Jaunākais izdevums

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Ja personai ir tiesības uz vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu par vienu un to pašu bērnu un par vienu un to pašu laikposmu, abus pabalstus piešķir un izmaksā vienam no vecākiem.

Savukārt, ja vecāks pabalsta saņemšanas laikā turpina vai atsāk strādāt, vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Savukārt bērna kopšanas pabalsta apmēru nesamazina - to turpina izmaksāt pilnā apmērā līdz bērna divu gadu vecumam.

LM 2023.gadā izvērtējusi pabalstu ģimenēm ar bērniem pilnveides iespējas, ņemot vērā, ka atsevišķi pabalsti nav tikuši pārskatīti ilgstoši un vairs nesasniedz to mērķi - sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem kādās noteiktās situācijās. Kā norādīja Liepa, ir skaidrs, ka viens no prioritāri pārskatāmajiem pabalstiem ir bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz pusotram gadam, jo to saņem arī sociāli neapdrošināti vecāki. Plānots pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, proti, bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam būtu 50% apmērā no ienākumu mediānas, 2025.gadā sasniedzot 377 līdzšinējo 171 eiro vietā.

Liepa atzīmēja, ka LM priekšlikumus pabalstu pārskatīšanai prezentējusi vairākās Saeimas komisiju sēdēs. Pabalstu ģimenēm ar bērniem pārskatīšanai ministrija šobrīd gatavo priekšlikumus politikas prioritātēm izskatīšanai 2025.gada budžeta veidošanas procesā. Konkrēti lēmumi par pabalstu pārskatīšanu būs jāpieņem valdībai un Saeimai.

Vaicāta par iespēju strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem strādāt un vienlaicīgi saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā, Liepa norādīja, ka vispirms ir jāpieņem lēmums par vecāku pabalsta finansēšanas avota pārcelšanu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu. Tas nozīmētu attiecīgi samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi par 1,16%. Tikai pēc tam esot diskutējams jautājums par pabalsta apmēra pārskatīšanu.

Priekšlikumu palielināt bērnu kopšanas pabalstu pozitīvi vērtē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), vēršot uzmanību, ka valdības rīcības plānā paredzēts līdz 2025.gada 31.decembrim pārskatīt vecāku pabalsta finansēšanas avotu un vecāku pabalstu, un bērna kopšanas pabalsta sniegšanas nosacījumus. Deviņi no desmit vecākiem izmanto vecāku pabalstu bērna pieskatīšanai līdz 1,5 gadiem, bet pērn 15% no bērnu kopšanas atvaļinājumā esošajiem vecākiem iesaistījās darba tirgū, un gandrīz astoņi no desmit bija vīrieši.

LBAS pauda, ka, palielinot bērna kopšanas pabalstu, visi vecāki saņemtu 377 eiro neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām (VSAOI). Rezultātā tiktu palielināts atbalsts vecākiem, kuriem nav tiesības uz vecāku pabalstu. Savukārt strādājošais vecāku pabalsta saņēmējs saņemtu 50% no vecāku pabalstu un 377 eiro no bērna kopšanas pabalsta. Tas nozīmē, ka pieaugtu ienākumi visiem vecākiem bērna kopšanas laikā.

Runājot par vecāku pabalsta finansēšanas avota pārcelšanu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu, LBAS norāda, ka tas jāvērtē piesardzīgi, jo izdevumu palielināšana pamatbudžetā var radīt spiedienu uz nodokļu palielināšanu.

LBAS atbalsta bērna kopšanas pabalsta palielināšanu līdz 377 eiro, sākot ar 2025.gadu, tomēr vērš uzmanību, ka tas nedrīkst notikt uz nodarbināto sociālo garantiju samazināšanas rēķina.

Vienlaikus LBAS aicina skatīties uz atbalstu ģimenēm ar maziem bērniem plašāk, vēršot uzmanību jautājumu risināšanai par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanu bērniem no viena līdz trīs gadiem. LBAS atbalsta, ka strādājošo vecāku pabalsts tiek palielināts, taču aicina to diferencēt atkarībā no bērnu skaita. Ja šobrīd strādājošo vecāku pabalsts ir 50% no vecāku pabalsta apmēra, tad LBAS priekšlikums būtu palielināt strādājošo vecāku pabalstu līdz 70% par otro un nākamajiem bērniem ģimenē.

LBAS atgādina, ka kopš 2017.gada ir "iesaldēts" atvieglojums par apgādībā esošu personu, visbiežāk bērnu, kuru LBAS ieskatā noteikti būtu nepieciešams palielināt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Ekonomika

Gulbenes novads ir pirmajā vietā Latvijā dzimstības veicināšanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina autora apkopotie pašvaldību noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta lielumu, tad Gulbenes novadā šogad tie būs 700 eiro, bet no valsts budžeta izmaksātais bērna piedzimšanas pabalsts ir tikai 421,17 eiro. Savukārt Valkas novadā pabalsts ir vien 75 eiro pirmajā gadā.

Dienas Biznesa 12. decembra numurā tika analizēti dzimstības veicināšanas finanšu instrumenti aplūkojot, cik liela nozīme ir maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas, vecāku pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstiem.

Atgādināsim, ka valsts noteiktais bērna piedzimšanas pabalstu nav mainīts pēdējos 14 gadus. Pat vairāk. Parex politisko orģiju krīzes laikā (2009.g.), nauda Parex klientu glābšanai tika atrasta ievērojami samazinot valsts noteikto bērna piedzimšanas pabalstu. Tā laika valdībai (ministru uzvārdi nav valsts noslēpums) Parex klientu labklājība bija daudz, daudz svarīgāka par Latvijas nākotni un dzimstību Latvijā. Salīdzinot ar 2006. gadu, pat pašlaik, bērna piedzimšanas pabalsts ir tikai 71% līmeni no pabalsta vidējā apjoma, kādas tas bija 2006. gadā. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Joprojām bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro, bet minimālā mēnešalga no 2024. gada pirmā janvāra jau ir 700 eiro. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Proti, pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Finanses

Valsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro

Db.lv,27.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā termiņā - no 2026. līdz 2028. gadam - valsts budžeta izdevumus plānots samazināt par 844,1 miljonu eiro, ko nodrošina izdevumu pārskatīšana un optimizācijas pasākumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pārskatot nākamā gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju, informē FM.

Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro.

Tostarp nākamgad budžeta bāzes izdevumu samazinājums ir 50 miljonu eiro apmērā, nozaru ministrijas identificējušas un samazinājušas izdevumus par 181 miljonu eiro, bet vēl 12,4 miljonus ir izdevies ietaupīt, gatavojot budžeta likumprojektu.

Finanses

Ašeradens: Budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz nākotnes drošību

LETA,05.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026. gada valsts budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību, Saeimā pirms balsojuma par nākamā gada budžetu teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pateicās deputātiem par debatēm un norādīja, ka budžets sastāvēja no 490 deputātu priekšlikumiem un gandrīz 100 ministriju priekšlikumiem.

Politiķis atzīmēja, ka budžets veido drošāku Latvijas valsts iedzīvotāju nākotni. Viņš sacīja, ka iedzīvotāji noticējuši valsts drošības politikai, ekonomiskajai politikai, un to rādot ekonomiskās izaugsmes dati. Tagad svarīgākais nākotnē esot "nesalaist to visu dēlī", teica Ašeradens.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.