un Valmieras šosejām, pa Rīgas apvedceļu, pa Bauskas un Jelgavas šosejām, pa Liepājas šoseju no Rīgas līdz Skrundai un pa Ventspils šoseju.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Daugavpils šosejas posmā no Skrīveriem līdz Paterniekiem, pa ceļu Jēkabpils- Rēzekne- Terehova, pa ceļu Grebņeva- Rēzekne- Daugavpils, pa Kokneses šoseju no Kokneses līdz Skrīveru pagriezienam un pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem.

Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā, izņemot Liepājas apkārtni.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 146 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ierosinājusi disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kā arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni, pavēstīja VID pārstāvji.

Disciplinārlieta ierosināta saistībā ar nepieciešamību izvērtēt, cik efektīvi Muitas pārvaldē tiek nodrošināta iekšējo risku pārvaldība, lai novērstu koruptīvos darījumus iestādē.

Ne Zukuls, ne Rubene uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku netiek atstādināti no pienākumu pildīšanas, jo nav pamata uzskatīt, ka viņi ar savu darbību varētu kaitēt dienestam, norādīja VID.

Kā skudras sanesa slēptuvē

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas...

Šāds solis sperts, pēc tam kad Jaunzemes izveidotā komisija iesniegusi atzinumu, turpinot izmeklēt lietu, kad VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Iekšējās drošības biroju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēja 29 Muitas pārvaldes darbiniekus.

"Ir svarīgi pilnībā izmeklēt visus lietas apstākļus, kas saistīti ar notikušo Terehovas muitas kontroles punktā, lai turpmāk vairs nepieļautu korupcijas risku iespējamību iestādē. Tāpēc šobrīd esmu ierosinājusi disciplinārlietas pret abām vadošajām muitas amatpersonām, lai komisija varētu objektīvi izvērtēt personu atbildību," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme arī uzsvēra, ka VID ir pirmā valsts iestāde Latvijā, kur šobrīd ieviesta visaptveroša riskos balstīta darbinieku pārbaudes sistēma, sākot no pieņemšanas darbā un turpmāk ik gadu.

Saistībā ar Terehovas muitas kontroles punktā veiktajām aizturēšanām patlaban VID kopumā ierosinātas 19 disciplinārlietas. Darbu VID pametuši 13 darbinieki.

Jau ziņots, ka šogad aprīļa vidū VID izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto. Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Terehovā uz Latvijas-Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus. Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Turpinot vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, valsts ceļu tīklā ar to plānots aprīkot vēl 17 posmus, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Patlaban tiem sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, tiesības veikt šos darbus atklātā konkursā ieguva SIA EnerGrid. Darbu līgumcena ir 129 734,31 eiro (ar PVN).

Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.-81,15. km)

• Vidzemes šoseja (A2):

o No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.-77,15. km)

o No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.-125,7. km)

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.-55,55. km)

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers-Saulkalne):

o No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.-13,9. km)

o No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.-19,98. km)

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Lai novērstu Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju riskus, Finanšu ministrija (FM) plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz augstas prioritātes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektiem, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem nolemts, ka tiks pārdalīta daļa no paredzētā finansējuma robežšķērsošanas vietu modernizācijai uz augstas prioritātes VID IKT projektiem saistībā ar ES un nacionālo normatīvo aktu ieviešanu.

Robežšķērsošanas vietās uz Latvijas un ES ārējās robežas (Terehova, Grebņeva un Pāternieki) nepieciešams veikt virkni modernizācijas darbu, lai to infrastruktūra atbilstu mūsdienu drošas darba vides prasībām un kontroles dienestu (VID, Valsts robežsardzes, Pārtikas un veterinārā dienesta) veiktās kontroles būtu efektīvas.

Plānojot projekta tvērumu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas, ass svari un citas iekārtas) modernizācijai, tika pārskatīti un optimizēti plānotie ieguldījumi atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem, neietekmējot projekta mērķa sasniegšanu, skaidro FM pārstāvji.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Trešdienas rītā sniegs un putenis apgrūtina braukšanu visā valsts teritorijā, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 117 ziemas dienesta tehnikas vienība.

Uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināta ir braukšana uz Tallinas šosejas, uz Vidzemes šosejas no Rīgas līdz Veclaicenei, uz Valmieras šosejas no Murjāņiem līdz Valkai, visā Rīgas apvedceļa posmā, kā arī uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ilūkstei.

