Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū.

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.

Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.

Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.

“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.

Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Ikviens, kam šobrīd ir aktīvas kredītsaistības, mēdz pievērst uzmanību savam ikmēneša kredīta maksājumam un Euribor likmei, kas pēdējos gados piedzīvojusi gan pamatīgu pieaugumu, gan samazinājumu.

Jau drīzumā, 12.decembrī, plānota nākamā Eiropas Centrālās bankas sēde, kurā tiks spriests par Euribor likmi, tomēr ne visiem aizdevumiem līdz ar kārtējo Euribor likmes samazinājumu jūtams arī kritums ikmēneša maksājumā. Kādēļ tā un ko varam gaidīt no Euribor tuvākajā laikā, skaidro eksperts.

Lai saprastu, kādēļ līdz ar Euribor likmes samazinājumu netiek novērota tūlītēja ietekme uz ikviena aizņēmēja ikmēneša maksājumiem, ir jāatceras, kā īsti veidojas kredīta procentu maksa. To sastāda divas daļas - Euribor likme un bankas papildu likme. Bankas pamatlikme parasti tiek fiksēta uz visu aizdevuma periodu, taču Euribor likme ir mainīga, un aizņēmējam ir iespēja izvēlēties 3, 6 vai 12 mēnešu likmes izmaiņu periodu. Attiecīgi no izvēlētā perioda būs atkarīgs tas, ik pēc cik mēnešiem tiek pārskatīta un piemērota tā aizdevuma procentu likme, kas tobrīd ir spēkā. Kā liecina Latvijas Bankas dati Latvijā kredītņēmēji visbiežāk izvēlas 6 mēnešu Euribor likmi.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz samazināsies arī Euribor likmes, kuras parasti piemēro kredītiem.

Trīs galvenās atziņas:

Finanšu tirgus dzīvo nākotnē, kas nozīmē, ka tirgus dalībnieku gaidas jau laicīgi ir iecenotas likmēs. Šoreiz Euribor likmēs jau bija iecenots ECB likmju samazinājums jūnijā, tāpēc ECB lēmumam nevajadzētu būtiski ietekmēt esošās Euribor likmes īstermiņā.

Tomēr ECB par 0,2 procentpunktiem paaugstināja inflācijas prognozi eirozonā 2024. un 2025. gadā (attiecīgi līdz 2,5% šogad un 2,2% – nākamgad) – tas nebija plaši gaidīts finanšu tirgos un uzreiz tika iecenots arī likmēs. Piemēram, pēc ECB sapulces tirgus dalībnieki pazemināja varbūtību, ka ECB samazinās likmes arī oktobrī, un gandrīz izslēdza šo varbūtību jūlijā. Tas uzreiz pacēla eiro likmes.

Aizejošais 2022. gads ieies monetārās politikas vēsturē ar jauniem inflācijas rekordiem un Centrālo banku tektonisku noskaņojuma maiņu – no pārmērīgi vaļīga monetārā kursa šī gada sākumā līdz izteikti ierobežojošam gada beigās.

Vai Centrālo banku ierobežojošā politika varētu atslābt nākamgad, un vai Latvijas kredītņēmēju maksājumi pēc jaunāko likmju celšanas arvien turpinās kāpt?

Likmes turpina kāpt, taču mazākiem soļiem

Decembra vidū lielākās Rietumvalstu Centrālās bankas bija sanākušas uz savām šī gada pēdējām sēdēm. Pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes kopā ar jau notikušajām masīvām likmju izmaiņām ļāva Federālo rezervju sistēmai (FRS) ASV un Eiropas Centrālai bankai (ECB) decembrī samazināt likmju celšanas ātrumu. Bāzes likmes abās okeāna pusēs tika celtas par 0,50 procenta punktiem pēc tam, kad iepriekš likmju celšanas solis bija 0,75 procenta punktu vērtībā.

Šogad starptautiskajos tirgos Latvijai vēl būs jāaizņemas vismaz 350 miljoni eiro, bet šī summa var arī pieaugt, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Pamata scenārijs paredz, ka mēs šogad kapitāla tirgos piesaistām vienu miljardu eiro. Divas trešdaļas no šī apmēra jau ir piesaistītas, bet 350 miljoni eiro mums vēl būs jāpiesaista līdz gada beigām. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir pamata scenārijs, jo ir daži lielumi, kuri to vēl var ietekmēt. Pirmkārt, mēs redzam, ka diezgan būtiski pieaug pieprasījums pēc Valsts kases aizdevumiem - pamatā no pašvaldību puses. Ja tas turpinās pieaugt, tad mums būs jāpiesaista papildu resursi, lai nodrošinātu šos aizdevumus. Otrkārt, mēs vienmēr esam bijuši aktīvi un mēģinājuši izmantot labvēlīgu situāciju tirgos. Ja procentu likmes saglabāsies zemas, iespējams, mēs varētu veikt arī priekšfinansēšanu jau nākamā gada vajadzībām," pauda Āboliņš.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.