Eksperti

Mākoņpakalpojumu nākotne – reālajā patēriņā balstītas cenas

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,03.11.2025

Jaunākais izdevums

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Programmatūras tirdzniecības platforma Metronome kopā ar investīciju pārvaldības kompāniju Greyhound Capital gada sākumā aptaujāja vairāk nekā simts mākoņpakalpojumu sniedzējus un konstatēja, ka 85% jau pārgājuši uz UBP cenošanas modeli. Turklāt šo ceļu izvēlējušies 64% no jaunuzņēmumiem, ko žurnāls Forbes pasludinājis par nākamajām miljards dolāru vērtajām kompānijām. Tendences pastiprināšanos uzrāda arī programmatūras monetizācijas platformas Revenera pētījums «2025 Monetization Monitor». Tajā noskaidrots, ka 59% programmatūras izstrādātāju šogad sagaida, ka UBP pieeju izmantojošo kompāniju īpatsvars pieaugs.

Te gan jāpiebilst, ka UBP nav pilnīgi jauna metode. Metronome dati rāda, ka aptuveni piektā daļa lielāko mākoņpakalpojumu sniedzēju to izvēlējušies jau iepriekšējā desmitgadē. Taču kopš 2020. gada izmaksu aprēķināšana pēc reālā patēriņa kļūst par dominējošo tendenci, un pēdējos divos gados piedzīvots pamatīgs izrāviens. Turklāt 45% no visiem pašreizējiem UBP pieejas izmantotājiem par šo soli izšķīrušies 2023. gadā vai vēlāk.Programmatūras izstrādātājs Zuora radis atbildi uz jautājumu, kādēļ tā notiek. Tā veiktajā pētījumā Subscribed Institute atklāts, ka 80% lietotāju UBP uzskata par taisnīgāku cenošanas politiku.

Kādas tad ir patēriņā balstītās cenošanas priekšrocības, kas mudina uzņēmumus adoptēt šo metodi? Pirmā un, iespējams, svarīgākā ir precīzāka cena par saņemto pakalpojumu. Klients maksā tikai un vienīgi par to, ko lieto. Tie var būt gigabaiti datu krātuvē, API izsaukumu skaits, procesora laiks vai citi parametri, taču būtiskākā atšķirība no abonēšanas modeļa ir tā, ka cena tiek aprēķināta precīzi par apjomu, nevis par apjoma slieksni, piemēram, 5, 15 vai 50 GB vietu datu centrā. Tas rada lielāku uzticamību un caurspīdīgumu.

Otra svarīga priekšrocība ir elastība un zems sākuma slieksnis. Klientam ir vēl vieglāk regulēt izmaksas, izlemjot, cik lielā apmērā izmantot katru pakalpojumu. Jaunuzņēmumi var sākt pakalpojuma izmantošanu ar minimālām izmaksām un palielināt tās atbilstoši biznesa izaugsmei un faktiskajam patēriņam. Sezonāla biznesa veicēji vairāk par pakalpojumu maksā intensīvajos darba mēnešos, bet klusajos būtiski samazina izmaksas.

Protams, šāda pieeja sarežģī pakalpojumu sniedzēja darbu, jo tam jāveic komplicētāki aprēķini un ik mēnesi jāsagatavo patēriņam atbilstoši rēķini. Arī naudas plūsmas prognozēšana kļūst izaicinošāka, taču uzņēmumi apzinās, ka patērētāja vēlmes ir prioritāte, un atbilstoši rīkojas. Arī Jumis grāmatvedības un biznesa vadības sistēmās pārejam uz šādu pieeju, kas nozīmē, ka klienti var precīzāk nodefinēt programmu lietotāju skaitu un nepieciešamos pakalpojumu veidus. Līdz ar to grāmatvedības sistēmas kļūst vēl pieejamākas plašākam klientu lokam. Arī darbību tikko uzsākušiem un ļoti maziem uzņēmumiem.

