Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka šobrīd, kad pie mūsu robežām aug spriedze, valdībai ir pienākums rīkoties izlēmīgi. Jau tagad valsts budžeta plānošanas procesā jāpieņem konkrēti lēmumi, kas ļautu ietaupīt 850 miljonus eiro un šo naudu novirzīt galvenajam – Latvijas drošības stiprināšanai, paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nesenā LTRK padomes tikšanās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu izgaismoja konkrētās vajadzības, kas īstenojamas jau tuvākajos gados – no infrastruktūras izbūves, līdz aizsardzības industrijas kapacitātes celšanai. Tādēļ, notiekošajā valsts budžeta plānošanas procesā 2026. gadam, ir nepieciešami lēmumi, kas nodrošina publisko tēriņu samazinājumu 850 miljonu apmērā un ietaupīto līdzekļu novirzīšanu šī brīža galvenajai prioritātei - valsts drošībai - paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no IKP.

LTRK jau vairākkārt uzsvērusi – ir iespējams ietaupīt 850 miljonus eiro, vienkārši atgriežoties pie 2022. gada publisko izdevumu līmeņa. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams palielināt nodokļus vai radīt papildu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai. Šie līdzekļi ir jānovirza tur, kur šobrīd ir vislielākā nepieciešamība – Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.

LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.

Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.

Pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama, izvērtējot visus faktorus, secinājusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK, saņemot arvien vairāk satraukuma signālu no uzņēmējiem, ir tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta, politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, lai izrunātu aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra.

LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams.

"Jaunā vienotība" viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputātu, bijušo klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru aicinu "Jaunās Vienotības" izvirzīto ministra kandidātu Raimondu Čudaru," ar šādu paziņojumu viņa nākusi klajā vietnē "X".

Premjere arī norāda, ka Čudaram ir pieredze pašvaldību darbā kā ilggadējam Salaspils mēram. Viņš ir strādājis gan kā ministrs, gan kā deputāts, un labi pārzina VARAM jomas.

Siliņa ar Čudaru ir vienojusies par prioritātēm - digitālo un mākslīgā intelekta attīstību, vēlēšanu procesa izvērtēšanu un sagatavošanos Saeimas vēlēšanām, austrumu pierobežas stiprināšanu un reģionu attīstību.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs (ZZS) Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Čudara kandidatūra vērtējama pozitīvi. Viņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, vai ZZS Saeimas frakcijas deputāti ar Čudaru plāno atsevišķu tikšanos.

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Šonedēļ Latvijā viesojas augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Turcijas, kuru pārstāv Aidanas (Aydın) Rūpniecības un Tirdzniecības kamera, Turcijas goda konsuls Latvijā Olgu Hikmet Korkmaz, kā arī pārstāvji no septiņiem nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas inženierijas, pārtikas rūpniecības, atjaunīgās enerģijas, ķīmijas, informācijas tehnoloģiju un citās uzņēmējdarbības nozarēs.

“Latvija ir atvērta starptautiskai sadarbībai un investīcijām, un mēs augstu vērtējam uzņēmēju vēlmi attīstīt savu darbību mūsu valstī. Ekonomikas ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai ikviens investors Latvijā saņemtu visaptverošu atbalstu — gan no valsts pārvaldes institūcijām, gan politiskā līmenī. Redzam, ka aizvadītajā gadā Turcijas tiešās investīcijas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 26%, sasniedzot 31 miljonu eiro. Mēs esam gatavi ne vien sadarboties, bet arī aktīvi pārstāvēt un aizstāvēt uzņēmumu intereses, veidojot ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu vidi uzņēmējdarbībai Latvijā,” atklājot vizīti uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ārkārtīgi lielā ģeopolitiskā nenoteiktība un tirdzniecības kari var būtiski palēnināt globālās ekonomikas attīstību, paaugstināt inflāciju un negatīvi ietekmēt fiskālos procesus. Tādēļ Latvijai ir nepieciešams īstenot atbildīgu fiskālo politiku, lai krīzes situācijās varētu izmantot fiskālās sviras, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu 2025. - 2028. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Vienlaikus ir jāmeklē ietaupījumi budžeta izdevumos, jo būs nepieciešami papildu izdevumi aizsardzībai, lai gan tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuru ļoti būtiski ietekmē globālie procesi. Gan tarifu kari un tirdzniecības partneru pieprasījuma samazinājums, gan daudzu ES valstu pārmērīgie parāda slogi, gan partnervalstu iekšpolitiskā nestabilitāte, gan ģeopolitiskie draudi ietekmē Latvijas ekonomiku un var pasliktināt tās fiskālo pozīciju, uzsver padome.

