Dažādos līmeņos patlaban notiek sarunas ar vairākiem ražotājiem par iespējamu lielkalibra munīcijas ražošanu Latvijā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām atbilstošāko risinājumu, vēstī Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viens no sarunu partneriem ir Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmums "Rheinmetall".

Patlaban nav zināms, kur potenciāli šāda ražotne atrastos un vai ražošanai būtu jābūvē jauna rūpnīcai vai arī iespējams izmantot kādas jau esošas telpas, norādīja Puriņš.

Patlaban arī nav zināms, cik detalizēti būs nepieciešama Latvijas valsts potenciālā dalība šādā projektā. Turklāt, kā norādīja Puriņš, šādās sarunās ir iesaistītas arī citas ministrijas.

Pirmdien ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēstīja, ka Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā.

Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā, pirmdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

Sarunas esot daļa no plašākiem Baltijas valstu reģionālajiem centieniem stiprināt aizsardzību, reaģējot uz pastāvīgajiem draudiem no Krievijas puses.

Lai gan sarunas vēl ir tikai sākotnējā stadijā un to iznākums nav zināms, "Rheinmetall" pārstāvis sakariem ar presi atzina, ka sarunas ir notikušas, bet atteicās atklāt konkrētus aspektus, atsaucoties uz to, ka sarunas ir sākuma fāzē.

Ja darījums īstenosies, tas varētu būt kas līdzīgs "Rheinmetall" sadarbībai Lietuvā, kur uzņēmums pašlaik būvē munīcijas rūpnīcu.

Kā tiek ziņots, Latvijai ir kontakti arī ar Itālijas uzņēmumu "Leonardo" - vēl vienu lielu Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu. "Leonardo" šajā saistībā nekādus komentārus nav sniedzis.

Eiropas un ASV biržās ceturtdien akciju cenas lielākoties pieauga.

Investori pozitīvi novērtēja Baltā nama preses sekretāres Kerolainas Levitas izteikumus, ka prezidents Donalds Tramps varētu pagarināt termiņu, līdz kuram daudzām pasaules valstīm jāpanāk tirdzniecības vienošanās ar ASV, lai izvairītos no augstākiem muitas tarifiem. Pašlaik šis termiņš ir 9.jūlijs.Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību, kam Tramps draudējis noteikt 50% tarifu.

Atbildot uz jautājumu, vai termiņš varētu tikt pagarināts, Levita sacīja: "Varbūt tas varētu tikt pagarināts, taču šis lēmums jāpieņem prezidentam."

"Termiņš nav kritiski svarīgs," viņa piebilda.

Reaģējot uz trešdien NATO samitā panākto vienošanos palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, Eiropas biržās pieauga aizsardzības rūpniecības uzņēmumu akciju cenas. "Rheinmetall" akcijas cena ceturtdien palielinājās par vairāk nekā 7%, ""BAE Systems" akcijas cena - par 3,8%, bet "Thales" akcijas cena - par apmēram 3%.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ierosinājusi papildināt esošos noteikumus un ļaut lielo ražotņu būvniecību urbanizētās teritorijās sākt bez atļaujas.

Pašlaik tādi izņēmumi tiek attiecināti tikai uz aizsardzības rūpniecības lielajiem projektiem.

Ministrijas vērtējumā būvniecību sākt pirms visu nepieciešamo atļauju saņemšanas varētu arī brīvajās ekonomiskajās zonās strādājošie uzņēmumi, uz kuriem varētu attiecināt arī vienkāršotu procedūru zemes iegūšanai, ietekmes uz vidi novērtējumam un teritoriālajai plānošanai.

Kā trešdien informēja ministrija, grozījumu projekts ir iesniegts tālākai izskatīšanai.

Ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks norādīja, ka grozījumu mērķis ir stiprināt Lietuvas konkurētspēju un uzlabot apstākļus vietējiem un ārvalstu investoriem.

"Lielos projektus vajadzētu varēt sākt dažu mēnešu, nevis gada laikā. Tādēļ mēs rosinām ļoti nozīmīgus grozījumus, kas samazinās birokrātiju, ļaus ātrāk sagatavot būvlaukumu, padarīs skaidrāku procesu un efektīvāku sadarbību starp institūcijām," klāstīja Savicks.

Latvijas aizsardzības industrijas apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt sasniedzis divus miljardus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka 2024.gada revidētie dati par visiem uzņēmumiem vēl nav zināmi, bet 2023.gadā uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Tādēļ par pagājušo gadu Egle-Ločmele prognozē, ka apgrozījums būs ap diviem miljardiem eiro.

Egle-Ločmele arī uzsvēra, ka eksports veido apmēram 400 miljonus eiro. Līdzīga summa varētu būt arī samaksātajos nodokļos."DAIF Latvija" vadītāja atzīmēja, ka asociācijai ir ļoti straujš biedru skaita pieaugums, kas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi redz iespēju attīstīties arī aizsardzības nozarē.

Egle-Ločmele informēja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos regulāri kā piegādātāji parādās apmēram 500 uzņēmumu, bet daudzi asociācijas biedri arī strādā tikai eksportam. Tāpat ir uzņēmumi, kas strādā iekšlietu sistēmas vajadzībām.