UBP modeļa priekšrocību pilnvērtīgai izmantošanai uzņēmumiem jāveic atbilstoši priekšdarbi un jābūt gataviem eksperimentēt, lai atrastu gan pakalpojumu sniedzējam, gan klientam pieņemamāko mērīšanas kritēriju un cenu. Īpaši svarīgi tas ir uzņēmumiem, kuru sniegtais pakalpojums ietver daudz izmērāmu mainīgo. Tas var būt lietotāju skaits, sistēmā pavadītais laiks, pārraidīto datu apjoms, pieslēgšanās reižu skaits vai pat viss kopā, apvienots kredītpunktu vai žetonu sistēmā. Iespēju ir daudz, taču vienmēr jāpatur prātā, ka aprēķina modelim jābūt maksimāli caurspīdīgam un klientam saprotamam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto kiberdrošības risku apstākļos uzņēmumiem pastiprināti jādomā par datu drošību. Viens no risinājumiem ir svarīgākajās datorsistēmās ieviest divfaktoru autentifikāciju (2FA), kas ievērojami apgrūtina noziedznieku centienus iekļūt izvēlētajā resursā.

Latvijas biznesa vidē šo drošības risinājumu gan pārzina vien puse uzņēmumu un izmanto vēl mazāk – aptuveni trešdaļa no visiem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumiem.

Divfaktoru autentifikācija būtībā nozīmē, ka lietotāja identificēšana notiek ar divām atšķirīgām metodēm. Ļoti iecienīts veids ir paralēli lietotājvārdam un parolei sistēmā ievadīt arī drošības kodu, kas īsziņā nosūtīts uz lietotāja tālruņa numuru. Līdz ar to piekļuves iespējas ir vien tai personai, kuras rīcībā ir attiecīgā sakaru iekārta.

Taču ir arī citas metodes. Viena no senākajām ir speciālas iekārtas, kas ģenerē piekļuves kodus. Savulaik šādus kodu kalkulatorus izmantoja bankas. Jaunāki risinājumi ir pašpiegādes paziņojumi, kas prasa apstiprināšanu veikt viedtālrunī, balss autentifikācija, kas ar balss komandu liek veikt kādu darbību ierīcē, un citi risinājumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberdrošības jautājumi turpina virzību augšup Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā – vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu vai izmanto ārpakalpojuma sniedzēju palīdzību, noskaidrots biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījumā.

Vispopulārākais risinājums kiberdrošības jautājumos ir kvalificētu speciālistu piesaistīšana no ārpuses. Ārpakalpojumu izmanto 47% no visiem 440 aptaujātajiem uzņēmumiem. 15,9% uzņēmumu IT drošība ir kāda štata darbinieka papildu atbildība. Parasti tas ir uzņēmuma datorspeciālists, kurš ticis apmācīts arī kiberdrošības jautājumos. Vēl 6,4% organizāciju tiek algots pilnas slodzes IT drošības speciālists, kura pamatpienākums ir pasargāt uzņēmuma datorsistēmu no kiberuzbrukumiem, datu zādzības un citiem digitālā vidē veiktiem noziegumiem.

No aptaujas izriet, ka šobrīd tikai 30,7% no visiem uzņēmumiem neviens nav tieši atbildīgs par IT drošību, un lielākoties tie ir mazi uzņēmumi bez izvērstām datorsistēmām vai kompānijas, kas pamatdarbībā minimāli izmanto datorus un datorsistēmas. Šādi uzņēmumi bieži vien aprobežojas ar nepieciešamo digitālo risinājumu, piemēram, grāmatvedības sistēmas, izmantošanu mākonī, kur par drošību rūpējas pakalpojuma sniedzējs.

Citas ziņas

45,2 % Latvijas uzņēmumu vairs pat neatceras VDAR regulu un tās prasības

Db.lv,24.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņus gadus pēc Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā gandrīz pusē Latvijas uzņēmumu vairs neatceras tās prasības un attiecīgi regulas nosacījumu ievērošana nav pienācīga.

Pie tāda pārsteidzoša secinājuma nonākusi biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātājkompānija Jumis Pro, aptaujājot 440 uzņēmumus.

Eiropas Savienības mēroga VDAR (General Data Protection Regulation) regula stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un pirmajos mēnešos uzņēmējiem radīja pamatīgu stresu. Tā stingri nosaka personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju izmantošanu, un ir saistoša visām organizācijām, kas apstrādā ES pilsoņu datus.