Kā norāda padome, 2024. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja seklu recesiju, uzrādot vienu no vājākajiem rezultātiem Eiropas Savienībā – reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4%. Lai gan 2025.gada janvāra dati liecina par izaugsmes atjaunošanos, optimismam šobrīd nav pamata, jo pirmajos divos mēnešos vērojams diezgan būtisks inflācijas kāpums – janvārī tā līmenis bija 3%, bet februārī sasniedza jau 3,7%. Arī citu ekonomisko izaicinājumu netrūkst – ārējā tirdzniecībā turpinās eksporta vājināšanās, bet darba tirgū saglabājas nelīdzsvarotība starp algu pieaugumu un produktivitāti.

Ceturtdien no skursteņa virs Vatikāna Siksta kapelas vijās balti dūmi, vēstot, ka 133 kardināli ir ievēlējuši jaunu pāvestu.

Par jauno pāvestu ceturtdien ievēlēts ASV kardināls Roberts Prevosts.

69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leo XIV.

Cilvēku pūlis Vatikāna galvenajā laukumā sāka aplaudēt, kad no Siksta kapelas skursteņa sāka celties balti dūmi.

Saskaņā ar senu tradīciju, ja no Siksta kapelas skursteņa paceļas melni dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests vēl nav ievēlēts. Dūmi tiek padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu. Kad no Siksta kapelas paceļas balti dūmi, tā ir zīme, ka jaunais pāvests ir ievēlēts. Šajā gadījumā degošās vēlēšanu zīmes tiek sajauktas ar kālija hlorātu, laktozi un hloroforma sveķiem, lai radītu baltus dūmus.

Vatikānā trešdien sākas konklāvs, kurā tiks ievēlēts Otrajās Lieldienās mirušā Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska pēctecis.

Kardināli vispirms piedalīsies svinīgā misē Svētā Pētera bazilikā, bet pēc tam pulcēsies Siksta kapelā, lai piedalītos balsošanas procesā.

Balsojumā piedalīsies kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem, taču konsultācijās piedalās visi kardināli.

Tā kā daudzviet pasaulē plosās konflikti un nerimst diplomātiskās krīzes, itāļu kardināls Pjetro Parolins, kas Franciska laikā bija valsts sekretārs, daudziem ir favorīts uz pāvesta amatu. Starp kandidātiem tiek minēti arī Pīters Tērksons no Ganas, Boloņas arhibīskaps Mateo Dzupi, Roberts Sara no Gvinejas un Jeruzalemes latīņu patriarhs Pjerbatista Picaballa.

Saskaņā ar senu tradīciju, ja no Siksta kapelas skursteņa paceļas melni dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests vēl nav ievēlēts. Dūmi tiek padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu. Kad no Siksta kapelas paceļas balti dūmi, tā ir zīme, ka jaunais pāvests ir ievēlēts. Šajā gadījumā degošās vēlēšanu zīmes tiek sajauktas ar kālija hlorātu, laktozi un hloroforma sveķiem, lai radītu baltus dūmus.

Par jauno pāvestu ceturtdien ievēlēts ASV kardināls Roberts Prevosts.

69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leons XIV.

Čikāgā dzimušais Prevosts ir pirmais pāvests no ASV.

Savā pirmajā uzrunā pāvesta amatā Leons XIV sacīja Svētā Pētera laukumā esošajam pūlim: "Miers ar jums visiem!"

"Šis ir pirmais apsveikums, ko teica augšāmcēlušais Kristus, labais gans, kurš atdeva savu dzīvību par Dievu," viņš sacīja, paskaidrojot sava apsveikuma izvēli. "Un es vēlētos, lai šis miera sveiciens ienāktu arī mūsu sirdīs un mūsu ģimenēs."

Leons XIV izskatījās redzami emocionāls, kad viņš uzrunāja pūli laukumā zem Svētā Pētera bazilikas balkona.

Jaunais pāvests arī apliecināja cieņu mūžībā aizgājušajam pāvestam Franciskam, mudinot pūli atcerēties sava priekšgājēja mantojumu.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neizpratni par publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju, informē uzņēmēju organizācijas.

2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā pret 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.

Valsts kases dati par periodu līdz 2025.gada martam rāda, ka 10 no 15 ministrijām Latvijā atlīdzības izdevumi (EKK kods "1000") ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%. Līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.

Zviedrija panākusi vienošanos ar Igauniju par cietuma kameru nomu līdz 600 ieslodzīto, kas varētu izciest sodu ārzemēs, pavēstīja tieslietu ministrs Gunnars Stremmers.

Saskaņā ar vienošanos starp abām valstīm Zviedrija varētu iznomāt 400 kameru Tartu, kur var tikt izvietoti 600 ieslodzīto.

Ministrs pauda, ka Igaunija ir "ļoti svarīga un tuva partnere", un tai ir saistošas tās pašas starptautiskās saistības attiecībā uz ieslodzītajiem.

"Tāpēc ir ļoti labi priekšnoteikumi padziļinātai sadarbībai starp Zviedriju un Igauniju," preses konferencē sacīja Stremmers.

Viņš pauda, ka vienošanās īstenošanai būs jāveic izmaiņas Zviedrijas tiesību aktos un tā būs jāapstiprina ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu parlamentā.

