SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” (“LaTS”) izveidotās tirdzniecības platformas internetā apgrozījums 2024. gadā pieaudzis par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē uzņēmumā.

“Šobrīd veikalu tīkla dalībnieki sāk gūt labumu no mūsu kopējā e-veikalā veiktajām investīcijām. Vairāki veikalnieki atzīst, ka šobrīd pasūtījumus interneta veikalā saņem praktiski katru dienu, bet vēl pirms dažiem mēnešiem tāda regularitāte netika novērota,” pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Interneta veikalu sistēmā beidzamajos gados ieguldīti vairāk nekā 50 000 eiro. Tā priekšrocības pakāpeniski sāk izmantot arvien vairāk veikalu, jo īpaši reģionos, kur iedzīvotājiem grūtāk nokļūt fiziskajos veikalos.

Savukārt “LaTS” tīkla veikalniekiem e-veikals ir iespēja saglabāt aktīvu tirdzniecību arī rudens un ziemas periodā, kad fiziskajos veikalos tradicionāli ir vērojams apgrozījuma apsīkums – mazāk cilvēku dodas atvaļinājumos un apbraukā Latvijas reģionus, tādējādi tirgotājiem vairāk jāpaļaujas uz vietējiem pircējiem.

Maija beigās parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir atbalstāms solis, taču tajā joprojām ir būtiski trūkumi.

Jebkura iniciatīva, kas vērsta uz pircēju labklājību, ir apsveicama, taču parakstītajā memorandā ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz tā saturu, gan praktisko ieviešanu. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem zemākas cenas noteiktām pārtikas preču grupām un vienlaikus palielināt vietējo produktu pieejamību veikalu plauktos. Šī iniciatīva izraisījusi plašas diskusijas gan politiķu, gan nozares pārstāvju vidū, izgaismojot vairākus praktiskus izaicinājumus tās ieviešanā.

Ietekmēs daudz plašāk

Lai gan memoranda parakstīšana ir simbolisks solis pretī pieejamākai pārtikai, jāatzīmē, ka daudzus tajā ietvertos principus tirgotāji īsteno jau gadiem. Piemēram, veikalu tīkla “LaTS” regulāri rīko akcijas, nodrošinot maksimāli zemākās produktu cenas, taču tirgotāju vidū joprojām nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir “zemākā cena. Katram mazumtirdzniecības tīklam ir savas iepirkumu cenas, un tās nosaka arī iespējas piemērot atlaides. Tas, kas vienā veikalā uzskatāms par zemu cenu līmeni, citā var būt grūti sasniedzams.

Lai mazāk izjustu pārtikas cenu kāpumu un neļautu tam radīt sāpīgu robu personiskajās finansēs, cilvēkiem pašiem jāmācās iepirkties izdevīgāk, nepaļaujoties uz reklāmas solījumiem, bet salīdzinot vienādu produktu cenas dažādās tirdzniecības vietās.

Nevar runāt par to, ka pārtikas cenas ir zemākas kaimiņvalstīs, ja, pirmkārt, tiek salīdzināti atšķirīgu ražotāju produkti, un, otrkārt, netiek ņemts vērā, ka, piemēram, Igaunijā pirktais produkts var būt iegādāts par akcijas cenām, kamēr Latvijā šim pašam produktam īpašas atlaides nav.

Iepirkšanās pratība var ievērojami ietekmēt personiskās finanses. Paļaujoties uz ļoti aktīvām lielo veikalu reklāmām, kas piedāvā lielas atlaides, pircēji dodas iepirkties pēc it kā lētākā produkta, nepadomājot, ka tai pašā laikā citām precēm tai pašā veikalā cenas var būt pat ievērojami augstākas nekā vidēji valstī. Protams, pirkuma grozā nokļūst ne tikai akcijas prece, kas patiešām konkrētā brīdī var būt par izdevīgu cenu, bet arī vairāki citi, ievērojami dārgāki produkti. Kopējā pirkuma cena tādējādi ievērojami pieaug.

Saeimā šobrīd skatāmais likumprojekts, kas vērsts uz pārtikas cenu mazināšanu, ieviešot uzcenojuma griestus noteiktām produktu kategorijām, ir galvenokārt politiska iniciatīva, kurai varētu būt drīzāk negatīva ietekme.

Šāds solis negatīvi ietekmētu konkurenci un rezultētos mazākā pārtikas produktu sortimentā, jo īpaši, mazo un vidējo veikalu plauktos, jo tirgotāji būtu spiesti izvēlēties to preci, kuru var pārdot par noteiktos rāmjos paredzētām cenām. Piegādātāju cenas lielajiem veikaliem var būt zemākas, ņemot vērā piegāžu apjomu. Savukārt mazajos un vidējos, tostarp reģionu veikalos, piegādes ir mazākas un dārgākas, kas attiecīgi ietekmē arī mazumtirdzniecības cenu.

Jāņem vērā arī tas, ka, mainoties pircēju paradumiem, mazie un vidējie veikali jau tagad izjūt grūtības izdzīvot konkurences cīņā ar trīs galvenajiem lielveikalu tīkliem. Tas nozīmē, ka mazākās tirdzniecības vietās, tostarp “LaTS” tīklā, kopējais cenu līmenis jau šobrīd ir zemāks. Citiem vārdiem, mazie un vidējie veikali jau tagad piemēro minimālu uzcenojumu.

Ieviešot prasību norādīt izcelsmes valstis produktu cenu zīmēs, mazumtirgotājiem kļuvis skaidrs, ka šo pienākumu būtu jāuzliek arī piegādātājiem. Tāpat vajadzētu precizēt izcelsmi privāto preču zīmju produktiem, kuriem šobrīd izcelsmes valsts netiek norādīta.

“LaTS” atbalsta ideju, ka visiem pārtikas produktiem izcelsmes valsts būtu jānorāda pavaddokumentos, kā tas ir, piemēram, augļiem, dārzeņiem, svaigai gaļai. Šobrīd ražotājiem arī nav tiesiska pienākuma informēt tirgotājus par izcelsmes valsts maiņu.

Tā kā 28. februārī beidzas “saudzēšanas periods” veikaliem sakarā ar izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs, gribētu atgādināt, ka būtu vēlams uzlikt arī piegādātājam pienākumu norādīt produktu izcelsmes valsti. Citādi šobrīd nereti ir situācija, kad piegādātājs elektroniski sniedz kļūdainu informāciju par izcelsmes valsti. Tādējādi, pārsūtot šos datus no elektroniskā formāta uz kasi, var izrādīties, ka cenu zīmē uzrādīta viena valsts, bet veikala plauktā – cita.