Ķīnas valsts uzņēmumi uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkumus saistībā ar to, ka ASV noteikušas sankcijas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem nozares avotiem.

Saskaņā ar "Reuters" rīcībā esošo informāciju "PetroChina", "Sinopec", CNOOC un "Zhenhua Oil" vismaz īstermiņā neveiks darījumus ar pa jūru piegādāto Krievijas naftu bažu par sankcijām dēļ.

Ķīna pa jūru importē aptuveni 1,4 miljonus barelu Krievijas naftas dienā. "Reuters" norāda, ka lielāko daļu no šī apjoma iepērk neatkarīgas naftas pārstrādes rūpnīcas, tostarp mazie operatori. Tirgotāji apgalvo, ka neatkarīgie pārstrādātāji, visticamāk, pārtrauks iepirkumus, lai novērtētu sankciju ietekmi, bet labprāt tos atsāks, ja būs iespēja.

Iepriekš, atsaucoties uz avotiem, "Reuters" ziņoja, ka arī Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas, kas noteiktas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Šāda rīcība varētu arī novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar ASV.

Divi informācijas avoti "Reuters" norādījuši, ka "Reliance Industries", kas ir Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs privātajā sektorā, plāno samazināt vai pilnībā pārtraukt importu.

"Krievijas naftas importa pārskatīšana turpinās, un "Reliance Industries" pilnībā saskaņo savu rīcību ar Indijas valdības pamatnostādnēm," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Arī valstij piederošie uzņēmumi "Indian Oil Corp.", "Bharat Petroleum Corp." un "Hindustan Petroleum Corp." pārskata līgumus, lai nodrošinātu, ka pēc ASV sankciju ieviešanas piegādes netiek saņemtas tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".

ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.

Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu. Par jaunām sankcijām pret Krieviju trešdien vienojās arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

"Ņemot vērā Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija nosaka sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, kuras finansē Kremļa kara mašīnēriju," paziņoja Besents.

Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava "tālākai darbībai, ja nepieciešams", lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās par vairāk nekā 5% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, mēģinot panākt kara beigas Ukrainā.

Akciju cenas Volstrītā atguvās no trešdien piedzīvotā krituma pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka Tramps plāno nākamnedēļ tikties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai apspriestu tirdzniecību.

Tramps trešdien paziņoja par jaunām sankcijām "Rosņeftj" un "Lukoil", atzīstot, ka viņa sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nav nekādas virzības.

Tajā pašā dienā Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām Krievijai, lai panāktu kara izbeigšanu Ukrainā.

"Ir gaidāms, ka šīm jaunajām sankcijām būs reāla ietekme," sacīja "Global Risk Management" analītiķis Arne Lomans Rasmusens.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 46 734,61 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 6738,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 22 941,80 punktiem.

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.