Tomēr nav skaidrs, vai Zviedrijas parlaments apstiprinās šo vienošanos.

Vairākas opozīcijas partijas, kā arī ieslodzījuma vietu darbinieku arodbiedrības jau paudušas skeptisku attieksmi pret šo plānu vai to pilnībā noraidījušas.

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.

Virs Vatikāna Siksta kapelas ceturtdien no skursteņa pacēlās melni dūmi, kas apliecina, ka arī otrajā balsojumā kardināli nav ievēlējuši jauno pāvestu.

Pirmais balsojums notika trešdienas vakarā, bet ceturtdien paredzēti vēl trīs balsojumi, ja vien pāvestu neizdosies ievēlēt agrāk. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

Balsojumā piedalās kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem, taču konsultācijās piedalās visi kardināli.

Tā kā daudzviet pasaulē plosās konflikti un nerimst diplomātiskās krīzes, itāļu kardināls Pjetro Parolins, kas Franciska laikā bija valsts sekretārs, daudziem ir favorīts uz pāvesta amatu. Starp kandidātiem tiek minēti arī Pīters Tērksons no Ganas, Boloņas arhibīskaps Mateo Dzupi, Roberts Sara no Gvinejas un Jeruzalemes latīņu patriarhs Pjerbatista Picaballa.

Uzņēmēju organizācijas valdības izziņoto valsts tēriņu samazināšanu 150 miljonu eiro apjomā gadā vērtē kā nesamērīgi zemu un uzstāj uz apjomīgākiem taupības pasākumiem, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

12. maijā valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē vienojās par plānu valsts tēriņu samazināšanai. Finanšu ministrijai jūnijā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus trīs gadus par vismaz 150 miljoniem eiro gadā.

Sagaida valsts tēriņu mazināšanu vismaz par 150 miljoniem eiro

No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pēc valdību...

"Šis plāns nav atbilstošs nedz pašreizējiem ģeopolitiskajiem, nedz ekonomiskajiem apstākļiem, jo tēriņu samazinājums 130–160 miljonu eiro apjomā jau tagad ik gadu notiek, pat bez jebkādām mērķtiecīgām darbībām. 150 miljoni eiro nav pat viens procents no 17,1 miljarda kopējā valsts izdevumu budžeta," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka pašreizējos apstākļos taupības pasākumiem jābūt daudz nopietnākiem – samazināt nelietderīgus tēriņus vai atlikt neprioritārus pasākumus, ietaupot 850 miljonus eiro, kas veido 5% no kopējā valsts izdevumu budžeta, un novirzot tos pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, ģimenēm un citām.

Tikpat nepieņemami uzņēmēju organizāciju ieskatā ir atteikties no pragmatiskas tēriņu izvērtēšanas un valsts budžeta tēriņu samazināšanas, tā vietā aizņemoties un palielinot valsts parādu, kura apkalpošanai Latvija jau šogad maksās vairāk nekā 0,5 miljardus eiro.

"2023. gadā par valsts parāda procentu maksājumiem Latvija tērēja aptuveni 290 miljonus eiro. Šogad tie būs jau 555 miljoni eiro, nākamgad – 640 miljoni. Prognozēts, ka 2029. gadā šie maksājumi pieaugs līdz 830 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko valsts tērēs nevis drošībai, infrastruktūras uzlabošanai, medmāsu vai policistu algām, bet parāda apkalpošanai procentu maksājumos," skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. "Mēs nevaram atļauties valsti grūst parādu jūgā."

Uzņēmēji aicina sākt ar izdevumu revīzijām valsts aparātā. Tas ļautu izvairīties no lineāras samazināšanas un izvērtēt izdevumu lietderību un prioritātes funkciju nodrošināšanai.

"Ministrijās un valsts iestādēs gadiem nav izvērtēts taupības potenciāls. Valsts kontroles lietderības revīzijas norāda uz daudzu desmitu miljonu eiro nelietderīgu izlietojumu. Ir jāsāk ar izdevumu revīziju un valdības definētu taupības mērķi. Samazinot nelietderīgus tēriņus, atliekot neprioritārus projektus vai preču iegādi, var atrast naudu, ko novirzīt pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai," saka Kaspars Gorkšs.

Kā ziņots, šā gada pavasarī vadošās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Finanšu nozares asociācija – un trīs parlamentārās frakcijas – ZZS, AS, NA – parakstīja memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par vismaz 850 miljoniem eiro. No valdības partijām memorandu nav parakstījušas “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie”.

Pēdējo piecu gadu laikā valsts tēriņi ir auguši par 5,5 miljardiem – no 12,9 miljardiem eiro 2020. gadā līdz 18,4 miljardiem eiro 2024. gadā.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.aprīlī pieņemtais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē 17.aprīlī Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiek samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tika pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.aprīlī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 11.jūnijā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Stājas spēkā Eiropas Centrālā bankas (ECB) jaunās, par 0,25 procentpunktiem zemākas, procentlikmes.

ECB padomes sēdē 5.jūnijā Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.