Tāpat ir apgrūtināti braukšanas apstākļi uz Bauskas šosejas no Rīgas līdz Dzimtmisai, uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Meitenei, uz Liepājas šosejas no Rīgas līdz Anneniekiem un no Blīdenes līdz Liepājai, uz Ventspils šosejas no Rīgas līdz Ventspilij, autoceļa Liepāja-Lietuvas robežas (Rucava) visā posmā, autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robežas (Terehova) visā posmā, un arī uz autoceļa Krievijas robežas (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) posmā no Špoģiem līdz Grebņevai.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu uz Krieviju un Baltkrieviju būtiski samazinās, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kravu pārvadājumi uz Krieviju un uz Baltkrieviju šobrīd turpinās, bet, pēc jaunākajiem datiem, ir novērojams būtisks apmēru samazinājums, tostarp pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš kravu pārvadājumu atļauju skaits uz Baltkrieviju samazinājās par 20%, bet uz Krieviju - par 33%.

"Šāda tendence, visticamāk, turpināsies," sacīja K.Godiņš.

Uz minētajām valstīm pārsvarā notiek tranzīta kravu pārvadājumi vai arī pasta pārvadājumi.

K.Godiņš pastāstīja, ka kravu pārvadātājiem nākas pavadīt ļoti ilgu laiku uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, tostarp, iebraucot Latvijā no Krievijas, rindā uz robežas nākas pavadīt pat 10-12 dienas Terehovā un 8-10 dienas Grebņevā, savukārt, iebraucot no Baltkrievijas, Silenes robežkontroles punktā rindā nākas pavadīt sešas dienas, bet Pāterniekos - četras dienas. Šāda gaidīšana sarežģī, kā arī sadārdzina pārvadājumus.

Pašlaik būvdarbi notiek 62 valsts ceļu posmos, kur jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā, informē "Latvijas valsts ceļi".

Ogres novada Suntažos šonedēļ plānots ieklāt asfalta segumu jaunajā rotācijas aplī reģionālo autoceļu krustojumā, un satiksmi tur organizēs regulētāji.

Lielākie satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Daugavpils šosejas posmā no Kalnišķiem līdz Ļūbastei, kur satiksme organizēta pa vienu brauktuvi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes, un uz Daugavpils apvedceļa, kur trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 35 minūtes.

Autoceļa Jēkabpils- Terehova posmā no Mežāres līdz pagriezienam uz Murāniem ir viens luksoforu posms, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Šodien pēcpusdienā Rīgā un Pierīgā jārēķinās ar sastrēgumiem, cilvēkiem pirms Jāņu dienas dodoties prom no galvaspilsētas, brīdina "Latvijas valsts ceļi", aicinot autovadītājus plānot papildu laiku ceļam un izvēlēties braukt ārpus intensīvākās satiksmes stundām.

Naktī uz sestdienu saistībā ar koncerta Aizkrauklē, kas sākas plkst.2, iespējama intensīvāka satiksme uz Daugavpils šosejas, savukārt sestdien no plkst.10 rallija treniņbraucienu laikā satiksmei būs slēgts autoceļa Pilskalns-Litene posms pie Litenes.

Visā valstī turpinās ceļu būvdarbu sezona un satiksmes ierobežojumi ir ieviesti 75 valsts autoceļu posmos.

Lielākais papildu laiks ceļā - ap 40 minūtes - nepieciešamas, lai izbrauktu ceļa remontdarbus pie Pāvilostas, no Ulmales līdz Ķoniņciemam, kā arī starp Upesgrīvu un Roju. Līdzīga situācija ir arī pie Daugavpils, uz Rēzeknes apvedceļa, uz ceļa starp Ilūksti un Sventi un pie Cesvaines.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Līzespastam, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir aptuveni 22 minūtes.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pabeigusi robežšķērsošanas vietu (RŠV) “Pāternieki” un “Silene” 1. posma modernizācijas un papildu pielāgošanas darbus.

Īstenotie projekti noslēdz 1. posma darbus Latvijas–Baltkrievijas RŠV modernizācijas projektā, kura mērķis ir ieviest jaunu pieeju robežu un muitas kontrolei, padarot pārbaudes efektīvākas un ātrākas. Tas pozitīvi ietekmēs RŠV caurlaidības spēju un paaugstinās Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības līmeni.

Projekta realizācijas gaitā ir pārbūvētas RŠV teritorijas, paplašināts pārbaudes joslu skaits, uzstādīti elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, paplašināts stāvlaukums kravas auto vajadzībām, kā arī nomainīts ēku jumta segums, atjaunotas fasādes un veikti citi darbi.

Pēc papildu finansējuma piešķiršanas kopējie RŠV “Pāternieki” un “Silene” attīstības 1. posma būvniecības izdevumi ir 5,96 miljoni eiro.

No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.