Par regulas prasību neievērošanu tika paredzēts skarbs sods – līdz pat 4 % apmērā no sodītā uzņēmuma gada apgrozījuma, un dažas kompānijas izjuta VDAR bardzību pilnā apmērā. Piemēram, ASV tehnoloģiju gigantam Meta 2023. gadā Īrijā tika piespriests 1,2 miljardu eiro sods par eiropiešu datu pārsūtīšanu uz ASV bez atbilstoša datu aizsardzības mehānisma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par iecienītāko atvaļinājumu laiku tradicionāli tiek uzskatīti gada siltākie mēneši jūlijs un augusts, tomēr vasara nav vienīgais iekārotākais atpūtas periods.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis reģistrētie dati rāda, ka patiesībā atvaļinājumu līknē ir divi izteikti pīķi – viens vasarā, otrs gadumijas svētkos.

Ekonomiski aktīvo cilvēku kolektīvajā apziņā vasara un atvaļinājums kļuvuši par nesaraujami saistītiem jēdzieniem. Tam pamatā ir dažādi faktori. Klimatisko apstākļu dēļ Latvijas teritorijā siltie mēneši ir maz, tādēļ daudzi tos vēlas izmantot bezrūpīgai atpūtai un izklaidei brīvā dabā. Vasarā ir garš skolēnu brīvlaiks, un tā ir iespēja ģimenēm vairāk laika pavadīt kopā. Turklāt atvaļinājumu tradīcijas ietekmē dažās nozarēs vasarā aktivitāte samazinās, kas sniedz iespēju palaist brīvdienās lielāku darbinieku skaitu.

Pakalpojumi

Codex un Visma Consulting nostiprina pozīcijas

Db.lv,25.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu programmēšanas uzņēmums “Codex” veiksmīgi noslēdzis apvienošanās darījumu ar SIA “Visma Consulting”, tādējādi nostiprinot pozīcijas vairākās IT risinājumu jomās, īpaši biznesa inteliģences segmentā.

Apvienošanās rezultātā paplašināts klientu portfelis, tirgus daļa augusi par 2 – 3%, bet darbinieku skaits palielinājies gandrīz par 50%. Tas ļaus īstenot ambiciozus projektus ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

“Skatoties uz uzņēmuma attīstības scenārijiem, bija divas iespējas – organisks, bet lēnāks process vai cita uzņēmuma ar spēcīgām kompetencēm pievienošana. IT nozarē viss mainās ļoti dinamiski, tādēļ mērķtiecīgi virzījāmies uz otro scenāriju. Esmu gandarīts, ka izdevās pievienot “Visma Consulting”, kas specializējas individuālu informācijas sistēmu pilna cikla izstrādē, uzturēšanā un konsultēšanā. Tieši biznesa inteliģences joma bija tā, kur vēlējāmies attīstīt kompetenci,” skaidro “Codex” valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecienītais atvaļinājumu laiks – vasara – neapšaubāmi ir patīkams darbiniekiem, kuriem izdevies tikt kārotajās brīvdienās, bet darbavietā palikušajiem tas mēdz būt diezgan grūts periods, jo jāpilda kolēģu pienākumi.

Darba slodzi gan ir iespējams samazināt, prasmīgi liekot lietā mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Lai darba dienas neievilktos un strādājošajiem būtu iespēja vairāk izbaudīt vasarīgi silto laiku, biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis vadītājs Viesturs Slaidiņš iesaka izmantot 5 digitālos palīgus.

Intercom Fin

Klientu apkalpošanas risinājumu kompānijas Intercom izstrādātais MI aģents Fin ir augsta līmeņa čatbots, ko ikviens uzņēmums var apmācīt un izmantot savām vajadzībām.

Apgādājot to ar informāciju par uzņēmumu, tā produkciju vai pakalpojumiem un citiem noderīgiem datiem, Fin spēj labā latviešu valodā rakstiski atbildēt uz ļoti sarežģītiem jautājumiem. Ievietots uzņēmuma mājas lapā, aģents krietni atslogo klientu servisa darbu. To var izmantot arī iekšējā komunikācijā, piemēram, lai aizstājējiem izskaidrotu, kādi uzdevumi jāveic atvaļinājumā aizgājušo darbinieku vietā.