Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” dzīvojamo namu projektā “Lucavsala” atklāta pirmā ēka.

Projekts “Lucavsala” kopumā sastāvēs no trim A energoefektivitātes klases ēkām ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām. Atklātajā pirmajā projekta deviņstāvu ēkā ir 54 dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā puse jau rezervēti.

Uzsākta arī otrās – 15 stāvu ēkas – pirmsrezervācija, kurā būs vairāk nekā 160 dzīvokļi, tostarp arī townhouse tipa dzīvokļi un dzīvokļi ar jumta terasēm.

Līdz ar šī būvniecības posma noslēgumu attīstītājs rosinājis diskusiju par to, vai galvaspilsētas centrs var kļūt par vidi, kur zaļums, infrastruktūra un dzīves kvalitāte veido līdzsvaru? Un vai šī vide var kļūt par pieejamu ikdienu daudziem, nevis par privilēģiju dažiem?

Atklāšanas dienā norisinājās diskusija “Dzīvot zaļāk Rīgas centrā – sapnis vai stratēģija?”, kurā piedalījās četru jomu pārstāvji – no pašvaldības, nekustamo īpašumu attīstības, sabiedriskās domas izpētes un finanšu sektora. Sarunā tika analizēta Rīgas spēja piedāvāt alternatīvu Pierīgai – ilgtspējīgu, mobilu un sabiedrībai pieejamu dzīves vidi.

Diskusijas kontekstu papildināja sabiedriskās domas aptauja, kas izgaismoja Rīgas iedzīvotāju cerības un realitāti. “Norstat” dati liecina – 34% rīdzinieku būtu gatavi dzīvot uz salas pilsētas centrā, piemēram, Lucavsalā, ja vien vide būtu pilnvērtīgi savienota ar pilsētas infrastruktūru un pakalpojumiem. Vēl 22% uzsver, ka dzīvokļa pieejamība un cena ir svarīgāka par konkrēto lokāciju, savukārt tikpat daudzi uzskata salas apkaimes par pārāk izolētām.

Tikai 12% aptaujāto uzskata, ka Rīgā šobrīd iespējams dzīvot ilgtspējīgi, bet gandrīz puse (47%) atzīst – tas ir iespējams tikai daļēji vai pieejams šauram sabiedrības lokam. Aptaujas rezultāti iezīmē vienu no galvenajiem pilsētvides izaicinājumiem: kā ilgtspējīgu un līdzsvarotu dzīvi padarīt par pieejamu ikdienu, nevis izņēmumu.

“Mūsdienās cilvēki izvēlas ne tikai dzīvokli, bet arī vidi, kas atspoguļo viņu vērtības,” diskusijā uzsvēra Egija Smila, “Merko Ehitus” grupas uzņēmumu vadītāja Latvijā.

Diskusijā tika uzsvērts, ka ilgtspēja nevar būt nišas izvēle vai ekskluzīva privilēģija – tai jākļūst par sistēmisku pieeju. Kā nodrošināt, lai Rīgā pieejami kvalitatīvi mājokļi ar sabiedriskā transporta piekļuvi, drošām veloinfrastruktūrām un pietiekamiem zaļajiem laukumiem? Un kādu lomu tajā spēlē privātie attīstītāji un publiskā politika?

“Pilsētas ilgtspējīgai attīstībai nav viena virzītāja – tā rodas mijiedarbībā starp pašvaldību, attīstītājiem un pašiem iedzīvotājiem. Ja visām pusēm rūp klimats un vide, tad ieguldījumi ilgtspējīgos risinājumos kļūst par kopīgu mērķi, nevis tikai pienākumu. Rīga šobrīd ir viena no 100 Eiropas klimata misijas pilsētām, un tas uzliek mums atbildību – domāt par energoefektivitāti, mobilitāti, resursu pārvaldību. Tāpēc ir prieks redzēt, ka privātie attīstītāji, kā “Merko mājas”, šo virzienu uztver nopietni un spēj to īstenot praksē,” diskusijā uzsvēra Inese Andersone, Rīgas domes deputāte un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja.

Normunds Dūcis, “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas daļas vadītājs Baltijā, diskusijā uzsvēra: “Cilvēku izvēli nosaka vienkārši, bet svarīgi faktori – 76% gadījumu primārais ir atrašanās vieta, kam seko cena. Un starp abiem šiem aspektiem ir jāspēj atrast balanss, lai jaunais īpašums rada vien pozitīvas emocijas. Vienlaikus redzam, ka kvalitatīvu mājokļu piedāvājums Rīgā ir ierobežots – īpaši tādu, kas atbilst mūsdienu dzīves ritmam un vērtībām. Katram vajadzīga sava piemērotā vide: vienam svarīgs tuvums darbam vai skolai, citam – tuvums ģimenei. Mēs redzam, ka cilvēki arvien biežāk izdara izvēli par labu dzīves kvalitātei, un tas maina arī tirgus attīstības virzienu.”

Diskusijas noslēgumā izskanēja vienota atziņa – pilsētvide, kas ir vienlaikus zaļa, kvalitatīva un pieejama, nav utopija. Tā ir sasniedzama realitāte, ja attīstītāji, pašvaldība un sabiedrība rīkojas saskaņoti un ar ilgtermiņa redzējumu. Rīga var piedāvāt alternatīvu dzīvei ārpus centra – vidi, kur ģimenes var dzīvot līdzās dabai, nezaudējot saikni ar pilsētas ritmu.

"Merko mājas" 2024.gadā strādāja ar 14,697 miljonu eiro apgrozījumu un 809 486 eiro zaudējumiem.

Kompānija "Merko mājas" līdz šim uzbūvējusi gandrīz 2500 mājokļu visā Latvijā. Dzīvojamo māju projektos "Merko mājas" ir gan attīstītājs, gan pārdevējs, gan arī garantijas sniedzējs.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 180 480 eiro. Kompānijas īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Merko Residential Investments".